Būvniecības valsts kontroles birojam pārmet vēlmi iesaistīties komercdarbībā

2016. gada 25. februāris plkst. 11:35
Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījuši atklātu vēstuli Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam lūdzot izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību un īstenoto aktivitāšu atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas un Būvniecības likumiem. Pēc viņu domām, BVKB cenšas uzsākt komercdarbību jomās, kas ir ārpus birojam noteiktajām kompetencēm.

Par pamatu tam kalpo BVKB publicētā informācija par plāniem sniegt būvju un būvprojektu ekspertīžu maksas pakalpojumus un Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par cenrāža noteikšanu šiem pakalpojumiem. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, BVKB ir tiesīgs tikai organizēt, bet ne pašrocīgi veikt būvju un būvprojektu ekspertīzi tā uzraudzības lokā esošajos objektos, norāda vēstules autori. «Likumā skaidri noteikts, ka BVKB ir institūcija, kas veic būvdarbu valsts kontroli un būvju ekspluatācijas uzraudzību noteiktai ēku grupai, kā arī organizē to ekspertīzes. Biroja ambiciozie plāni sniegt būvprojektu un būvju ekspertīzes pakalpojumus, uzņemoties privāto komersantu funkciju, ir pretrunā ar valsts tiesību aktiem  un draud izkropļot būvniecības nozares darbību,» skaidro Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Savukārt BVKB vadītājs Pēteris Druķis DB norādīja, ka ir sacelta vētra zupas šķīvī un marta sākumā ir plānota tikšanās, kuras laikā tad arī tiks prezentēts biroja piedāvājums par šiem jautājumiem. «Mēs realizējam mums likumā noteiktos pienākumus. Mums ir jānodrošina ekspertīzes veikšanu, bet, ja attiecīgajā jomā nav ekspertu, tad BVKB tos varēs nodrošināt. Problēma ir tā, ka likumdevējs nav detalizēti norādījis, kā tieši izpaužas ekspertīžu organizēšana. Šobrīd mēs gatavojam dokumentāciju ar savu redzējumu,» piebilst P. Druķis.

LPS padomnieks Aino Salmiņš norāda, ka, ņemot vērā pēdējā laika BVKB aktivitātes, Pašvaldību savienība ir lūgusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju izvērtēt, vai BVKB ir tiesības pašrocīgi veikt būvprojektu un būvju ekspertīzi. «Komisijas atzinums bija nešaubīgs - normatīvais regulējums un tajā noteiktās kompetences nedod tiesības birojam veikt šādas ekspertīzes. BVKB pārziņā ir tikai organizēt ekspertīžu procesu, piesaistot tirgū strādājošus sertificētus speciālistus un slēdzot ar tiem līgumus. Turklāt, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, birojs nedrīkst iesaistīties komercdarbībā, nodrošinot ekspertīzes pakalpojumus par samaksu,» norāda A. Salmiņš.

Ekonomikas ministrija norāda, ka šobrīd vēl nav saņēmusi vēstuli, taču pēc tās saņemšanas iepazīsies un izvērtēs būvniecības nozares nevalstisko organizāciju un citu vēstules parakstītāju pausto viedokli. Tā arī norāda, ka, vienlaikus izvērtējot iespējamos riskus, pastāv iespēja, ka atsevišķos gadījumos tirgus nespēs nodrošināt ekspertīzes pakalpojumus (nebūs pretendentu, kas veic ekspertīzi kādā specifiskā jomā, vai situācijā, ka tirgū pastāv tikai divi eksperti, starp kuriem radies strīds), tad arī BVKB būtu jānodrošina ekspertīzes veikšana, piesaistot kompetentus speciālistus ekspertīzes veikšanai, arī  no ārvalstīm.

Tāpat Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šā gada 11. februārī valsts sekretāru sanāksmē izsludinājusi MK noteikumu projektu par Būvniecības valsts kontroles biroja sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, kas nosaka biroja maksas pakalpojumu cenrādi. Tā kā šobrīd norit MK noteikumu projekta saskaņošana, ministrija ir atvērta būvniecības nevalstisko organizāciju un citu sadarbības partneru priekšlikumiem, lai kopā rastu nozares un sabiedrības interesēm atbilstošāko risinājumu, lai nodrošinātu profesionālu būvju ekspertīžu veikšanu. 

Dalies ar šo rakstu

Populārākās ziņas

Nepalaid garām