Jaunākais izdevums

Atbilstoši biedrības Zemnieku saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sniegtajiem datiem, minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, ir trīskāršojušās, un Latvijas zemnieki patlaban ir vairāku izvēļu priekšā, jo graudu cenas rudenī var nesegt ieguldījumus, tādēļ tiek apsvērti vairāki scenāriji sējai un mēslojuma izvēlei.

Lauksaimnieki, līdzīgi kā valdība enerģētikas krīzē, ir skarbas izšķiršanās priekšā – jāpieņem lēmums par turpmāko rīcību, ir dažādi scenāriji, bet neviens no tiem nav izcils. Proti, tuvojas pavasaris, kad sāksies lauku darbu sezona un pirmais darbs – augi jāmēslo. Atšķirībā no iepriekšējām sezonām šopavasar augu mēslošana acīmredzot nenotiks pēc mēslošanas plāna, kurā tiek sabalansēta plānotā raža un tās sasniegšanai nepieciešamās barības vielas.

Kāpēc tā? Minerālmēslu cenas, salīdzinot ar pērno gadu, ir trīskāršojušās,” skaidro biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Piemēram, pērn slāpeklis, kas ir galvenais augu barības elements, amonija nitrāta mēslojuma veidā Latvijā maksāja ap 200 eiro par tonnu, bet šobrīd tā cena tonnā ir virs 650 eiro. Arī fosfora un kālija minerālmēslu cena ir dubultojusies. “Šāds izejvielu cenu pieaugums apēdīs graudu cenu kāpumu, tāpēc, neskatoties uz pārtikas sadārdzinājumu, zemniekiem peļņas nebūs! Proti, 2022. gads nebūs gads, kad lauksaimnieki audzēs tauciņus,” secina M.Dzelzkalēja-Burmistre.

“Abos pandēmijas gados ir piedrukāts tik daudz naudas, kurai nav seguma, ka minerālmēslu cenu pieaugums ir vien loģisks iznākums, kas ceļas no gāzes cenu un citu cenu izaugsmes, kā arī ievērojot kopējo situāciju ekonomikā. Zemnieku pārdomas par minerālmēslu iegādi ir saprotamas, jo tirgus ne vienmēr adekvāti reaģē visās produktu grupās. Proti, risks ir, ka graudu cenas izaugsme rudenī būs nepietiekama, lai segtu mēslojuma investīcijas pavasarī. Vēl jāpiebilst, ka mūsu sniegtās mēslu cenas šobrīd ir tikai uz papīra. Tie ir nopirktie minerālmēsli, kas vēl nav piegādāti saimniecībās. Neviens nezina, cik maksās nākamā mēslu partija, kas tiks atvesta uz Latviju,” atklāja LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Pirkt dārgu mēslojumu ir risks

“Šobrīd ir grūti pateikt, cik daudz mēslojuma katrā saimniecībā jau sagādāts. Lielākās ieguvējas ir saimniecības, kurām bija pietiekami naudas, lai iegādātos minerālmēslus cenu straujās maiņas brīdī – rudenī. Taču lielākā daļa vēl kalkulē un domā, kuru no scenārijiem izvēlēties: riskēt, cerēt uz plānoto ražu un tās ieguvei likt visu plānā paredzēto mēslojumu; apzināti mazināt ražu un tās kvalitāti, bet iztērēt mazāk, tā neapdraudot ekonomisko dzīvotspēju nelabvēlīgu klimatisko apstākļu gadījumā vai samierināties ar mazākiem ieņēmumiem, pavasarī sējot kultūraugus, kuriem ir maza tirgus vērtība, bet tādus, kuri ir mazprasīgi,” tā M.Dzelzkalēja-Burmistre.

Visu rakstu lasiet 1.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No Igaunijas Mūgas ostas sankciju dēļ nevar izvest bīstamu minerālmēslojumu

LETA--BNS, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Krieviju noteikto sankciju dēļ no Igaunijas Mūgas ostas nevar izvest apmēram 80 000 tonnu minerālmēslojuma, no kurām 12 000 tonnas ir sprādzienbīstamais amonija nitrāts, bet pārējais ir karbamīds un kombinētais mēslojums, vēsta laikraksts "Postimees".

Sankcijas noteiktas gan pret Mūgas termināļa īpašnieci "DBT", gan pret mēslojuma īpašnieku Krievijas minerālmēslojuma ražotāju "Acron". Mēslojums Mūgas ostā pieder "Acron" meitasuzņēmumam Šveicē. "DBT" pārstāvis "Postimees" teicis, ka sankciju dēļ kompānija komentārus nevarot sniegt.

Problēmu rada nevis mēslojuma daudzums, bet gan Mūgas ostā esošā viela - jo ilgāk amonija nitrāts atrodas vienā vietā, jo lielāki ir eksplozijas riski. Arī Glābšanas departaments apdraudējumu saskata uzglabāšanas ilgumā, nevis amonija nitrāta daudzumā. Savukārt Patērētāju aizsardzības un tehniskā regulējuma pārvaldes tehniskā departamenta vadītāja Ingrīda Teinemā paskaidroja, ka amonija nitrāta gadījumā uzglabāšanas apstākļiem ir lielāka nozīme nekā daudzumam.

Komentāri

Pievienot komentāru