Jaunākais izdevums

VSIA "Latvijas valsts ceļi" šobrīd cenu kāpuma dēļ plāno lauzt piecus būvdarbu līgumus, trešdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš atzīmēja, ka cenu jautājums ir šā gada būvdarbu sezonas lielākais izaicinājums. "Visi būvnieki mūs ir informējuši par nepieciešamību pārskatīt iepriekš noslēgtos līgumus," sacīja Lazdovskis.

Kopējais noslēgto būvdarbu līgumu skaits ir būtisks - vairāk nekā 100. Tādējādi "Latvijas valsts ceļi" veica analīzi, lai novērtētu, kas ir objektīvs, tirgus datos pamatots cenu pieaugums, panākot vienošanos arī ar ceļu būvniekus pārstāvošo asociāciju par principiem, kādus piemērot, pārskatot būvdarbu līgumus.

Lazdovskis arī norādīja, ka "Latvijas valsts ceļi" paredz, ka kopumā būvdarbu izmaksas pieaugs par ne vairāk kā 15% katrā atsevišķā būvdarbu līgumā.

"Ir informācija par pieciem līgumiem, kurus ir paredzēts lauzt, jo pat ar šo 15% pieaugumu tos vairs nav iespējams realizēt. Mēs esam arī vienojušies ar nozari, ja šis objekts nav sākts, labāk to nesākt, sludināt atkārtoti, iegūt jaunajai realitātei atbilstošas cenas," sacīja "Latvijas valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs.

Šogad maija sākumā "Latvijas valsts ceļu" pārstāvji paziņoja, ka pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atzinuma saņemšanas kompānija plāno sākt būvdarbu līgumu pārskatīšanu.

Aprīlī "Latvijas valsts ceļi" saņēma vēstules no visiem lielākajiem būvuzņēmumiem, kas piedalās ceļu būvdarbu iepirkumos. Būvnieki vēstulēs norādīja, ka nevar veikt darbu izpildi par tiem izcenojumiem, ar kuriem piedalījās iepirkumos līdz 24.februārim, kad Krievija iebruka Ukrainā. Savukārt piedāvājumi, kuri tiek saņemti iepirkumos martā un aprīlī, ir par 10-15% dārgāki, nekā plānotās cenas.

Lai risinātu radušos situāciju, pēc tam, kad IUB publicēja vadlīnijas līgumu izmaksu pārskatīšanai, "Latvijas valsts ceļi" sāka darbu pie līgumu pārskatīšanas principu izstrādes. Tika organizētas arī vairākas tikšanās ar nozares asociāciju - Latvijas Ceļu būvētāju biedrību un tās dalībniekiem.

Iepriekš ziņots par vienu pieteikumu no uzņēmējiem par līguma laušanu - "A.C.B." grupa ir informējusi, ka plāno lauzt līgumu par būvdarbiem uz valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13) 11,18 kilometrus garā posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atzinuma saņemšanas VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) plāno sākt būvdarbu līgumu pārskatīšanu, informē LVC pārstāvji.

Aprīlī LVC saņēma vēstules no visiem lielākajiem būvuzņēmumiem, kas piedalās ceļu būvdarbu iepirkumos. Būvnieki vēstulēs norādīja, ka nevar veikt darbu izpildi par tiem izcenojumiem, ar kuriem piedalījās iepirkumos līdz 24.februārim. Savukārt piedāvājumi, kuri tiek saņemti iepirkumos martā un aprīlī, ir par 10-15% dārgāki, nekā plānotās cenas.

Lai risinātu radušos situāciju, pēc tam, kad IUB publicēja vadlīnijas līgumu izmaksu pārskatīšanai, LVC sāka darbu pie līgumu pārskatīšanas principu izstrādes. Tika organizētas arī vairākas tikšanās ar nozares asociāciju - Latvijas Ceļu būvētāju biedrību un tās dalībniekiem. Patlaban LVC līgumu pārskatīšanas princips ir formulēts un tuvākajā laikā uzņēmums to iesniegs izvērtēšanai IUB. Pēc IUB atzinuma saņemšanas, LVC sāks vērtēt un pārskatīt tos līgumus, kas noslēgti pirms 24.februāra, skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Rīgas apvedceļa sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles sistēmas posmu

Db.lv, 27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte (A5) sāk ierīkot pirmo vidējā ātruma kontroles posmu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Plānots, ka tas sāks darboties marta sākumā.

Jau vēstīts, ka līdz 2023.gada sākumam ar vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots aprīkot Rīgas apvedceļa posmu.

LVC iepriekš informēja, ka uz Rīgas apvedceļa vidējā ātruma kontroles sistēmu plānots uzstādīt no 23. līdz 28,69. kilometram.

LVC septembra vidū noslēdza līgumu ar pilnsabiedrību "Fima Group" par vidējā ātruma kontroles sistēmu ieviešanu valsts ceļu tīklā un uzturēšanu turpmāko triju gadu laikā.

"Fima Group" darbus veiks par 1 261 156 eiro, tostarp 900 000 eiro paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000 eiro - sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.- 2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas apvedceļš ir prioritāri realizējams projekts, bet pēc tam plānots arī Iecavas apvedceļš un visa Rīgas-Lietuvas robežas maršruta pārbūve par četru joslu ātrgaitas ceļu.

Tā trešdien CFLA rīkotajā konferencē "Publiskā un privātā partnerība - ledus ir sakustējies" sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš uzsvēra, ka Bauskas apvedceļš ir akūta nepieciešamība, jo katru dienu caur vecpilsētu izbrauc aptuveni 3000 kravas automašīnu, un, ja apvedceļš netiks būvēts, pastāv iespēju, ka "kādu dienu A7 šoseja Bauskas centrā tiek vienkārši nobloķēta, jo Bauskas iedzīvotāju viedoklis ir diezgan radikāls".

Tāpat Lazdovskis uzsvēra, ka autoceļš A7 ir daļa no TEN-T Eiropas ceļu tīkla, tāpēc Latvijas saistības paredz, ka vietās, kur ir liela satiksmes intensitāte, jānodrošina četru joslu ātrgaitas ceļi, pretējā gadījumā var nākties maksāt soda sankcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Starp tirdzniecības centru "A7" un Valdlauču krustojumu satiksmei slēgs joslu

LETA, 23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Ķekavas apvedceļa būvdarbiem, no 23.marta uz Bauskas šosejas (A7) starp tirdzniecības centru "A7" un Valdlauču krustojumu satiksmei slēgs joslu virzienā uz Bausku, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Divvirzienu satiksmi būvdarbu vietā nodrošinās pa otru braukšanas joslu un asfaltētu joslu tai līdzās. Platuma ierobežojums noteikts 3,5 metri, braukšanas ātruma ierobežojums būvdarbu posmā būs 50 kilometru stundā.

Savukārt nākamnedēļ slēgs satiksmei abas joslas un satiksmi organizēs pa asfaltētu joslu līdzās tirdzniecības centram "A7".

LVC aicina autovadītājus braukt uzmanīgi un ievērot ierobežojums.

FOTO: Ķekavas apvedceļa būvdarbi pietuvojušies Rīgas robežai 

Topošās Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trases būvdarbi ir pietuvojušies Rīgas robežai...

LVC iepriekš informēja, ka pavasarī Ķekavas apvedceļa būvdarbu dēļ tiks ieviesti satiksmes ierobežojumi, un autovadītājiem, dodoties ārā no Rīgas vai iebraucot Rīgā pa Bauskas šoseju, būs jārēķinās ar ilgāku laiku ceļā. Lai mazinātu neērtības, tiks izbūvēti lokāli apbraucamie ceļi, pa kuriem tiks organizēta transporta kustība. Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka satiksmes organizācija būvdarbu laikā var bieži mainīties.

Jau ziņots, ka 2021.gada jūlijā tika noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi.

No diviem pretendentiem, kuri iesniedza piedāvājumus, "Kekava ABT" izvēlēts kā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena. Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds "TIIC 2 (SCA) SICAR", ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē.

Lai nodrošinātu Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu, tostarp tā projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, Satiksmes ministrijai tika dota atļauja no 2021. līdz 2043.gadam uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, kas nepārsniedz 265,729 miljonus eiro, bruto pieejamības maksājuma segšanai, un valsts budžeta ilgtermiņa saistības 38,205 miljonu eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumiem.

Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās un privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez papildu naudas būvējot Bauskas un Iecavas apvedceļu, trīs gadus citur nevarēs ieguldīt ne centa

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts plāno bez papildu finansējuma piesaistes izbūvēt Bauskas un Iecavas apvedceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos nevarētu ieguldīt ne centa, konferencē par Bauskas apvedceļa nākotni teica VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Pēdējā reize, kad Bauskas apvedceļa projektam ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums, bijusi pirms 13 gadiem.

"Tas nenozīmē, ka mēs šo projektu esam nolikuši plauktā, lai veidojas putekļi. Ar klasiskajām valsts finansējuma iespējām šis projekts nav aptverams," skaidroja Lazdovskis.

2018.gadā LVC prognozēja, ka Bauskas un Iecavas apvedceļa būvniecība izmaksātu 350 miljonus eiro.

"Ja valsts uzņemtos izbūvēt šo ceļu, tad trīs gadu periodā nekur citur ceļos mēs nevarētu ieguldīt ne centa," konferencē skaidroja Lazdovskis.

Viņš kā alternatīvas minēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektus un publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets pagājušajā gadā pieņēma lēmumu izvērtēt PPP lietderību. Plānots, ka LVC līdz vasaras beigām aprēķinus iesniegs Ministru kabinetam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Vidzemes šosejas (A2) decembrī sākušas darboties elektroniskās ceļazīmes, informē VAS "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Elektroniskās ceļazīmes atrodas uz valsts galvenā autoceļa Rīga-Sigulda-Veclaicene posmā no 14,7 kilometra līdz 191,5 kilometram.

Ceļazīmes uzstādītas projektā "SMART E263/E77", kuru LVC īsteno kopā ar Igaunijas transporta administrāciju.

Kopumā projekta uz Vidzemes šosejas Latvijā uzstādītas četras jaunas ceļa stāvokļa monitoringa kameras, 22 objektos jaunas elektroniskās ceļa zīmes, vienā vietā pārcelta un modernizēta, bet divās vietās uzstādītas jaunas ceļa meteoroloģiskās stacijas. Visas uzstādītās ceļa zīmes ir pieslēgtas Satiksmes informācijas centra satiksmes vadības sistēmai.

Kā norāda LVC, Igaunijā projekta ietvaros ar elektroniskajām ceļazīmēm aprīkots posms no Tallinas uz Tartu. Gan Latvijā, gan Igaunijā ar elektroniskajām ceļazīmēm aprīkotie posmi ir ar lielu satiksmes intensitāti. Tie savieno Eiropas austrumu reģionus ar ostām Tallinas un Rīgas tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

LVC visus līgumus ar būvniekiem plāno pārslēgt līdz Jāņiem

LETA, 15.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) būvdarbu līgumiem, kas noslēgti līdz šī gada 24.februārim, gatavi kompensēt sadārdzinājumu līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas, un visus līgumus plāno pārslēgt līdz Jāņiem, intervijā stāstīja LVC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka pieaugums, ko LVC kā pasūtītājs ir gatavs kompensēt, ir līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas. Pieaugums ir atkarīgs no tā, kādi darbi līgumā ir paredzēti. Tur, kur vairāk ir asfaltēšanas darbu, pieaugums ir tuvu 15%. Tur, kur vairāk ir, piemēram, zemes darbi un tāmē materiāli veido mazāku daļu, var runāt par 10-12% sadārdzinājumu. Turklāt tas neattiecas uz visiem līgumiem, bet tikai uz tiem, kas ir noslēgti pirms 24.februāra vai kuriem piedāvājumi ir saņemti pirms 24.februāra.

"Patlaban mēs esam vienojušies par pārrēķinu metodiku, tā ir arī publiskota un kolēģi veic pārrēķinus līgumiem. Par principiem esam runājuši arī ar nozares asociāciju, un ir panākta vienošanās. Mūsu iekšējā apņemšanās ir, ka līdz Jāņiem visiem līgumiem ir jābūt pārslēgtiem," uzsvēra Lazdovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties tehnoloģiskajam pārtraukumam ceļu būvdarbu objektos, kur darbi sākti pērn, šonedēļ ceļu būvdarbi notiks jau 65 valsts ceļu posmos, no kuriem gandrīz puse ir uz valsts reģionālajiem autoceļiem, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Uz reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda-Ķegums (P8) būvdarbi turpinās gan posmā no Turaides līdz Siguldai, gan no Jūdažiem līdz Mālpilij, un šajos posmos autovadītājiem jārēķinās ar papildu laiku ceļā. Jauns būvdarbu posms ir uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne-Skrīveri (P32) no Ķeipenes līdz Madlienai, tā šķērsošanai vajadzēs 20 minūtes.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem saglabājas uz Jelgavas šosejas (A8) no Rīgas līdz Jaunolainei, kur satiksme notiek pa vienu brauktuvi un tā var būt palēnināta rīta un vakara stundās, kā arī uz Ventspils šosejas no Kūdras līdz pagriezienam uz Smārdi.

Plānojot braucienus, LVC aicina ieskatīties remontdarbu kartē uzņēmuma interneta mājaslapā, kur atzīmēti visi aktuālie satiksmes ierobežojumi uz valsts autoceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bez tūlītējas SM rīcības 2022.gada ceļu būvniecības sezonu ir neiespējami sākt

Db.lv, 14.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022.gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos, informē biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrība vērsusies pie satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) ar lūgumu rast risinājumu, lai normalizētu situāciju, un būvniekiem nebūtu jāstrādā ar neplānotiem zaudējumiem.

Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām Eiropas Savienības (ES) sankcijām būvniecības nozarē ir radies nepieredzēta apjoma būvizmaksu un būvmateriālu cenu kāpums, ko, LCB ieskatos, pat ļoti pieredzējušiem un kvalificētiem ceļu un tiltu būvniekiem nebija iespējams paredzēt.

Vēstulē ministram norādīs, ka līgumos ar valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) ir noteikts, ka, ja ir stājušies spēkā tādi normatīvi akti, kas paaugstina vai pazemina veicamā darba izmaksas un kuru ietekme uz izmaksām ir precīzi nosakāma, un ja ir veikts iepriekšējs brīdinājums, tad pēc abu pušu savstarpējas vienošanās tiek grozītas nolīgtās vienības cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 30.maija uz Rīgas apvedceļa pie Ķekavas, posmā no Ziemeļu ielas līdz krustojumam ar ceļu Ķekava - Plakanciems, tiek ieviesti satiksmes ierobežojumi, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Ierobežojumi tiek ieviesti saistībā ar Ķekavas apvedceļa pārvada būvdarbiem.

Ķekavas apvedceļa pārvada būvdarbu vietā uz apvedceļa satiksme tiek organizēta pa lokālu apbraucamo ceļu ar asfalta segumu. Ātruma ierobežojums uz apbraucamā ceļa noteikts 30 kilometri stundā (km/h), bet visā būvdarbu posmā - 50 km/h.

Valsts autoceļu tīklā remontdarbi patlaban notiek 85 posmos. Būvdarbi sākti autoceļa Ventspils-Kuldīga posmā no Ķimales līdz krustojumam ar vietējo ceļu Ēdole-Liedikas, tā šķērsošanai vajadzēs pusstundu.

Pēc tehnoloģiskā pārtraukuma atsākti būvdarbi arī uz autoceļa Alūksne-Liepna, un ceļā no Liepnas līdz Malienai arī jārēķinās ar pusstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts pagājušajā nedēļā Lisabonā saņēma starptautiskās vadošās projektu, infrastruktūras un enerģētikas finansēšanas pētniecības organizācijas Proximo Infra godalgu kā Gada PPP darījums Eiropā.

Balvu saņēma projekta publiskā partnera pārstāvis VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis un privātā partnera pārstāvji TIIC partneris Hugo Espinheira de Amador Silveira, AS Kekava ABT valdes locekļi Armands Sviķis no AS A.C.B. un Mārtiņš Pļaviņš no CBF SIA Binders, kā arī AS Kekava ABT ģenerāldirektors Juris Frīdmanis.

FOTO: Ķekavas apvedceļa projektā sāk būvēt pārvadu pār Rīgas apvedceļu  

Topošā Ķekavas apvedceļa būvdarbi patlaban tiek veikti gandrīz visā trases garumā. Vairākos...

“Gada projekta godalga noteikti ir liels gandarījums, īpaši ņemot vērā to, cik daudz darba ieguldīts septiņu gadu laikā, kamēr projekts nonāca līdz līguma parakstīšanai. Esam PPP pionieri Baltijā. Taču lielākais gandarījums gan LVC, kā projekta virzītājam un realizētājam, gan visai Latvijas sabiedrībai noteikti būs nākamā gada beigās, kad jaunā Ķekavas apvedceļa trase tiks atvērta satiksmei,” norāda M.Lazdovskis.

“Mūsu PPP projekta galvenā priekšrocība ir iespēja apvienot dažādu pušu unikālas spējas un kompetences – gan projektu vadībā, gan finanšu piesaistē un būvniecībā, lai panāktu pasūtītājam un Latvijas sabiedrībai labāko rezultātu. Prieks, ka Latvijas pirmais liela mēroga PPP projekts ir izpelnījies starptautisku atzinību, kas norāda uz visu iesaistīto pušu efektīvo sadarbību un profesionalitāti. Ceram, ka Ķekavas apvedceļa projekts kalpos kā praktisks piemērs turpmāko PPP projektu īstenošanai Latvijā,” saka Juris Frīdmanis, AS Kekava ABT ģenerāldirektors.

Proximo Infra ir finanšu informācijas uzņēmuma Exile Group biedrs un pasaulē vadošā tirdzniecības un eksporta finansēšanas izdevuma TXF saistītais uzņēmums, kas dibināts 2019. gadā. To izveidojusi pieredzējušu žurnālistu, izdevēju un producentu grupa, kas aktīvi darbojas finanšu informācijas jomā.

Uzvarējušos darījumus Proximo Infra redakcijas komanda izvēlas, pamatojoties uz savām tirgus zināšanām un konsultācijām ar attiecīgajām nozarēm. Konkursa žūrija nominācijas izvēlējās starp visiem 32 lielākajiem transporta un sociālās infrastruktūras PPP darījumiem, kas tika noslēgti Eiropā 2021. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums SIA "Union Asphalttechnik" vērsies Ekonomisko lietu tiesā (ELT) pret VSIA "Latvijas valsts ceļi", vēloties piedzīt 96 070 eiro par 2019.gadā veiktajiem būvdarbiem Lietuvas pierobežā uz autoceļa Bauska - Bērzi - Lietuvas robeža.

Uzņēmums uzskata, ka "Latvijas valsts ceļi" nav norēķinājušies par 2019.gada aprīlī, maijā un jūnijā veiktajiem darbiem objektā.

Tiesas sēde paredzēta 25.martā plkst.13.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma atjaunošanas darbu laikā ir izbūvēta ceļa pamata nesošā kārta un asfalta apakškārta, noņemts apaugums, sakārtoti grāvji un caurtekas, nogāzes un sabiedriskā transporta pieturas. Kopējās projekta izmaksas ir 1,52 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, no tiem 85% ir "Interreg" līdzfinansējums.

Autoceļa Bauska-Bērzi-Lietuvas robeža posma no Bērziem līdz Lietuvas robežai atjaunošana notika Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam projekta "Easycrossing" jeb "Vieglā šķērsošana" ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8. līdz 28.februārim norisinās ietekmes uz vidi novērtējuma sākotnējā sabiedriskā apspriešana par perspektīvā jaunā Tallinas šosejas (A1) posma būvniecību.

Tajā iedzīvotājiem ir iespēja iepazīties ar izstrādātajām autoceļa sākotnējām alternatīvām un izteikt savus priekšlikumus, kurus saskaņā ar iespējām izvērtēs tālākajā projektēšanā.

Jauns šosejas posms nepieciešams, lai novirzītu tranzīta satiksmi prom no Baltezera un Ādažiem, kur ir vēsturiskā dzīvojamā apbūve, kā arī pēdējos 10-20 gados attīstījušies ciemati un ražotnes.

Tallinas šosejas sākumposmā no Rīgas apvedceļa līdz Saulkrastiem pēdējo desmit gadu laikā satiksmes intensitāte ir pieaugusi par 50% - no vidēji 12400 automašīnām diennaktī līdz 18400 automašīnām diennaktī, un ceļš ir izsmēlis savu caurlaides spēju. Vienlaikus pēdējo 20 gadu laiku Ādažu teritorijā ir attīstīta gan dzīvojamā apbūve, gan rūpnieciskā, bet netika organizēta droša satiksme, pašvaldība nav izveidojusi paralēlo ceļu tīklu un pieslēgumi veikti pie valsts galvenā ceļā - Tallinas šosejas. Līdz ar to Tallinas šosejas sākumposms ir zaudējis savu galvenā autoceļa funkciju, kā arī ir ievērojami pasliktinājusies satiksmes drošība - posmā ir seši tā saucamie "melnie punkti". Pēdējo 3 gadu laikā tur ir notikuši 96 ceļu satiksmes negadījumi un bojā gājuši 6 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vangažos pie Vidzemes šosejas (A2) šogad par 1,702 miljoniem eiro būvēs prettrokšņu sienu, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Atbilstoši Rīcības plānam trokšņa samazināšanai valsts autoceļiem un tajā ietvertajiem risinājumiem, prettrokšņu siena paredzēta šosejas posmā no 31,15. līdz 32,25.kilometram. Tur tiks izbūvēta dzelzsbetona un trokšņu sienu kombinētā sistēma.

Sienas augstums būs no 3 līdz 5,5 metriem, kopējais prettrokšņu sistēmas garums - 1055 metri.

Trokšņa siena nodrošinās skaņas absorbcijas un izolācijas klasi atbilstoši noteiktajām prasībām.

Iepirkumā par prettrokšņu sienas būvniecību bija pieteikušies divi pretendenti, tiesības slēgt līgumu un veikt būvdarbus ieguva SIA "Tilts" par līgumcenu 1 701 970 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Otra pretendenta, SIA "ACB" piedāvātā līgumcena bija 2 194 246 eiro bez PVN. Prettrokšņu risinājuma projektu par 33 333 eiro bez PVN izstrādāja SIA "Projekts EAE".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa Rīgas apvedceļa pārbūvi plānots pabeigt līdz 2029.gadam, otrdien konferencē "Kapitālieguldījumi valsts ceļu tīklā - iepirkumi un konkurence" teica VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) Attīstības pārvaldes direktors Klāvs Grieze.

Rīgas apvedceļa posma no Baltezera līdz Saulkalnei (A4) pārbūvi plānots īstenot no 2025. līdz 2027.gadam, bet posma no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei (A5) pārbūvi - no 2026. līdz 2028.gadam.

Grieze skaidroja, ka drīzumā tiks pabeigts abu posmu ietekmes uz vidi novērtējums, kas tika sākts 2021.gadā. Posmam no Baltezera līdz Saulkalnei nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvprojekta izstrādi paredzēts veikt 2023.-2024.gadā, posmam no Ķekavas apvedceļa līdz Babītei - 2023.-2025.gadā.

Lai šo loku noslēgtu ir paredzēti vēl divi projekti - ar dzelzceļa projektu "Rail Baltica" apvienotais autoceļa un dzelzceļa tilts pār Daugavu un ar to saistītā infrastrūktūra, kā arī Rīgas apvedceļa posma no apvienotā tilta pār Daugavu līdz Ķekavas apvedceļam izbūve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pārbūves atklāts vēsturiskais tilts pār Gauju Strenčos uz reģionālā autoceļa Smiltene-Strenči (P25), informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Tilts uzbūvēts 1909.gadā un ir viens no vecākajiem daudzlaidumu dzelzsbetona tiltiem Baltijas valstīs. Tērauda siju laidumi ar koka klājumu, kas 1929.gadā bija piebūvēti papildus, tagad ir pārbūvēti par dzelzsbetona laidumiem. Uz tilta brauktuves visā garumā ieklāts vēsturiskais laukakmens bruģis, kas bija saglabājies zem ceļa seguma.

Tilta pārbūve sākās 2021.gada vasarā. Tika nojaukti abi tērauda siju laidumi un koka brauktuve, kā arī krasta balsts Strenču pusē un daļēji upes balsts tam līdzās. Tilta dzelzsbetona laidumiem demontēja laukakmens segumu, kā arī brauktuves un ietvju nesošās konstrukcijas.

Pārbūves laikā dzelzsbetona laiduma konstrukcija ir atjaunota vienotā veidolā. Strenču pusē izbūvēts jauns krasta balsts, kā arī daļēji pārbūvēti upes balsti, kuri iepriekš balstīja tērauda siju laidumus. Pārējiem balstiem veikti bojāto vietu remontdarbi un novērsts izskalojumi pie upes balsta Smiltenes pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties Rail Baltica projekta infrastruktūras izbūvei lidostā Rīga, 7.decembrī, Rail Baltica starptautiskās stacijas būvlaukumā iebetonēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Pasākums iezīmē būtiskas pārmaiņas būvlaukumā, būvniecības darbiem no zemes līmeņa pakāpeniski pārejot uz redzamākām aprisēm.

Šajā būvniecībai tradicionālajā un simboliskajā pasākumā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Rail Baltica projekta īstenotāji un partneri - satiksmes ministrs Tālis Linkaits, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Eiropas Dzelzceļa līniju valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs Agnis Driksna, būvnieku apvienības B.S.L. Infra izpildkomitejas loceklis Haralds Gorress (Harald Gorres), būvniecības uzraugu Forma 2 valdes loceklis Edgars Krasņikovs, lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa, pašvaldību pārstāvji - Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Mārupes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Valdis Kārkliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu valsts kapitālsabiedrību a/s Latvenergo un a/s Latvijas valsts meži kopuzņēmums SIA Latvijas vēja parki, investējot ap 980 milj. eiro, varētu saražot 2,4 TWh elektroenerģijas, kas nodrošinātu vairāk nekā 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa pērn.

Elektroenerģijas cenas šogad pārspēj vienu rekordu pēc otra un jaunas, atjaunojamos energoresursus izmantojošas stacijas ir ļoti nepieciešamas, jo īpaši, ja Eiropas Zaļais kurss paredz slēgt elektrības un siltuma stacijas, kurās kā izejvielu izmanto degslānekli un ogles. Tiesa, līdz pirmajai kWh, ko saražotu SIA Latvijas vēja parki, būs vēl pāris gadi jāpagaida.

Jaunizveidotā kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko norādīja, ka pašlaik svarīgākais uzdevums ir veikt visa veida izpētes darbus, piemēram, izmērīt vēja stiprumu konkrētās potenciālajās vēja parku atrašanas vietās, izpētīt putnu un sikspārņu populācijas un atrast pievilcīgākās – izdevīgākās vēja parku izvietošanas vietas. Un tikai pēc tam varētu sākties reāli vēja parku izveides darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai poligoni nākotnē tiešām nodarbosies ar atkritumu pārstrādi?

Jānis Aizbalts, SIA "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs, 03.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanā Latvijā turpmāk paredzēta virkne pārmaiņu. Viena no tām ir administratīvā un praktiskā atkritumu apsaimniekošanas reģionu centralizācija - tuvākajā laikā no pašreizējiem desmit centriem apvienošanas kārtībā plāno atstāt piecus.

Tas ir atbalstāmi un piemēroti Latvijas apjomiem, jo mazi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas centri nekad nebūs pie mums ekonomiski izdevīgi. Tomēr plānotās izmaiņas Atkritumu apsaimniekošanas likumā rada būtiskus riskus attiecībā uz efektīvu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu un atkritumu apstrādes un pārstrādes darbību īstenošanu.

Paredzēts, ka jau drīzumā poligonu pārziņā līdz ar līdzšinējiem atkritumiem varētu nonākt arī viss iepakojums un jebkuri citi šķirotie materiāli, kas iedzīvotājiem un uzņēmumiem rodas un ko pašreiz lielākoties apsaimnieko privātā sektora dalībnieki. Tomēr līdz šim Konkurences padome šajā nozarē skaidri un gaiši noteikusi, ka konkurences samazināšanās nav pieļaujama, kas nozīmē – valsts un pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā ir dot vadlīnijas, ievērot vides un zaļā kursa apņemšanās Eiropas Savienības ietvaros, pārraudzīt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti iedzīvotājiem un koordinēt tos, kas veic atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inovāciju attīstībai uzņēmumos nepieciešamas izmaiņas likumos un attieksmē

Normunds Bergs, LTRK padomes loceklis, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā. Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi un inovāciju ceļi ir dažādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kazahstānas transporta nozares uzņēmēji Liepājā pārrunā attīstības perspektīvas

Db.lv, 02.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā 1.februārī vienas dienas darba vizītē viesojās Kazahstānas loģistikas uzņēmuma KAZLOGISTIS delegācija kopā ar ASV Starptautiskās attīstības aģentūras USAID pārstāvjiem, lai turpinātu sarunas par Latvijas un Kazahstānas sadarbību, nodrošinot transporta koridoru starp abām valstīm un lai pārrunātu jaunu Eirāzijas transporta ceļu attīstības perspektīvas, meklējot alternatīvus kravu plūsmas koridorus.

Tāpat tika pārrunāti jautājumi par noteikto sankciju ievērošanu un vēl stingrāku kravu pārbaudi starp Centrālāziju un Eiropu.

"Mēs redzam plašas iespējas, lai eksportētu Kazahstānas preces caur Latvijas ostām t.sk. Liepāju uz Ziemeļeiropu, Skandināvijas valstīm. Jau 2022.gadā ievērojami pieauga preču apmaiņa. Ja 2021.gadā tā veidoja 58 milj. USD, tad jau 2022.gadā pēc mūsu rīcībā esošās informācijas preču apgrozījums bija 216 milj. USD vērtībā. Tās ir visdažādākās kravas - kvieši, eļļas, ogles un citas. Tās ir kravas, kurām ir visi izcelsmes dokumenti un sertifikāti, kuri apliecina, ka tās ir Kazahstānas preces," komentē Kazahstānas transporta nozares uzņēmēju savienības "KAZLOGISTICS" ģenerāldirektors Erlans Absatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Vai briest trešais – zaļais emigrācijas vilnis?

Māris Ķirsons, 15.03.2023

Pēc daudzus gadus ilgām un nesekmīgām tiesvedībām par faktu, ka mikroliegums mežā «atrodas» pēkšņi un ar atpakaļejošu datumu, zemes apsaimniekotājs no Kurzemes Mārcis Sniedziņš nolēmis ar savu ģimeni pamest Latviju.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru