Alternatīvās finanses

Capitalia noslēdz līgumu ar EIF par 10 miljonu eiro finansējumu mazajiem uzņēmumiem

Žanete Hāka, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Capitalia un Eiropas Investīciju fonds (EIF) parakstījuši līgumu par garantiju instrumentu, kas paredz 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, liecina uzņēmuma paziņojums.

Šī garantija ļaus mazajiem uzņēmumiem vieglāk saņemt finansējumu. Līgumu atbalsta Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), Investīciju plāna Eiropai kodols, un Nodarbinātības un Sociālo Inovāciju (NuSI) programma.

Marianne Tīsena (Marianne Thyssen), Eiropas nodarbinātības, sociālo lietu, prasmju un darbaspēka mobilitātes komisāre, teica: «Viena no mūsu prioritātēm ir līdzekļu piešķiršana mazajiem uzņēmējiem, lai tie varētu vieglāk saņemt finansējumu un likt lietā savu talantu. Tādējādi mēs tiecamies veidot taisnīgāku un iekļaujošāku Eiropas Savienību.»

EIF Iekļaujošo finanšu departamenta vadītājs Pers-Eriks Eriksons(Per-Erik Eriksson) piebilst: «Ar ES NuSI programmas atbalstu Capitalia spēs paplašināt savu darbību mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu aizdevumu jomā atbilstoši uzņēmuma stratēģijai saglabāt savu unikālo pozīciju tirgū kā vadošajam alternatīvajam finansētājam Baltijas valstīs. Paredzams, ka šīs darbības paplašināšana būtiski ietekmēs finanšu un sociālās iekļaušanas situāciju visās trijās Baltijas valstīs, un EIF ir gandarīts sniegt atbalstu šī mērķa sasniegšanā.»

«Capitalia ir pirmais alternatīvā finansējuma sniedzējs Baltijas valstīs, kas ir kvalificējies šai augstu vērtētajai garantiju programmai. Līguma noslēgšana ar EIF nozīmē, ka mazajiem uzņēmumiem spēsim piedāvāt aizdevumu ar daudz pieejamākām procentu likmēm un bez nodrošinājuma prasībām. Šīs programmas ietvaros uzņēmumi varēs saņemt finansējumu līdz pat 25 000 eiro apmērā,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Lai kvalificētos atbalsta saņemšanai, uzņēmuma apgrozījums vai bilances apmērs nedrīkst pārsniegt 2 miljonus EUR, savukārt darbinieku skaits nedrīkst pārsniegt 9 cilvēkus. Finansējums uzņēmumiem būs pieejams uz termiņu no 3 mēnešiem līdz 5 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia Baltijas valstu uzņēmumiem pērn aizdevis 20 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums "Capitalia" pērn izsniedzis finansējumu 342 uzņēmumiem Baltijas valstīs nepilnu 20 miljonu eiro apmērā.

Tas ir par 34% vairāk nekā 2018.gadā un ir kopumā līdz šim lielākais izsniegtais aizdevumu apjoms "Capitalia" darbības laikā.

Vairāk nekā puse (60%) finansēto uzņēmumu atrodas Latvijā, 30% - Lietuvā, bet 10% - Igaunijā. Vidējā izsniegtā aizdevuma summa uzņēmumiem pērn bija 50 tūkstoši eiro ar aizdevuma termiņu uz vienu gadu.

"Pēdējā gada laikā starp Baltijas valstu uzņēmumiem esam novērojuši ļoti aktīvu interesi par alternatīvo finansējumu. Šāda interese ir izskaidrojama ar augošu pasivitāti no banku puses, lai gan ekonomiskā situācija valstīs turpina stabili uzlaboties. Uzņēmumi arvien vairāk pieņem un mācās izmantot alternatīvos aizdevumus un riska kapitālu savās biznesa aktivitātēs, ko redzam arī mūsu pērnā gada darbības rezultātos. Jāatzīmē, ka pērn turpinājām veikt virkni mājas darbu, lai kļūtu par uzticamu finanšu partneri uzņēmumiem. Pērn kā pirmie reģionā saņēmām sertifikātu par atbilstību Eiropas ētikas kodeksa mikrokredītu nodrošināšanai prasībām, kā arī noslēdzām līgumu ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) par 10 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu turpmāko piecu gadu laikā mazajiem uzņēmumiem Baltijas valstīs," atzīmē Juris Grišins, "Capitalia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Capitalia investē igauņu vienradzī Bolt

Db.lv, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalia ieguldījumu fonds Co-Investment Fund šī gada maijā iegādājās Igaunijas vienradža Bolt akcijas 300 000 eiro vērtībā, kļūstot par pirmo fondu Latvijā, kas investējis šajā uzņēmumā.

Līdz šim Capitalia Co-Investment Fund veica investīcijas jaunuzņēmumos to agrīnā attīstības stadijā kopā ar citiem riska kapitāla fondiem reģionā, un šis ir pirmais otrreizējā tirgus darījums.

Capitalia veiktajā darījumā viens no pirmajiem biznesa enģeļiem, kas bija ieguldījis Bolt, vēlējās pārdot daļu no sev piederošajām uzņēmuma akcijām, lai varētu šo kapitālu izmantot citiem mērķiem. Kopā ar vienu no Igaunijas vadošo riska kapitāla fondu Specialist VC Capitalia iegādājās Bolt akcijas no šī biznesa enģeļa. Šādus investīciju darījumus sauc par otreizējiem darījumiem. Capitalia pārvaldītā fonda ieguldījuma apmērs veidoja 300 000 eiro.

“Ieguldīt jaunuzņēmumos var ne tikai brīžos, kad tie piesaista jaunu finansējumu izaugsmei. Arvien biežāk jaunuzņēmumu agrīnie investori kritiskāk novērtē savu ieguldījumu portfeļu koncentrāciju un meklē iespējas daļēji realizēt un diversificēt savus ieguldīumus. Tas savukārt dod iespēju citiem investoriem, kā mūsu fondam, iegūt līdzdalību sevi jau tirgū pierādījušos uzņēmumos. Domāju šādu darījumu apjoms tuvākajos gados nozīmīgi pieaugs, un tas tikai veicinās jaunuzņēmumu finansēšanas ekosistēmu Baltijas valstīs,” komentē Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia šogad izsniedzis aizdevumu jau 162 uzņēmumiem Baltijas valstīs 12 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

Tas ir par 45% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Uzņēmumi visbiežāk izmanto Capitalia finansējumu apjomīgu pasūtījumu izpildīšanai, investīcijām uzņēmumu attīstībā, kā arī naudas plūsmas uzlabošanai, ņemot vērā biznesa sezonalitāti.

Vidējā izsniegtā aizdevuma summa šogad ir 45 000 tūkstoši eiro ar vidējo atmaksas termiņu līdz 11 mēnešiem. Savukārt lielākais aizdevums 610 000 eiro apmērā šogad piešķirts nekustamā īpašuma attīstības uzņēmumam Latvijā. Visbiežāk uzņēmumi izmanto Capitalia sniegtos finansēšanas pakalpojumus papildu jau esošiem bankas ilgtermiņa aizdevumiem.

Capitalia klientu vidū šogad bijuši tādi uzņēmumi kā, piemēram, Avārijas Brigādes atrakciju parks, kas finansējumu piesaistīja uz 3 mēnešiem, lai pirms sezonas iegādātos papildu atrakcijas; Pharm&Med, kas ir pazīstamā LYL zīmola vitamīnu un uzturu bagātinātāju ražotājs un izplatītājs un kas ar Capitalia finansējuma palīdzību iegādājās izejvielas, lai palielinātu jauno produktu ražošanas un eksporta apjomus; vīna ražotājs Abavas Dārzi, ražošanas iekārtu izgatavotāji Peruza un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Aerones piesaista 9 miljonu dolāru investīcijas

Db.lv, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas jaunuzņēmums Aerones piesaistījis 9 miljonus dolāru sēklas kapitāla, lai attīstītu robotizētus pakalpojumus vēja enerģijas operatoriem visā pasaulē.

Investīciju mērķis - būt inovāciju celmlauzim vēja enerģijas nozarē un gada laikā desmitkāršot apgrozījumu.

Aerones ir pasaules līderis vēja turbīnu lāpstiņu inspekciju un apkopes robotikas jomā un jau sadarbojas ar deviņiem no desmit pasaulē lielākajiem vēja enerģijas uzņēmumiem. To vidū ir Siemens Gamesa, Enel, GE un Vestas. Šobrīd Aerones apkalpo vairāk nekā 3000 vēja turbīnu 17 valstīs Eiropā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.

Aerones pakalpojumi ir automatizēti, izmantojot augsti specializētu aparatūru un IT risinājumus, kas nodrošina ātrāku, drošāku un efektīvāku darbu. Izmantojot patentētu robotu komplektu, Aerones veic turbīnu inspekcijas un apkopi līdz pat sešām reizēm ātrāk un līdz pat 40% rentablāk nekā ar augstkāpēju manuālu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Capitalia kļūs par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku

Db.lv, 26.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu investīciju piesaisti Baltijas valstu uzņēmumiem, "Capitalia" paplašina savu darbību, un caur meitas sabiedrības "Capitalia Fund Management AIFP" uzņēmums plāno izveidot un pārvaldīt divus slēgtos alternatīvo ieguldījumu fondus, informē uzņēmums.

Finanšu kapitāla un tirgus komisija ir apstiprinājusi finanšu uzņēmuma "Capitalia" pieteikumu kā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekam.

"Jau tuvākajā laikā plānojam izveidot un piedāvāt investoriem divus jauna koncepta ieguldījuma fondus, kuru ieguldījumu stratēģijas ir balstītas uz mūsu ilggadējo pieredzi uzņēmumu finansēšanā. Redzam šo kā nākamo soli mūsu darbības paplašināšanā, lai varētu sekmēt finansējuma piesaisti vietējo uzņēmumu attīstību," komentē "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

Pirmais no šiem fondiem būs tiešo aizdevumu fonds ar plānoto apmēru 20 miljoni eiro. Fonds sniegs īsa un vidēja termiņa finansējumu uzņēmumiem Baltijas valstīs, un šis fonds būs paredzēts institucionāliem investoriem, piemēram, pensiju fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Capitalia kļuvusi par Eiropas komercsabiedrību; par bāzes valsti izvēlas Latviju

Lelde Petrāne, 06.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alternatīvā finansējuma sniedzējs Capitalia, apvienojoties ar meitas sabiedrībām Igaunijā un Lietuvā, mainījis uzņēmuma juridisko formu un kļuvis par Eiropas komercsabiedrību (Societas Europaea). Par bāzes valsti Eiropas komercsabiedrībai Capitalia izvēlējusies Latviju.

«Uzņēmuma juridiskās formas maiņa ir nākamais solis ceļā uz izaugsmi, turklāt daudz precīzāk atspoguļo jau šobrīd pastāvošo uzņēmuma starptautiskās darbības raksturu, jo Capitalia komanda darbojas visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās. Eiropas komercsabiedrība darbojas saskaņā ar Eiropas uzņēmējdarbības statūtiem un nosaka, ka uzņēmums nav «piesiets» atsevišķas valsts robežām, bet Eiropas ietvaros var brīvi izvēlēties savu bāzes valsti,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Capitalia jaunā juridiskā forma reģistrēta šā gada 23.novembrī. Capitalia Igaunijā un Lietuvā turpinās darboties ar filiāļu starpniecību, tādējādi nodrošinot šo valstu klientu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn alternatīvā finansējuma uzņēmums Capitalia izsniedzis finansējumu 878 uzņēmumus Baltijas valstīs vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā, informē uzņēmums.

No tiem puse ir Latvijā bāzētie mazie un vidējie uzņēmumi, savukārt 40% no investīcijām saņēmuši Lietuvas un 10% Igaunijas uzņēmumi. Kopumā, salīdzinot ar 2017.gadu, pērn uzņēmumiem izsniegto aizdevumu un ieguldījumu apjoms audzis teju trīs reizes, kas apliecina arvien pieaugošo uzņēmumu gatavību piesaistīt finansējumu arī ārpus bankas.

«Aizvadītajā gadā esam īstenojuši virkni aktivitāšu, lai veicinātu finansējuma pieejamību mazā un vidējā biznesa attīstībai Baltijas valstīts. Tā pērn esam automatizējuši un vienkāršojuši pieteikuma izvērtēšanas procesu, ļaujot uzņēmumiem saņemt biznesa attīstībai nepieciešamos līdzekļus vēl ērtāk. Tāpat papildus aizdevumiem paši aktīvi lūkojamies dažādu uzņēmumu virzienā, kuriem būtu saistošs riska kapitāls. Tā, piemēram, nesen veicām ieguldījumu pašmāju uzņēmumā Giraffe360, kā arī iepriekš tādās kompānijās kā Indexo, Visidarbi un Loanstream. Šogad mūsu mērķis ir turpināt iesākto un kāpināt izsniegto finansējumu apmēru mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vismaz uz pusi,» norāda Juris Grišins, Capitalia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalia investējusi 300,000 eiro zviedru jaunuzņēmumā Favro, tādējādi pievienojoties investoru lokam, kas investējuši lietuviešu riska kapitāla fonda Practica Capital vadītajā finansējuma kārtā.

Favro ir uzņēmumiem paredzēta darba plānošanas platforma, kuru izmanto tādi jau pasaulē vadoši uzņēmumi kā Wolt, ElectronicArts un Volvo.

Pēdējo mēnešu laikā Favro kopumā ir piesaistījis investīcijas gandrīz 5 miljonu ASV dolāru apmērā. Finansējums primāri tiks izmantots apgrozījuma kāpināšanai un mārketinga aktivitātēm. Šis ir jau ceturtais ieguldījums, ko veicis pagājušā gada nogalē dibinātais Capitalia līdzinvestīciju fonds.

Favro 2016.gadā dibināja pieredzējuši spēļu un programmatūru izstrādātāji Hanss Dalstroms, Eriks Olofsons un Patriks Palms. Favro ir sadarbības plānošanas platforma, kas pielāgota SaaS (software-as-a-service) uzņēmumiem un spēļu izstrādātājiem. Platforma ļauj efektīvāk plānot darbu starp dažādām uzņēmuma nodaļām. Papildus platforma arī palīdz vadībai uzstādīt un plānot dažādus mērķus, kā arī sekot līdzi projektu progresam. Favro ir vairāk nekā 1 500 klientu, starp kuriem ir arī tādi uzņēmumi kā Wolt, Unity, EA un Volvo Car Mobility. Favro galvenā mītne atrodas Zviedrijā, taču uzņēmumam ir arī birojs Lietuvā. Papildus Capitalia, uzņēmumā Favro ir investējuši arī Practica, Creandum, Inbox Capital, Scale Capital un virkne biznesa eņģeļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmums Giraffe360, kas radījis tehnoloģiju, lai jebkurš lietotājs ar vienu pogas pieskārienu spētu izveidot pilnu, akurātu fiziskas vides prezentāciju, otrajā sēklas investīciju raundā ir piesaistījis vairāk nekā vienu miljonu eiro lielu riska kapitāla investīciju. Investīcju raundā piedalījās vairāki riska kapitāla fondi kā Change Ventures un Capitalia.

2016. gadā Giraffe360 izstrādāja risinājuma pirmo prototipu, bet jaunākā produkta versija esot viena no visaugstākās kvalitātes telpas skenēšanas tehnoloģijām pasaulē ar 270 megapikseļu rezolūciju. Uzņēmumam arī īsā laika periodā ir izdevies iegūt spēcīgu klientu bāzi septiņās Eiropas valstīs, to starpā Lielbritānijā, Austrijā, Vācijā, Maltā un Šveicē. Starp tā klientiem ir reģionu vadošās nekustamā īpašuma kompānijas, piemēram, RE/MAX, John Taylors un City24.

Investīciju summa tiks izmantota, lai izstrādātu jaunākās paaudzes Giraffe360 tehnoloģiju un turpinātu paplašināšanos Eiropā.

Andris K. Bērziņš, Change Ventures riska kapitāla fonda vadītājs, komentē: «Mēs investējam kompānijās, kurām ir potenciāls apkalpot klientus visā pasulē. Giraffe360 unikālā tehnoloģija un biznesa modelis jau šobrīd ir radījis interesi visā Eiropā, un mēs ticam, ka šis ir tikai sākums.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

ABpark izveidotājs meklē vietu 120 tūkstošus eiro vērtai Šausmu mājai

Lelde Petrāne, 18.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinās aktīvs darbs, lai izveidotu jaunu izklaides vietu - Šausmu māju, un atrastu tai piemērotu atrašanās vietu, biznesa portālam db.lv pastāstīja ABpark īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Šobrīd jau darbojas ABpark izklaides parks Lēdmanē un iekštelpu izklaides vieta ar tādu pašu nosaukumu tirdzniecības centrā Spice Home.

«Kopā ar mākslinieci Vladlenu tiek veidota ekspozīcija, kurā būs iespējams satikt dažādās šausmu filmās un stāstos redzētus personāžus reālā cilvēka augumā. Tas viss tiks kombinēts ar jaunākajām digitālajām tehnoloģijām, lai radītu maksimālu jautrību un piedzīvojumu. Sākotnēji to tika plānots izvietot Lēdmanes izklaides parkā, bet, aprēķinot nepieciešamās investīcijas, sapratu, ka būvēt tam atsevišķu ēku prasītu pārāk lielus ieguldījumus,» skaidroja M. Brezauckis. Tiek izskatīti dažādi atrašanās vietas varianti, bet, visticamāk, izklaides vieta tiks atvērta Rīgā. Tā būs piemērota bērniem, sākot no 5 gadu vecuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piedāvā sējumus apdrošināt digitāli

Anda Asere, 01.10.2020

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātāji Juris Kazulis (no kreisās) un Gatis Bērziņš.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu tirdzniecības platforma "AgroPlatforma" sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību "Investimus" ievieš iespēju lauksaimniekiem digitāli veikt sējumu apdrošināšanu.

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs Gatis Bērziņš stāsta, ka līdz šim vairums apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji deva iespēju aizpildīt iesnieguma formu ar roku vai iesūtīt epastā, līdz ar to bija gadījumi, kad lauksaimnieki piedāvājumu saņēma tikai pēc nedēļas.

Tiem klientiem, kas jau ir reģistrējušies "agroplatforma.lv", pieteikuma formas aizpildīšana aizņemšot maksimums divas minūtes un ne vēlāk kā pēc desmit minūtēm piedāvājums būs epastā un klienta profilā platformā. Šobrīd piedāvājumu varēs saņemt no trim Latvijā esošām apdrošināšanas sabiedrībām.

Ideja par iespēju platformā ieviest sējumu apdrošināšanu uzņēmumam radās jau pirms diviem gadiem, bet tolaik tā neīstenojās. "Šovasar mūs uzrunāja apdrošināšanas brokeru sabiedrība “Investimus” un esam ne vien noslēguši sadarbību, bet arī izveidojuši procesu, ka lauksaimnieki varēs aizpildīt pieteikumu digitāli. Nozares eksperti apstiprina, ka šis ir Eiropā neredzēts un revolucionārs risinājums sējumu apdrošināšanā,” apgalvo G. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Platformu popularitāte aug, taču nepieciešama regulācija Eiropas Savienības līmenī

Vairums iedzīvotāju savus brīvos līdzekļus aizvien uzglabā banku kontā vai noguldījumos, taču privāto investoru interese parādās arī par ieguldījumiem savstarpējo aizdevumu platformās. Tiesa gan, kaut arī daļai noguldījumu ir atpirkšanas garantija, risks ir augstāks nekā tradicionālajiem ieguldījumu veidiem, tādēļ ieguldītājam rūpīgāk jāpievērš uzmanība savām investīcijām.

Latvijas ekonomika pēdējos gados ir nozīmīgi augusi, un cilvēku uzkrājumu līmenis kāpj, tādēļ iedzīvotāji meklē jaunus ieguldījumu veidus, jo banku noguldījumu zemie procenti nespēj apmierināt vēlmi pelnīt. Ņemot vērā, ka finanšu tehnoloģiju joma piedzīvo dinamiskas pārmaiņas, un meklējot augstāku ienesīgumu, privātie investori pievēršas arī ieguldījumu iespējām šajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fonda sākotnējais izmērs ir 21 miljons eiro, bet to plānots palielināt līdz 25 vai 30 miljoniem eiro; paredzēts veikt aptuveni 15 investīcijas Baltijas valstīs strādājošos uzņēmumos

Fonda investori ir finanšu attīstības iestāde "Altum", vairāki privātie institucionālie ieguldītāji un "FlyCap" komanda. Paredzēts, ka investīciju apjoms vienā uzņēmumā būs viens līdz trīs miljoni eiro un ieguldījums varētu tikt veikts vairākos etapos. Fondam nepieciešamības gadījumā pie laba attīstības scenārija būs iespēja veikt papildu ieguldījums.

Fonds izsniegs aizdevumus uzņēmumiem, kam pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijis apgrozījums vismaz viena miljona eiro apmērā un kam ir labs izaugsmes un rentabilitātes potenciāls. Fonds izskatīs dažādas nozares, bet to īpaši interesē veselības aprūpe, IT, ražošana un biznesa pakalpojumi uzņēmumiem, kā arī jau eksporta tirgos sevi pierādījuši uzņēmumi. "Fonds priekšroku dos videi draudzīgiem uzņēmumiem, CO2 samazinošiem projektiem," piebilst Jānis Skutelis, "FlyCap" partneris. Fonds piedāvāšot aizdevumus ar elastīgāku atmaksas grafiku nekā to piedāvā bankas, t.i., pamatsummas atmaksu varēs veikt termiņa beigās vai sākot ar otro vai trešo gadu. Mezanīna likmi veido fiksētā un mainīgā daļa, kas būs atkarīga no biznesa pieauguma, lai nodrošinātu interešu līdzsvaru starp fondu un uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju optimisms šobrīd ļoti strauji ir atguvies, un vērojams, ka daudzi uzņēmumi atkal meklē līdzekļus darbības nodrošināšanai un attīstībai, tomēr finansējums šobrīd ir kļuvis par nedaudz lielāku deficītu nekā iepriekš, un nauda kļuvusi dārgāka, intervijā žurnālam "Dienas Bizness" atzīst uzņēmumu finansētāja "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Lielākoties redzam īstermiņa un vidēja termiņa investīciju darījumus, un tādi šobrīd notiek pietiekami daudz – kompānijas aizņemas apgrozāmajiem līdzekļiem, pasūtījumu vai darījumu izpildei. Kopumā tirgū vērojams, ka uzņēmēji piebremzē jaunus, lielus investīciju projektus, ja vien tie nav nozarēs, kas ieguva no šīs situācijas. Projektus, kas tika uzsākti pirms krīzes, daudzi finišē, taču jaunie ilgtermiņa projekti pagaidām ir nogaidīšanas statusā. Patlaban pasaulē vēl pandēmija nav beigusies, un daudzi lielie uzņēmumi strādā uz eksportu, kas aizvien ir bremzēts uz tām valstīm, kur vīruss vēl plosās, jāņem arī vērā, ka kapitāla piedāvātāji ir piesardzīgāki nekā iepriekš," stāsta J. Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs atsevišķas pūļa finansēšanas platformas ir bumbas ar laika degli, atzina nebanku kreditētāja, kurš specializējas uzņēmumu apkalpošanā, "Capitalia" vadītājs Juris Grišins.

"Ir noteikts laiks, kad nozare spēj pašregulēties, un tad parādās kompānijas ar vājākiem ētikas standartiem un situāciju izmanto savā labā. Pašlaik pūļa finansējuma jomā pats platformas autors sevi regulē un nosaka, kas ir ētiski un kas nē. Daži to dara labi, daži to dara pieņemami un daži to dara ļoti slikti, uz krāpniecības robežas. Es te nemaz neminēšu tos, kuri jau ir pieķerti kā krāpnieki," pauda Grišins.

Ir platformas, kuras, piemēram, ļoti neskaidri atklāj savus patiesos darbības rezultātus, darījumus ar saistītajām pusēm, un visādā citādā ziņā nodrošina zemu caurskatāmības līmeni.

"Igaunijas presē šie jautājumi tiek cilāti biežāk, jo ir investori, kuri sūdzas, taču tie vienmēr ir bijuši lokāla rakstura notikumi. Daudzas platformas, kuras ir izveidotas Baltijā, pārsvarā turas uz līdzekļiem, kuri nāk no Rietumvalstīm. Kamēr skandāls nenāk no šīs puses, ietekme uz to darbību ir maz jūtama. Taču redzams, ka ir pat ne viena, bet virkne platformu, kuras slēpj vai nepatiesi norāda savus darbības rezultātus," sacīja Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nozarēs, kurās vajadzētu investīcijas izaugsmei, aizņemas piesardzīgi

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu kreditēšanas apjomi aug, taču aizvien vērojama piesardzība nozarēs, kurās būtu nepieciešamas investīcijas tālākai izaugsmei.

Šā gada jūnija beigās kopējais uzņēmumiem izsniegto aizdevumu apjoms bankās sasniedza 8,576 miljardus eiro, kas ir par 264 milj. jeb 3% mazāk nekā šā gada sākumā, liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas dati. Kritums gan nav saistāms ar kūtrāku kreditēšanu lielākajās bankās, bet darbības stratēģiju maiņu kredītiestādēs, kuras līdz šim aktīvi apkalpoja starptautiskos klientus. Uzņēmumi un investori meklē iespējas attīstīties. Vēl pirmais pusgads ir iezīmējies arī ar augstāku aktivitāti uzņēmumu pirkšanā un pārdošanā. Vienlaikus gan uzņēmumu, gan komerciālo nekustamo īpašumu vērtējumi jau ir sasnieguši augstu līmeni, liekot samazināt prognozēto investīciju atdevi, raksturo SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši “Gada investors 2021” balvas laureātus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Apbalvojumu “Gada investīcija” komerceņģeļu kategorijā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi saņēmuši investori Ģirts Līcis, Kārlis Cerbulis un Uldis Cērps par 150 000 eiro kopinvestīciju jaunuzņēmumā “WeedBot”, kas izstrādā lauksaimniecības robotus Lielbritānijas tirgum.

Par “Gada investīciju” juridisko un institucionālo investoru sektorā atzīta “Bregal Sagemount” investīcija “Printful”, kas ļāva uzņēmumam sasniegt miljarda dolāru vērtību un Latvijas pirmā vienradža statusu.

LatBAN un LVCA pasākums “Gada investors” pastāv kopš 2015. gada. Tā uzmanības centra ir privātā kapitāla un komerceņģeļu nozares izaugsmes tendences, izceļot un godinot nozīmīgākos tirgus spēlētājus, konsultantus un atbalstītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fintech un bankas – kurš kuru vai abi kopā vienotam mērķim?

Juris Grišins, AS Capitalia vadītājs, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un populārs temats. Lai gan pašas bankas ir vienas no lielākajiem ieguldītājiem modernos tehnoloģiju risinājumos, tipiski ar Fintech apzīmē nebanku uzņēmumus, piemēram, alternatīvā finansējuma vai norēķinu sniedzējus. Tādējādi starp Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem ierindo, piemēram, Mintos (savstarpējo aizdevumu platforma), Nordigen (bankas kontu analīze), Capitalia (uzņēmumu finansēšana), Mobily (elektroniski norēķini), un Creamfinance (patērētāju finansēšana), savukārt Latvijā plaši izmantots starptautisks Fintech uzņēmums noteikti būtu minams Revulot (maksājumu kartes).

Bieži vien banku piedāvātie un uz tehnoloģijām bāzētie pakalpojumi nebūt neatpaliek no Fintech uzņēmumu demonstrētā. Par piemēru var minēt, piemēram, Swedbank budžeta un izmaksu plānotāju, SEB automātisko krājkasi vai Citadeles mobilo aplikāciju. Tomēr tipiski banku piedāvātie rīki ir ģeogrāfiski ierobežoti uz savu klientu auditoriju vietējā tirgū. Pretstatā klasiski Fintech jau no sākuma domā un darbojas starptautiski.

Tāpat finanšu tehnoloģiju uzņēmumu priekšrocība ir tā, ka tie ir jauni un veidoti ar mērķi piedāvāt vienu specifisku finanšu pakalpojumu. Rezultātā tie nav apgrūtināti ar sistēmām, filiālēm, regulējumiem un procedūrām, kas ir bankām. Jā, arī bankas mainās un ir spiestas mainīties līdzi videi, bet mainīt sistēmu noteikti ir grūtāk, nekā izveidot mūsdienīgu struktūru no jauna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad uzņēmuma "Giraffe360" izaugsme ir mērāma 400% apmērā un tam ir klienti jau 18 valstīs

"Giraffe360" izstrādā kameras un programmatūras tehnoloģijas telpu skenēšanai.

"Sākam pārslēgties no izpētes uz izaugsmi, kā rezultātā nostabilizējām pārdošanas biroju Londonā. Līdz ar izaugsmi, protams, aug apkalpojamo klientu un projektu skaits, kā rezultātā trīs reizes palielinājām Liepājas biroju, kas nodarbojas ar digitālo failu apstrādi. Šobrīd Liepājā diendienā pie failu apstrādes darbojas 16 cilvēku komanda un mums iet ļoti karsti," atklāj M. Opelts. Šobrīd uzņēmumā kopumā strādā 40 cilvēki.

Vaicāts par nākamā gada plāniem, M. Opelts norāda, ka nākamā gada plānos ietilpst izaugsme. "Pagaidām visi uzņēmuma klienti ir Eiropā. Mums sāk veidoties sava pozīcija Lielbritānijas tirgū un ir vērā ņemama interese no Vācijas un Francijas, tādēļ mēs gribam nostiprināt pozīcijas Lielbritānijā un sākt aizvien aktīvāk kultivēt interesi un savu tirgus pozīciju minētajos Centrāleiropas tirgos, kā arī sākt apkalpot pirmos klientus ārpus Eiropas," viņš stāsta. Klientu skaits joprojām netiek atklāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finansiālu problēmu gadījumā uzņēmēji aicināti laicīgi runāt ar bankām

Žanete Hāka, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja uzņēmējam saistībā ar koronavīrusa izplatību radušās finansiālas problēmas, savlaicīgi vajadzētu vērsties savā bankā, lai rastu risinājumu, portālam DB sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Ņemot vērā, ka ārkārtējās situācijas izsludināšana valstī un vīrusa izplatība pasaulē ietekmē daudzu nozaru uzņēmējus, nav izslēgts, ka ienākumu krituma dēļ daļai var rasties problēmas ar laicīgu kredītmaksājumu veikšanu. Vairāku aptaujāto banku pārstāvji sacīja, ka patlaban kredītiestādes lemj par tālāko rīcību attiecībā uz šiem uzņēmumiem.

"Bankas izprot, ka atsevišķiem klientiem esošajā situācijā var būt radušies apstākļi, kas ietekmē saistību izpildi, tomēr jebkuras saistības ir jāpilda nolīgtajā kārtībā un godprātīgi," komentēja J. Brazovskis.

"Lai risinātu radušos sarežģījumus, lūdzam nekavējoties sazināties ar banku un risināt jautājumus savlaicīgi. Bankas noteikti ir ieinteresētas pamatotu risinājumu atrašanā," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru