Foto: no DB arhīva

DB viedoklis: Ko mums nesīs «ekonomikas NATO»? 

Baltiešiem nav skaidri potenciālie ieguvumi no ASV un ES brīvās tirdzniecības līguma, toties ir bažas, ka lielās valstis nosmels visu krējumu, mūs atstājot zaudētājos

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 2014. gada 17. decembris plkst. 8:00

ASV un Eiropas Savienības (ES) Transatlantiskais brīvās tirdzniecības līgums (saīsinājumā T-TIP) daudzās ES valstīs ir karsti apspriests temats. Ir dzirdēti vairāki šim līgumam par labu runājoši argumenti, piemēram, ka tas mazinās birokrātiskos šķēršļus, līdz ar to preču un pakalpojumu eksports abos virzienos varēs plūst raitāk nekā līdz šim. Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā šī līguma nozīme ir ieguvusi arī politisko dimensiju. Stokholmā speciāli šim līgumam veltītajā konferencē, kurā piedalījos arī es, izskanēja frāzes, ka faktiski T-TIP paredz Eiropas brīvā tirgus paplašināšanu no Bukarestes līdz Honolulu, turklāt to var uzskatīt par tādu kā «ekonomikas NATO» – proti, ja amerikāņi šeit pastiprināti ienāks ar savām investīcijām, tad viņi tās gribēs aizstāvēt, «ja nu kas». Austrumeiropiešu virzienā izskanēja mājieni: vai tad jūs tiešām nesaprotat, ka ar Krieviju nekas vairs nevar sanākt?! Atbildē uz to baltieši un poļi «turēja kopīgu līniju», norādot, ka mūsu ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir tāda, kāda ir, un vairākos sektoros, piemēram, transportā un tranzītā, Krieviju mums vienkārši nav, ar ko aizstāt. Taču arī bez Krievijas jautājuma T-TIP runā par vairākām lietām, no kurām pozitīvais efekts Latvijai pagaidām ir diezgan neskaidrs.

ASV un ES kopā veido ap 30% no globālās tirdzniecības, un šie tirgi dod izeju uz aptuveni 800 milj. patērētāju. Kuras Eiropas valsts bizness gan negribētu sev tādu vērienu? Taču sarunas par T-TIP nerit viegli, jo atšķirīgā starp abām – ASV un Eiropas – ekonomikām ir daudz. Viens no nopietniem argumentiem, kas tiek piesaukts, aģitējot par T-TIP, ir tāds, ka tas palīdzēšot radīt jaunas darbavietas. Pagaidām gan netiek konkretizēts, tieši kurās jomās un, galvenais, kurās valstīs tās radīsies, lasi, cik no tām attieksies uz Latviju, nevis, piemēram, uz Vāciju. Cits arguments – T-TIP papildinās tirgu ar jaunām precēm, patērētājam būs iespēja izvēlēties un saņemt, iespējams, lētāku produkciju no otra okeāna krasta. Tajā pašā laikā nevar aizmirst, ka ASV ir atļauti ģenētiski modificēti pārtikas produkti, kas Eiropā ir sarkanā līnija. Daudzi ir dzirdējuši par hlorā mērcētām Amerikas vistiņām. Te gan var diskutēt, kas ir lielāks ļaunums – hlors vai antibiotikas, ko mēdz izmantot Eiropas vistu audzētāji, un tomēr vismaz tāda maza tirgus kā Latvija kontekstā jautājums ir fundamentāls: amerikāņi varēs pārplūdināt mūsu tirgu ar savām precēm, bet ko varēsim mēs? Zviedriem kā Absolut Vodka ražotājiem T-TIP ietvaros ir svarīgi starp abiem tirgiem saskaņot pudeļu tilpumus: ASV standarts stiprajam alkoholam skaitās 0,75 l, bet ES – 0,7 l. Ražot divus dažādus tilpumus atšķirīgiem tirgiem ir neparocīgi un dārgi. Vēl daļai eiropiešu šķiet apsveicami, ka T-TIP ļautu beidzot no ASV importēt austeres un citas jūras veltes. Tāpat, pateicoties T-TIP, amerikāņi beidzot varētu uz Eiropu eksportēt savu slānekļa gāzi. Skatoties no Latvijas viedokļa, tās ir stipri specifiskas un pat marginālas lietas. Protams, viens otrs Latvijas uzņēmums uz milzīgo ASV tirgu ir skatījies ar kāru aci, un vēl daži ir ne tikai skatījušies, bet tajā ar savām precēm arī iegājuši. Un tieši šie uzņēmumi var visprecīzāk pastāstīt, cik ilgs darbs paiet ASV tirgus iekarošanā – tie ir gadi desmit un vairāk. Turklāt, tā kā mēs nevaram konkurēt ar lieliem apjomiem par lētām cenām, tad mums paliek tikai tā saucamais premium segments, dažādi inovatīvi un īpaši veselīgi produkti. Šādi produkti nerodas vienā dienā, un nekāds līgums tos neizmainīs. Konkurētspējas nodrošināšana ir un būs mūsu pašu rokās, bet jo lielāka konkurence pašmāju tirgū, jo izcilākam tev jābūt, lai ar savu biznesu vispār kaut ko panāktu.

Es nesaku, ka T-TIP nevarētu Latvijai un tās uzņēmējiem atnest ieguvumus, taču pašlaik nav konkrētu un pamatotu datu, kas šos ieguvumus apliecinātu. Ir negatīva pieredze ar sava tirgus pilnīgu atvēršanu Eiropai, nespējot vienlaikus pasargāt savus ražotājus, un ir bažas, ka ASV gadījumā varētu notikt kas līdzīgs. Šīs bažas nevar mazināt ar patosu pilniem solījumiem, tās varētu mazināt ar Baltijas un Austrumeiropas valstīm T-TIP ietvaros paredzētu īpašu regulējumu. Ir viegli gavilējot skriet līdzi lielajiem, aizmirstot par savām interesēm un vajadzībām, taču nedomāju, ka šāda rīcība varētu būt Latvijas interesēs.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru