Jaunākais izdevums

Latvijā nedrīkst aizmirst par reģionu attīstību; jau šobrīd varam redzēt darbaspēka aizplūšanu uz ārvalstīm, kas apgrūtina tautsaimniecības asinsriti

Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja UPB Holding padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Latvijā politiskajā vidē ir nepieciešama biznesa domāšana. Ja kritiski paskatāmies uz Latvijas tautsaimniecību un politikas aktivitātēm un izpratni par to kopumā, neredzu valsts līmeņa spēju domāt par atbalsta sniegšanu konkrētām industrijām vai taisni pretēji – atbalsta nesniegšanu, uzsvēra U. Pīlēns.

Ja nedomājam šādā līmenī, tad nevaram runāt par reģionālo politiku, izglītību, darba spēka profesionalizāciju un citiem būtiskiem jautājumiem. Arī pēdējā laikā aktuālajā diskusijā par mikrouzņēmumu nodokli viņš neatbalsta attiecīgos atvieglojumus un šādu lēmumu jomā velk paralēles ar biatlonu, kad tiekam aizlaisti soda aplī, kurā pazaudējam potenciālu, lai gan dzīve neapstājas un starptautiskā līmenī konkurētspēja attīstās. Nav noslēpums, ka Eiropā sabiedrība noveco un lielajās valstīs katru gadu ir nepieciešami jauni augsta līmeņa speciālisti, piemēram, Vācijā ir aprēķināts, ka katru gadu valstij nepieciešams piesaisīt aptuveni 600 tūkstošus šāda līmeņa speciālistu, turklāt vislabāk imigrantus ir piesaistīt no Baltijas valstīm un Polijas.

«Tas ir drauds – profesionālā darba spēka aizplūšana, tāpēc ir jādomā par darba spēka noturēšanu,» sacīja U. Pīlēns, vēršot uzmanību uz to, ka pēdējo piecu gadu laikā UPB Holding ir pazaudējis tikai pusotru inženieri – viens speciālists devies darba gaitās uz Norvēģiju, bet otrs uz Zviedriju. Cīņa par darba spēku ir spraiga, pretējā gadījumā ieguldītās investīcijas nav tā vērtas. Pozitīvi ir vērtējamas Latvijas valsts amatpersonu vizītes jaunu eksporta tirgu iekarošanas jomā, piemēram, uz tādām eksotiskām valstīm kā Mongolija, Azerbaidžāna. Tas ir labi, bet mūsu integrācijas potenciāls Eiropas Savienībā ir zems, aptuveni 4% Latvijas uzņēmumu ir spējīgi integrēties rietumu telpā. Tas nozīmē, ka mūsu konkurētspējas labad rietumu sadaļā ir daudz darāmā, novērojis U. Pīlēns.

Vai Latvijas valsts ir Rīga vai tikai reģioni, aizdomāties aicināja U. Pīlēns. Latvijas uzņemtais kurss, kas izslēdz reģionu attīstību, rada bīstamību. Pieļauju, ka lielākajai daļai saknes ir meklējamas tieši reģionos, piebilda U. Pīlēns.

Savukārt, ja attīstām tikai pilsētvalstis, tas būtu tāpat kā ķermenim nocirst nost ekstreminātes, saglabājot sirdi, līdz ar to nākotnes vīzijai par dzīvi kļūstot daudz primitīvākai.

Plašāk lasiet rakstā Reģionus nevajag pārvērst tuksnesī trešdienas, 20. maija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pīlēns: Administratīvi teritoriālā reforma sākta nepareizā veidā un ļoti virspusēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB holdinga valdi pamet tā dibinātāji Pīlēns un Mors

Dienas Bizness, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB holdinga valdi pirmdien, 9. februārī, atstāj tā dibinātāji Uldis Pīlēns un Oskars Mors, nododot UPB vadības stafeti jaunās menedžeru paaudzes rokās, informē UPB holdinga mārketinga departamenta direktore Ilze Rosicka.

U. Pīlēns un O. Mors pēc aiziešanas no uzņēmuma operatīvās vadības turpmāk koncentrēsies darbam UPB holdinga padomē. Padomē turpmāk darbosies arī UPB holdingā ietilpstošās MB Betons grupas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Normunds Horsts.

Tādējādi uzņēmums, atrodoties savas līdzšinējās attīstības augstākajā punktā, nolēmis pārgrupēt holdinga vadības spēkus, piesaistot operatīvai biznesa vadībai aktīvu un enerģisku menedžeru jauno paaudzi, kas izaudzināta uzņēmumā – Daini Bērziņu, Noru Kalnu, kura darbojās jau uzņēmuma iepriekšējās valdes sastāvā, un Uģi Grīnbergu, bet UPB holdinga padomi nodrošinot ar spēcīgu un pieredzes bagātu komandu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

UPB pielaiko Eiropas mērogu

Vēsma Lēvalde, 05.01.2015

Skandionkliniken slimnīca Upsala, Zviedrija. UPB šajā objektā veica dzelzsbetona un metāla karkasa projektēšanu, ražošanu un montāžu. Šis objekts ir nominēts Zviedrijas «Gada ēka 2015» balvai. Rezultāti tiks paziņoti 2015.gada martā

Foto: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divkāršs eksporta līgumu apjoms un 117 miljonu eiro konsolidētais apgrozījums – tāda ir industriālā koncerna UPB aizvadītā gada bilance, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2014.gads bija labākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgalvo UPB lielākais akcionārs un a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ievērojami audzis pasūtījumu apjoms ārvalstīs, veiksmīgi iesoļots Lielbritānijas un Šveices tirgū, realizēti augstas sarežģītības projekti plašā ģeogrāfijā. Koncernā šobrīd ietilpst vairāk nekā 40 uzņēmumu deviņās valstīs, eksporta ģeogrāfija aptver visu Eiropu, taču tirgus izpēte ļauj par potenciāliem tirgiem saukt arī Aizkaukāzu, Dienvidāziju un Indoķīnu.

Par UPB mājas tirgu U. Pīlēns sauc Zviedriju – šajā valstī realizētie projekti veido 53% no kopējā holdinga eksporta apjoma. Norvēģija un Vācija eksporta spektrā ieņem otro vietu, seko Dānija un jaunie tirgi – Lielbritānija un Šveice. Eksporta ģeogrāfijā iekļaujas arī Islande, Itālija, Somija, Horvātija un citas valstis. «Eiropas tirgus ir ļoti stabils – svārstības tajā nepārsniedz pusotru procentu,» eksporta stratēģiju pamato U. Pīlēns, piebilstot, ka tas nenozīmē novērsties no kaimiņvalstu tirgiem, tai skaitā Baltkrievijas un, stabilizējoties ģeopolitiskajai situācijai, arī Krievijas un Ukrainas, kā arī raudzīties tālāk austrumu virzienā – līdz pat Indijai un Malaizijai. Šis virziens ir holdinga nākamo piecu gadu plānā. Taču pamata tirgus paliks Eiropa, kaut strādāt kā pilntiesīgam kopējā tirgus dalībniekam nebūt nav vienkāršs uzdevums – tas prasa ne tikai ļoti augstu kvalitāti, darba spēka mobilitāti, bet arī intelektuālu un inženiertehnisku piepūli,» uzsver uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness ir kā tango – gan soļi, gan partneris jāatrod tāds, lai veiksmīgi izdejotu šo sarežģīto deju

To intervijā DB saka UPB holdinga lielākais akcionārs Uldis Pīlēns, kurš allaž raksturots kā pragmatisks stratēģis ar spēju turēt roku uz pulsa plaši sazarotā holdinga visos līmeņos un jomās – no mākslas un vīna kultūras līdz jaunākajiem zinātnes sasniegumiem enerģētikā. Šobrīd, šķiet, ir pienācis brīdis, kad uzņēmums strādā pats kā labs pulkstenis, bet tā izveidotājs lūkojas pēc plašākiem apvāršņiem un mēģina izskaitļot Latvijas virzību ģeopolitiskajā telpā.

Jau vairākus gadus saglabājat eksporta un vietējā tirgus proporciju 60:40. Ja eksportā strādāt izdevīgāk, kāpēc turēt tik lielu vietējā tirgus daļu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas bagātāko cilvēku vārdi.

Miljonāru tops ir balstīts uz Lursoft publiski pieejamiem datiem, un to speciāli Dienas Biznesam ir apkopojis un izveidojis Lato Lapsa.

Reizē ar tradicionālo miljonāru sarakstu tiek publicēti arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju simtnieki un pirmoreiz – patieso labuma guvēju simtnieks, kas, gan ne absolūtos skaitļos, atklāj jaunus vārdus un uzvārdus, kas iepriekšējos miljonāru sarakstos nav bijuši pamanāmi.

Kopējais TOP 100 vērtības apjoms gada laikā ir pieaudzis līdz 2,63 miljoniem eiro, bet kopējā pirmā simtnieka peļņa ir bijusi 424,60 miljoni eiro. Miljonāru pirmajā simtniekā šoreiz ir tikai 19 jauni vārdi, nevis 41, kā tas bija pirms diviem gadiem. Tas norāda, ka aizvadītais gads kopumā patiešām ir bijis stabilitātes un nelielas izaugsmes gads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro reizi pasniegta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balva labākajiem darba devējiem un viņus atbalstošajām institūcijām visā Latvijā, informē LDDK.

Īpašo Gada tautsaimnieka balvu par nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides attīstībā ieguva uzņēmējs, UPB koncerna Padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Uzrunājot LDDK Gada tautsaimnieka balvas ieguvēju un citus laureātus, Valsts prezidents Raimonds Vējonis teica: «Darbs ir tā saikne, kas vieno darba devējus, darba ņēmējus un valsti. Liela māka ir darbu darīt, bet vēl lielāka – darbu radīt. Te vajadzīgas zināšanas, uzņēmība, liela drosme un uzdrīkstēšanās. Mēs Latvijā varam lepoties ar jums – ar uzņēmīgiem, talantīgiem, spējīgiem cilvēkiem, kuru zināšanas, pieredze un centība, izveidojot spēcīgus uzņēmumus, palīdz arī radīt darbavietas. Tas dod neatsveramu ieguldījumu mūsu tautsaimniecībā un arī valsts atpazīstamībā pasaulē. Tāpēc aicinu jūs iesaistīties Latvijas simtgades svētku veidošanā un ceru, ka tas palīdzēs ne tikai kopīgā darbā sapost un cienīgi parādīt mūsu valsti pasaulei, bet arī likt pamatus attīstībai nākamajā simtgadē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Uldis Pīlēns: ir sajūta, ka visiem pieņemtajiem lēmumiem pietrūkst analītiskās sadaļas

Līva Melbārzde, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo esam izolētāki, jo vairāk pazaudējam no savas konkurētspējas un no savu cilvēku mentālās piemērošanās spējām apkārtējās pasaules ritmam un tempam

To intervijā DB saka UPB padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, iezīmējot vizionāru skatījumu uz šī brīža pasaules un Latvijas aktualitātēm. Šoruden viņš saņēma Latvijas Darba devēju konfederācijas piešķirto Gada tautsaimnieka balvu kā vēl vienu apliecinājumu tam, ka viņa veikums Latvijas ekonomikā vērtējams ar visaugstāko kvalitātes zīmi.

Vērtējot pēdējā laika pārmaiņas gan Eiropā, gan pasaulē, gan Latvijā, uz ko tās, jūsuprāt, pašlaik ir vērstas un kāda varētu būt Latvijas vieta, cenšoties pielāgoties situācijai?

Pirms dažiem gadiem iepazinos ar līdzsvara teoriju. Tā nav jauna – jau XIX gadsimtā tika matemātiski izskaitļots, ka sabiedrība nevar būt taisnīga, bet tā var būt līdzsvarā. Tas, ko mēs šobrīd redzam, – šis ārkārtīgi smalkais balanss starp sociālo, kulturālo, dažādām cilvēku iespējām un izglītību sāk noārdīties. Noārdoties tas rada kustības un pārbīdes, iespējams, pat ļoti dramatiskas. Šī līdzsvara rašana sabiedrībā prasa lielas prāta spējas, apdomību un plašu nākotnes redzējumu. No šī viedokļa labāks pārdomu materiāls vai ceļazīme kā Latvijas arhibīskapa Jāņa Vanaga šī gada 18. novembra runa ekumēniskajā dievkalpojumā, manuprāt, neeksistē, jo līdzsvaru ir svarīgi veidot, nepazaudējot arī sevi un nekrītot panikā. Nākamie ir instrumentālā līmeņa jautājumi, kā mēs varam nonākt pie sev vēlamā scenārija. Tas, kā mums visvairāk šobrīd šajā dinamiskajā pasaulē pietrūkst, manuprāt, ir paļāvība uz saviem spēkiem. Mēs it kā esam šūpolēs, bet ar milzīgu baiļu sajūtu. Taču bailes nav labākais padomnieks līdzsvara noturēšanai, vienalga, no kā šīs bailes arī nebūtu – no augstuma, ūdens vai svešiniekiem, vai par mūsu konkurētspēju. Tāpēc ir ļoti pareizi, ka garīgās pasaules autoritātes kā Jānis Vanags, Juris Rubenis vai Zbigņevs Stankēvičs ir pārņēmuši iniciatīvu, jo īstenībā jau tieši emocionālajā līmenī slēpjas atslēga tam, lai cilvēks spētu sevi nomierināt un reāli paskatītos uz šodienas vajadzībām, apzinātos pašreizējo attīstības punktu un tad uzstādītu sev nākotnes uzdevumus. Mēs Latvijā to darām ļoti fragmentāri. Diemžēl atkal jākritizē valdība, bet tas, ko sabiedrība redz caur medijiem, kādi šajā visnotaļ sarežģītajā laikā ir mūsu valdības lēmumi, kādas ir tās prioritātes un kā lietas tiek darītas, rada tādu sajūta, ka valsts amatpersonas spēles laukumu īsti nepārzina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Uzņēmumu Reputācijas Topa uzvarētāji un pasākuma norise fotogrāfijās

Zane Atlāce - Bistere, 09.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu reputācijas topā šogad uzvarējusi maizes ceptuve Lāči, bet uzņēmumu vadītāju reputācijas topā pirmo vietu ieguvis ceptuves vadītājs un īpašnieks Normunds Skauģis, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli un laikraksta Dienas Bizness ikgadēji veidotā Uzņēmumu reputācijas topa un Uzņēmumu vadītāju topa rezultāti.

Reputācijas topa 2. vietā telekomunikāciju uzņēmums Latvijas Mobilais telefons, 3.vietā - graudu pārstrādes uzņēmums Dobeles dzirnavnieks, 4.vietā - Swedbank, 5.vietā vietā - zāļu ražotājs Grindeks, 6.vietā kosmētikas ražotājs Stenders, 7.vietā - kosmētikas ražotāja Madara Cosmetics, 8.vietā - degvielas un citu preču mazumtirgotājs Statoil Fuel & Retail Latvia, 9.vietā - kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, 10.vietā - ēdināšanas uzņēmums Lido.

Uzņēmumu vadītāju reputācijas topa 2.vietā ir Lido vadītājs Gunārs Ķirsons, 3.vietā - Latvijas Mobilā telefona vadītājs Juris Binde, 4.vietā - Madara Cosmetics vadītāja un līdzīpašniece Lotte Tisenkopfa-Iltnere, 5. vietā - apgāda Zvaigzne ABC vadītāja un lielākā īpašniece Vija Kilbloka, 6. vietā - izdevniecības Santa vadītāja un līdzīpašniece Santa Anča, 7. vietā - AS UPB dibinātājs, padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, 8. vietā - Swedbank vadītājs Māris Mančinskis, 9. vietā - kosmētikas ražotāja Dzintars vadītājs Iļja Gerčikovs, bet 10. vietā Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ar zosu kāsi panākt Igauniju

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu par to, ka priekšā neskaidri laiki, tomēr, vētījot nākotnes scenārijus, viedokļu līderi sākuši runāt ar zināmu optimismu

Pašmāju «mini Davosu» jeb viedokļa līderu forumu Biznesa prognozes 2017, kas norisinājās 30. novembrī, caurvija aizvadītajos pēckrīzes gados noslāpēta, tagad no jauna izdīgusi paradigma. Nevis nomētāt valsts pārvaldi ar ķieģeļiem, bet… no šiem ķieģeļiem uzcelt rūpnīcu.

Nevis kaunēties par savu (vai sava uzņēmuma) piedzimšanu Austrumeiropā, bet atrast iemeslus lepoties ar to, kā rosināja Biznesa prognožu viesis UPB koncerna padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens pauda pārliecību, ka liela daļa no ražojošajiem ārvalstu uzņēmumiem, kas darbojas Latvijā, vēlas paplašināt savu darbību. Tajā pat laikā paaugstināt apstrādes rūpniecības devumu Latvijas IKP līdz iecerētajiem 20% pāris gadu laikā, kā to paģēr Nacionālais attīstības plāns, nebūs iespējams, ja vien nenotiks brīnums, tāpēc jāizvirza jauni mērķi. Mērķi ir laba lieta, bet labākie no mērķiem ir tie, kurus mēs varam piepildīt nevis kaut kad vai nekad, bet rīt. Svarīgo plānošanas dokumentu caurvij motīvs par uzņēmējdarbības vides izcilību. Tas ir būtiski, lai valsts attīstības ceļu iezīmējošais dokuments neatgādinātu dažādus smaidu raisošus pētījumus, kas, piemēram, Latvijas nodokļu sistēmu nosauc par trešo konkurētspējīgāko OECD valstu blokā. Labāk enerģiju veltīt nevis, atvainojos, šādām «gumijas sievietēm», bet Latvijas biznesa, izglītības un dzīves kvalitātes konkurētspējas stiprināšanai vispirms jau Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 5. janvārī

Dienas Bizness, 05.01.2015

Investors.

Septiņas pērnā gada labākās un septiņas - sliktākās investīcijas

Ik gadu pasaules tendences mainās, un finanšu tirgi pielāgojas. Tas var piedāvāt jaunas iespējas investoriem, ja viņu prognozes ir precīzas, ieguldījumi – veikti laikā un aktīvi izvēlēti pareizi, raksta MSN. Lasīt tālāk...

Foto: Reuters/Scanpix

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu pasaules tendences mainās, un finanšu tirgi pielāgojas. Tas var piedāvāt jaunas iespējas investoriem, ja viņu prognozes ir precīzas, ieguldījumi – veikti laikā un aktīvi izvēlēti pareizi. Dažiem aktīviem pēdējo gadu laikā vērojams cenu kāpums, - ieguldījumu fondi un akcijas pēdējo gadu laikā uzrādījušas labus rezultātus, un kāds fonds pat spējis pērn nopelnīt vairāk nekā 66%. Savukārt labākajai ASV akcijai cena pērn dubultojusies.

«Mēs ejam prom no tā, ka iznomājam objektu par nomas maksu, kuras nomas termiņa beigās izrādās mazāka par investīcijām, kas pēc tam nepieciešamas objekta sakārtošanā. Liekam akcentu uz to, ka tirgus apsaimniekotājs ir arī attīstītājs,» saka Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs.

Divkāršs eksporta līgumu apjoms un 117 miljonu eiro konsolidētais apgrozījums – tāda ir industriālā koncerna UPB aizvadītā gada bilance. 2014.gads bija labākais uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, apgalvo UPB lielākais akcionārs un a/s UPB valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Latvijā praktiski vairs nav gadījumu, kad nenomaksātu līzinga maksājumu dēļ automašīna tiek atdota atpakaļ. «Pašlaik tādus gadījumus praktiski vairs neredz. Krīze ieviesa ļoti lielas korekcijas cilvēku galvās. Ja līdz tam īsti tādas pieredzes nebija, tad tagad jau cilvēki paši ļoti labi saprot, ko viņi var un ko nevar atļauties. Turklāt, ja šodien cilvēks ir dabūjis līzingu, tas nozīmē, ka viņš jau ir izgājis cauri pieciem vērtēšanas sietiem,» saka Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Atklāj jauno Ventspils tehnikuma kompleksu, kurā ieguldīti 15 miljoni eiro

Dienas Bizness, 20.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī, Saules ielā 15 šodien notiek jaunā Ventspils tehnikuma kompleksa atklāšana, informē Ventspils pilsētas domē.

Vērienīgu būvdarbu rezultātā atjaunota un pārbūvēta vēsturiskā ēka, kurā notiks vispārizglītojošo priekšmetu apguve; ir uzceltas jaunas praktisko mācību telpas – mācību laboratorijas un darbnīcas mašīnbūves, ēku inženiertīklu, būvgaldniecības, ēdināšanas pakalpojumu, viesmīlības un metālapstrādes izglītības programmu apguvei.

Nodrošināts moderns, darba tirgum atbilstošs aprīkojums, tādējādi, sākot ar jauno mācību gadu, audzēkņi saņems kvalitatīvāku un pilnvērtīgāku profesionālo izglītību, būtiski mazinot atšķirību starp mācību un darba vidi. Nozīmīga investīciju daļa tika paredzēta jaunas un komfortablas dienesta viesnīcas celtniecībai un aprīkošanai, paaugstinot Ventspils Tehnikuma iespējas piedāvāt profesionālo izglītību jauniešiem un pieaugušajiem no citiem novadiem un pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies divus gadus garais projektēšanas un saskaņošanas laiks un šodien SIA Gropius parakstījis līgumu ar UPB holdingu par būvniecības uzsākšanu multifunkcionālam ēku kompleksam Ķīpsalā, Ogļu ielā ar Ulda Pīlēna projektētu arhitektūru.

Projekta attīstītājs un finansētājs ir SIA «Gropius», kas ir Ilze un Ulda Pīlēnu izveidots ģimenes fonds. Plānotais investīciju apjoms ir 4 miljoni eiro un tas tiek pilnībā finansēts no Ilze un Ulda Pīlēnu ilgstošā uzņēmējdarbībā nopelnītiem līdzekļiem.

Ēku komplekss būs pastāvīga mājvieta Integrālās izglītības institūtam - i3, tā būs arī mājvieta latviešu laikmetīgās mākslas kolekcijai un mainīgām izstādēm, kā arī kultūras un mākslas pasākumu programmām.

«Galvenās ēkas plānojums ir olas formā, izmantojot modernākās betona, stikla un koka tehnoloģijas. Par tās unikalitāti liecinās, piemēram, stikla nesošās kolonnas, automātiski vadāms paceļams centrālās daļas jumts, veidojot ēkas apmeklētājiem iekšpagalma sajūtu, kā arī bezrāmju pašnesošās stikla fasādes un zaļais jumts ar saules baterijām. Kompleksā būs nakšņošanas iespējas vairākdienīgu izglītības un kultūras programmu semināru dalībniekiem. Interjeros varēs redzēt mūsu ceļojumu inspirācijas un stilu sintēzes no Japānas, Eiropas, Ziemeļāfrikas, apliecinot integrālās domāšanas filozofiju,» norāda projekta attīstītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru