Ceļā uz nākotnes enerģijas lielvalsti

2018. gada 10. decembris plkst. 13:53
Sadaļa: Citas ziņas
Dalies ar šo rakstu

2018. gada 13. - 14. decembrī vizītē pie Lavijas valsts amatpersonām un Eiropā lielākā zinātniskā kopprojekta EUROfusion (Eiropas kodolsintēze) īstenotājiem ieradīsies tā izpilddirektors Tonijs Donē (Tony Donné). Viņš informēs par EUROfusion aktualitātēm un tālākajām stratēģiskajām perspektīvām no 2020. gada līdz 2027. gadam.

Ar Latvijas apciemojumu T. Donē aizsāks ar EUROfusion programmu saistīto aktivitāšu ciklu, kas noslēgsies ar EUROfusion Ģenerālās asamblejas sēdi 2019. gada 18. – 19. jūlijā Rīgā.

Projekta EUROfusion misija ir nodrošināt kodolsintēzes reaktoru ieviešanu izmantošanā. Lai to paveiktu, konsorcijs finansē savu 30 partneru pētījumus, kā daļu no kopējās Apvārsnis 2020 programmas Euratom. EUROfusion budžetu veido 440 miljoni eiro no Euratom H2020 programmas un 410 miljoni eiro no dalībvalstīm.

Latvija ir kļuvusi par dalībvalsti šajā programmā, pateicoties savām apjomīgajām zināšanām materiālzinātnēs, atzīst T. Donē. «Nav iespējams iegūt visas kodolsintēzes elektrostacijas radīšanai nepieciešamās zināšanas vienā laboratorijā. Tādēļ tika radīta Eiropas kodolsintēzes pētniecības programma. Katras valsts ieguldījums ir nozīmīgs, neatkarīgi no tā, vai laboratorija ir liela vai maza, » teica T. Donē. Viņš norāda, ka šobrīd vēl nav zināms, kāds būs labākais materiāls kodolsintēzes reaktoram, bet Latvijas pētnieki ir ļoti pieredzējuši un zinoši jaunizstrādāto metālu testēšanai.

Latvijas Termiskās kodolsintēzes laboratorijas vadītājs, Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Andris Šternbergs atzīst, ka Latvijas zinātnieki var lepoties ar savu iegulījumu Eiropas Savienības kopprojektā, kurš vērsts uz termiskās kodolsintēzes reaktora izstādi. «Latvija no 2021.gada iegūs pastāvīgu vietu projekta realizācijā. Kopumā šajā jomā esam piesaistījuši jau 9 miljonus eiro, piedaloties vairāk nekā 50 projektos. Tie galvenokārt ir vērsti uz diagnostisko un konstruktīvo materiālu izstādi, kodolsintēzes degvielas triptija izstrādi un diagnostiku, kā arī šķidrā metāla pielietojumu reaktora dzesēšanas iekārtās. Latvija ir ar atrāvienu vadošā trīs Baltijas valstu starpā un mūsu darba pamatprincips ir gan zinātnisko ideju attīstība, gan jaunās zinātnieku paaudzes iesaiste, kas nodrošinās darba ilgstpēju un turpināšanu,» saka A. Šternbergs. Latvijas Termiskās kodolsintēzes laboratorijā strādā trīs LU institūti - Cietvielu fizikas institūts, Ķīmiskās fizikas institūts un Fizikas institūts.

Vizītes laikā T. Donē tiksies ar Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāri Līgu Lejņu, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentu Ojāru Spārīti, Latvijas Universitātes (LU) rektoru Indriķi Muižnieku, apciemos LU Akadēmisko centru. Vizītes noslēguma dienā – 14.decembrī LU Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI), kas ir Latvijas EUROfusion Laboratorijas (ISSP UL) koordinējošā institūcija, kurā darbojās arī LU Ķīmiskās fizikas institūts, un LU Fizikas institūts), EUROfusion izpilddirektoru T. Donē uzņems Apvienības ISSP UL zinātniskais vadītājs Andris Šternbergs. Pasākumu laikā tiks sniegts pārskats par Apvienības ISSP UL darbību un sasniegumiem.

Dalies ar šo rakstu