Jaunākais izdevums

Iedomājieties, ja jūs būtu supernelietis, kurš ieguvis visu pasaules zeltu un nolēmis to izkausēt, lai izveidotu zelta kubu, mudina BBC un aicina iztēloties, cik liels šāds kubs būtu.

Atbilde ir - patiesībā tas būtu daudz mazāks nekā daudzi no mums domā.

Vorens Bafets, viens no pasaulē bagātākajiem investoriem, teicis, ka kopējais zelta apjoms pasaulē - zelts virs zemes, varētu ietilpt kubā, kura malas ir vien 20 metri.

Bet vai tas patiešām ir viss? Un ja tā, kā to var zināt?

Dati, kurus plaši izmanto investori, ņemti no Thomson Reuters GFMS, kas veido ikgadējo zelta pētījumu.

Jaunākie dati par visu zeltu pasaulē ir 171 300 tonnas. Kubs, kas veidots no 171 300 tonnām, būtu 20,7 metri katrā pusē, norāda BBC.

Taču ne visi piektīt GFMS datiem. Aplēses svārstās no 155 244 tonām, nedaudz mazāk nekā GFMS aprēķini, līdz aptuveni 16 reizes lielākam apjomam - 2,5 miljoniem tonnu.

Šis vislielākais pieņemtais apjoms veidotu kubu ar 50 metru malām.

Kāpēc aplēses ir tik atšķirīgas? Daļēji tāpēc, ka zelts ir rakts ļoti ilgu laiku - vairāk nekā 6000 gadu, skaidrojis vēsturnieks Timotejs Grīns.

Tātad - kuram ir taisnība? Mēs nezinām, jo visi šie dati ir vien aplēses.

Labā ziņa ir tā, ka zelts tik drīz nebeigsies. Saskaņā ar ASV aprēķiniem zemē joprojām ir 52 000 tonnu iegūstama zelta.

Sliktā ziņa ir tā, ka veids, kā mēs izmantojam zeltu, sāk mainīties. Līdz šim tas nekad nav zudis. Tas vienmēr ir bijis pārstrādāts.

«Viss zelts, kas iegūts vēstures laikā, joprojām pastāv virszemes krājumos. Tas nozīmē, ka, ja jums ir zelta pulkstenis, daļu no zelta, kas ir šajā pulkstenī, varētu būt ieguvuši romieši pirms diviem tūkstošiem gadu,» skaidrojis kāds zelta eksperts. Taču veids, kādā zelts tiek izmantots tehnoloģiju nozarē, ir atšķirīgs. Tur zelts bieži tiek izmantots tik mazos daudzumos, ka tā pārstrāde vairs nav ekonomiski pamatota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūnija visiem mobilo sakaru operatora Tele2 klientiem stāsies spēkā jauni, dārgāki tarifu plāni, kuros paplašinātas sakaru iespējas Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) valstīs, informēja uzņēmumā.

Pašlaik Tele2 piedāvā tarifu plānu Zelts 100 MB par 5,99 eiro mēnesī, Zelts 1,5 GB par 8,99 eiro mēnesī, Zelts 6 GB par 12,99 eiro mēnesī un Zelts Bezlimits par 17,99 eiro mēnesī.

No pirmā jūnija spēkā stāsies tarifi Zelts 500 MB un Zelts 2 GB, kuru lietotāji varēs izmantoto mobilo internetu, neierobežoti zvanīt un sūtīt SMS uz visiem tīkliem Latvijā, kā arī brīvi lietot mobilos pakalpojumus jebkurā Eiropas valstī atbilstoši tarifu plānā iekļautajam mobilā interneta apjomam par attiecīgi 8,49 eiro un 11,99 eiro mēnesī.

Tarifu plānu Zelts 6 GB un Zelts Bezlimits klienti varēs neierobežoti zvanīt un sūtīt īsziņas ne tikai Latvijā, bet arī no Latvijas uz Eiropu un Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatījumam uz nākotni neaudz uzlabojoties, vairs nav tāda nepieciešamība paslēpties. Tas nozīmējis zelta cenas atkāpšanos.

Finanšu tirgus dalībnieku omu pēdējā laikā uzlabojušas cerības uz pakāpenisku ASV-Ķīnas tirdzniecības karu mezglu šķetināšanos. Tas, savukārt, licis spekulēt, ka nākamgad pasaules nozīmīgāko tautsaimniecību izaugsme tomēr varētu būt veselīgāka. Traģiskajiem scenārijiem atbīdoties otrajā plānā, daudzi gatavi uzņemties lielāku risku. Šķiet, palīdz vēl tas, ka atpakaļskata spogulī redzams, ka akciju (ASV) cena šogad palēkusies gandrīz par ceturto daļu. No vienas puses ir skaidrs, ka tik spēji šo vērtspapīru cena mūžīgi neaugs, un akcijas nebūt nevar uzskatīt par lētām. No otras puses – ir bail palaist vēl tālākus dāsnus šī tirgus guvumus.

Ne visiem aktīviem gan ir tīkamas cerības uz mēreni spožāku (vai vismaz – ne tik pelēku) nākotni. Šādos laikos mazinās vajadzība pēc drošā patvēruma, piemēram, tādas tradicionālās vērtības kā zelts. Pietiekami daudzi investori pie šī aktīva patvērumu meklē arī psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiro un Latvijas zelta rezerves

Pēteris Avotiņš, AS Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs, 20.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā ievērojamu publicitāti ieguvis jautājums par to, ka Latvijas Banka plāno nodot ECB rīcībā daļu savu valūtas un zelta rezervju. Izskan, ka kopējie valsts rezerves aktīvi (naudā un zeltā) 2012. gada beigās bija 3,99 miljardi latu vai 5,68 miljardi eiro. Pievienojoties eirozonai, Eiropas Centrālajai bankai nododami 3,7% valūtas un 0,7% zelta – kopumā 252 miljonu eiro vērtībā. Zelta īpatsvars šajā summā būs 15% – aptuveni 38 miljonu eiro vērtībā.

Kas šajā notikumā ir tik lielu uzmanību piesaistošs?

Kā jau katrā sabiedriski politiskajā notikumā,pirmkārt, tās ir emocijas. Emocijas grozās ap to, ka mūsu, Latvijas zeltu, atdod svešās rokās. Tas, protams, ir slikti. Skaidrs, ka ekonomiskas un politiskas nenoteiktības apstākļos labāk zeltu paturēt savā rīcībā. Notiekošais ir pretrunā ar valdošajām pasaules tendencēm. Pašlaik plašāku rezonansi ieguvis Vācijas Bundesbankas paziņojums par sava zelta repatriāciju no ASV, Lielbritānijas un Francijas uz Vācijas glabātuvēm. Kādu laiku iepriekš, šādu soli jau spērusi Venecuēla. Arī Dānija un Šveice apspriež šāda soļa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka centrālo banku un valdību šā brīža bezprecedenta ekonomikas stimuli kādā brīdī tomēr atdzīvinās inflāciju – turklāt neierasti lielu. Attiecīgi tie jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli straujāku tās pieaugumu.

Tieši zelts dažkārt tiek uztverts kā drošais patvērums - tas spējis pārdzīvot dažādas jukas, neskaitāmas devalvācijas un augošu inflāciju jeb - vēsturiski tas ir bijis reāls, fizisks aktīvs, kuram zināma vērtība saglabājusies pie jebkādas ekonomikas.

Neskaidrībai esot augstai un esot aktuāliem arī dažādiem spriedumiem par potenciālo cenu nestabilitāti, zelta cena kopš šā gada sākuma ASV biržā ir pieaugusi jau par 14% un sasniegusi 1750 ASV dolāru atzīmi par Trojas unci. Jāņem arī vērā, ka šobrīd tiek darīts viss iespējamais, lai Rietumvalstīs procentu likmes paliktu zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar visiem tiem vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lieli izaicinājumi ekonomikai nozīmē, ka vērojama augoša vēlme pasargāt savu jau esošo bagātību.

Jau ziņots – ja sākotnēji pandēmijas bažas daudziem finanšu tirgus dalībniekiem lika strauji "rakt aizsarggrāvjus" (mazināt riskus), tad jau kādu laiciņu to oma izskatās visai optimistiska. Valdot šādam fonam, "Bloomberg" apkopojis dažu tirgus analītiķu spriedumus par to, kur šajā brīdī būtu jēdzīgi ieguldīt naudu 10 tūkstošu ASV dolāru apmērā.

Šajā ziņā var krietni pacelt latiņu un uzzināt ekspertu domas arī par to, kur šobrīd labāk nobāzēt līdzekļus miljona ASV dolāru apmērā. Interesanti ir tas, ka finanšu eksperti uz pārējo fona izceļ ieguldījumus zeltā, zemē, antīkajās monētās un pat vīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zelta vērtība preču biržā ir spējusi palielināties jau vairāk nekā par 100 ASV dolāriem līdz 1643 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Zeltam vēsturiski piedēvēta spēja saglabāt vērtību, apdrošinot, gan, piemēram, pret paaugstinātu neskaidrību par dzīvi nākotnē, gan inflācijas palielināšanos.

Lielā mērā šie faktori arī tagad turpina uzturēt investoru interesi par šo dārgmetālu.

Var svārstīties daudz un strauji

Kopumā zelta pircējiem noteikti būtu jāņem vērā, ka šī cēlā metāla vērtība, neskatoties uz tā nosacīto drošā patvēruma statusu, var piedzīvot visai ievērpjamas izmaiņas (kaut vai februāra beigās zelta vērtība nedēļas laikā saplaka vairāk nekā par 100 ASV dolāriem). Tādējādi zeltu par kaut kādu dižo miera ostu patiesībā uzskatīt būtu kļūdaini – periodiski pēdējo gadu laikā tā cena piedzīvojusi milzīgas un straujas izmaiņas - pat vienas tirdzniecības sesijas laikā.

Arī zelta mānijas ir nākoša un ejoša parādība, kas nozīmē, ka šī metāla cena var piedzīvot gan strauju izaugsmi, gan stagnāciju, gan spēju sabrukumu. Piemēram, zelta cena kopš 2018. gada rudens ir palielinājusies par trešo daļu. Tiesa gan, neskatoties uz šādu pieaugumu, tā joprojām atrodas 15% zem savas 2011. gada virsotnes. Pozitīvais gan ir tas, ka kopš šīs tūkstošgades sākuma zelta cena ir septiņkāršojusies, kas joprojām rada pamatu pieņēmumam, ka ilgākā termiņā šis joprojām paliek par vienu no veidiem, kā var mēģināt saglabāt savu uzkrājumu vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 no 1.jūlija veiks fiksēto tarifu pakalpojumu cenu paaugstināšanu 5,45% līdz 16,9% apmērā, liecina kompānijas priekšsēdētāja Valda Vancoviča parakstīts paziņojums klientiem.

Paziņojumā, kas publicēts arī uzņēmuma mājaslapā, uzskaitīti Tele2 sasniegumi, pieminēts lieliskais serviss, visplašākais pārklājums ātram mobilajam internetam Latvijas reģionos un tikai paziņojuma beigās aiz informācijas, ka no 1.jūlija tiek samazinātas viesabonēšanas cenas, pieminēts par jaunām cenām tarifu plāniem Nr.3, Nr.5 un Zelts.

Salīdzinot esošos tarifus ar plānotajiem, Nozare.lv aprēķini liecina, ka tarifu plāns Nr.3 sadārdzināsies par 16,9%, Nr.5 - par 12,37%, bet Zelts - par 5,45%. Operators vēstulē klientiem nav norādījis, ka tarifi tiks pacelti, bet samazinātiem burtiem vēstules beigās devis iespēju atkāpties no līguma bez sodanaudas līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai, iesniedzot rakstisku iesniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Gredzenu mīšana jau drīzumā var kļūt dārgāka

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 14.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī vēl nesen zelts tika uzskatīts par finanšu aktīvu, kas izgājis no modes, kopš vasaras sākuma vērojamais dzeltenā metāla cenas pieaugums daudziem ļāvis samērā labi nopelnīt

Tie, kas saistībā ar pēdējos gados preču biržās vērojamām tendencēm cerēja uz katras sievietes dekoltē pozitīvu akcentu piešķirošo dārgmetālu aksesuāru cenu ilgstošu samazināšanos, var piedzīvot vilšanos, jo, situācijai pasaulē kļūstot aizvien nemierīgākai, zelta un citu dārgmetālu cenas jau visai drīz var atgriezties pie pagājušajā desmitgadē un šīs desmitgades sākumā vērojamās pieauguma tendences.

Atšķirtībā no sudraba, kurš samērā plaši tiek izmantots rūpniecībā, zelts ir uzkrājumu metāls, tāpēc tā cena nav tik daudz atkarīga no tā, kā klājas kādai ražošanas sfērai, bet gan no pasaules sociālekonomiskās situācijas. Tādējādi, jo lielākas ir bažas par dzīves dārdzības pieaugumu vai par kara darbības sākšanos kādā no pasaules tautsaimniecībai nozīmīgajiem reģioniem, jo lielākas ir iespējas redzēt par pircēju aktivitātes palielināšanos liecinošās zaļās krāsas mirgošanu dārgmetālu tirgoņu biržas monitoros, kam laika gaitā seko juvelierizstrādājumu cenu palielināšanās veikalos. Ja runa ir par vispārēju un strauju inflācijas pieaugumu, tad pagaidām varam būt samērā mierīgi, jo nekas tāds ekonomistu prognozēs solīts netiek un arī statistikas dati liecina par to, ka pasaulei šobrīd vairāk nākas bažīties par varbūtējas un vispārējas deflācijas iestāšanos, nevis par to, ka dzīve strauji var kļūt dārgāka. Iemesls tam ir samērā vienkāršs, proti, neraugoties uz dažādos mutvārdos izskanējušajiem paziņojumiem par globālās ekonomikas, tostarp Eiropas tautsaimniecības aktivizēšanos, lielas daļas valstu uzrādītais pieaugums jau ilgstoši ir ļoti tuvs nullei, bet atsevišķās valstīs situācija pat sāk pasliktināties. Šādos ap- stākļos ir ļoti grūti runāt par strauju patērētāju aktivitātes pieaugumu, tādējādi arī inflācija izpaliek, kas ir galvenais iemesls pagājušajā gadā notikušajam vairākus desmitus procentu vērtajam dārgmetālu cenu samazinājumam. Tiesa gan, runājot par patēriņa cenu izmaiņām, ir pāris faktoru, kas var veicināt nobīdi no analītiķu pieļautās zemas inflācijas scenārija, taču par to raksta gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrības plīvuram par dažādiem procesiem pasaulē esot paaugstinātam, šā gada pirmajā pusē viens no izteiktākajiem uzvarētājiem ir bijis zelts.

Dzeltenā dārgmetāla cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir pieaugusi par 16% un šobrīd pietuvojusies apaļajai 1800 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei. Kopumā šobrīd zelts preču biržā ir aptuveni par 250 ASV dolāriem dārgāks nekā tas bija decembra beigās. Zelta vērtībai augt palīdzējuši arī centrālo banku un valdību pēdējā laika "jaunie" bezprecedenta ekonomikas stimulēšanās pasākumi. Vērojamas spekulācijas, ka kādā brīdī tie varētu atdzīvināt pamatīgu inflāciju, kas krājējus var atstāt pie gluži vai pavisam sasistas siles.

Attiecīgi - daļa investoru jau tagad domā par to, kādas pozīcijas ieņemt finanšu tirgū, lai apdrošinātos pret potenciāli nepatīkamāku inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd šķiet – lai liktu likmi uz zeltu, ir jābūt optimistam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo nedēļu laikā savu spožumu aktīvi cenšas atgūt zelts, kura vērtība preču biržās attiecīgi ir palielinājusies. Tiesa gan, līdzīgi, kā tas ir arī ar daudziem citiem finanšu aktīviem, dzeltenā dārgmetāla nākotne ir tīta samērā dziļā miglā. Drīzāk pat varētu teikt, ka vairāki faktori runā par labu zelta cenu kritumam. Tāpat varētu apšaubīt to, ka zelts investoriem joprojām sniegtu kādu drošo patvērumu – drīzāk daži investori pie šī aktīva patvērumu meklē psiholoģisku iemeslu dēļ, jo ieguldījumiem zeltā bijusi ļoti sena vēsture.

FRS politika

Daudzi analītiķi norāda, ka zeltu ļoti izteikti ietekmē spekulācijas par to, ko ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) darīs ar savām procentlikmēm, kur meklējumiem pēc drošā patvēruma esot daudz mazāk nozīme. Pašlaik palēnām sāk nostiprināties pieņēmums, ka FRS par dolāra likmju paaugstināšanu varētu izlemt vien nākamajā gadā, kas attiecīgi īstermiņā nozīmējis guvumus dārgmetālu vērtībām. Jāatgādina, ka augstāku procentlikmju laikmetā populārāki mēdz kļūt tādi ieguldījumi, par kuriem var saņemt procentu maksājumus (zelta turēšana to nenodrošina).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Īstermiņā zelta cena varētu kāpt, bet ilgākā termiņā - kritīšot

Žanete Hāka, 19.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā nedēļā zelta cena varētu pieaugt, prognozē lielākā daļa Bloomberg aptaujāto analītiķu, tomēr ilgtermiņā cenai paredzama lejupslīde.

15 no aptaujas dalībniekiem prognozē cenu pieaugumu, deviņi uzskata, ka tās tomēr kritīs, bet pieci negaida izmaiņas.

Piektdien zelts augusta piegādēm maksā 1,286,4 dolārus par unci, kas ir par 0,2% augstāk nekā vakar.

Trešdien zelta cena pieauga virs 1300 ASV dolāriem par unci, kas ir augstākais līmenis vairāk nekā trīs nedēļu laikā. Cena palielinājās pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke sacīja, ka centrālā banka samazinās monetārās stimulēšanas pasākumus atkarībā no ekonomikas izaugsmes.

Tomēr, kaut arī pēdējo dienu laikā zelta cena piedzīvo kāpumu, kopš gada sākuma cena ir sarukusi par 23%. Jāpiebilst, ka jūnija beigās cena bija nokritusies līdz 1180,5 dolāriem par Trojas unci, taču kopš tā laika cena ir pieaugusi par 0,5%. Tādējādi izskatās, ka šis būs pirmais gads pēdējo 13 gadu laikā, kad zelts piedzīvo kritumu, investoriem zaudējot ticību zeltam kā ieguldījumu veidam un pievēršoties riskantākiem aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zelts šogad par 15% dārgāks; pallādijs dārdzības ziņā to pārspēj

Jānis Šķupelis, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir bijis labs gads dārgmetāliem, kuru cena preču biržās pārsvarā ceļojusi augstāk. Turklāt šī tirgus flagmanim – zeltam – veiksmīgas izvērtušās pašas šā gada beigas – dzeltenā dārgmetāla vērtība atkal pārsoļojusi pāri apaļajai 1500 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, un ir aktuāli paredzējumi, ka šis kāpums turpināsies arī 2020. gadā.

Kopš 2019. gada sākuma zelta cena ir pieaugusi vairāk nekā par 15%. Līdzīgus guvumus tādējādi guvuši arī visi tie investori, kas šajā periodā turējuši paša populārākā uz zelta cenas izmaiņām bāzētā biržā tirgotā fonda - SPDR Gold Shares (GLD) – daļas. Kopumā 2019. gads zeltam tā cenas dinamikas ziņā ir bijis labākais kopš 2010. gada.

Roku rokā ar akcijām

Šobrīd netiek minēts kāds viens pārliecinošs konkrēts faktors, kādēļ atkal vērojams zelta vērtības pieaugums. Pārsvarā tiek izcelta joprojām lielā neskaidrība, kas liek meklēt alternatīvas investīcijas un pieņēmumi, ka procentu likmes vēl ilgi saglabāsies ļoti zemas. Šādos laikos zeltam, kura turēšana nenodrošina procentu ienākumus, ir vieglāk konkurēt ar vērtspapīriem, kas to dara.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators Tele2 no šodienas veiks fiksēto tarifu pakalpojumu cenu paaugstināšanu 5,45% līdz 16,9% apmērā, liecina kompānijas priekšsēdētāja Valda Vancoviča parakstīts paziņojums klientiem.

Salīdzinot līdzšinējos tarifus ar jaunajiem, Nozare.lv aprēķini liecina, ka tarifu plāns Nr.3 sadārdzināsies par 16,9%, Nr.5 - par 12,37%, bet Zelts - par 5,45%.

Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis iepriekš skaidroja, ka cenu korekciju «tikai trīs tarifu plāniem košļājamās gumijas paciņas cenas apmērā, t.i., vidēji par 74 eiro centiem» esot bijis nepieciešams veikt, lai varētu turpināt investīcijas tīklā un lai klientiem piedāvātu jaunākās tehnoloģijas.

No cenu celšanas iegūtie līdzekļi tikšot ieguldīti tīkla investīcijās, uzsvēra Spoģis.

Viņš paskaidroja, ka nozares apgrozījums pēdējo piecu gadu laikā esot samazinājies par gandrīz trešdaļu, pie kā daļēji esot vainojami Eiropas Komisijas noteiktie samazinātie viesabonēšanas un starpsavienojuma tarifi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenām gāžoties, saulītē izceļas zelts un ASV dolārs

Jānis Šķupelis, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska aktīvu cenām šomēnes planējot zemāk, tirgus dalībnieki lielāku uzmanību pievērš drošā patvēruma aktīviem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas nozīmē, ka vērtība aug zeltam – šī dzeltenā dārgmetāla cena preču biržā kopš oktobra pirmās puses zemākajiem punktiem ir palielinājusies par 5% līdz 1240 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci, kas ir visai labs sniegums, ja ņem vērā aktuālo akciju izpārdošanas vilni. Tā rezultātā šie, piemēram, ASV vērtspapīri jau paspēlējuši visus savus šā gada guvumus. Kopumā šis gads zeltam joprojām tāpat nav diez ko veiksmīgs, jo dārgmetāla cena kopš janvāra sākuma sarukusi par 6%. Rezumējot – laikos, kad akciju cenas sniedzas uz arvien jauniem rekordiem, šķiet, reti kurš vispār atceras par zeltu. Zināma interese gan par to tomēr parādās, ja zūd ticība spējai akciju ziņā lidot arvien augstāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uz ES robežas būs jādeklarē arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vērtībā

Db.lv, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 3.jūnija uz Eiropas Savienības (ES) robežas būs jādeklarē arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vērtībā, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai uzlabotu cīņu ar naudas atmazgāšanu, ir papildināts Eiropas Komisijas tiesiskais regulējums, paredzot, ka turpmāk, šķērsojot ES robežu, būs jādeklarē ne tikai banknotes un monētas, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi un maksājuma uzdevumi, bet arī zelta monētas un zelts gabalos 10 000 eiro vai vairāk apmērā.

No 2021.gada 3.jūnija jebkurai personai robežas šķērsošanas vietā jāiesniedz skaidras naudas deklarācija VID muitas amatpersonai, iebraucot ES vai izbraucot no tās ar 10 000 eiro skaidrā naudā vai līdzvērtīgu summu citās valūtās, ko veido viens vai vairāki no šādiem finanšu instrumentiem: banknotes un monētas, kas ir laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, valūta, kas vairs nav vispārējā apgrozībā, bet kuru joprojām var apmainīt finanšu iestādē vai centrālajā bankā pret banknotēm un monētām, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis, neaizpildīti čeki, ceļojuma čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi, zelta monētas, kas satur vismaz 90% zelta, zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5% zelta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Bitcoin vs. Gold

Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 13.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai jūs ieguldītu visus savus naudas uzkrājumus bitcoinos?

Visticamāk ka nē, jo bitcoin tirgus nav sasniedzis tādu lielumu, lai mēs to uztvertu par līdzvērtīgu investīciju, kā, piemēram, zelts, akcijas, valūta (dolāri, eiro) utt. Bitcoin tirgus vēl nav sasniedzis šo kritisko masu, un pastāv viedoklis, ka tam jābūt vismaz 18% no tirgus lieluma, kad dažādu profesiju, vecuma un valstu pārstāvji to sāks izmantot ikdienā.

Kā izskatās šodienas bitcoin investora portrets? Šeit pastāv divi atšķirīgi virzieni, ja runa ir par attīstības valstīm, tad tie ir parasti cilvēki, kuri neuzticas vietējai valūtai un banku sistēmai. Tāpēc tas ir veids, kā pasargāt savus uzkrājumus no inflācijas, devalvācijas un aktīvu nacionalizācijas. Šajās valstīs veiktas investīcijas var veidot būtiski daļu no cilvēkiem pieejamās brīvās naudas. Savukārt, ja mēs runājam par investoriem no labklājības valstīm, tad parasti tie iegulda tikai nelielu daļu no saviem brīvajiem līdzekļiem, lai gūtu lielu peļņu nākotnē. Tātad tie ir tīri spekulatīvas dabas darījumi. Xapo dibinātāja un izpilddirektora Wences Casares ieguldījuma formula ir šāda: paņemiet 1% vai mazāk no tā, kas jums pieder, un ieguldiet to bitcoinā, bet pēc tam aizmirstiet par to vismaz uz nākamajiem pieciem gadiem; ideālā gadījumā uz nākamajiem desmit gadiem. Jūs vai nu zaudēsiet vienu procentu no jūsu neto vērtības, ko lielākā daļa cilvēku var atļauties, vai arī jums būs miljons. Līdz šim vēsturē pastāvēja tikai viens universālais naudas līdzeklis, proti, zelts. Šodien daudzi eksperti uzskata, ka bitcoin var kļūt vai pat jau ir kļuvis par jauno universālo naudas līdzekli jeb jauno zeltu. Bitcoin pilda visas trīs naudas funkcijas. Tas ir norēķinu vienība, vērtību mērs un skaitīšanas vienība, kas vienlaicīgi ir serviss un produkts. Bet atšķirībā no zelta tas neeksistē fiziskā formā un ir pieejams lielākam iedzīvotāju skaitam nekā zelts. Izmantotās Block Chain tehnoloģijas dēļ tas piedāvā arī daudz plašākas funkcijas, nekā bija iespējams veikt ar zeltu. Digitālai pasaulei - digitāla nauda. Cik tad bitcoin maksās nākotnē? Vieni apgalvo, ka drīz tas nokritīs līdz nullei, bet citi, ka maksās miljonus. Lai saprastu, cik tas varētu maksāt paredzamā nākotnē, ir jāpaņem to kopējais tirgus kapitalizācijas lielums un jāsadala ar naudas vienību skaitu apgrozībā un laika posmu. Rezultātā viena bitcoin vērtība var sasniegt no 2 līdz 5 miljoniem ASV dolāru. Ja katrs nopirks kaut vai vienu bitcoinu (ņemot vērā, ka maksimālais daudzums, kurš tiks emitēts, pēc algoritma ir 21 miljons bitcoinu), tad tā vērtība sasniegs 1 miljonu dolāru. Redzot, cik aktīvi Ķīnas iedzīvotāji tos pērk, tas izskatās ļoti reālistiski. Ekspertu vidū pašlaik rit asas diskusijas, kas tad īsti ir bitcoin – nākotnes valūta vai maksājumu sistēma? Laiks rādīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī bažas par iespējamo ASV ekonomikas uzskriešanu uz fiskālās klints ir mazinājušās un šobrīd finanšu tirgi ir šķietami labvēlīgi riskanto finanšu aktīvu vērtības pieaugumam, kas likumsakarīgi mazāk liek domāt par investīcijām tā dēvētajos drošo patvērumu segmentos, šķiet, ka zelts kā ienesīga uzkrājuma līdzeklis sevi ne tuvu nav izsmēlis.

Investīciju kompānijas M2M Asset Management portfeļu pārvaldnieks Harijs Beķeris uzskata, ka pēc iepriekšējo 12 gadu zelta cenas pieauguma šī tendence turpināsies arī šogad un agri vai vēlu dzeltenā metāla cena sasniegs maģisko 2000 ASV dolāru līmeni par Trojas unci.

Kopējā analītiķu nostādne ir, ka tāds līmenis tiks sasniegts tuvāko trīs gadu laikā, piebilst tirgus eksperts, norādot, ka ilgtermiņa zelta cenu pieaugumam tic tirgus dalībnieki, kuri izmanto tā dēvēto tehnisko analīzi. Viņi pēdējā gada cenas stagnāciju raksturojot vien kā veselīgas atelpas posmu uz ilgtermiņa izaugsmes tendences fona.

Pēc M2M eksperta teiktā, kā vēl viens svarīgs faktors zelta tālākai izaugsmei ir centrālo danku, galvenokārt, attīstības valstīs, neremdināmā vēlme palielināt zelta īpatsvaru savās naudu rezervēs. Tā kā pašlaik vairumam attīstības valstu centrālo banku rezervēs zelta īpatsvars ir diezgan niecīgs, tad nav paredzams, ka šī zelta uzpirkšana tik ātri apstāsies, uzskata finanšu speciālists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas ir zelts un kāda tā vērtība?

Pēteris Avotiņš, a/s Goldinvest Asset Management padomes priekšsēdētājs, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par virsrakstā uzdoto jautājumu nerimstas strīdi jau no tiem laikiem, kad cilvēki zeltu sāka iegūt un izmantot savām vajadzībām.

Zelta kā rūpniecības metāla un konkrēta pielietojuma izejvielai patlaban ir tikai aptuveni 10% īpatsvars. Lauvas tiesu aizņem juveliernozare ar aptuveni 40% un finanšu nozare – aptuveni 50%. Pie kam, zelta izmantošana juveliernozares / finanšu nozarēs mainās atkarībā no ekonomiskās situācijas. Pirms 2007. gada krīzes, zelta izmantošana juveliernozarē pārsniedza 60%, taču pēc 2007. gada strauji pieaugušās zelta cenas mazināja cilvēku vēlmi un iespējas pirkt rotaslietas, vienlaicīgi liekot aizdomāties par savu līdzekļu pirktspējas saglabāšanu un pasargāšanu no visu veidu krīzēm un nelaimēm, kas palielināja pieprasījumu pēc zelta finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: ASV parādzīmju ienesīgumam sasniedzot 4%, zelta cena saruks līdz 831 dolāram

Žanete Hāka, 22.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ASV desmitgadu parādzīmju ienesīgums sasniegs 5%, zelta cena saruks līdz 471 dolāram par unci. Savukārt, ja ienesīgums no pašreizējiem 2,8% līmeņiem pieaugs līdz 4%, zelta cena samazināsies līdz 831 dolāram. Šāda prognoze radusies saskaņā ar Kloda Erba izveidoto ekonometisko formulu, kas balstīta uz pēdējās desmitgades zelta cenas un procentu likmju attiecībām, raksta MarketWatch.

K. Erbs ir bijušais Trust Company izejvielu portfeļa menedžeris un līdzautors nesenam ASV Nacionālā Ekonomikas biroja pētījumam «Zelta dilemma». Tādējādi no pētījuma izriet secinājums, ka zelts var pieaugt līdz savam visu laiku augstākajam līmenim – virs 1900 dolāriem par unci tikai tad, ja 10 gadu parādzīmju ienesīgums saruks līdz 1%.

Ja modelis tiktu izmantots pērnā gada sākumā, saskaņā ar modeli brīdī, kad desmit gadu ienesīgums sasniegs 3%, cena būtu 1196,7 dolāri par unci. Šādu līmeni parādzīmju ienesīgums sasniedza pērnā gada 26. decembrī, un Londonas biržā zelta cena tad bija 1196,5 dolāri.

Eksperts gan uzsver, ka zelta tirgotājiem nevajadzētu paļauties tikai uz ienesīgumu, pieņemot lēmumu, vai pirkt vai pārdot zeltu. Zelta stieņa cenu ietekmē dažādi faktori, uzsver K. Erbs. Viņš iesaka, ka jāseko līdzi zelta cenai un patēriņa cenu indeksa attiecībai. Vēsturiski šī likme bijusi vidēji 3,4/1, un, ja rādītājs ir augstāks par to, tad zelts ir pārvērtēts, bet, ja rādītājs ir zem šī līmeņa, tas nozīmē, ka dārgmetāls ir pārāk zemu novērtēts. Patlaban zelta/PCI rādītājs ir 5,3/1, kas nozīmē, ka zelts aizvien ir pārlieku augstu novērtēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negribētu, lai pēc 1.jūlija, kad tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem preču un pakalpojumu cenas būs jānorāda tikai eiro valūtā, pavērtos slūžas cenu celšanai, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Kopš pagājušā gada 1.oktobra tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem preču un pakalpojumu cenas bija jānorāda gan latos, gan arī eiro, bet jūnija beigās cenu paralēlās atspoguļošanas periods noslēgsies.

Kaut arī cenas celt uzņēmējiem nav aizliegts, KP vadītāja izteica cerības, ka uzņēmēji necentīsies negodprātīgi izmantot šo situāciju un pēc 1.jūlija celt cenas produktiem un pakalpojumiem.

Kā uzsvērusi KP, cenu maiņa nedrīkst tikt sagatavota kopīgi, nedz piedaloties asociācijas biedriem, nedz to pārstāvjiem.

Aprēķinot cenas, uzņēmumi drīkst izmantot tikai oficiāli noteikto valūtas kursu - viens eiro ir 0,702804 lati. Aprēķinos jāievēro matemātiskie pārrēķināšanas principi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs visā cenu paralēlās atspoguļošanas periodā - līdz 2014.gada 30.jūnijam - pārbaudīs, vai cena norādīta abās valūtās un vai konvertācija veikta atbilstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dažiem būs labums, ja bruņosies un pakaros

Jānis Šķupelis, 08.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks rit nepielūdzami, un līdz ar marta izskaņu gals pienācis šā gada pirmajam ceturksnim. Ceturkšņa beigas parasti ir nozīmīgs atskaites posms, kas ļauj palūkoties, piemēram, uz to, kā gada skatījumā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni mainījušās dažādas lietas.

Ceturkšņiem noslēdzoties, galus kopā mēdz savilkt arī finanšu tirgi. Piemēram, parasti šajos brīžos parādās dažādi apkopojumi, kā dažādiem aktīviem šajā periodā veicies to cenu izmaiņu ziņā. Jāteic, ka mūsdienās finanšu tirgū cena veidojas ļoti daudzām lietām.

Dārgās cūkas

Interesanti, ka no populārākajiem biržā tirgotajiem aktīviem šā gada pirmajos trīs mēnešos visvairāk palielinājusies dzīvu cūku cena. Proti, tā kopš janvāra ASV preču biržā palēkusies par veseliem 43% un pārsniegusi viena ASV dolāra atzīmi par mārciņu.

Pasaulē pieprasījums pēc cūkgaļas pandēmijā bijis liels. Turklāt tiek gaidīts, ka, pandēmijas ierobežojumiem vasarā mazinoties, ar jundu, iespējams, daudz apņēmīgāk nekā parasti, aizsāksies grilēšanas sezona. Šajā pašā laikā pār šo rukšķošo dzīvnieku piedāvājumu ēnu mēt cūku mēra epidēmija. Piemēram, Ķīnā, kas ir lielākā cūkgaļas ražotāja un patērētāja pasaulē, aptuveni katrs piektais šāds dzīvnieks tiekot nokauts pirms sasniedz savu optimālo svaru, liecina pieejamā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru