Jaunākais izdevums

Saistībā ar VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" (PSKUS) lēmumu par līguma pārtraukšanu ar būvkopmāniju SIA "Velve" par PSKUS A2 korpusa būvniecību kompānijai sākts tiesiskās aizsardzības process (TAP), aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Būvkompānijas pārstāvji norāda, ka uzņēmums patlaban saskaras ar finanšu grūtībām segt savas saistības pret apakšuzņēmējiem. Lai "Velve" varētu turpināt uzņēmējdarbību un aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju intereses un likumiskās tiesības, 7.maijā Rīgas pilsētas tiesā pēc"Velve" lūguma ir pieņemts lēmums ierosināt TAP lietu.

Kā skaidro kompānijā, TAP mērķis konkrētajā gadījumā ir pasargāt būvkompāniju no tūlītējas kreditoru vēršanās pret uzņēmumu pilnā apmērā, veicinot dzīvotspējīga uzņēmuma atgriešanos ekonomiskajā apritē. "Velve" tiesiskās aizsardzības procesā būs iespēja pabeigt esošos objektus, kā arī risināt jautājumus par savstarpējiem norēķiniem ar PSKUS, lai pēc iespējas nodrošinātu savu un PSKUS objektā iesaistīto apakšuzņēmēju likumiskās tiesības uz samaksu par paveiktajiem darbiem.

Jau ziņots, ka PSKUS maija beigās varētu celt prasību pret "Velve" par tai radīto zaudējumu piedziņu, teikts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā par slimnīcas A2 un B ēkas projektu attīstību.

Pēc līguma vienpusējas izbeigšanas 13.februārī PSKUS ir veikusi "Velve" apakšuzņēmēju apzināšanu, ar mērķi noskaidrot "Velve" neapmaksāto pakalpojumu un/vai materiālu apjomu. Pamatojoties Iepirkuma uzraudzības biroja (IUB) un Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) paustajā viedoklī, PSKUS nav juridiska iemesla un tiesiska pamata veikt tiešos norēķinus ar "Velve" apakšuzņēmējiem. Neskatoties uz to, Veselības ministrija (VM) un PSKUS meklē iespējamos risinājumus "Velve" nenokārtoto parādsaistību sakārtošanai.

Patlaban no februāra līdz jūnijam vai jūlijam PSKUS savu resursu robežās veic steidzamos darbus, nodrošinot pastāvīgu ēkas apsardzi, videonovērošanu, būvlaukumu norobežojoša žoga uzstādīšanu, mikroklimata uzturēšanu, būvlaukuma sakārtošanu, apgaismojuma un tehnisko drošības sistēmu ierīkošanu, objekta regulāru apsekošanu, mikroklimata kontroli pagrabstāvā un citus ārkārtas darbus.

No vasaras vidus līdz gada beigām plānots veikt neatliekamos būvdarbus. lai nepieļautu neatgriezenisku ēkas bojājumu risku līdz iepirkuma procedūrā tiks izvēlēts jauns būvdarbu veicējs. Ziņojumā teikts, ka līdz PSKUS noslēgs jaunu būvdarbu līgumu, tiks rīkota sarunu procedūra, lai noslēgtu līgumu par tādu būvdarbu neatliekamu veikšanu, kas nodrošinātu ēkas stāvokļa nepasliktināšanos.

Neatliekamo būvdarbu apjomā ir iekļautas tādas būvdarbu pozīcijas kā ārējo norobežojošo konstrukciju izbūve, to starp, jumts, parapeti, logu un aiļu izbūve un fasādes darbu pabeigšana, iekšējo lietusūdens novadīšanas sistēmas izbūve, pagaidu apkures, ventilācijas sistēmas izbūve ēkas mikroklimata nodrošināšanai, dežūrapgaismojuma izbūve, drošības nožogojuma izbūve, pagaidu apsardzes sistēmas izbūve, pagraba demontāža, teritorijas labiekārtošanas darbi, tai skaitā pandusa izbūve, evakuācijas laipu izbūve, kā arī pelējuma likvidēšana pagrabstāvā. Ar mērķi definēt visus neatliekamo darbu veidus un apjomus, PSKUS ir noslēdzis līgumu par A2 ēkas būves ekspertīzi. Veicamo darbu pilnīgs apjoms tiks identificēts 2024.gada otrā ceturkšņa beigās.

Savukārt no 2024.gada beigām līdz 2026.gada beigām plānots nodrošināt atlikušā būvdarbu apjoma izbūvi līdz ēkas nodošanai ekspluatācijā, piesaistot jaunu ģenerālbūvuzņēmēju. Prognozējamais iepirkuma procedūras ilgums, ieskaitot līguma noslēgšanu varētu būt līdz 2024.gada beigām, būvdarbu uzsākšana - līdz 2025.gada pirmajam ceturksnim, bet plānotais būvdarbu izpildes termiņš līdz 2026.gada nogalei.

A2 projektam tika ieplānotas papildus neattiecināmās izmaksas 687 254 eiro apmērā projekta vadības un būvuzraudzības nodrošināšanai, kas tiks segtas no PSKUS budžeta, tādējādi palielinot lielā projekta kopējās izmaksas uz 157 425 265 eiro un precizējot ES fondu 2021. - 2027.gada plānošanas perioda finansēšanas ietvaru līdz 67 891 730 eiro.

Ziņojumā uzsvērts, ka A2 ēkas pabeigšanas aizkavēšanās būtiski ietekmē tās plānoto funkciju izvietošanu un pacientu veselības aprūpei atbilstošu telpu pieejamību, kā arī ietekmē ārstēto pacientu skaita palielināšanas iespējas, B ēkas projekta īstenošanas iespējas, ņemot vērā ietekmi uz pieejamā finansējuma apjomu un tā izbūvi atbilstoši PSKUS infrastruktūras attīstības plānam.

Tāpat A2 ēkas pabeigšanas aizkavēšanās ietekmē slimnīcas 32. korpusa ēkas lietderīgās un drošās izmantošanas laiku, kas plānots tikai līdz 2027.gadam, kad to ir paredzēts nojaukt, struktūrvienības daļēji pārceļot uz jaunuzcelto A2 ēku un 15. ēku, tādējādi atbrīvojot apbūves teritoriju B ēkas celtniecībai. Tā ietekmē arī Atveseļošanas fonda finansētā projekta 24., 25. un daļēji 15.ēkas atjaunošanas un pārbūves īstenošanu, ņemot vērā to, ka projektā plānots ēkās esošās funkcijas pārvietot uz A2 ēku.

A2 ēkas projektā iekļauta neatliekamās medicīniskās palīdzības funkcija un Neatliekamās medicīnas centra pārvietošana. Šobrīd neatliekamā palīdzība tiek sniegta ierobežotas infrastruktūras apstākļos. Lai mazinātu riskus, kas ir saistīti ar kvalitatīvas un pieejamas neatliekamās palīdzības sniegšanu, ir izvērtējama PSKUS esošās hospitalizācijas plūsma, norāda VM.

Ministrija vērš uzmanību, ka A2 ēkas būvniecības rezultātā ir būtiski apdraudēta B ēkas būvniecība. Tās attīstības projekta īstenošanai sākotnēji bija paredzēts ES finansējums 2021. - 2027.gada plānošanas perioda ietvaros 151 185 240 eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka no B iezīmētā finansējuma 2021. - 2027.gada plānošanas periodā jau iepriekš 67 891 730 eiro tika novirzīti A2 projekta īstenošanai, šobrīd B ēkas attīstības projekta īstenošanai paliek 83 293 509 eiro, attiecīgi nepieciešamais papildus finansējuma apjoms ir 173 835 713 eiro.

VM norāda, ka nepieciešams rast risinājumu slimnīcas B ēkas attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaistei, lai izveidotu pacientu un darbinieku vajadzībām atbilstošu mūsdienīgu slimnīcas infrastruktūru. Patlaban minētā finansējuma ietvaros iespējams īstenot tikai daļu no B ēkas.Tiek ierosināts vispirms īstenot B ēkas kompleksa Loģistikas un servisu centra izveidi, kas ir nepieciešams visas slimnīcas saskaņotai integrētai pakalpojumu funkcionalitātes nodrošināšana, tostarp ir akūti nepieciešams sakarā ar A2 kompleksa funkcionalitātes laicīgu neuzsākšanu.

Papildus plānots uzsākt atsevišķu priekšdarbu veikšanu B ēkas projekta īstenošanai, secīgi pēc trūkstošā finansējuma piesaistes īstenojot atlikušo B ēkas apjomu un tā pievienošanu jau izbūvētajam Loģistikas un servisa centram. VM skaidro, ka tā kā B ēkas ārstniecības funkciju nav iespējams kvalitatīvi īstenot bez kopīgas loģistikas un servisa atbalsta, šāda pieeja sniedz iespēju virzīt B ēkas kompleksa attīstību vēl bez pilna apjoma finansējuma pieejamības, vienlaicīgi nodrošinot ēkas funkcionalitātei nepieciešamo priekšdarbu īstenošanu, nekavējot kopējos infrastruktūras attīstības plānus līdz nepieciešamā finansējuma piesaistei.

Ņemot vērā radušos apstākļus saistībā ar A2 būvniecības kavēšanos, VM lēš, ka A2 jaunā uzņemšana pilnvērtīgi varētu sākt funkcionēt tikai ar 2027.gadu, līdz ar to pavisam skaidri iezīmējas risks nepabeigt B korpusa izbūvi ES fondu 2021. - 2027.gada plānošanas perioda - attiecināmības termiņā. Secīga pilna B korpusa attīstība un funkcionalitāte ir plānojama ārpus ES fondu 2021. - 2027.gada plānošanas perioda investīcijām.

Paredzēts, ka VM un PSKUS pēc A2 būvdarbu iepirkuma piedāvājumu saņemšanas un pirms līguma noslēgšanas ziņos valdībai risinājumus par B turpmākās realizācijas iespējām.

A korpusa otrās kārtas ēkā atradīsies Neatliekamās medicīnas centra uzņemšana, operāciju zāles, ķirurģijas un neiroķirurģijas profili, neiroloģijas nodaļa un insulta vienība, sejas un žokļu ķirurģija, kā arī intensīvā terapija un Sievietes un bērna klīnika kopā ar dzemdību bloku. Pacientiem plānotas pārsvarā divvietīgas un atsevišķas vienvietīgas palātas infekciju izplatības ierobežošanai.

Savukārt B ēkā paredzēts izvietot Ambulatoro centru, Diagnostikas nodaļu, Neatliekamās medicīnas centru, Kardioloģijas bloku, Sirds ķirurģijas centru, Torakālo ķirurģiju, Asinsvadu ķirurģiju, Operāciju bloku, Hibrīda operāciju telpu, Kardioreanimāciju, Aptieku, pacientu virtuvi, šūnu transplantācijas laboratoriju, darbnīcas, atbalsta telpas.

Būvfirma "Velve" 2022.gadā strādāja ar 69,152 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānija cieta zaudējumus 3,181 miljona eiro apmērā, pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Kompānija "Velve" reģistrēta 1992.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,423 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir kompānija AS "MN Holding", bet patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ņikuļina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Stradiņa slimnīca iesniedz tiesā pirmo prasību pret SIA Velve vairāk nekā miljona eiro apmērā

LETA, 05.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) iesniegusi tiesā pirmo prasību pret slimnīcas A korpusa bijušo būvnieku SIA "Velve" par līgumsodu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

Kā skaidro PSKUS interešu pārstāvis, zvērināts advokāts, "PwC Legal" partneris Benno Butulis, pirmās prasības pieteikumā PSKUS kā galveno pagaidām ir ietvērusi līgumsoda piedziņas prasījumu, jo tās apmērs šobrīd jau ir precīzi zināms. Tomēr viņš norāda, ka prasījums pret SIA "Velve" neaprobežosies ar līgumsoda komponenti un tā kopsumma ievērojami pieaugs.

"Stradiņa slimnīca ir stingri apņēmusies atgūt maksimāli iespējamo izdevumu un zaudējumu apjomu no būvnieka, tāpēc detalizēs un papildinās šo prasības pieteikumu ar jauniem prasījumiem vai sniegs tiesā citus prasību pieteikumus," viņš norāda.

Lai gan precīzu visu prasījumu kopsummu būs iespējams noteikt vien pēc zaudējumu aprēķinu pabeigšanas, jau šobrīd slimnīca prognozē, ka zaudējumu apmērs, ko SIA "Velve" radījusi tai, visticamāk, sasniegs vairākus desmitus miljonu eiro. Saskaņā ar līgumā noteikto izdevumu un zaudējumu atlīdzināšanas pienākumu SIA "Velve" ir pienākums atlīdzināt starpību starp vēl neizpildīto darbu izpildes izmaksām un izmaksām, kas nepieciešamas objekta būvniecības pabeigšanai pēc jauna būvniecības līguma noslēgšanas (sadārdzinājuma). Tāpat būvniekam ir pienākums par saviem līdzekļiem segt neatliekamos objekta konservācijas izdevumus, kuru kopsumma prognozējami varētu sasniegt vairākus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdien no SIA "Velve" pārņēmusi nepabeigto jauno A2 korpusu.

Pārņemšanas process no SIA "Velve" sākas trešdienas rītā, notikuma vietā bija ieradušies arī Valsts policijas darbinieki, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību.

Pēc vairākām stundām pārņemšanas process noslēdzās.

Pārņemšana notikusi vienpusēji no PSKUS puses, "Velve" savukārt joprojām uzskata, ka pārņemšana notikusi prettiesiski, noskaidroja aģentūra LETA.

Pagājušās nedēļas otrdienā, 13.februārī, tika lauzts būvniecības līgums starp PSKUS un "Velve", jo būvnieks neievēroja būvniecības termiņus, būvobjektā tika konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi pārkāpumi. Sākotnēji bija plānots, ka slimnīca pārņems jaunuzbūvētās slimnīcas korpusa daļas no "Velve" 20.februārī, taču tā nenotika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemot savā valdījumā jaunā korpusa būvobjektu un veicot apsekošanu kopā ar SIA "Velve" pārstāvjiem, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) eksperti konstatējuši būvdarbu dokumentācijas iztrūkumu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

Pēc viņas paustā, pazudusi iepriekš parakstītā izpilddokumentācija, tajā skaitā arī PSKUS eksemplārs, būvdarbu žurnāli, autoruzraudzības žurnāli un daļa no būvprojekta mapēm, kam saskaņā ar normatīvo regulējumu jāatrodas būvobjektā. SIA "Velve" pārstāvji esot atteikušies komentēt dokumentācijas pazušanu un norādīt tās atrašanās vietu.

FOTO: Stradiņa slimnīca pārņem no Velves nepabeigto jauno korpusu 

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) trešdien no SIA "Velve" pārņēmusi nepabeigto...

Šos faktus fiksēja klātesošie zvērinātie tiesu izpildītāji, fiksējot arī SIA "Velve" pārstāvja teikto, ka dokumentācija netiks atdota. Lai konstatētu attiecīgos pārkāpumus no SIA "Velve" puses, kam bija jānodrošina minētās dokumentācijas neskarta atrašanās būvobjektā, PSKUS jau informējusi Būvniecības valsts kontroles biroju (BVKB) un Rīgas pilsētas būvvaldi.

Apsekojot būvobjektu, tiks fiksēti paveiktie darbi un to stāvoklis, paralēli veicot aplēses par "Velves" slimnīcai nodarītajiem zaudējumiem, lai noteiktu zaudējumu kopapjomu un celtu prasību tiesā pret "Velvi".

PSKUS nekavējoties sāk arī neatliekamo darbu apzināšanu un steidzami veiks nepieciešamo defektu labojumus.

Būvniekam atzīstot nespēju pildīt savas līgumsaistības, līgums ar SIA "Velve" tika lauzts 13.februārī.

LETA jau rakstīja, ka pērnā gada rudenī bažās par risku zaudēt Eiropas Savienības finansējumu no amatiem tika atsaukta slimnīcas padome un ievēlēta jauna pagaidu padome, kuras galvenie uzdevumi ir veikt ārēju būvniecības auditu un nodrošināt mediācijas pakalpojumu sniedzēja piesaiste minētā projekta sekmīgai realizācijai.

Novembrī "Velve" pabeidza slimnīcas A2 ēkas fasādes darbus, līdz ar to jaunbūvei ir aizvērta fasāde, lai pasargātu to no laika apstākļu nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr mēneša beigās slimnīcas jaunā A2 ēkas pagrabstāvā nepareizas būvdarbu secības dēļ tika atklāts pelējums. Pelējuma sporu klātbūtne ir ļoti nopietns apdraudējums nākotnes slimnīcai un tās pacientu drošībai, jo projekts paredz, ka pagrabstāva zonā tiek izvietoti jaunizveidotais operāciju bloks un Neatliekamās medicīnas centrs, kas nozīmē, ka pelējuma sporu klātbūtne nav pieļaujama nekādā gadījumā.

Pēc būvuzņēmēja pagrabstāva telpu tīrīšanas darbu pabeigšanas pagrabstāvā, PSKUS piesaistīja starp pusēm saskaņotus neatkarīgos ekspertus gan no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU), gan "Bior" laboratorijas, kas veiks papildus pārbaudes, lai noteiktu, vai minētajā zonā darbus var droši turpināt un pelējums pilnībā likvidēts.

"Velve" vēlāk paziņoja, ka pelējuma skartās daļas ir demontētas, bet termiņu kavējumus esot ietekmējušas nepilnības un kļūdas slimnīcas būvprojektā. Tā apliecināja gatavību un spēju pabeigt būvniecību, taču tas aizņemtu 15 līdz 17 mēnešus. Tomēr slimnīca paziņoja, ka lauzīs līgumu ar būvnieku, bet "Velve" sola lēmumu apstrīdēt.

21.februārī pēc trīs stundu garām sarunām slimnīca pārņēmusi no "Velve" nepabeigto korpusu.

Līgums starp PSKUS un "Velvi" tika noslēgts 2020.gada 27.augustā, un tajā paredzētais darbu izpildes termiņš bija 30 mēnešu - jauno slimnīcas korpusu būvniekam vajadzēja pabeigt 2023.gada pavasarī. Līguma laikā pēc "Velves" ierosinājuma tā nosacījumi tika mainīti kopumā piecas reizes, bet darbu izpildes termiņi pagarināti trīs reizes, par 16 miljoniem eiro palielinot arī līgumcenu. Rezultātā šo gadu laikā izbūvēti vien nepilni 60% paredzētā būvapjoma, no kuriem daļa nav nodoti pasūtītājam, kopumā neapgūstot 26 miljonus Eiropas Savienības finansējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārņemot savā valdījumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) jaunā korpusa būvobjektu un 2024. gada 22. februārī turpinot tā apsekošanu, eksperti konstatēja, ka SIA “Velve” pārstāvji līdz ar personiskajām mantām no būvobjekta izveduši un turpina izvest pasūtītajam piederošo projekta dokumentāciju.

Par šo faktu tika informēta Valsts policija, kas ieradās notikuma vietā, un ir ierosināts kriminālprocess par dokumentu nolaupīšanu pēc Krimināllikuma 22.nodaļas – Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldības kārtību, informē slimnīcas pārstāve Gundega Vārpa.

Pēc Stradiņu būvobjekta pārņemšanas pazudusi būvdarbu dokumentācija 

Pārņemot savā valdījumā jaunā korpusa būvobjektu un veicot apsekošanu kopā ar SIA...

Projekta dokumenti, ko SIA “Velve” darbinieki mēģināja prettiesiski izvest no Stradiņa slimnīcas būvobjekta, ir pasūtītāja īpašums. Līdz ar kriminālprocesa ierosināšanu Valsts policijas pārstāvji prettiesisko darbību veicēju patlaban ir objektā aizturējuši. SIA “Velve” pārstāvis sākotnēji dokumentu kastes krāva automašīnā, bet, ieraugot policijas ierašanos, skriešus centās kasti aiznest.

Arī 2024. gada 21. februārī, Stradiņa slimnīca konstatēja būvdarbu dokumentācijas iztrūkumu, un šo faktu fiksēja zvērināti tiesu izpildītāji, par to informēts Būvniecības valsts kontroles birojs un Rīgas pilsētas būvvalde, lūdzot konstatēt šos SIA “Velve” pārkāpumus.

Šie un citi būvobjekta dokumenti tiek nolaupīti acīmredzot ar mērķi apgrūtināt slimnīcas turpmākos celtniecības plānus un sadarbību ar nākamo būvnieku.

Apsekojot būvobjektu, Stradiņa slimnīcas eksperti fiksē paveiktos darbus un to stāvokli, paralēli veicot aplēses par SIA “Velve” slimnīcai nodarītajiem zaudējumiem, lai noteiktu zaudējumu kopapjomu un celtu prasību tiesā pret SIA “Velve”.

Stradiņa slimnīca nekavējoties sāk arī neatliekamo darbu apzināšanu un steidzami veiks nepieciešamo defektu labojumus.

Būvniekam atzīstot nespēju pildīt savas līgumsaistības, līgums ar SIA “Velve” tika lauzts 2024.gada 13.februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konfiscējot naudas līdzekļus ir skaidri jānorāda konkrēts noziedzīgs nodarījums

Martins Hēgers (Martin Heger), profesors, juridisko zinātņu doktors no Vācijas, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu tiek izvirzītas kā konfiskācijas pamats, ir skaidri jānorāda, uz kādu konkrētu predikatīvu noziedzīgu nodarījumu šī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana tiks balstīta.

Bez šāda predikatīva noziedzīga nodarījuma pieņēmums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir juridiski izslēgts. Šādus secinājums, analizējot bankas noguldījumu konfiskāciju Latvijā, veicis profesors, juridisko zinātņu doktors no Vācijas Martins Hēgers (Martin Heger).

Raksts, kas publicēts starptautisko krimināltiesību žurnālā www.zfistw.de profesors ne tikai analizējis noziedzīgu iegūtu līdzekļu konfiskācijas pamatotību, bet arī balstījis to uz piemēram no Vācijas tiesu prakses.

“Piemēram, Lībekas apgabaltiesa pilnīgi pamatoti atzina Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izpildi par nepieņemamu, jo tā pamatā bija tikai "nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana finanšu noziegumu nolūkā", sīkāk neprecizējot predikatīvos noziedzīgos nodarījumus. Tikai tad, ja persona, uz kuru attiecas (trešās personas) konfiskācijas pasākums, zina par konkrētajiem predikatīvajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, par kuriem tiek ierosināta lieta saistībā ar konfiscējamo naudu, tā var pierādīt savu godprātību šajā ziņā,” raksta Hēgers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"2024.gada 18.janvārī pievienojos SIA "Velve" komandai ar mērķi sekmīgi īstenot iesāktos projektus, uzlabot uzņēmuma reputāciju, atgūt nozares līdera pozīcijas un veicināt uzņēmuma attīstību, tai skaitā būt par uzticamu un cienījamu sadarbības partneri mūsu klientiem un piegādātājiem," informē bijušais "Velve" vadītājs Jānis Lapiņš.

"Diemžēl pēdējā mēneša notikumi, tai skaitā pret uzņēmumu mērķētie uzbrukumi, nav ļāvuši un liedz man uzsākt šo mērķu īstenošanu, tādēļ jau 12.februārī informēju akcionārus par lēmumu ar 23.februāri atstāt SIA "Velve" valdes locekļa amatu," komentē J.Lapiņš.

Stradiņu un Velves strīdā sāk kriminālprocesu par dokumentu nolaupīšanu 

Pārņemot savā valdījumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca)...

Iepriekš J.Lapiņš ieņēmis valdes locekļa amatu AS "Latvijas valsts meži", pirms tam VSIA "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā", kā arī SIA "LDZ infrastruktūra", atbildot par būvniecības projektu realizāciju, IT sistēmu izstrādi un ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti, kā arī citiem administratīviem jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kolonnas salonu pārvaldītājam Day SPA ierosināts tiesiskās aizsardzības process

LETA, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas salonu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Day SPA" ierosināts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu pieņēmusi 26.februārī, par procesa administratori ieceļot Zani Borozkinu.

Termiņš tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem noteikts līdz 26.aprīlim.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", uzņēmums "Day SPA" 2022.gadā strādāja ar 1288 eiro apgrozījumu un 290 eiro peļņu.

Uzņēmums reģistrēts 2017.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2800 eiro. "Day SPA" vienīgais īpašnieks ir AS "Lawrence Asset Management", bet patiesā labuma guvēja uz ipašumtiesību pamata ir Ieva Plaude-Rēlingere.

"Day SPA" pārvalda virkni skaistumkopšanas salonu, tostarp tirdzniecības centros "Domina Shopping", "Dole", "Origo", "Mols", "Bolero" un citviet. Tāpat uzņēmumam pieder saloni Limbažos, Liepājā un Jūrmalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti galīgajā lasījumā atbalstīja Aizsardzības industrijas likuma projektu, kurā turpmāk visi šīs jomas nosacījumi būs vienkopus.

Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija secinājusi, ka pašreizējie likumi nav pietiekoši, lai varētu pilnvērtīgi turpināt atbalstīt un attīstīt šo nozari. Jaunajā likumā aizsardzības industrijas pārstāvjiem būs skaidrāki un pārskatāmāki noteikumi attiecībā uz drošības prasībām, atbalstu attīstībai un investīciju piesaistei, kā arī sadarbību ar aizsardzības nozari.

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, kā arī veicināt aizsardzības industrijas attīstību.

Svarīgs jautājums ir šīs industrijas produktu piegādes drošība un to kontrole, deputātiem iepriekš sacīja Aizsardzības ministrijas pārstāvji, norādot, ka iepirkumos paredzēts stingri noteikt piegādes prasības. Šīs prasības noteiks Ministru kabinets. Tāpat valdībai būs jānosaka stratēģiskās partnerības izveidošanas nosacījumi, kā arī aizsardzības industrijā nodarbināto apmācības kārtība, paredz likuma projekts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FOTO, VIDEO: NATO gadadienas ceļojumā uzņēmēji dalās pieredzē un diskutē par nākotni

Db.lv, 17.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Storent Latvija direktors: Inovācijas būvniecībā nāk ne tikai no būvniekiem

Sadarbības materiāls, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarē, lai izdzīvotu, jāievēro trīs lietas: darbs jāpaveic ātrāk, lētāk un ar kvalitātes garantu. Visas trīs sasniegt ir teju nereāli, bet bez tām bizness neizdzīvos. Vismaz tik pat sīva konkurence ir arī tehnikas nomas jomā. Cīnoties par vietu tirgū, tehnikas nomas uzņēmumi ir radījuši ļoti vērtīgu blakusproduktu savam pamata pakalpojumam: kļuvuši par būvnieku konsultantiem tehnikas jautājumos. Pateicoties tam, ir radusies simbioze: sadarbība starp būvniekiem un tehnikas nomas uzņēmējiem, kurā labumu gūst abas puses. Nomas uzņēmums vēlas nomāt, būvnieki (mūsu klienti) – strādāt ar labāko tehniku, tajā pašā laikā ietaupot naudu un palielinot efektivitāti.

Tīri reālistiski būvniekam visu tehniku nav nepieciešams pirkt, bet arī ne visu ir vērts nomāt. Tāpēc, noslēdzot gadu, nereti būvnieks izskata katras nomātās iekārtas izmaksas gadā un, balstoties uz šo informāciju, pieņem lēmumu – turpināt nomāt, vai tomēr pirkt savu. Ja ir bijusi veiksmīga sadarbība ar nomas uzņēmumu, t.i., pieņemams cenu līmenis, augsta tehnikas un servisa kvalitāte, kā arī laicīga piegāde, tad ir ticams, ka būvnieks arī turpmāk vairāk nomās tehniku nekā to iegādāsies.

Mums, strādājot gan Baltijas valstīs, gan Zviedrijā un Somijā, skaidri redzamas industrijas atšķirības reģionos. Ziemeļvalstīs nomātās tehnikas īpatsvars būvniekiem ir krietni lielāks, taču arī Baltijā tas pakāpeniski pieaug. Balstoties uz pieredzi prognozējam, ka efektivizācijas vilnis skars arī Baltijas reģionu un būvnieki vairāk paļausies uz tehnikas nomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāna īstenošanai plāno piešķirt 10 miljonus eiro

LETA, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizsardzības ministrijai (AM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plānots piešķirt līdz 10 miljoniem eiro, lai nodrošinātu Latvijas ārējās robežas stiprināšanas plāna īstenošanu, izriet no rīkojuma projekta, kas nodots saskaņošanai.

Papildu nepieciešamais finansējums paredzēts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai šogad, skaidro AM.

Valdība marta sākumā apstiprināja austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu. Tas ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā aizsardzības nozare ieguldīs 303 miljonus eiro. Darbi, kam paredzēts šis finansējums, sākās martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Latvijas austrumu robežas pretmobilitātes plāna īstenošanai paredzēti 303 miljoni eiro

Db.lv, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānu.

Austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas Aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers Nacionālo bruņoto spēku vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.

Aizsardzības nozare no šī gada marta turpinās praktiskus darbus pie austrumu robežas stiprināšanas, tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā ieguldot 303 miljonus eiro.

Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

RD vēršas tiesā par darba līguma izbeigšanu ar bijušo ĀMD vadītāju

Db.lv, 12.04.2024

Lai izbeigtu darba tiesiskās attiecības ar bijušo Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu, Rīgas pašvaldība vērsusies tiesā

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izbeigtu darba tiesiskās attiecības ar bijušo Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu, Rīgas pašvaldība vērsusies tiesā, informē Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļa.

Pašvaldības ieskatā fakts, ka Vaivods ir atzīts par aizdomās turēto personu sāktajā kriminālprocesā par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neļauj pašvaldībai turpināt ar viņu darba tiesiskās attiecības un ir svarīgs iemesls, lai vērstos tiesā ar lūgumu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Apstāklis, ka Vaivods tiek turēts aizdomās par kukuļdošanu, nav savienojams ar darbu pašvaldībā un departamentā, kura atbildībā ir būtiski pilsētas infrastruktūras attīstības projekti.

Aizdomās turētā statuss grauj arī pašvaldības reputāciju, jo darbinieks, visticamākais, rīkojies pretēji tiesiskuma un labas pārvaldības principiem, kā arī vairojis sabiedrības neuzticēšanos valsts pārvaldei un pašvaldībai, norāda pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Precizēta - Raidījums: Atbrīvoti LDz finanšu direktors un Tehniskās direkcijas vadītājs

LETA, 20.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šomēnes atbrīvoti uzņēmuma "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) finanšu direktors Rems Razums un Tehnisko direkcijas vadītājs, kādreizējais valdes loceklis Ēriks Šmuksts, savukārt Sliežu ceļu pārvaldes vadītājs Vladlens Makedons pazemināts amatā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Razums uzsvēris, ka nav nekādā veidā sodīts vai saņēmis disciplinārsodu, tomēr piektdien viņam bija pēdējā darba diena LDz. Pēc Razuma sniegtās informācijas, darba tiesiskās attiecības ar LDz pārtrauktas, pusēm vienojoties.

"Šmuksts tiešām ir ar lielu profesionālo bagāžu LDz. Mēs redzējām to, ka jaunās prasības, jaunā dinamika prasa nedaudz citu pieeju," skaidrojis LDz vadītājs Rinalds Pļavnieks, piebilstot, ka arī Makedons ir cienījams darbinieks un cietis citu neizdarības dēļ. Viņš sodīts, jo parakstījis līgumus un rēķinus.

Šmuksts kopā ar kādreizējiem "Latvijas dzelzceļa" vadītājiem Uģi Magoni un Edvīnu Bērziņu, kā arī valdes locekli Aivaru Strakšas ir apsūdzēts par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, radot valstij 1,5 miljonu eiro zaudējumus. Apsūdzības dēļ Šmuksts pirms gada pameta valsts uzņēmuma valdi, bet turpināja darbu Tehniskās direkcijas vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā neapmaldīties biezoknī jeb dažas idejas saprātīgai mežu un cilvēku aizsardzībai

Arnis Muižnieks, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, 26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - PVD konstatējis Maxima veikalā Polijas izcelsmes gurķus, kam izcelsmes valsts norādīta Latvija

LETA/Db.lv, 15.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), pārbaudot sūdzību par SIA "Maxima Latvija" veikalu Grostonas ielā 1, konstatējis Polijas izcelsmes gurķus, kuriem par izcelsmes valsti norādīta Latvija, aģentūru LETA informēja PVD pārstāvji.

PVD pārstāvji norāda, ka, veicot pārbaudi, noskaidrots, ka gurķu izcelsmes valsts ir, nevis Latvija, kā to norādījis tirgotājs, bet gan Polija. Tirgotājs pārkāpumu nekavējoties novērsis. Par šo gadījumu sākts administratīvā pārkāpuma process.

Kā atzīmē PVD pārstāvji, pārbaudes veiktas arī citās "Maxima Latvia" tirdzniecības vietās, taču līdzīgi gadījumi konstatēti netika. PVD pārtikas tirdzniecības vietas uzrauga regulāri, veicot gan plānveida, gan ārpuskārtas pārbaudes.

““Maxima Latvija” ir svarīga godprātīga tirdzniecības prakse, norādot korektu informāciju par produkta izcelsmes valsti, cenu un citu informāciju, kas ir būtiska klientiem. Atvainojamies saviem klientiem par radušos situāciju “Maxima XXX” veikalā Grostonas ielā 1, kur cilvēciskas kļūdas dēļ gurķiem tika neprecīzi norādīta izcelsmes valsts. “Maxima Latvija”’ veikalu sortimentā nudien ir pieejami Latvijā audzēti garie gurķi no “Baltijas dārzeņiem” un “Getliņi EKO””, bet jau tuvākajā laikā mūsu veikalu plauktos būs pieejami arī Latvijā audzētie īsie gurķi no “Baltijas dārzeņiem”. Pēc mūsu rīcībās esošās informācijas, šis ir viens atsevišķs gadījums, kas radies cilvēciskas kļūdas dēl, veicot preču zīmju nomaiņu. Pašlaik strādājām pie tā, lai šādas vai līdzīgas kļūdas novērstu nākotnē. Vēlreiz atvainojamies par šo pārpratumu," komentē “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Primostar: būvniecības nozares izaicinājums ir strādāt ātrāk, ilgtspējīgāk un zaļāk

Primostar, 10.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Primostar, kas specializējas pazemes dzelzsbetona konstrukciju hidroizolācijā, ir lielākais spēlētājs Igaunijā savā jomā. Uzņēmums galvenokārt fokusējas uz to, kā hidroizolācijas materiālus izmantot gudri, lai tādējādi sasniegtu optimālu rezultātu, samazinātu materiālu patēriņu un vienlaikus būtu videi draudzīgi. Ar prieku dalāmies pieredzē ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, organizējot konsultācijas un seminārus.

“Būvniecības nozarē pastāvīgs izaicinājums ir tas, kā īsākā laikā un ar zemākām izmaksām paveikt vairāk. Arī hidroizolācijas darbu gadījumā ir jāatrod veids, kā samazināt darba laiku un tā laikā panāktu maksimālu rezultātu, turklāt jāskatās uz vides ilgtspējību un darbaspēka izmaksu ietaupījumu,” mūsdienu būvniecības tirgus galvenās bažas min Primostar vadītājs Indreks Ūsalu (Indrek Uusalu).

Viņš norāda, ka virszemes vietas trūkuma dēļ arvien vairāk tiek celtas jaunas ēkas ar pazemes autostāvvietām. Ņemot to vērā, ir svarīgi izvēlēties optimālo hidroizolācijas risinājumu, kur būvniekam jārēķinās ar konstrukciju un ekspluatācijas mērķi un jāspēj apturēt materiālu pārtēriņu. Pēdējo desmit gadu laikā Eiropas būvniecības nozare no bitumena bāzes produktiem ir pārgājusi uz hidroizolācijas izmantošanu konstrukcijas iekšpusē, kas sastāv no īpašiem profiliem un kristāliskā betona piemaisījuma. Šāds risinājums ļauj ietaupīt gan laiku, gan naudu, kā arī ir videi draudzīgs, pateicoties betona piemaisījumam, kura pamatā ir dabīgas sastāvdaļas atšķirībā no mākslīgā materiāla uz naftas bāzes, piemēram, bitumena, kas vidē izdala daudzus toksiskus savienojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kredītņēmēju aizsardzības nodevas maksājumi pirmajā pusgadā prognozēti 48 435 800 eiro

LETA, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksājumi šogad pirmajā pusgadā prognozēti 48 435 800 eiro apmērā, teikts Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtajā rīkojuma projektā.

Atbilstoši hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevas maksātāju nodevu aprēķiniem par 2024.gada pirmo ceturksni valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā iemaksāta hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva 24 235 800 eiro apmērā.

Ņemot vērā veiktās nodevas iemaksas par pirmo ceturksni, valsts budžeta ieņēmumu palielinājums par 2024.gada pirmo pusgadu prognozējams 48 435 800 eiro apmērā.

Atbilstoši likumam "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" provizoriski par 2024.gada pirmo pusgadu ir nepieciešams finansējums 48 435 800 eiro, tostarp 48 207 104 eiro Patērētāju tiesību aizsardzības likuma (PTAL) noteiktā atbalsta izmaksai kredītņēmējiem un 228 696 eiro administrēšanas izmaksu segšanai Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai nodrošinātu nepieciešamo izmaiņu veikšanu VID informācijas sistēmās saistībā ar grozījumiem PTAL.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm nodibinājis meitas uzņēmumus Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā un Polijā

Db.lv, 17.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas zāļu ražotājs AS “Olainfarm” turpina paplašināt savu darbību Rietumeiropas tirgos gan dibinot meitas uzņēmumus, gan reģistrācijai iesniedzot arvien jaunus patentbrīvos medikamentus.

AS ”Olainfarm” jau nodibinājis meitas uzņēmumus Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā un Polijā, kur darbu sākuši arī vietējie vadītāji. Līdztekus tam šā gada pirmajos trīs mēnešos Eiropas Savienības (ES) tirgos reģistrācijai iesniegti vēl pieci jauni produkti, kopējam reģistrācijā esošajam jauno produktu skaitam sasniedzot jau 26 medikamentus dažādās terapeitiskajās grupās.

“Farmācija ir nozare, kur nepietiek izdomāt produktu, sākt to ražot un tirgot. Katram jaunam preparātam ir jāveic detalizēta izstrāde, pētījumi, jāpierāda efektivitāte, kvalitāte un drošība, jāveic reģistrācija katrā tirgū un jāizpilda vēl virkne prasību. Šis process pat vienkāršākiem preparātiem, kuriem tirgū jau ir analogi, prasa milzīgas investīcijas un arī laiku. Turklāt konkurence farmācijas nozarē ir ļoti sīva, tirgū ir izteikti globālie līderi, kas lielā mērā spēj diktēt kopējo tā attīstību. Taču “Olainfarm” jau līdz šim ir pierādījis, ka esam nozīmīgs vietējais zāļu ražotājs un mūsu produkti spēj konkurēt arī ar daudzmiljardu kompāniju piedāvājumu. Piesakot sevi ES tirgos ar jauno produktu portfeli, kura pirmās komercializācijas sāksies jau šogad, redzam iespēju dot savu papildus ieguldījumu arī visas Latvijas ekonomikas izaugsmē,” saka “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) hipotekārā kredīta procentu kompensācijās par pirmo ceturksni 111 644 hipotekāro kredītu ņēmējiem izmaksājis 20 577 623,15 eiro, pavēstīja VID pārstāvji.

Izmaksas tika veiktas saskaņā ar sarakstiem, ko līdz 10.aprīlim VID iesniedza kredītiestādes. Kompensācijas izmaksāja pakāpeniski līdz 30.aprīlim.

Par šo gadu naudu savā kontā hipotekāro kredītu ņēmēji saņems vēl trīs reizes - jūlijā, oktobrī un janvārī.

VID pārstāvji skaidro, ka process ir automatizēts un cilvēkiem, kam pienākas kompensācijas, pašiem nekas nav jādara, tādēļ VID īpaši aicina uzmanīties no krāpniekiem, kuri, uzdodoties par VID vai kredītiestādi, mēģina izmānīt personas datus un finanšu līdzekļus.

Visu informāciju, kas ir nepieciešama kompensāciju izmaksai, VID saņem no kredītiestādēm, kas iedzīvotājiem izsniegušas hipotekāros kredītus. Tādēļ VID neaicinās iedzīvotājus "klikšķināt uz saites", "apliecināt savu identitāti", "Skenēt QR kodu un izmantot pagaidu paroli", "sūtīt savu konta numuru", "nosaukt paroli" un tamlīdzīgi, šādi rīkoties aicina krāpnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas tilta pārbūves darbus būvniekam ir jāsāk līdz šī gada 10.jūnijam, savukārt darbi jāpabeidz līdz 2025.gada rudenim, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

LVC norāda, ka ir noslēgts un stājies spēkā līgums ar pilnsabiedrību "NB&Tilts", kuras sastāvā ir SIA "Nordes būve" un SIA "Tilts", par jauna tilta pār Salacu izbūvi Salacgrīvā ar piedāvāto līgumcenu 14,972 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Paredzēts, ka esošo tiltu pilnībā nojauks un tā vietā uzbūvēs jaunu četru laidumu tēraudbetona siju tiltu ar jauniem balstiem un tērauda sijām, bet būvdarbu laikā izbūvēs pagaidu tiltu, lai nodrošinātu satiksmi pār Salacu.

Darbu laikā abās tilta pusēs zemtilta daļā paredzēts izveidot gājēju ietvi, bet Ainažu pusē zemtilta ietvi savienos ar esošo ietves konstrukciju, kura izbūvēta gar Salacas upi. Rīgas pusē ietve būs izveidota lokāli, kā arī tās galā izbūvēs jaunas kāpnes. Vienlaikus gājēju infrastruktūru izbūvēs arī uz tilta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) saredz nepieciešamību atslogot slimnīcas saistībā ar lielu būvniecības procesu vadību, aģentūrai LETA sacīja Siliņas preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Komentējot Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas plānus lūgt valdību atslogot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) vadību no būvniecības jautājumiem, Zoldners sacīja, ka vēstule vēl nav saņemta.

Vienlaikus Ministru prezidente plānojot uzdot atbildīgajām ministrijām nākt klajā ar risinājumiem, kā uzlabot veselības aprūpes sistēmas objektu būvniecības procesus, meklēt to centralizēšanas iespējas.

"Slimnīcu pamata funkcija ir cilvēku ārstēšana, nevis lielu objektu būvniecības vadība," uzsver Siliņa.

LETA jau vēstīja, ka trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputāti uzklausīja slimnīcas vadības prezentāciju par PSKUS būvniecības hronoloģisko norisi un projekta attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru