Mazumtirdzniecība

Daļa no mainīgās modes upes

Linda Zalāne, speciāli DB, 07.06.2019

Jaunākais izdevums

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Kā kopumā šajos 25 gados mainījies Berga Bazārs un Rīgas centrs kopumā? Vai tendence, ka veikali pārceļas uz tirdzniecības centriem, ir jūtama?

Arī Berga pastāvēšanas laikā ir bijuši dažādi attīstības modeļi, tostarp 15 gadus esam bijuši tirdzniecības centrā, bet mēs sevi tur neredzam. Tirdzniecības centrā milzīgas cilvēku masas vienkārši pavada laiku, un noteikumi tur ir tik nežēlīgi. Tas ir maldinošs priekšstats, ka, atrodoties tirdzniecības centrā, uzņēmums sasniegs rezultātus, vienalga, ko tas pārdos. Tā noteikti nav. Lielajām ķēdēm tas ir kā 2x2, un tās atrodas visos tirdzniecības centros. Mēs pārtraucām līgumu un atviegloti aizgājām projām, jo sapratām, ka vēl mazliet – un pazaudēsim savu seju un principus. Tirdzniecības centrā tu nevari būt tāds, kā vēlies, jāpakļaujas noteikumiem un mums nepieņemamām mārketinga aktivitātēm. Nevaru teikt, ka tā bija kļūda, jo jebkāda pieredze ietekmē un padara tevi par to, kas esi.

Ja runājam par dzīvi ārpus tirdzniecības centriem, jāteic, ka Rīga ir ļoti īpatnēji strukturēta un tai nav centrālās iepirkšanās ielas. Tās it kā ik pa laikam izveidojas – vienu brīdi tā bija Tērbatas iela, tad Krišjāņa Barona iela, arī klusais Rīgas centra gals. Notiek migrēšana, drīzāk teiktu – laimes meklēšana.

Ko nozīmē būt ilgdzīvotājam modes preču tirdzniecības jomā? Ne visiem tas izdodas. Tikai retais šajā biznesā noturas desmit un divdesmit gadus.

Vecais labais Raiņa teiciens «pastāvēs, kas pārmainīsies» uz šo nozari tieši attiecas. Modes bizness nav ne jūra, ne okeāns, ne ezers. Tā ir upe, kas plūst, tā maina gultni un ūdens līmeni. Mode ir ļoti kustīga lieta. Nekad neesmu bijusi mono zīmolu veikalu piekritēja un jau pašā sākumā zināju, ka nestrādāsim tikai ar vienu zīmolu, jo tad nevarēsim attīstīt savu uzņēmumu, kā vēlos, jo būsim pakļauti tiem spēles noteikumiem, ko piedāvā ražotājs. Vai tas patīk vai nepatīk, veikals būtu ar šī konkrētā zīmola produkciju jāpiepilda. Šādā gadījumā pašam veikalam nebūtu nekādas attīstības iespējas. Tāpēc strādājam ar dažādiem zīmoliem un tos laika gaitā esam mainījuši. Tie, kas mūs zina no seniem laikiem, iespējams, domā, ka Bergs ir ļoti konservatīvs.

Darbības pirmsākumos Berga preces Rīgas kontekstā bija ārkārtīgi dārgas. Tas sen jau vairs tā nav, bet ir cilvēki, kuru prātos šis stereotips vēl ir dzīvs. Mēs agrāk daudz strādājām ar vācu zīmoliem, jo tas šķita droši un saprotami. Arī apģērbu griezuma līniju jomā vācu zīmoli bija saprotami mūsu mentalitātei un cilvēku figūras īpatnībām. Tomēr, grozies, kā gribi, vācieši nav īsti modes cilvēki. Viņi ir ļoti konservatīvi un nemainās. Savukārt itāļi, kuri ir tendēti uz modernām lietām, nereti grēko ar kvalitāti, francūžiem pamata piegriezumi nav piemēroti latviešu ķermeņu proporcijām. Strādājam ar dažādiem zīmoliem, un tas ilgdzīvošanas triks ir spēja nepārtraukti mainīties. Mūsu piedāvātajā segmentā nav tādu universālu zīmolu, kas ilgstoši veikaliem ir must-have.

Vai, ilgus gadus darbojoties modes biznesā, mainījies arī jūsu ģērbšanās stils, gaume?

Noteikti arī es mainos. Neesmu jaunības kulta piekritēja, un mati man ir sirmi. Biežie darba braucieni ir atstājuši savu iespaidu arī uz manu ģērbšanās stilu. Uz lietām skatos brīvāk un ļaujos arī eksperimentiem saprāta robežās. Daudz valkāju pašas dizainētās lietas.

Gadiem ejot, lojālie klienti aug līdzi Bergam. Vai gadu laikā esat mainījuši virzienu, piesaistījuši aizvien gados jaunāku auditoriju?

Lojāli klienti ir liela vērtība. Daudzi jau nāk ar meitām, un ir arī tādi, kas atveduši mazmeitu. Ir klientes, kuras pašas brīnās par to, kā izmainījušās pa šiem gadiem. Atnāk līdzi viņu meitas divdesmitgadnieces un aiziet no veikala ar lielākiem pirkumiem nekā mamma. Viss ir mainījies – pie mums var iepirkties trīs dažādu paaudžu sievietes.

Vai pa šiem gadiem pasaules modes industrijā esat spējusi iejusties kā zivs ūdenī? Kādi ir šīs jomas apslēptie akmeņi, un vai lielāko daļu no tiem esat atklājusi?

Uzdrošinos domāt, ka manas zināšanas ir tikai 10% robežās no kopējās ainas modes pasaulē notiekošajā globālajā mērogā. Taču ticiet man, Latvijā nav daudz modes jomā strādājošu cilvēku, kas spēj aizvilkt līdz šiem 10%. Latvijā nav zinošu, par modi rakstošu žurnālistu. Piemēram, to redzu pēc Rīgas modes nedēļas medijos atspoguļotajiem aprakstiem, kas ir copy paste materiālam, ko dizainers ir oficiāli iesniedzis preses relīzei. Faktiski – raksti, ko gribi, mediji visu norij. Žurnālistiem nav dūšas izteikt savu viedokli zināšanu un izpratnes trūkuma dēļ. Labāk – visi visiem draugi.

Viena lieta ir būt tirgotājam, otra – pašam radīt kolekcijas. Kāda ir saldā puse un rūgtā maizes garoziņa apģērbu ražošanas biznesā?

Nav tādas zelta formulas. Tas, ko redzējām, ka segmentā, kurā strādājam, daudziem zīmoliem sāka zust kvalitāte un aktualitāte, daudzi pārgāja uz sintētiskajām šķiedrām. Lai cik slavinātu šos materiālus par to, cik tie ir tehnoloģiski attīstīti, mani tie neuzrunā. Sporta nozarē tas ir pavisam kas cits. Veidojot savas kolekcijas, maksimāli izvēlamies dabīgos materiālus. Sadarbībā ar uzņēmumu Linotēka izmantojam tā austo linu, vilnu un alpaku. Arī paši iepērkam dabīgo zīdu, samtu, vilnu un kokvilnu, kā arī dažādus citus materiālus un veidojam lietas, kuras nevaram pasūtīt un nopirkt citviet. Jebkurš jau labi attīstīts zīmols vēlas nosegt milzīgu reģionu – gan Skandināviju, gan Centrālo Eiropu, Tuvos un Tālos Austrumus. Tie ir diametrāli pretēji tirgi, līdz ar to šis zīmols nevar saražot visu visiem. Ja tirgus ir Āzija, tad tie vairāk orientējas uz to auditoriju, un man nepieciešamais segments to klāstā nebūs atrodams. Tāpēc sākām ražot piemērotas lietas, kas ir sievišķīgas, funkcionālas un praktiskas. Man jāsaka, ka ražošanas ziņā neiet viegli, jo nevaram saražot tik daudz, cik vēlētos, bet kopumā segments, kurā strādājam, mani apmierina. Nesadarbojamies ar dizaineriem no malas, visu darām paši. Turklāt mūsu priekšrocība atšķirībā no citiem zīmoliem ir fakts, ka pārdevējas var aprunāties ar klientiem un būtībā uzzināt gala patērētāja vēlmes, vērtējumu.

Kurus ārzemju zīmolus redzat kā savus konkurentus? Un kā ar vietējiem?

Konkurence ir ļoti plašs jēdziens. Ja man jāsaka, kas ir konkurence, kuru es novērtēju kā ļoti labu panākumu, tad tas ir COS. Tā ir pavisam cita cenu kategorija, bet šī koncepcija ir vienīgā, kas mani pārsteidz Rīgā. Vienīgais mīnuss ir tas, ka to lietu ir tik daudz un tām ir zināms rokraksts, kas būtībā nav slikti, bet uz ielas to var atpazīt. Taču no tā nav jākautrējas. Man pašai ir arī COS lietas. Pārējos veikalos ir ļoti daudz vienādu lietu.

Vai ir kādi pašmāju modes dizaineri, kurus varat minēt kā labos piemērus?

Viens ļoti labs šāviens ir Amoralle. Malači, kolosāls šāviens, noņemu cepuri, bet, ja šis zīmols nemainīsies, tad Latvijā tas beigsies, jo nevar pielikt pilnu skapi ar peņuāriem. Šis zīmols mani pozitīvi pārsteidza, bet ir jautājums, vai tas būs ilgdzīvotājs šajā versijā. Arī Iveta Vecmane ir startējusi ar ļoti labām kolekcijām, bet arī rodas jautājums, vai spēs strādāt plašā diapazonā. One Wolf labi sāka, bet cik ilgi varēs dzīvot ar logotipu printētiem T-krekliem? Esmu pamanījusi zīmolu Talented – cilvēki radoši strādā, un kaut kas tur ir, bet vēl neesmu sapratusi – kas. Natālija Jansone ir konservatīvs un cienījams spēlētājs. Arī viņai iekarot pasaules tirgu nav viegli. Galvenais ir nepazaudēt sevi.

Visu interviju lasiet 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopoti konkursa «Latvijas Labākais tirgotājs» (LLT) rezultāti. Konkursa finālisti pārstāv dažādus uzņēmējdarbības veidus – aptiekas, degvielas uzpildes stacijas, viesnīcas, atpūtas kompleksi, viesu nami, lauku tūrisma objekti, veikali, specializētie veikali, tirdzniecības centri, ražotnes, bistro, kafejnīcas, konditorejas, krogi, restorāni un šogad pat motortrases, informē Latvijas Tirgotāju asociācija.

«Latvijas Labākais tirgotājs 2018» fināla vērtēšanai tika izvirzīti 32 objekti no kopumā 240 pieteiktiem. Konkursam nominētos uzņēmumus izvērtēja LTA apstiprināta ekspertu komisija, kurā tika iekļauti pārstāvji no iepriekšējos gados konkursā uzvarējušiem uzņēmumiem. Maksimālais punktu skaits ir 100, gala vērtējumā konkursa galveno balvu saņēma uzņēmumi, kas izpelnījušies ne mazāk kā 99 punktus, uzvarētājs: 92–98 punkti, laureāts: 81–91 punkti, dalībnieks: 65–80 punkti.

Šogad pasniegtas septiņas Galvenās balvas, par uzvarētājiem atzīti 13 uzņēmumi, vēl deviņi uzņēmumi saņēmuši laureāta diplomus un trīs - konkursa fināla dalībnieku diplomus.

Galveno balvu saņēma - atpūtas komplekss, «Grantiņi», Jelgavas novadā,veikals, «top», Kārsavas novadā, aptieka, «BENU aptieka 26», Liepājā, ASTARTE-NAFTA, DUS nr.34, Līvānu novadā, restorāns, «Lidojošā varde», Rīgā, grāmatu nams, «Valters un Rapa», Rīgā un pilsētas galerija, «Valleta», Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais iepirkšanās un izklaides centrs «Akropole» durvis apmeklētājiem vērs 4. aprīlī. Teju 170 nomnieku vidū būs gan modes un dzīvesstila preču veikali, gan dažādu pakalpojumu sniedzēji, restorāni un kafejnīcas. Tirdzniecības centrā atradīsies «Maxima XXX» veikals. Būs pieejama stāvvieta 2300 automašīnām.

Kā norāda «Akropole Rīga» vadītājs un «Akropolis Group» valdes loceklis Kaspars Beitiņš, jaunākās tendences arhitektūrā un interjerā apvienotas ar bijušās Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrikas vēsturisko mantojumu.

«Akropolē» tiks atvērts Baltijā pirmais multizīmolu veikals «Van Graaf», Latvijā pirmais modes preču veikals «Oysho», apavu veikals «Deichmann», kā arī pirmais sporta preču veikals «USC». Tirdzniecības centrā būs plašākie zīmolu «Zara» un «Reserved» veikali Latvijā, kā arī pirmais zīmola «River Island» veikals, kas piedāvās kolekciju arī vīriešiem.

Tirdzniecības centrā būs apmēram 30 restorāni un kafejnīcas, piemēram, Latvijā pirmie restorānu ķēdes «Grill London» un «Paslēptās receptes» restorāni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - Rīgas Maxima veikalā iekārto griestu bojājumi novērsti; veikals atsācis strādāt

LETA, 14.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Maxima» veikalā, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī, novērsti iekārto griestu bojājumi un veikals atsācis strādāt, pavēstīja mazumtirgotāja «Maxima Latvija» pārstāve Liene Dupate-Ugule.

Viņa norādīja, ka veikals darbu atsācis plkst.13.12.

Jau ziņots, ka pirmdienas rītā Rīgā, veikalā «Maxima», kas atrodas Krišjāņa Barona un Matīsa ielas stūrī, mitruma dēļ daļēji atdalījušies un nokrituši iekārto griestu fragmenti.

Dupate-Ugule skaidroja, ka iekārto griestu fragmentu daļējā nobrukšana konstatēta pirmdienas rītā, kad veikals vēl nebija atvērts pircējiem. Līdz atjaunošanas darbu pabeigšanai, veikals bija slēgts.

Dupate-Ugule sacīja, ka mitrums griestos radies mājas jumta nepilnības dēļ. Kā novēroja LETA, veikals «Maxima» izvietots divstāvu ēkas pirmajā stāvā, bet otrajā stāvā atrodas lietotu apģērbu veikals.

«Maxima Latvija» pārstāve norādīja, ka patlaban uzņēmumam radītie zaudējumi vēl neesot apzināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centra Galleria Riga apmeklētāju skaits pērn palielinājies par 8,6%, bet apgrozījums – par 9%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu iepriekš.

Vadības pārstāvji uzskata, ka tirdzniecības centra izaugsmi veicinājuši labvēlīgi ekonomiski rādītāji, kā arī pārdomāta un sekmīga iznomāšanas stratēģija, piesaistot unikālus zīmolus.

2018. gada pavasarī par Galleria Riga jauno īpašnieku kļuva East Capital pārvaldītais fonds East Capital Baltic Property Fund III. «Pagājušajā gadā Galleria Riga esam atvēruši jaunus veikalus un restorānus kopumā vairāk nekā 5 000 kvadrātmetru platībā, galvenokārt tirdzniecības centra augšējos stāvos. Tostarp esam pirmais un līdz šim vienīgais tirdzniecības centrs Rīgā ar savu jumta terasi. Unikālais panorāmas skats un trīs dažādi, veiksmīgi restorānu koncepti piesaistījuši ievērojamu apmeklētāju skaitu kā starp rīdziniekiem, tā pilsētas viesiem. Kopumā apgrozījuma rādītāji un apmeklētāju plūsmas pieaugums ir likumsakarīgs rezultāts mūsu līdz šim īstenotajam stratēģiskajam kursam. To turpināsim īstenot arī šogad, piesaistot arvien jaunus nomniekus,» paveikto komentē Māris Smiltenieks, East Capital Baltics AS vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ar dzelžainu apņemšanos kļūt par tirgus līderi

Linda Zalāne, speciāli DB, 16.09.2019

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas)

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kesko Senukai Latvia iekodies aptuveni 10% tirgus pīrāgā, taču uzņēmuma ambīcijas ir tuvākajos gados ieņemt līdera pozīciju.

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas) DB pauž pārliecību, ka klientu skaits Latvijā ir pietiekams, lai veidotu veiksmīgu uzņēmējdarbību mazumtirdzniecībā un turpinātu attīstīties. Kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no lielākajām izaicinājumiem.

Fragments no intervijas

Latvijā ar K Senukai veikaliem esat atgriezušies kopš 2016. gada. Kopš pārņēmāt K Rauta tīklu, pirmo reizi 2018. gadā uzņēmumam ir peļņa, neskatoties uz lielajām investīcijām. Apgrozījums kāpis par 64%. Kā tas izdevās?

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais kopš darbības sākuma Latvijā. Vēlos piebilst, ka uzrādījām nozarē straujāko apgrozījumu kāpumu, pārsniedzot 90 miljonus eiro, un būtiski audzējām tirgus daļu. No brīža, kad pārņēmām K Rauta tirdzniecības tīklu, esam to padarījuši par veiksmīgu biznesu. Pirmkārt, mainījām veikala koncepciju – K Rauta bija iecienīts veikals būvniekiem, savukārt mēs saredzējām tirgū iespējas aug ar daudz plašāku sortimentu. Radījām koncepciju ģimenēm, ieviešot daudzus jaunus produktu segmentus, preču klāstu sievietēm, bērniem. Tāpat arī sākām piedāvāt daudz zīmolu produktu, kurus līdz tam varēja iegādāties tikai specializētajos veikalos. Otrkārt, ieviesām jaunu pieeju No padoma līdz risinājumam tā sauktajā do it yourself (DIY) jeb dari pats veikalu segmentā Latvijā, sākot piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu un konsultācijas ar profesionālu darbinieku komandu. Redzam, ka klients izvēlas doties uz to veikalu, kur var saņemt visvairāk pievienotās vērtības – ne tikai preces, bet arī konsultācijas, pakalpojumus, līzingu un izdevīgas akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un Lietuvā ir pabeigta vairākus mēnešus ilgusī IKEA interneta veikala testēšana, līdz ar to tagad IKEA preces tiešsaistē var iegādāties pircēji visās trīs Baltijas valstīs.

"Latvijā un Lietuvā ir pabeigtas interneta veikala sistēmas un procesa pārbaudes vairāku mēnešu garumā, kurās piedalījās gan IKEA darbinieki, gan IKEA mājaslapas reģistrētie lietotāji.

Interneta veikals tiek atklāts vienlaikus Lietuvā un Latvijā, un tagad tas ir pieejams ikvienam, kas vēlas iepirkties tiešsaistē," skaidro IKEA vadītājs Baltijas valstīs Johanness R. Johannesons (Johannes R. Jóhannesson).

Interneta veikals ir salāgojams ar mobilajām tiešsaistes ierīcēm, tāpēc tajā ir ērti iepirkties, izmantojot gan datoru, gan viedtālruni vai planšetdatoru. J. Johannesons piebilst, ka šis ir tikai viens no tirdzniecības kanāliem - papildinājums fiziskajiem veikaliem, lai IKEA būtu pieejams vēl plašākam pircēju lokam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rotaslietas – transformeri

Evelīna Brenča, speciāli DB, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rotaslietām ir jābūt tādām, lai tās varētu nēsāt gan ar baltu T-kreklu un džinsiem, gan arī pie smalkas vakarkleitas

Tā intervijā norāda itāļu rotaslietu zīmola Nanis radītāja un dizainere Laura Bicego. Viņa ir dzimusi juvelieru ģimenē Vičencā Itālijā un jau kopš dzimšanas ir saistīta ar rotaslietām un to izgatavošanu. Lielāko pieredzi viņa ir ieguvusi tēva juvelieru rūpnīcā, no kā tālāk attīstīja savu zīmolu Nanis. Visa L. Bicego dzīve saistās ar šo nozari, un viņa nekad nav vēlējusies dzīvē darīt kaut ko citu.

Savu zīmolu viņa kopā ar vīru Pjero Maranjonu (Piero Marangon) izveidoja 1990. gadā. L. Bicego ir neparasta dizainere, viņai vairāk patīk radīt lietas nevis uz papīra, bet ar rokām. Viņai svarīgi ir vienlaicīgi saglabāt itāļu tradīcijas, tai pat laikā radot mūsdienīgas, transformējamas rotaslietas. Viņas radītā rokas sprādze no zelta ar dimantiem, ko iespējams transformēt par kaklarotu, pagājušajā gadā ieguva Juvelierizstrādājumu gada balvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Biznesu balsta lojalitātē

Linda Zalāne, speciāli DB, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās lielajām apavu veikalu ķēdēm Rīgā, kas lielākoties mājvietu radušas tirdzniecības centros, vieta zem saules ir arī maziem nišas spēlētājiem.

Tiem jākonkurē ne vien ar lielajiem milžiem, kuriem ir izveidotas ķēde, bet arī pieaugošo interneta veikalu popularitāti. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka bizness nav vienkāršs un to ir iespējams uzturēt vien tad, ja īpašniekam ir lielas darba spējas, ambīcijas un dzinulis, turklāt nereti apavu bodītes darbību nākas pastutēt, finansiāli pabalstīt no ieņēmumiem, kas tiek gūti citā biznesā. «Kamēr mazo apavu un modes preču veikala īpašniekam ir dzīvs cīņas spars, tikmēr šādi uzņēmumi var būt dzīvotspējīgi. Tomēr ekonomiski pamatots šis bizness nav. Daži mazie veikali, kas fokusējas uz nišas apaviem, pārstāvot konkrētus zīmolus noteiktā cenu kategorijā, eksistē jau vairākus gadus, tomēr daudz jauniesācēju nav,» tirgus situāciju raksturo apavu veikala Bonbons Shoes (SIA Madam Bonbon) direktore, valdes priekšsēdētāja Jana Lindberga. Viņasprāt, Rīgā dārgāku apavu veikalu piedāvājums ir pietiekams un šis tirgus segments ir piepildīts. Šajā nišā darbojas, piemēram, Bergs, Baltā kumode, Malvīne, Baba, Lilimill.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuldīgā, Liepājas ielā durvis vēris pirmais beziepakojuma veikals "Kuule".

Ideja par šādu veikalu radusies jau pirms diviem gadiem un tā tikai gaidījusi īsto brīdi, telpas un cilvēkus, lai realizētos. Veikalu izveidojusi četru cilvēku komanda – Kārlis Mednieks, Justīne Grantiņa, Māris Ločmelis un Inese Ločmele. K.Mednieks ir dzimis kuldīdznieks, bet pārējie nesen pārcēlušies uz dzīvi Kuldīgā.

"Kuldīga šobrīd aug un attīstās, un arī mēs gribam dot savu artavu tajā, kaut kādā ziņā celt šejienes dzīves kvalitāti, piedāvājot cilvēkiem iespēju iegādāties ikdienā nepieciešamās preces bez iepakojuma, samazinot sadzīves atkritumu daudzumu un iedvesmojot cilvēkus dzīvot dabai draudzīgāk un veselīgāk," stāsta veikala līdzizveidotāja J.Grantiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Zīmola Drogas vēsture: pirmais pašapkalpošanās veikals Latvijā

Lelde Petrāne, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada decembrī AS Drogas svin 25 gadu jubileju, kopš tika atklāts pirmais veikals Drogas Rīgā, Dzirnavu ielā.

Vēsturiskās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kosmētikas un sadzīves preču veikalu tīkla Drogas attīstība aizsākās tieši pirms 25 gadiem. «Spēks ir komandā, un cilvēki ir mūsu lielākā vērtība,» norāda AS Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova.

1993. gada 10. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 57 tika atvērts pirmais veikals Drogas, kas vienlaikus bija arī pirmais pašapkalpošanās veikals Latvijā. Tas tirdzniecības vidē ienesa jaunas vēsmas, jo klientiem tika piedāvātas ērtības, kas līdz šim bija sastopamas tikai veikalos ārzemēs. Interesanti, ka vēsturiskajā ēkā, kurā atvērts pirmais veikals, pašlaik atrodas AS Drogas birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Investējot 10 miljonus eiro, Maxima šomēnes atklās trīs veikalus

Zane Atlāce - Bistere, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, Maxima Latvija oktobrī atklās trīs veikalus – pēc vērienīgas rekonstrukcijas durvis vērs Maxima XX veikals Mūkusalas ielā un Maxima X Viestura prospektā, kā arī jauns Maxima X veikals Gaigalas ielā, informē uzņēmumā.

Paplašinātais un modernizētais «Maxima X» veikals Viestura prospektā 26 durvis pircējiem vērs jau 3. oktobrī, veikalu Mūkusalas ielā pēc atjaunošanas darbiem plāno atklāt 10.oktobrī, bet jaunais veikals Bolderājā pircējus plāno sagaidīt 17.oktobrī.

«Lai nodrošinātu mūsdienu prasībām atbilstošu iepirkšanās pieredzi gan nelielos piemājas veikalos, gan plašākos «XX» formātu veikalos, mēs esam ieguldījuši ne tikai veikalu interjera uzlabošanā un apkārtējās teritorijas sakārtošanā, bet arī atvēlējuši ievērojamu daļu investīcijas visu trīs veikalu aprīkošanā ar jaunākajām tehnoloģijām. Pašapkalpošanās kases, multimediju svari, moderni skeneri un citas inovācija padarīs iepirkšanos ātrāku un ērtāku, kā arī atvieglos ikdienu veikala darbiniekiem. Ļoti ceram, ka jaunie veikali kalpos kā ikdienas palīgs steidzīgajā ikdienā, ko novērtēs ik katrs pircējs», komentē «Maxima Latvija» valdes locekle Kristīne Āboltiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā durvis vēris jauna dizaina koncepta "Rimi Super" formāta veikals Latvijā, informē uzņēmumā.

Veikalā ir pieejams bezmaksas bezvadu interneta pieslēgums, tā nodaļās ir izvietotas vieglāk pamanāmas norādes, paplašināta veikala ieejas zona, pašapkalpošanās kasu zonā uzstādītas ātrākas un modernākas kases, kā arī pieejami ērtāki un vieglāk vadāmi iepirkumu rati.

Lielveikala tirdzniecības platība ir 925 kvadrātmetri un tas nodrošinās 45 jaunas darba vietas.

"Šis ir trīsdesmit ceturtais Rimi Super veikals Latvijā un pirmais Rimi supermārketa formāta veikals Latvijā, kas izveidots saskaņā ar Rimi jauno dizaina konceptu, turklāt pirmais Rimi veikals Liepājā, kurā pieejamas pašapkalpošanās kases. Jaunā koncepta informācijas centra kases zonā ir pieejamas uzkodas un kafija līdzņemšanai, kā arī citas pirmās nepieciešamības preces, lai padarītu iepirkšanās procesu ātrāku un ērtāku," stāsta Rimi Latvia supermārketu formāta direktors Andrejs Akermanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Specializējušies basketbolā

Monta Glumane, 05.04.2019

Online menedžeris Rūdolfs Rudzītis (no kreisās), izpilddirektors un līdzīpašnieks Ernests Moruss un menedžeris, līdzīpašnieks Salvis Mētra. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imantā, bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā nākamajā nedēļā tiks atvērts tirdzniecības centrs K3 - Imanta Mall, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Imantas Tirgus valdes loceklis Ēriks Ertmanis.

Jaunais tirdzniecības centrs atradīsies ēkas pirmajā stāvā un aizņems 5500 kvadrātmetru lielu platību. Kopējā ēkas pirmā stāva platība ir 18 000 kvadrātmetru, līdz ar tirdzniecības centra atvēršanu tiks «apdzīvota» 11 500 kvadrātmetru liela platība, ieskaitot Imantas Tirgus daļu.

Db.lv jau rakstīja, ka padomju laikā ražošanas vajadzībām būvētās četru stāvu ēkas pirmajā stāvā 2011. gadā izvietojās viens no tirdzniecības ķēdes Prisma veikaliem, un īpašniekam bija plāns pārējā ēkā attīstīt tradicionālu iepirkšanās centru, kas tomēr dažādu iemeslu dēļ neīstenojās. 2017. gadā, Prismai pieņemot lēmumu pamest Latvijas tirgu, tika mainīta attīstības koncepcija un izlemts bijušajās veikala telpās izvietot Imantas Tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

FOTO, VIDEO: Apple produktu cienītājiem Rīgā jauns veikals

Ilze Žaime, 28.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā Spice Rīgā atvērts jaunākais Apple Premium Reseller veikals, ko pārstāv iDeal. Jautāts par Apple produktu dārdzību, iDeal Latvijas filiāles vadītājs Mārtiņš Amtmanis biznesa portālam db.lv atbild, ka tas ir izplatīts stereotips.

Jaunatvērtā veikala kopējā platība ir 152 m2, un tajā strādā seši darbinieki.

iDeal ir autorizētais Apple izplatītājs Latvijā. Pirmais iDeal Apple Premium Reseller veikals Latvijā tika atvērts pirms desmit gadiem – 2008. gadā.

M. Amtmanis kā iemeslu veikala atvēršanai tieši tirdzniecības centrā Spice min to, ka tas esot «viens no jaudīgākajiem iepirkšanās centriem Rīgā gan piedāvājuma, gan izvietojuma ziņā» un apkārt esošie zīmoli jau piesaista īsto publiku. Izvēle atvērt veikalu Spicē bijusi acīmredzama.

iDeal otrajā veikalā ieguldītās investīcijas esot ievērojamas, taču precīzu apjomu M. Amtmanis neatklāj. Esot saņemts arī ražotāja atbalsts, un iDeal cer ieguldīto naudu atpelnīt aptuveni gada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu un bāru aprīkojuma tirgotājs un riekstu un žāvēto augļu importētājs SIA Gemoss šonedēļ Rīgā plāno atvērt pop-up veikalu - noliktavu bāriem un restorāniem, informē uzņēmumā.

Tā kā pop up vietām raksturīgi atvērties uz noteiktu laiku, Gemoss veikals Brīvības ielā. Veikals 250 kvadrātmetru platībā apmeklētājiem būs pieejams vismaz gadu.

«Gemoss pop up veikals ir mūsu radošuma izpausme. Māja, kurai tuvākajos gados paredzēta nojaukšana, tiek iedzīvināta ar vai nu vecām, aizmirstībā nonākušām, vai tieši otrādi - speciāli šai vietai radītām mēbelēm. Ar jauno veikalu mēs nedaudz izaicinām, bet vienlaikus arī meklējam interesantākus veidus, kā uzrunāt klientus, pietuvoties jaunai, modernai paaudzei. Klienti, kuriem ir tuvas zero waste vērtības, ir laipni aicināti, jo riekstu, žāvētu augļu, sēkliņu, graudaugu, kā arī BIO produkcijas klāsts šeit būs gana plašs. Tomēr jāatzīmē, ka šis nav zero waste koncepta veikals, jo šeit būs pieejama arī fasēta produkcija,» pastāstīja Gemoss vadītāja Ieva Treija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 25. jūlijā KS Holding atklās jaunā koncepta lielveikala «Ozols» pirmo kārtu, un sākotnēji tajā atradīsies pārtikas veikals Rimi.

Jaunā iepirkšanās centra galvenie veikali būs būvmateriālu un mājsaimniecības preču tirgotājs K-Senukai un pārtikas lielveikals RIMI. Jaunais tirdzniecības centrs ir projektēts un uzbūvēts lielveikala «Galerija Azur» vietā, piedāvājot īrei 27 100 kvadrātmetru lielu platību.

Tirdzniecības centra īpašnieks UAB «KS Holding» ieguldījis 35 miljonus eiro lielveikala pārbūvē un īpašuma iegādē. Ēkas kopējā platība ir 29 500 kvadrātmetri, nodrošinot gan tirdzniecības, gan biroju telpas. Veikali atrodas pirmajā stāvā, savukārt ēkas otro stāvu pilnībā aizņem K-Senukai biroju centrs.

Pēc pirmās būvdarbu kārtas pabeigšanas tirdzniecības centrā durvis vērs lielveikals Rimi līdz ar aptieku, ātrās ēdināšanas restorānu Hesburger Drive-in ar autokasi un citiem veikaliem, kas apmeklētājiem piedāvā ikdienas preces un pakalpojumus. Šobrīd ir pieejamas 250 automašīnu stāvvietas, taču kopumā būs pieejamas 750 vietas. Drīzumā tiks uzstādītas arī divas uzlādēšanas stacijas elektriskajiem automobiļiem, turklāt ar laiku pieprasījumam pieaugot, tiks ierīkotas vēl divas uzlādes stacijas. Blakus ieejām ir īpaši stendi divriteņu novietošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecības preču tirdzniecības tīkls DEPO pārdevis nekustamo īpašumu investīciju fondam Corum sev piederošo 2018.gadā uzbūvēto veikala ēku Viļņā.

Nekustamā īpašuma investīciju fonds Corum ir jaunais īpašnieks telpām, kurās atrodas DEPO veikals Ukmerges gatvē Lietuvas galvaspilsētā, vienlaicīgi ar pārdošanas darījumu abas puses parakstīja ilgtermiņa nomas līgumu. Investoru piesaisti un darījuma procesa koordinēšanu DEPO uzticējis Colliers Baltics komandai, savukārt juridiskā kompānija Cobalt pārstāvēja investīciju fondu šajā darījumā. Darījuma summa netiek atklāta.

DEPO veikala platība Ukmerges gatvē pārsniedz 21,000 m2, ieskaitot administratīvās telpas, un tai blakus ir vairāk kā 450 autostāvvietas. DEPO veikals Ukmerges gatvē ir otrais lielākais DEPO veikals Viļņā. Vēl viens 30,800 m2 liels DEPO veikals atrodas netālu no Viļņas Garjūnu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā K3, kas Rīgas mikrorajonā Imantā izveidots bijušajā rūpnīcas Radiotehnika ražošanas ēkā, kur vēl pirms pāris gadiem atradās mazumtirdzniecības veikals Prisma, ceturtdien tiek atklāts atrakciju parks bērniem Fun Park.

Uzņēmums sevi pozicionē kā vienu lielākajiem telpu atrakciju parkiem Baltijā. 1300 kvadrātmetru plašā parka teritorija paredzēta dažāda vecuma bērniem, piedāvājot dažādas izklaides.

Izveidoti kāpelēšanas džungļi, deviņi slidkalniņi, viens no tiem ir četrus metrus augsts, seši dažādi batuti, bumbu baseini, un 90 kvadrātmetru liels rotaļu laukums jaunākajiem apmeklētājiem.

Atrakciju parka vidū atvēlēta atpūtas zona ar TV vecākiem un citiem bērnu pavadoņiem. Paredzēta arī iespēja bērnus uz laiku atstāt pieskatīšanai parka darbinieku uzraudzībā.

Parkā ierīkotas arī telpas svinībām - septiņas tematiskās ballīšu istabas («Minjoni», «Aligators un Zebra», «Vienradzis», «Tīģeris», «Pasaka», «Robots», «Zilonis»). Visas istabas ir aprīkotas ar regulējama augstuma galdiem, krāsainiem sēžampufiem, krēsliem, mantu novietošanas plauktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas dienās, piedāvājot dizaina mēbeles un interjera priekšmetus ar stāstu.

«Tirdzniecībā biju jau strādājusi, jo man ir savs grāmatvedību apkalpojošais uzņēmums. Un, kad sākotnējie Likvy LV īpašnieki, atgādājot preci uz Latviju, meklēja grāmatvedi, mēs sapazināmies. Aizbraucot uz preču glabāšanas vietu, biju pārsteigta, ka tik milzīga noliktava bija pārpildīta ar dažādām mēbelēm. Ticēju tam, ka precei ir potenciāls. Sākotnēji bija paredzēts, ka tā tiks izpārdota un ar to arī viss beigsies, taču cilvēkiem iepatikās prece un noliktavas darbības princips. Tā Likvy LV Latvijā ir kopš 2017. gada augusta,» stāsta Egita Tuče, Likvy LV valdes locekle. Taču tikai tagad uzņēmumam ir izveidojusies komanda, apgrozījums strauji pieaug un parādās arvien vairāk jaunu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden pirmo reizi «Stockmann» «Trako Dienu» kampaņas piedāvājumus pircējiem Latvijā būs iespējams iegādāties internetā, izmantojot mājaslapu «Crazydays.com». Tiešsaistes veikals darbosies arī Igaunijā un Somijā, kur «Trakās Dienas» norisināsies vienlaicīgi ar Latviju.

Interneta veikalā preces aplūkot un izveidot vēlmju sarakstu mazumtirgotājs piedāvā no trešdienas, 25.septembra, bet veikt pirkumus būs iespējams «Trako Dienu» laikā – no 2.oktobra plkst. 7.00 līdz 7.oktobra plkst. 2.00.

««Trako Dienu» interneta veikals ir nākamais uzņēmuma solis daudzkanālu iepirkšanās vides attīstībā un pirmā reize, kad «Stockmann» Latvijā ienāk interneta veikalu segmentā, tā nodrošinot klientiem iespēju veikt pirkumus ne vien klātienē, bet arī attālināti sev ērtā vietā un laikā,» teic Dace Goldmane, universālveikala «Stockmann» direktore. Digitālā attīstība ir viens no uzņēmuma stratēģiskajiem virzieniem, un šogad jau īstenoti tādi projekti kā jaunas klientu vadības sistēmas «Salesforce» un pasaulē lielākās mobilo maksājumu sistēmas «Alipay» ieviešana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērts Rimi Super veikals Rīgā, Dzelzavas ielā. Tā labiekārtošanā un attīstībā investēti 780 tūkstoši eiro.

Lielveikals atrodas jaunā, daudzfunkcionālā tirdzniecības centra pirmajā stāvā, aizņemot lielāko daļu platības – 1400 m2. Tāpat tirdzniecības centrā atradīsies gan sporta klubs, gan citu nomnieku telpas.

Jaunās telpas iekārtotas energoefektīvi, tostarp izmantojot tehnoloģiskās aukstuma iekārtas ar videi draudzīgu aukstumnesēju CO2, uzstādot siltuma utilizācijas iekārtas un energoefektīvo, videi draudzīgāko LED apgaismojumu. Rimi Latvia lielveikala Rimi Dzelzavas labiekārtošanā un attīstībā investējusi 780 tūkstošus eiro.

Tirdzniecības centrs rekonstrukcijai tika slēgts 2018. gada februārī. Ēka pilnībā nojaukta, un tās vietā tapis jauns, daudzfunkcionāls objekts divos stāvos ar kopējo platību 4210 m2, no kuriem 1920 m2 ir tirdzniecības telpu platība, bet pārējā ēkas daļa paredzēta sporta un sabiedriskajām telpām. Plašāka kļuvusi arī ārējā teritorija, kur klientiem pieejamas 90 autostāvvietas (no tām piecas rezervētas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām), 22 velosipēdu novietnes (gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem) un soliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru