Citas ziņas

Daimler lietā uzrāda apsūdzību vēl vienam bijušā mēra Bojāra padomniekam

LETA, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Ģenerālprokuratūra Vācijas autobūves koncerna Daimler kukuļošanas lietā uzrādījusi apsūdzību vēl vienam bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomniekam, uzņēmējam Armandam Zeihmanim.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA pastāstīja, ka Zeihmanim apsūdzība šodien uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Prokuratūra plašāku informāciju par uzrādīto apsūdzību nesniedza, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, pēc likumsargu domām, Zeihmanis kopā ar citām šajā lietā iesaistītajām personām iegādājies viesnīcu Austrijā, tādā veidā atbalstot kukuļa naudas legalizēšanu. Pašam Zeihmanim par kukuļošanu apsūdzība nav celta.

Zaļūksne nenoliedza, ka šajā lietā pagaidām aizdomās turētā statusā ir vēl vairākas personas, taču par to, vai arī tām tiks uzrādītas apsūdzības, tiks lemts tuvākajā laikā. Plašsaziņas līdzekļos jau iepriekš izskanējis, ka lietā iesaistīta Zeihmaņa dzīvesbiedre Vita, Sergejs Zambers un vēl pāris personu.

Līdz ar Zeihmani šajā lietā kā apsūdzētie figurē kopumā četras personas. Prokuratūra jau iepriekš uzrādījusi apsūdzību Bojāra tā laika padomniekam un bijušajam SIA Rīgas satiksme (RS) padomes priekšsēdētāja vietniekam Leonardam Tenim, Zviedrijā reģistrēta uzņēmuma direktoram Raimondam Krastiņam un kādam Agrim Koroševskim.

Tenim apsūdzība uzrādīta par atkārtotu kukuļņemšanu lielā apmērā un kukuļa izspiešanu. Kukuļi, pēc prokuratūras domām, ņemti ne tikai no Daimler AG grupas uzņēmuma Evo Bus, bet arī no citiem autobusu un trolejbusu ražotājiem - Ikarus Special Coach Factory Ltd., Neoplan Polska (pašreizējais Solaris Bus&Coach) un Ganz Transelektro Traction Electrics.

Tāpat Tenim uzrādīta apsūdzība par to, ka viņš uzkūdīja uz kukuļdošanu Lielbritānijas uzņēmuma De La Rue pārstāvi, starpniecību kukuļošanā un kukuļa piesavināšanos. Bijusī amatpersona, pēc prokuratūras domām, ir atbildīga arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu atkārtoti personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Teņa epizodē kukuļošana notikusi dažādās valūtās, un kopējo kukuļu summu prokuratūra pagaidām neizpauž, taču atklāj, ka, piemēram, no Evo Bus pieņemti kukuļi 1 092 000 latu apmērā.

Krastiņam apsūdzība uzrādīta par to, ka viņš atbalstīja kukuļa izspiešanu un kukuļa pieņemšanu lielā apmērā. Tāpat viņam apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanas atbalstīšanu.

Pēc prokuratūras domām, Krastiņš atbalstījis kukuļa izspiešanu no Daimler AG grupas uzņēmuma Evo Bus, bet atbalstīja kukuļa pieņemšanu no citiem autobusu un trolejbusu ražotājiem - Ikarus Special Coach Factory Ltd., Neoplan Polska (pašreizējais Solaris Bus&Coach) un Ganz Transelektro Traction Electrics. Tā, piemēram, Evo Bus epizodē kukuļi figurē aptuveni pusotra miljona latu apmērā.

Savukārt Koroševskim apsūdzība uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

Pagaidām nav zināms, kad lietu varētu nodot tiesai.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrai izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks iepriekš žurnālistiem pastāstīja, ka, turpinot 2010.gadā sākto izmeklēšanu par iespējamo amatpersonu kukuļošanu no 2002. līdz 2006.gadam par autobusu Mercedes Benz iegādes organizēšanu Rīgas pašvaldības vajadzībām, ir iegūti pietiekami pierādījumi, lai procesa virzītājs uzskatītu, ka vairāku gadu garumā kopumā četru ārvalstu uzņēmumu interesēs no to pārstāvjiem pieprasīti un izspiesti kukuļi saistībā ar transportlīdzekļu piegādi sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai Rīgā.

Izmeklēšanā noskaidrojies, ka nozieguma rezultātā no 2002. līdz 2007.gadam nodošanai amatpersonām kukuļos saņemti vairāk nekā 5,26 miljoni eiro (3,68 miljoni latu). Turklāt papildus konstatēts, ka no 2002. līdz 2010.gadam saistībā ar kādas valsts institūcijas veikto publisko iepirkumu nodoti kukuļi ārvalstu uzņēmuma interesēs dažādās ārvalstu valūtās par kopējo summu viens miljons latu.

Daimler kukuļošanas lieta ir viens no apjomīgākajiem KNAB sāktajiem kriminālprocesiem. Izmeklējot to, tika nosūtīti 25 tiesiskās palīdzības lūgumi 13 ārvalstīm. Turklāt saistībā ar KNAB atklātajiem noziegumiem tika sākti kriminālprocesi arī vairākās ārvalstīs.

Ziņots arī, ka Daimler starptautiskās kukuļošanas lietā ASV izmeklētāji 2010.gada sākumā publiskoja materiālus, kas liecināja, ka Rīgas amatpersonas savulaik piekukuļotas, lai pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmi iegādātos Daimler ražotos Mercedes Benz autobusus, kurus pasažieru pārvadāšanai "Rīgas satiksme" izmanto joprojām.

Toreiz Latvijas gadījumā kriminālprocess tika sākts uz aizdomu pamata par to, ka autoražotāja Daimler meitasuzņēmuma Evo Bus amatpersonas laikā no 2002.gada jūlija līdz 2006.gada decembrim par 117 "Mercedes Benz" autobusu iegādes nodrošināšanu, izmantojot personu un firmu starpniecību, nepamatoti paaugstinājušas iepirkuma cenu un nelikumīgi ieguvušas līdzekļus kukuļu došanai valsts amatpersonām.

KNAB veica arī personu aizturēšanas un par dotajiem kukuļiem Rīgas domes amatpersonām veica kratīšanu RS telpās un citur.