Valsts ieņēmumu dienesta (VID) inspektoru varu paredzēts palielināt vēl vairāk – viņi varēs izšķirt, vai attaisnot uzņēmuma valdes locekli par saprātīgu biznesa risku vai nosūtīt taisnā ceļā uz elli
Tas secināms no Finanšu ministrijas virzītā likumprojekta, kas paredz uzņēmuma valdes locekļu personīgu materiālu atbildību par uzņēmuma nodokļu parādiem. Likumprojekta pamatdoma it kā ir cēla un atbalstāma: ir jāapkaro tādi «uzņēmēji», kas dibina firmas citu pēc citas, sataisa parādus – gan nodokļu, gan citus –, pēc tam «pārpumpē» aktīvus uz nākamo kompāniju, iespējams, pat ar visai līdzīgu nosaukumu, un sāk jaunu, skaistu dzīvi, par iepriekš sastrādāto neceļot ne ausu. Šādā veidā gluži kā karuselī var turpināt bezatbildīgi griezties teju vai bezgalīgi, un ir saprotams, ka valsts augstākā izpildvara tam cenšas kaut kā pielikt punktu. Taču uzsvars pēdējā teikumā ir tieši uz vārdiem «kaut kā», jo velns, kā parasti, slēpjas detaļās un valdes atbildību nevar izraut no nodokļu piedziņas un strīdu risināšanas sistēmas kopējā konteksta.
Finanšu ministrija gan sola, ka uzņēmuma nodokļu parādus no uzņēmuma valdes varēšot piedzīt tikai tad, ja īstenosies trīs kritēriji, taču, kā DB 03.12.2014. numurā skaidroja ZAB Sorainen nodokļu eksperts Jānis Taukačs, iespēja, ka šie kritēriji piepildīsies, ir visai reāla arī bez ļaunprātīga nolūka. Neveiksmīga vairāku apstākļu sakritība, un kāds VID inspektors ar savu lēmumu varēs padarīt uzņēmuma valdes locekli par grēkāzi, no kura personīgi piedzenami uzņēmuma nodokļu parādi. Protams, ļoti laipni izskan Finanšu ministrijas ierēdņu aicinājums par to neuztraukties un «izmantot plašās aizsardzības iespējas Latvijas tiesu sistēmā». Tomēr ikviens, kas par dažādām audita uzrēķina lietām ir tiesājies ar VID, apzinās dažas līdz ārprātam vienkāršas, taču nepatīkamas patiesības. Pirmkārt, VID lēmumus apstrīd administratīvajā tiesā – tas nozīmē, ka strīds netiek skatīts pēc būtības. Tiesa vien pārbauda, vai atbildīgā valsts iestāde ir rīkojusies atbilstoši normatīviem. Vienkāršoti sakot, ja VID savā lēmumā komatus ir salicis pareizi, tad tiesa šo lēmumu atstāj spēkā. Otrkārt, nereti strīdi tiesā mēdz ilgt trīs, četrus un vairāk gadu – tas ir pietiekami ilgs laiks, lai sākotnēji nelielās problēmas eskalētos līdz milzīgām. Ir vēl kāda īpatnība: advokātu izdevumus Latvijā kā tiesiskā valstī nekompensē pat uzvarētājpusei. Līdz ar to – gribēsi labu advokātu, būs labi izdevumi. No visas šīs jezgas – 1. janvārī stājas spēkā arī Maksātnespējas likuma grozījumi, kas palielina valdes locekļu personīgu atbildību par uzņēmuma parādiem, iestājoties maksātnespējas procesam, – lieli ieguvēji varētu būt dažādi nodokļu un uzņēmējdarbības konsultanti, kuru bizness ies kā smērēts, taču, vai šie jauninājumi, nesakārtojot problēmjautājumus, uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vidi, ir visai apšaubāms.
Jāņem vērā arī tas, ka Tieslietu ministrija ir izrādījusies Finanšu ministrijai nopietns oponents valdes locekļu mantiskās atbildības palielināšanas jautājumā. Uz 12 lappusēm sniegtajā atzinumā Tieslietu ministrija mēģina Finanšu ministrijai izskaidrot, ka nodokļu parāds nav tiesisks pamats, lai juridisko personu amatpersonu personīgo atbildību paredzētu selektīvi tikai kapitālsabiedrībām, un ka mantiskās atbildības nošķirtība ir uzņēmuma – SIA vai a/s – obligāta īpašība. Pēc būtības, ja Finanšu ministrija vēlas šādus jaunievedumus, tad juridisku personu veidošana Latvijā vispār būtu jāaizliedz. Interesanti, ka Finanšu ministrijas ierēdņi, kas, kā vēsta DB 28.11.2014. publikācija, kopumā saņem vislielāko atalgojumu valsts pārvaldē, šādu būtisku niansi nav uzskatījuši par vērā ņemamu. Varbūt te der izvērtēt atalgojuma līmeņa un kompetences atbilstību? Jo īpaši tāpēc, ka plānotā minimālās algas kāpuma dēļ ierēdņu algas nākamgad pieaugs automātiski – tā teikt, par pašu eksistences faktu vien. Tas nozīmē, ka nevienlīdzība starp valsts amatpersonām un privātajā biznesā strādājošajiem tikai palielināsies, un tā nevar būt bāze veiksmīgai valsts attīstībai, vismaz ne tik ilgi, kamēr nesodāmības sajūta par valsts amatpersonu pieļautajiem pārkāpumiem un to rezultātā notrallinātajiem miljoniem tikai turpina pieņemties spēkā.
