Bankas

DB Uzņēmēju klubs: Sankciju politika kļūst aizvien stingrāka

Daiga Laukšteina, 17.04.2019

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar to arvien lielāka atbildība gulstas gan uz bankām, gan tiek prasīta no klientiem, tā savu uzrunu iesāk ilgi gaidītais DB Uzņēmēju kluba īpašais viesis - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Starptautiskajā un arī Latvijas epicentrā atrodas naudas atmazgāšanas novēršanas problēma, kuras paralēlā josla ir daudzo sankciju un prasību jūgs. Šaubu ēnā notiek atteikšanās no nerezidentu noguldījumiem.

Bez ekskluzīvas sasaistes

«Atrodamies lielu pārmaiņu priekšā. Tās skars gan bankas, gan uzņēmējus un iedzīvotājus. Daudzās jaunās prasības, kas saistītas ar mūsu sabiedroto valstu sankciju politiku, pat ir nozīmīgākas nekā iepriekš veiktā attīrīšanās no potenciāli augsta riska klientiem. Starp kontroli, riska izvērtēšanu un biznesa vajadzībām ir līdzsvara zudums. Latvijas apstākļos, pieļauju, tas nav veiksmīgākais modelis,» domā P.Putniņš. Viņš informē, ka starptautiski uzdotais tonis diktē absolūtu caurspīdīgumu, kas liedz bankas un klienta ekskluzīvu sasaisti. Turklāt banku sistēma zināmā mērā nu kļūst par kontroles un izmeklējošā mehānisma sastāvdaļu. Šķiet, tām «piespēlē» daļu it kā valstisku uzdevumu. Piemēram, jāziņo par klientu ķēdi, lai teorētiski viss būtu pārskatāmi. ES, ANO, ASV Finanšu ministrijas u.c. noteikto sankciju viļņu (kas automātiski pārskalo arī Latviju) ir tik daudz, ka rada apjukumu. Kopējais lauks kļūst nepārskatāms. Banku un arī valsts pusē visu savilkt kopā ir problemātiski. Bet sankcionēšanas vilkme jeb inerce turpināsies, un tas ir jāpieņem kā jauni apstākļi.

Toreiz un tagad

«Vēsturiski tāda situācija, kad ES un Latvijas noguldījumi ir vairāk nekā 90%, bet īstu ārvalstu - vien 8 vai 9%, varbūt bija kaut kad 90.-to gadu vidū. Un mēs neko nevarēsim ietekmēt, kad bankas novērsīsies no darbībām, kas skars teritorijas vai reģionus, kur pastāv risks. Līdzīgi, kā tas notika ar daudziem nerezidentu noguldījumiem, kad bankas no tiem vienkārši atteicās. No riska mazināšanas viedokļa tas ir liels solis uz priekšu, bet te nonākam pie rungas ar diviem galiem, jo ar naudas mazgāšanu var nodarboties ne tikai ārzemnieki, bet arī vietējie. Tāpēc tagad FKTK politika ir tāda, ka visu banku sektoru uztveram kā vienotu, un nav vairs nozīmes runāt, šķirojot iekšzemes un ārvalstu klientos. Arī no risku viedokļa šādu dalījumu nav jēgas uzturēt,» klāsta P.Putniņš.

AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots jaudīgi iesaistās diskusijā, atminoties, ka pirms dažiem gadiem toreizējais ministru prezidents Valdis Dombrovskis publiski paziņoja, ka saistībā ar nerezidentu naudu uztraukumam nav pamata, garantējot labu valsts fiskālo tēlu. Savukārt iepriekšējais FKTK vadītājs Kristaps Zakulis reiz bija izteicies, ka kontroles mehānisms ir ļoti labs. Pat salīdzināja to ar braukšanu augstas klases BMW markas automašīnā. «Lasot šos citātus, rodas jautājums - kas pēkšņi tagad noticis un kas deva pārliecību toreiz tā runāt?» prāto E.Kots. P.Putniņš smaida, ka BMW gan tas droši vien nebija. Drīzāk kāds zemākas kategorijas braucamais, bet nav bijis arī pavisam slikti. Patiesība ir kaut kur pa vidu. «Mans izskaidrojums, ka viss pilnībā tomēr netika kontrolēts. Toreiz arī tādu prasību nebija. Tagad dienasgaismu ieraudzījušas daudzus gadus tapušās doktrīnas,» skaidro P.Putniņš.

Nevar atvērt kontu

DB Uzņēmēju kluba diskusijā turpina iezīmēties aizvien spilgtākas kontūras, kā visas sankcijas un prasības ietekmē biznesu. Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Artūrs Kokars min piemēru, ka kravu plūsma noplok, jo preču nosūtītājam vai saņēmējam nav iespējams veikt norēķinus. Vietējā banka viņu atpazīst kā riskantu klientu un dzen uz citām valstīm. «Norēķinu sistēma ir dramatiska. Savukārt otrs stāsts ir par investīciju vidi kopumā. Proti, jebkura valsts cīnās par ārvalstu kapitālu savā tirgū. Taču pie mums ir citādi. Piemēram, vienai kravu aviokompānijai no Krievijas veselu pusgadu notika sarunas ar banku par konta atvēršanu. Pa to laiku kompānijai interese par projektu noplaka. Var tikai prātot, cik darba vietu un ieņēmumu tā rezultātā valsts zaudēja. Ko šodien teikt potenciālajiem investoriem no Ķīnas par esošo situāciju Latvijā?» ir neizpratnē A.Kokars.

Visu rakstu lasiet 17. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru