Ierasts, ka katra jauna gada sākumā Šveices kūrorta pilsētelē Davosā pulcējas pasaules varenie, lai spriestu par esošajiem un nākamajiem pasaules nozīmīgākajiem izaicinājumiem.
Nekāds izņēmums nav arī šis gads, kad turklāt Davosas Pasaules Ekonomikas forums svin savu 50. dzimšanas dienu.
Šogad galvenā foruma tēma bez lieliem pārsteigumiem ir saistīta ar klimata izaicinājumiem, un pietiekami daudzi šajā ziņā gatavi piesaukt pat vides krīzi. Tādējādi liela enerģija šoreiz tiks patērēta tam, lai domātu, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.
Vēl Davosas galveno tēmu sarakstā ir jautājumi par ilgtermiņa parādu mazināšanu un ekonomikas spēju augt, lai tā atļautu lielāku "sociālo iekļaušanos". Attiecībā uz tehnoloģijām un rūpniecību tiks spriests par to, kā īstenot Ceturto Industriālās Revolūcijas vilni. Piemēram, lieli izaicinājumi saistīti ar darbinieku prasmju koriģēšanu. Proti, globālā nevienlīdzības problēma var saasināties vēl vairāk, ja ierindas cilvēki, kurus vislielākā mērā skars tehnoloģiju attīstība un automatizācijas vilnis, tiks nostumti kaut kur maliņā.
Līdzīgi var būt arī ceļā uz zaļo ekonomiku, jo ne visiem var būt iespēja daudzmaz veiksmīgi sadzīvot ar tai komplektā nākošo ļoti ticamo ievērojamo dārdzību un kraso dzīves paradumu maiņu.Katrā ziņā pagaidām daudzi pasaules līderi demonstrē gatavību rīkoties. Protams, cik veiksmīgs būs šo pārmaiņu iznākums, ir atklāts jautājums.Viens ir tas, kas notiek Davosas foruma oficiālajā daļā.
Pasaules Ekonomikas forums slavens arī ar ekskluzīviem semināriem un tikšanām, kuras notiek jau aiz slēgtām durvīm. Tiek spriests, ka Davosas forumu, piemēram, augstākā ranga uzņēmumu vadītāji izmanto, lai pieņemtu lēmumus par kompāniju apvienošanu vai pārpirkšanu.
Tramps pret klimata aktīvistiem
Lielāko uzmanību šajā forumā droši vien izpelnīsies ASV vadītāja Donalda Trampa vēstījums. 2018. gadā Tramps Davosā bija kareivīgi nosakņots un ziņoja, ka priekšā gaidāma pamatīga mērošanās tirdzniecības kariņa frontē. Šoreiz tiek gaidīts, ka Tramps būs mierīgāks, jo nupat ASV un Ķīna noslēgusi tirdzniecības pamieru, kas bruģē ceļu uz jaunu ilgtermiņa šo valstu preču un pakalpojumu mīšanas līgumu.
Liela uzmanība tiks pievērsta Trampa mājieniem par ģeopolitiku.Klimata jautājumu atrašanās centrā nozīmējusi, ka Davosas forumu apmeklēs arī klimata aktīviste Grēta Tūnberga. Minētā tīne droši vien kārtējo reizi pieprasīs krasu atteikšanos no fosilajiem energoresursiem.
Uzticība mūsdienu kārtībai nepārliecina
Jau ziņots, ka daudziem pasaulē ir sajūta, ka Davosas pārgudrās vīzijas par pasaules kārtību nav nodrošinājušas ekonomisko nosacījumu uzlabošanos visiem, un reakciju uz šo varam redzēt līdz ar pēdējo gadu dažiem protesta balsojumu uzplūdiem. Antielitāri noskaņoti spēki varētu būt lielākais drauds tam, ko vēsturnieks Samuels Hantingtons (miris 2008. gadā) nodēvējis par "Davosas cilvēku" - "pārrobežu sugu", kuras vērtības un intereses nereti ir šķirtas no tām vērtībām un interesēm, kas piemīt viņu tautiešiem ar lokālāku dzīvesveidu.
Minētais eksperts arī paredzēja, ka iedzīvotāji (ASV) kādā brīdī sacelsies pret augošo imigrāciju un arvien lielāko starptautisko kompāniju un šādu intelektuāļu ietekmi.Pēdējā laikā, ja pavērtē daudzu Rietumvalstu iedzīvotāju sajūtas, tās izskatās visai čābīgas (un jāņem vērā, ka ekonomikai tomēr klājies visai labi - tā neaug ātri, bet to dara visai stabili). Nupat veiktās Edelman Trust Barometer aptaujas rezultāti (šajā aptaujā piedalījās 34 tūkst. cilvēki dažādās pasaules valstīs) pat liek domāt, ka uzticība mūsdienu kārtībai tuvinās krīzei, kas jau liek spekulēt, ka sociālā situācija daudzviet var būt visai volatīla.
Daudzi cilvēki mūsdienās pauž bažas par nevienlīdzību, korupciju, automatizāciju, kura atņem darbu, un dabas problēmām. Tāpat milzīgu kritiku (pat neuzticību) saņem valdību, biznesu, mediju un nevalstisko organizāciju darbība. Tas viss turklāt daudziem licis apšaubīt gan demokrātijas, gan kapitālisma pamatus. "Bailes ir pārmākušas cerības," norāda minētā aptaujas veicēja vadība.
Kopumā vien 18% no globāli aptaujātajiem teikuši, ka esošā sistēma jeb pasaules kārtībā strādā to personīgā labumā.Globālā mērogā 56% respondenti teikuši, ka kapitālisms savā esošajā formā ir vairāk slikts nekā labs. ASV tā pauduši 47% respondenti, bet piemēram, Apvienotajā Karalistē - 53% un Francijā - pat 69%. Aptuveni 60% aptaujāto teic, ka tehnoloģijas mainās pārāk ātri, un valdība tās pietiekami labi nesaprot, lai pareizi regulētu. Tāpat 61% norādīja, ka tic tradicionālajiem medijiem, kas ir par četriem procentpunktiem mazāk nekā pirms gada.
Kopumā daudzi arī par savām nākotnes perspektīvām nav diez ko optimistiski - lielākā daļā uzskata, ka pēc pieciem gadiem to ekonomiskā situācija būs sliktāka nekā šobrīd. Sevišķi izteikts šāds pesimisms ir Japānā, Francijā, Vācijā un Itālijā. Ekonomikas perspektīvas pozitīvāk tiek vērtētas daudzās attīstības valstīs. Tiesa gan, līdzīgā aptaujā vēl pirms gada arī šajos reģionos pārliecība par rožaināku dzīvi nākotnē bija lielāka.Aptuveni 92% no aptaujātajiem cilvēkiem pauda viedokli, ka kompāniju vadītājiem ir svarīgi runāt par šā brīža izaicinājumiem. Turklāt aptuveni trīs ceturtās daļas klāstīja, ka kompāniju vadītājiem kādas pārmaiņas arī pašiem jāīsteno nevis jāgaida uz valdības intervencēm.
Autobusa sastāvs
Jau agrāk varēja teikt, ka Davosas foruma pašu bagātāko viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā puse vienkāršo pasaules iedzīvotāju kopā (jeb nabagākā puse no pasaules iedzīvotājiem).Oxfam aprēķini liecina, ka pasaules 2153 miljardieri 2019. gadā kontrolējuši lielāku bagātību nekā 4,6 miljardi planētas cilvēki. Kopumā šī organizācija izceļ, ka bagātniekiem un lielajām kompānijām netiek uzlikti pietiekami nodokļi, un vērojams nepietiekams sabiedrisko pakalpojumu finansējums.
Tradicionāli tika izcelts arī tas, ka mazāk ekonomisko iespēju esot sievietēm. "Mūsu salauztās ekonomikas uz vienkāršo cilvēku rēķina piepilda miljardieru un kompāniju kabatas. Nav brīnums, ka cilvēki sāk šaubīties par to, vai vispār miljardieriem vajadzētu pastāvēt," labākajās revolucionāru tradīcijas ir pašas Oxfam vadības izteikumi. Oxfam vēl piebilst - ja kāds katru dienu kopš Ēģiptes piramīdu uzcelšanas saviem uzkrājumiem būtu atlicis 10 tūkst. ASV dolārus, tad sakrātais tāpat būtu aptuveni piektā daļa no pasaules Top-5 vidējās bagātnieku turības.
Jāteic, ka tai pašai Oxfam ir arī kritiķi, kas norāda, ka šāda kompānijas statistika ir maldinoša un dramatiski pārspīlē nevienlīdzības problēmu. Tie teic, ka pēdējos gadu desmitus strauji augusi arī planētas pašu nabadzīgo iedzīvotāju turība, un šāda turības atšķirība ir tikai blakusefekts stabilitātei, mieram un izaugsmei. Savukārt kāda dramatiska kārtības pārskatīšana un būtiska nodokļu politikas maiņa radot risku, ka dzīves kvalitāte pasliktinās pilnīgi visiem.
Bloomberg dati liecina, ka pasaulē tīs bagātākās personas 10 gadu laikā savu kopējo turību audzējušas par 231 miljardiem ASV dolāriem. 20 planētas bagātāko iedzīvotāju turība 10 gadu laikā dubultojusies - no 672 miljardiem ASV dolāriem līdz 1397 miljardiem dolāriem. Bagātākais planētas iedzīvotājs vismaz oficiāli ir Amazon.com vadītājs Džefs Bezoss.
#1/5
#2/5
#3/5
#4/5
