Straujais naftas cenu kritums palielinājis bažas par deflācijas spirāles iegriešanos pasaules ekonomikā.
Tiesa, Latvijā to pagaidām varam uztvert bez liela dramatisma, baudot lētākas degvielas un siltumenerģijas priekus, tomēr par nākotni ir jādomā. Raugoties no sadzīvisku nianšu viedokļa, ir patīkami ietaupīt kaut vai 5 eiro, veicot kārtējo degvielas pirkumu; šo naudu var iztērēt citiem mērķiem. Ja šī darbība tiek veikta masveidā, ir iespēja runāt par vispārēju patērētāju aktivitātes pieaugumu un kopēju ekonomikas augšupeju valsts līmenī. Tomēr, kas par daudz, tas par skādi, un šķietami labvēlīgie procesi, kurus sākotnēji varēja uzskatīt par patīkamiem, negatīvu apstākļu sakritības gadījumā var izvērsties pilnīgi pretēji.
Naftas cena krītas jau aptuveni pusgadu un patlaban melnais zelts ir aptuveni uz pusi lētāks nekā pagājušā gada vasarā, kad tika sasniegts pēdējā laika augstākais punkts. Ātrums, ar kādu dilst kurināmā resursu cenas, finanšu tirgus analītiķus ir mudinājis aizdomāties arī par negatīvām niansēm, kuras pasaules fondu tirgiem šo gadu likušas sākt uz negatīvas nots, biržās izraisot vairākas dienas ilgstošu akciju cenu kritumu.
Viena no atziņām ir uzskats, ka naftas cenu samazināšanās ir saistīta ar globālās tautsaimniecības vājumu, neraugoties uz to, ka atsevišķām lielvalstīm, piemēram, ASV un Lielbritānijai pēdējā laikā ir izdevies panākt samērā jūtamu ekonomisko progresu. Notiekošais naftas tirgū un bažas par ekonomisko vājumu noved pie deflācijas gaidām. Tās mājsaimniecību līmenī var novest pie dažādu pirkumu atlikšanas, cerot uz tālāku cenu kritumu, bet korporatīvā līmenī radīt lēnāku naudas apriti un ar to saistīto peļņas samazināšanos, grūtības ar saistību atmaksu komercbankām un jaunu investīciju projektu atlikšanu.
Sevišķi tas attiecināms uz eirozonu, kurai pie īsta ekonomiskā progresa kopš iepriekšējās finanšu krīzes tā arī nav izdevies tikt. Tādējādi pārmērīgs naftas cenu kritums, kas sākotnēji nozīmē iespēju tērēt vairāk, uz iepriekšējās desmitgadēs pasaulē uzkrāto kredītsaistību fona var nozīmēt jaunas ekonomiskās krīzes aizmetņus. Tiesa gan, notiekošais naftas tirgū rosinājis arī citas atziņas, izskanot viedokļiem, ka melnā zelta cenas tagad atgriežas tur, kur tām jau sen vajadzēja atrasties saistībā ar vispārējo situāciju pasaules ekonomikā. To cik lielā mērā bažas par globālo deflāciju ietekmēs Latviju, pagaidām ir pāragri spriest. Šobrīd varam runāt par ieguvumiem, kas saistīti ar lētākiem resursiem un lielai iedzīvotāju daļai rada iespēju palielināt tēriņus. Tomēr gadījumā, ja pašreizējās deflācijas gaidas pasaulē ieilgs, Latvijas eksportētāji var nonākt problēmās, kuras ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai var nodarīt ievērojami lielāku kaitējumu nekā pašreizējās nedienas ar preču realizāciju Krievijas tirgū.
