Jau 2010. gada valsts budžeta veidošanas gaitā gan ekonomisti, gan nodokļu eksperti valdību brīdināja: izdevumu un ieņēmumu tāme ir pārāk optimistiska.
Nu šī patiesība faktiski ir atskanējusi arī no finanšu ministra Einara Repšes (JL) mutes, brīdinot savu partijas biedru premjeru Valdi Dombrovski, ka jau gada pirmajos trīs mēnešos Latvija ir bīstami pietuvojusies prognozētajam gada valsts budžeta deficīta līmenim, pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus par 181,4 miljoniem latu.
Pēc amatpersonu teiktā, pie visa ir vainojamas «zināmas tendences attiecībā uz papildu izdevumu pieprasījumiem no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem», un, lai Latvija tomēr spētu šogad nodrošināt budžeta deficīta līmeni 8,5% apmērā no IKP, Finanšu ministrija (FM) līdz nedēļas beigām plāno premjeram Dombrovskim nosūtīt vēstuli ar priekšlikumiem, kā uzlabot fiskālo disciplīnu valdībā. Kamēr vēl, kā pierādījies, ar izdomu visnotaļ bagātie FM ierēdņi rakņājas savu gaišo prātu dzīlēs, meklējot vispiemērotāko risinājumu, neapšaubāmi jāatzīst: jautājums — ko tad īsti darīt? — ir diezgan sarežģīts.
DB vairākkārt ir paudis aizdomas, ka vienīgais, kādā veidā īstenosies daļa budžetā iestrādāto pasākumu saistībā ar nodokļu ieņēmumu palielināšanu, ir «uz papīra». Samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un pieaugot bezdarbnieku skaitam, ir tikai loģiski, ka naudas valsts kasē nonāks mazāk, un, tā kā no starptautiskajiem kreditoriem iegūtos līdzekļus mūsu amatpersonas lielākoties izmanto nevis ekonomiskās aktivitātes veicināšanai vai iekšzemes patēriņa nodrošināšanai, bet gan vienkāršai «apēšanai» un caurumu lāpīšanai, nav reāla pamata domāt, ka šai ziņā kaut kas drīzumā mainīsies. Savukārt lielu daļu no jaunieviestajiem nodokļiem un izmaiņām vēl joprojām apvij neskaidrības — kā iekasēt, no kā iekasēt un vai tas vispār ir iespējams; turklāt, kā jau tas bija gaidāms,183 miljonus latu budžetam atņēma Satversmes tiesas lēmums, ka pensiju samazināšana neatbilst Latvijas Republikas Satversmei un ieturētā pensijas daļa būs jāatmaksā.
Ir skaidrs, ka, ņemot vērā vēlēšanu tuvumu, budžeta grozīšana gada vidū — tātad jauni «cirpieni» un nodokļu nastas palielinājums — ir visnotaļ riskants solis, ja uz vietu nākamajā Saeimā cer Dombrovskis un viņa kolēģi no apvienības Vienotība. Turklāt bail pat iedomāties, ar kādiem jauniem priekšlikumiem vai «rekomendācijām» brīdī, kad būsim spiesti atzīt, ka caurums budžetā rādās krietni lielāks, nekā tika paredzēts, veidojot šā gada budžetu, klajā varētu nākt starptautiskie aizdevēji. Vai, pat nemaz neraugoties tik tālu — jau pieminētie ar iztēli bagātie FM ierēdņi.
Līdz ar to var gadīties, ka finanšu ministra izteiktais brīdinājums tā arī paliks, gaisā karājoties. Jādomā, ka naudas valsts kasē ir pietiekami, lai izvilktu līdz vēlēšanām, un, iespējams, tieši ar to amatpersonas arī apmierināsies. Tā teikt, šito termiņu atsēdēsim, un, ja tiksim nākamajā, tad arī domāsim, ko darīt.
