Jaunākais izdevums

Lai nodrošinātu racionālāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, no šā gada 1.oktobra darbu uzsāks Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra, apvienojot Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūru un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūru.

Kā norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns: "Šāda abu rajona līmeņa prokuratūru apvienošana ļaus ne tikai ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo tiks likvidēta virsprokurora amata vakance, bet arī veidos saskaņotu izpratni, jo šobrīd jau ir Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa. Būtiski uzsvērt, ka reorganizācijas rezultātā visi strādājošie darbu saglabās."

Rīgas pilsētas Pārdaugavas prokuratūra atradīsies tajās pašās telpās, kur līdz šim abas prokuratūras, proti, Rīgā, Kalnciema ielā 14.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padome par piemērotāko ģenerālprokurora amata kandidātu nolēma virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Stukānu.

Par Stukāna kandidatūru tagad būs jābalso Saeimai.

Tieslietu padomes balsojumā par ģenerālprokurora amata kandidātiem nākamo lielāko atbalstu aiz Stukāna guva Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss.

Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs pēc balsojuma interneta tiešraidē paziņoja, ka "cīņa bija visai spraiga" un balsojums notika četrās kārtās.

Precīzu balsu sadalījumu Bičkovičs neminēja. Tomēr īsi pirms Bičkoviča paziņojuma interneta tiešraidē uz brīdi bija redzams datora ekrāns ar, iespējams, ceturtās kārtas balsojuma rezultātiem, kuri liecināja, ka Stukāns saņēmis desmit balsis "par", bet "pret" viņa kandidatūru bija balsojuši trīs padomes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noziedzības līmeņa kritums - uz emigrācijas rēķina

Māris Ķirsons, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada prioritāte ir prokuroru un izmeklētāju kvalifikācijas paaugstināšana, resursi tiks koncentrēti uz smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, it īpaši saistībā ar korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja ģenerālprokurors Juris Stukāns. Viņš uzsver, ka Latvijā nav problēmu ar tiesisko regulējumu, bet gan tādas ir saistītas ar normu piemērošanas kvalitāti.

"Tas nozīmē, ka izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem, advokātiem jānodrošina kvalifikācijas paaugstināšana atbilstoši šodienas ekonomikas un tehnoloģiju attīstības tendencēm," tā J. Stukāns. Viņš atzīst, ka ikviens cilvēks vēlas dzīvot labāk, it īpaši, redzot, kā dzīvo citi, un tāpēc ekonomikas attīstība arī nosaka noziedzības līmeni.

"Ja nebūtu bezdarba un atalgojums būtu atbilstošs ikkatra cilvēka ieguldījumam, tad arī noziegumu būtu mazāk, taču gadsimtos pierādīts, ka noziedzīgo nodarījumu izskaušana līdz nullei nav iespējama," skaidro J. Stukāns. Vienlaikus noziedzīgi nodarījumi skar arī turīgus ļaudis. Proti, prokuratūra nesen lēmusi par divu uzņēmēju un bijušās ministres kriminālatbildību iespējamā kukuļņemšanā saistībā ar vērienīgu projektu īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 4.novembrī Trasta komercbankas likvidācijas lietā tiesnesis Imants Dzenis, pēc teju divu gadu lietas skatīšanas, lūdza cietušā uzņēmuma Fairwood Import LLP, kas prasa apmēram 3 miljonus eiro, pārstāvi, zvērinātu advokāti Jeļenu Alfejevu, līdz piektdienai, 6. novembrim, tiesai parādīt sava pilnvarojuma pamatu lietā vai atnest jaunu pilnvaru.

“Es tomēr gribētu ticēt, ka policija un prokuratūra ir pārliecinājušās, ka minētās personas bija tiesīgas pārstāvēt Fairwood Import LLP un izsniegt pilnvarojumu Alfejevas kundzei. Ievērojot, ka zināmas šaubas tiesas gaitā ir radušās, manuprāt, ir būtiski pārliecināties par pārstāvja pilnvarojumu. Es palūgšu Apsūdzību un vēl vairāk Alfejevas kundzi norādīt, kurā vietā mēs varam atrast šo pilnvarojumu lietā (DB piezīme: Lietā ir 165 sējumi). Var atnest arī citu pilnvaru. Es gribu ticēt, ka procesa virzītājs ir pārliecinājies un ļoti gribētu šo pilnvaru redzēt jau nākošajā tiesas sēdē!” tiesas debašu noslēgumā dalībniekiem sacīja tiesnesis Imants Dzenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kukuļdošanā apsūdzētā Vaškeviča krimināllietā oktobrī pratinās bijušo VID vadītāju

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 13.oktobrī turpinās uzklausīt lieciniekus kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietā, pastāstīja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Šodien tiesā turpinājās bijušā Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa pratināšana. Viņu turpinās pratināt arī tiesas procesa beigās.

13.oktobrī plānots pratināt divus lieciniekus - bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Nelliju Jezdakovu un bijušo Muitas kriminālpārvaldes direktoru Ediju Ceipi.

Jau ziņots, ka kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu kādai tā brīža VID amatpersonai. Vaškevičs apsūdzēts par kukuļu došanu VID amatpersonai, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izbeigts kriminālprocess pret Jūrmalas mēru un uzņēmēju Krūmiņu par iespējamu kukuļošanu

LETA, 14.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs septembra sākumā izbeidzis kriminālprocesu pret Jūrmalas mēru Gati Truksni (ZZS/LZP), uzņēmēju Jūliju Krūmiņu un uzņēmēja meitu par iespējamu kukuļošanu saistībā ar dzīvokļa saņemšanu bezatlīdzības lietošanā.

KNAB apstiprināja, ka 4.septembrī šis kriminālprocess ar uzraugošā prokurora piekrišanu ir izbeigts. Kriminālprocess izbeigts, jo personu vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pirmstiesas procesā pierādīt nav izdevies un nav bijis iespējams savākt papildu pierādījumus.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Māris Leja teica, ka viņš KNAB lēmumu ir akceptējis. KNAB kritiku Leja nevēlas veltīt, taču viņš nenoliedza, ka šajā kriminālprocesā nav bijusi iegūta pietiekami pilnvērtīga operatīva rakstura informācija.

Pēc Lejas 2018.gadā pieņemtā lēmuma par kriminālprocesa atdošanu atpakaļ KNAB izmeklēšanas turpināšanai, izmeklētājs ir centīgi mēģinājis savākt nepieciešamos pierādījumus, taču acīmredzot pierādīšanas izredzes nav bijušas pārāk lielas, skaidroja virsprokurors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

29. septembrī norisināsies Tiesību zinātņu pētniecības institūta (TZPI) un Banku augstskolas (BA) rīkotā zinātniskā konference "Bankas mainīgajā pasaulē", kurā eksperti no tiesību zinātņu un finanšu jomas spriedīs par aktuālajiem banku sektora izaicinājumiem.

Konferenci no plkst. 9.00 varēs vērot tiešraidē TZPI "Facebook" kontā, bet no plkst. 14.35 Banku augstskolas "YouTube" kanālā.

Konferences programma ir sadalīta divās sekcijās. Pirmajā sekcijā, kas Latvijas Universitātes (LU) lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19, sāksies plkst. 9.00, tiks apskatīti kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti. Šajā sekcijā zinātniskos referātus lasīs ģenerālprokurors Juris Stukāns, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja, profesore Inna Šteinbuka, prokurors Juris Juriss, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, zvērināti advokāti Jānis Kārkliņš, Jānis Rozenbergs, Aivars Lošmanis, Edvīns Danovskis, kā arī TZPI vadītājs Ringolds Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starta šāviens finanšu sektora kapitālā remonta kļūdu novērtējumam

Jānis Goldbergs, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konferencē “Bankas mainīgajā pasaulē” pirmo reizi, kopš tika izsludināts Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, juristi un ekonomisti Latvijas universitātes Lielajā aulā runāja tieši un atklāti par pieļautajām kļūdām finanšu sektora kārtošanā.

Konferenci 29.septembrī ievadīja Latvijas prezidenta Egila Levita uzruna, kurā viņš ne tikai uzteica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu valstī, bet arī atzina, ka bankām ir jāmēģina vadīt riskus. Faktiski šo pašu viedokli jau komplicētākā juridiskā valodā atspoguļoja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns, apgalvojot, ka Latvijas izmeklētāji un amatpersonas ir pietiekami kompetenti un “spēs likumus piemērot pēc to jēgas, ne tikai burta.” Abas valsts amatpersonas pēc būtības norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas banku pieejā, nevis likumdošanā.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas, profesores Innas Šteinbukas uzrunu var dēvēt par tādu kā startu kļūdu novērtējumam, jo viņa salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā, 2020. gada sākumā un Covid19 krīzes laikā, skaidri parādīja, ka mūsu ekonomika jau 2019. gadā ir cietusi no finanšu sektora “kapitālā remonta” ietekmes un turpina ciest arī šobrīd, norādot, ka nav iespējams izmērīt sekas, kad klientiem tiek liegts atvērt kontu Latvijā vai arī, ka tas tiek slēgts cilvēkiem neizprotamu iemeslu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) nodevusi atjaunotā bijušā policijas nama Aspazijas bulvārī 7 atslēgas ēkas lietotājam - Latvijas Republikas prokuratūrai.

Namam veikta vērienīga pārbūve deviņu prokuratūras iestāžu vajadzībām, turklāt darbus izdevies pabeigt četrus mēnešus pirms termiņa.

Uz jauno prokuratūras namu pārcelšanos uzsāk Latvijas Republikas Prokuratūras struktūrvienības, kas līdz šim atradušās 5 dažādās vietās Rīgā.

"Ir patiess prieks, ka mūsu darbiniekiem ir radīta moderna darba vieta un vide, ēkai saglabājot vēsturisko vērtību. Šajā ēkā mēs izvietosim aptuveni 230 darbiniekus, kas neapšaubāmi atvieglos savstarpējo ikdienas darbu un kas nav mazsvarīgi, tad ietaupīs valsts budžeta līdzekļus. Nav noslēpums, ka sakārtotā un mūsdienām piemērotā darba vidē arī darba kvalitāte un rezultāti ir daudz labāki. Tāpēc novēlu visiem veiksmi un izaugsmi nākotnē," norāda ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Levits: Bankas ir cieši saistītas ar valsts drošību un tās tēlu

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors ir cieši saistīts ar valsts drošību un tās tēlu, šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Prezidents pauda, ka banku biznesa kredītportfeļa ilgtspēja var kļūt par veiksmes pamatu Latvijas ekonomikai arī nākotnē, bet piebilda, ka bankām jau iepriekš bijusi nopietna loma labklājības veidošanā.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu 

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Levits sacīja, ka banku sektors ir izraisījis arī vairākas krīzes, bet tas nenozīmē, ka no bankām ir jābaidās.

"Mēs esam pieredzējuši banku bankrotus, banku maiņu, to ienākšanu un aiziešanu no Latvijas, bet tās ir cieši saistītas ar Latvijas ārējo tēlu un valsts drošību," sacīja Levits.

Prezidents piebilda, ka valstij ir jāspēj veiksmīgāk vadīt riskus, nevis izvairīties no tiem, un pauda cerību, ka banku pakalpojumiem nākotnē ir jābūt pieejamiem vienlīdzīgā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotajiem, jo tās ir daļa no valsts ekonomikas ekosistēmas.

Arī Ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda cerību, ka drīzumā Latvijā tiks izveidots mehānisms kas pilnībā nepieļaus "netīras" naudas apgrozījumu, bet piebilda, ka bez finanšu aprites, Latvijas ekonomika nav iespējama.

Konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents, ģenerālprokurors, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja, profesore Inna Šteinbuka, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #46

DB, 24.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Pilnībā apturēta ekonomika ik dienas var radīt ~84 miljonus eiro lielus zaudējumus, kas ir neiegūtais IKP vienā dienā. 2019. gadā IKP faktiskajās cenās bija 30,5 miljardi eiro.

2019. gada nogalē Latvijā bija 1,9 miljoni iedzīvotāju, un 260 tūkstoši saņem algu no valsts vai pašvaldības budžeta.

Katrs 7. valsts iedzīvotājs atalgojumu saņem no valsts vai pašvaldību budžeta.

Lasi žurnāla #DienasBizness 24. novembra numurā:

  • viedokļi - attālinātā darba iespējas un efektivitāte
  • aktuāli - vakcīna mainīs noteikumus, bet ne rīt
  • tēma - vairumā nozaru strādāt attālināti nav iespējams
  • DB klubs – Juris Stukāns: Noziedzības līmeņa kritums panākts uz emigrācijas rēķina
  • nekustamais īpašums - profesionāļi zina, kā uzbūvēt Rīgas sapņus
  • tehnoloģijas - viedpilsētas sala Rīgā
  • nekustamais īpašums - profesionāļi zina, kā uzbūvēt Rīgas sapņus
  • auto -
  • saskata potenciālu automašīnu tirdzniecībai attālināti
  • lauksaimnieks, miljonārs Arnis Vējš Bauskas novadā izveidojis seno un ekskluzīvo spēkratu kolekciju
  • brīvdienu ceļvedis - Gints Miķelsons, Latvijas būvuzņēmēju partnerības vadītājs
  • sadarbības materiāls - remontē un rada inovācijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Šteinbuka: Ilūzija par "mazo Šveici" ir pilnībā izgaisusi

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapņi, ka Latvijā bankas būs tilts starp austrumiem un rietumiem, un tā būs "mazā Šveice", ir pilnībā izgaisuši.

To šodienas konferencē "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" savā uzrunā sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Šteinbuka piekrīt, ka banku sektors Latvijā ir jāsakārto, bet ar to nav jāaizraujas. "Ir ļoti svarīgi, lai Latvija nepārvēršas par policejisku valsti, lai gan jau tagad visi bankas klienti tiek uzskatīti par aizdomās turamajiem," bija bažīga Šteinbuka.

Gads var noslēgties ar iesaldētu miljardu 

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2020. gada pirmajā pusē iesaldējis teju tikpat daudz naudas...

Viņasprāt, ekonomikas lejupslīde pirms pandēmijas rada bažas, lai gan lielāku satraukumu rada nauda, kura pašlaik ieplūst Latvijas ekonomikā, jo tā ir kā "debesmanna", pie kuras viegli var pierast un tas ir bīstami.

"2019.gadā neviens nevarēja iedomāties, ka Latvijas ekonomikā ieplūdīs tik lieli finanšu līdzekļi, un tas rada satraukumu, jo uzņēmumi un sabiedrība kopumā var būt negatavi tik lielai naudas plūsmai," teica Šteinbuka.

Šteinbuka pieļāva, ka viņa situāciju dramatizē, bet savādāk nevar, jo pašlaik situācija ekonomikā ir nestabila, lai gan paralēli tam jānodrošina laba banku funkcionēšana, jo bez tām Latvijas ekonomika ir nolemta.

Priekšsēdētāja pauda bažas, ka konferencē teiktais var neaiziet līdz galvenajam mērķim, jo konferencē nepiedalās Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kā arī citu banku pārstāvji.

Jau ziņots, ka šodienas konference "Kredītiestāžu darbības un uzraudzības juridiskie aspekti" ir veltīta banku sektora uzlabošanai un tajā piedalās Valsts prezidents Egils Levits, ģenerālprokurors Juris Stukāns, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Anita Rodiņa, kā arī zvērinātie advokāti un juristi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ar Kristīnes Misānes lietu plūc uzvaras laurus starptautiskajā konkursā IPRA

Db.lv, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās Sabiedrisko attiecību asociācijas (International Public Relations Association, IPRA) nozares izcilības konkursā "IPRA Golden World Awards 2020" uzvaras laurus kategorijā "Sabiedrības iesaiste" plūkusi sabiedrisko attiecību aģentūra "Repute". Konkursā tika pieteikts aģentūras projekts "Kristīnes Misānes lieta".

Tā mērķis bija nepieļaut Latvijas pilsones izdošanu tiesāšanai trešajā pasaules valstī - Dienvidāfrikā.

Starptautiskajā konkursā piedalījās nozares pārstāvji no visas pasaules, un kopumā 37 dažādās kategorijās apbalvoti pasaules labākie sabiedrisko attiecību projekti un to īstenotāji. Šogad starptautiskajā konkursā apbalvojumu saņēmuši tikai divi sabiedrisko attiecību projekti no Baltijas valstīm. To starpā kā labāko projektu kategorijā "Sabiedrības iesaiste" (Community engagement) konkursa žūrija atzinusi kampaņu, ar kuras palīdzību šā gada sākumā izdevies panākt Latvijas pilsones Kristīnes Misānes izdošanu tiesāšanai Latvijā, nevis Dienvidāfrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Adamoviču kriminālvajāšanai lūdz izdot par iespējamu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu

LETA, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) kriminālvajāšanai lūgts izdot saistībā ar šajā parlamenta sasaukumā, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra lūdz Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Pārkāpums veikts 13.Saeimas sasaukuma darbības laikā, proti, no 2018.gada novembra.

Adamovičs aģentūrai LETA, pagaidām gan neatklājot, ar kādu konkrētu gadījumu saistīta lieta, uzsvēra, ka apsūdzībai nepiekrīt.

Adamoviča advokāte Ieva Garanča pastāstīja, ka kriminālprocess ir sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu kompensācijas un aptuveni 2000 eiro lielas dzīvojamo telpu īres kompensācijas izkrāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lembergs ASV tiesā pārsūdzējis pērn OFAC noteiktās sankcijas pret viņu

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļu vadīs Māris Leja

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora pienākumus 6.jūlijā sāk pildīt līdzšinējais šīs nodaļas prokurors Māris Leja, informē Prokuratūras Preses sekretāre Laura Majevska.

"Uzsākot pildīt virsprokurora pienākumus, manas prioritātes ir strādāt pie tā, lai samazinātu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas termiņus, kā arī uzlabotu procesuālo lēmumu kvalitāti. Tāpat vēlos uzlabot nodaļas kopumā un prokuroru komunikāciju ar plašsaziņas līdzekļiem," skaidro M.Leja.

Latvijas Republikas Prokuratūrā M.Leja strādā kopš 2000.gada, kad darbu sāka kā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūras prokurors, savukārt laika posmā no 2001.gada līdz 2005.gadam viņš pildīja Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurora pienākumus. Kā Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors viņš strādā kopš 2005.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Silenes robežsardzei piedāvā kukuli, lai izvairītos no 14 dienu karantīnas

Zane Atlāce - Bistere, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu par vienošanās apstiprināšanu un soda piespriešanu krimināllietā, kurā Krievijas Federācijas pilsonis apsūdzēts par kukuļa piedāvāšanu Valsts robežsardzes darbiniekam, informē Prokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Kukulis piedāvāts, lai pasēs netiktu iespiesti zīmogi par ieceļošanu Latvijā.

Saskaņā ar lēmumu apsūdzētais 2020.gada 22.jūnijā robežkontroles laikā Daugavpils novadā, Silenē, nolūkā panākt, lai Valsts robežsardzes inspektore atļautu viņa vadītā mikroautobusa pasažierēm šķērsot robežu, neiespiežot viņu pasēs spiedogus par ieceļošanu Latvijas Republikā, lai izvairītos no 14 dienu karantīnas Austrijas Republikā sakarā ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem, piedāvāja samaksāt, nenosaucot konkrētu naudas summu.

Valsts amatpersona kukuļa piedāvājumu nepieņēma, bet par minēto faktu paziņoja robežpārbaudes norīkojuma vecākajam.

Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 323.panta pirmās daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par OIK izkrāpšanu pirmās instances tiesa piespriež trīs gadus ilgu cietumsodu

LETA, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa (Tukumā) piemērojusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem vienai personai par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Lai arī prokuratūrā neatklāja apsūdzētā vīrieša vārdu, aģentūrai LETA zināms, ka viņš ir SIA "Tukums DH" valdes loceklis Jānis Tenbergs.

Prokuratūras pārstāve skaidroja, ka 2011.gada 1.aprīlī tika iesniegts iesniegums Ekonomikas ministrijā par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, par kuru ministrijā pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tika noslēgts līgums par elektroenerģijas iepirkumu, kura noteikumus apsūdzētais pārkāpa attiecībā uz to, ka iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu. Pavisam laika posmā no 2013.gada līdz 2019.gadam apsūdzētais izkrāpis naudas līdzekļus lielā apmērā, tas ir, 2 544 782 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Trīs valstīs veiktas kratīšanas Fiat Chrysler Automobiles un Iveco īpašumos

LETA--AFP, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmeklētāji Vācijā, Šveicē un Itālijā veikuši kratīšanas vairākos īpašumos saistībā ar aizdomām, ka Itālijas un ASV autobūves uzņēmuma "Fiat Chrysler Automobiles" (FCA) un Itālijas kravas automašīnu ražošanas grupas "Iveco" ražotie automobiļi varētu būt aprīkoti ar programmatūrām kaitīgo izmešu apjoma falsificēšanai.

Vācijas Hesenes federālās zemes prokuratūra norāda, ka koordinētas pārrobežu kratīšanas tiek veiktas desmit komerciālajos īpašumos trīs valstīs.

Izmeklētājiem ir aizdomas, ka kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūras varētu būt izmantotas "Iveco" automobiļos, kā arī FCA struktūrvienību "Alfa Romeo", "Fiat" un "Jeep" ražotajās automašīnās.

FCA pērn janvārī ASV piekrita samaksāt 515 miljonus dolāru, lai izbeigtu izmeklēšanu saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

2015.gada septembrī "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret Preiļu novada domes amatpersonām

Db.lv, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 3. augustā nosūtījis krimināllietas materiālus Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai attiecībā pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Vienai no iepriekšminētajām amatpersonām KNAB papildus inkriminē arī nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, kā arī šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgās ieroču glabāšanas atļaujas.

KNAB konkrēto kriminālprocesu uzsāka 2019. gada 4. oktobrī pēc Krimināllikuma 327. panta otrās daļas, proti, par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt 2019. gada 7. novembrī šī kriminālprocesa ietvaros KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā sankcionētas kratīšanas.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums liecina, ka 2019. gada 6. augustā un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu Preiļu novada domes amatpersonu atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās Preiļu novada domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Preiļu novada domes amatpersonas minēto aktu 2019. gada 7. augustā uzrādījušas Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kas veica būves ārpuskārtas pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru