Lietuvas cūku audzētājs Idavang UAB gadā izaudzē vairāk nekā pusmiljonu cūku, no kurām puse paliek Lietuvā; pēdējā laikā cilvēki vairāk interesējas par vietējo produkciju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.
Kompāniju 1999. gadā nodibināja četri dāņu fermeri, kuri izlēma sākt biznesu Lietuvā, ņemot vērā tās labās lauksaimniecības tradīcijas un eiropeisko kultūru. «Kad kompānija tika dibināta, varbūt sabiedrība uzskatīja, ka tas ir ārzemju uzņēmums, bet tagad visi vēlas vietējo cūkgaļu, un mēs to piedāvājam. Jā, kompāniju ir dibinājuši dāņi, know-how ir no viņiem, bet audzēšana notiek Lietuvā, arī graudus to barošanai iepērkam tepat,» stāsta Sauļus Leonavičs (Saulius Leonavičius), UAB Idavang ģenerāldirektors.
Idavang attīstība bijusi strauja. 2000. gadā uzņēmums Lietuvā izaudzēja 80 tūkstošus cūku, pērn – 310 tūkstošus cūku un 180 tūkstošus sivēnu. «Mēs pirkām vecās kolhozu fermas, rekonstruējām un sākām ražošanu. Tagad mums ir 11 fermas – deviņas lielas un divas mazākas. Šodien ir vajadzīgas lielas investīcijas, lai izveidotu cūku fermu. Zemniekiem ir vieglāk audzēt labību, kur nevajag tik lielus ieguldījumus. Lai gan Eiropā ir labs biznesa klimats, vides regulējums ir visai strikts. Nav viegli uzcelt cūku fermu ne Lietuvā, ne Latvijā, ne kādā citā ES valstī. Tāpēc pēdējo 15 gadu laikā nav uzbūvēts daudz jaunu fermu, tikai dažas. Tagad Lietuvā nav lielu attīstības iespēju, jo nav viegli izveidot jaunas fermas. Tāpēc tagad vairāk investējam fermu atjaunošanā,» teic S. Leonavičs. Uzņēmums ievēro ES vides standartus, tomēr dažviet apkārtnes iedzīvotāji nav apmierināti ar smaku no fermām. «Vides standarti kļūst arvien striktāki, mēs tiem sekojam līdzi. Esam sākuši celt pie fermām biogāzes stacijas, kas samazina vircas smaku. Protams, ferma joprojām ir ferma, bet smaka ir mazāka,» apgalvo S. Leonavičs. Arī dzīvnieku labturībai ir noteiktas prasības – nevar ievietot fermā vairāk cūku, nekā pieļauj standarti. «Cūkām jājūtas labi. Ja tā nav, tās neēd un neaug – pavisam vienkārši,» viņš saka.
Gaļas deficīts
«Lietuva, arī Latvija, Igaunija un Polija ir cūkgaļas deficīta tirgus. Mēs apēdam daudz vairāk cūkgaļas nekā saražojam. Daļēji tas saistīts ar to, ka Padomju laiku beigās lauksaimniecības apjomi samazinājās un neatgriezās iepriekšējā līmenī. Lietuvā apēd aptuveni divus miljonus cūku, bet valstī izaudzē tikai aptuveni miljonu cūku gadā, kas nozīmē, ka puse tiek importēta. Kopumā Baltijā un Polijā viens cilvēks gadā apēd aptuveni 44 līdz 45 kg cūkgaļas, 20 kg vistu un 7 līdz 8 kg liellopa. Cūkgaļa ir galvenais gaļas avots Baltijā un Ziemeļeiropā. Protams, salīdzinot ar Skandināviju, tas nav nemaz tik daudz, jo viņi apēd pat 60 līdz 70 kg cūkgaļas. Viņi dzīvo aukstākā klimatā un ēd vairāk cūkgaļu un zivis,» teic S. Leonavičs.
Vaicāts, vai diezgan katoliskajā Lietuvā biznesu neietekmē gavēnis, viņš norāda, ka šis periods neesot īpaši jūtams. «Vairāk jūtam, ka cilvēki taupa naudu skolas gada sākumā, lai bērnus palaistu skolā, un tad, kad sākas apkures sezona. Turpretī pieprasījums krietni pieaug, sākoties grilēšanas sezonai un Ziemassvētku laikā,» stāsta S. Leonavičs.
Visu rakstu Dāņi, kuri kļuvuši par vietējiem lasiet 6. maija laikrakstā Dienas Bizness.
#1/8
#2/8
#3/8
#4/8
#5/8
#6/8
#7/8
Sauļus Leonavičs
#8/8
Sauļus Leonavičs
