DB Viedoklis

Db viedoklis: Paši pūta, paši dega Finanšu ministrijas izpildījumā

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pozitīva ziņa, ka Finanšu ministrija nolēmusi «nesaprātīgi bieži» turpmāk negrozīt nodokļu likmes, tomēr jājautā kurš gan cits, ja ne Finanšu ministrija līdz šim ir nodarbojusies ar šo likmju grozīšanu

Kā jau tas pieder priekšvēlēšanu laikam, katra ministrija, kas taču ir konkrēta politiskā spēka pārvaldībā, cenšas sevi parādīt no šokolādes puses. Vienai tas izdodas labāk, citai – tieši otrādi. Pēdējā valdības sēdē pirms Saeimas vēlēšanām no vēlmes izcelties nav varējusi atturēties arī Finanšu ministrija un sagatavojusi grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām». Šo grozījumu anotācijā Finanšu ministrija nāk klajā ar uzņēmēju ausīm ļoti patīkamām, lai arī ne sevišķi oriģinālām atziņām par to, ka ir nepieciešams «garantēt nodokļu maksātājiem nodokļu sistēmas stabilitāti, vienkāršību, skaidrību un atbilstību ekonomiskajai situācijai valstī», noteikt principus, «kas jāievēro, uzliekot konkrētu nodokli vai palielinot vai samazinot konkrēta nodokļa likmi», ka nodokļa likme jānosaka «skaidri un nepārprotami». To visu lasot, varētu padomāt, ka līdz šim mums nodokļu politikā ir valdījusi pilnīga patvaļa un likmes tikušas noteiktas, kā nu kuram ierēdnim kādā brīdī iegribas. Taču, tā kā gluži tik ļauni, šķiet, nav bijis, Finanšu ministrijas ierēdnim, kurš šīs vārsmas ir sacerējis, varētu ieteikt pievienot tām vēl dažas tādas pašsaprotamas lietas kā to, ka «Finanšu ministrijas juridiskā adrese tiešām ir Rīgā, Smilšu ielā 1», ka «LR Finanšu ministrija atrodas uz planētas Zeme, nevis, piemēram, uz Marsa» un galu galā, ka «likumā ir jāieraksta, ka ir jāpieņem likums».

Tomēr jāatzīst, ka minētajos Finanšu ministrijas likuma «Par nodokļiem un nodevām» grozījumos nav tikai pilnīga lirika vien, ir arī pa kādam saprāta graudam. Šajā gadījumā es runāju par Finanšu ministrijas atziņu, ka nodokļu likmes turpmāk nevajadzētu grozīt «nesaprātīgi bieži». Bizness jau sen ir balsi zaudējis, sakot, ka viena no lielākajām Latvijas uzņēmējdarbības vides problēmām ir neprognozējamība, tostarp arī nodokļu ziņā. Ir bijuši gadījumi, kad kādā pilnmēness naktī īsi pirms gadu mijas tiek izlemts palielināt PVN un tas beidzas ar to, ka tirdzniecībā strādājošie Jaungadu sagaida nevis sev patīkamās svinībās, bet gan veikalos, pārlīmējot cenu lapiņas produktiem. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš savulaik bija saskaitījis, ka slavenais likums «Par nodokļiem un nodevām» ir ticis grozīts pat 10 reižu gadā! Gada laikā izsekot līdzi vairāk nekā 10 nodokļu grozījumiem pilnīgi noteikti nav vidējam prātam pievārējams izaicinājums. Ar to ne aci nemirkšķinot galā spēj tikt vien Finanšu ministrijas ierēdņi vai varbūt daži ļoti dārgi nodokļu konsultanti. Turklāt kurš tad likumu «Par nodokļiem un nodevām» grozīja? Vai šo likumu tradicionāli groza Zemkopības, Kultūras vai Aizsardzības ministrijas dēļ? Pārsvarā šie grozījumi top ar Finanšu ministrijas sirsnīgu līdzdarbošanos, kura tagad pati iestājas pret nesaprātīgi biežiem šī likuma grozījumiem. Tas vedina uz līdzību ar alkoholiķi, kas lūdz sev aizliegt mājas bāriņu, vai arī grotesku tēlu, kas lūdz sev sasiet rokas, lai atturētos no krāmēšanās gar nodokļiem biežāk nekā reizi gadā. Jāpiebilst, ka arī viedoklis par to, cik bieži ir «nesaprātīgi bieži», atšķiras. Biznesa ļaudis pamatā uzskata, ka nodokļiem jābūt paredzamiem vismaz trīs gadu garumā, Finanšu ministrija prāto – ja biežāk kā reizi gadā negroza, tad viss ir kārtībā.

Jāsaka, ka šajā valdības sēdē par izcilu darbu goda plāksni nopelnīja ne tikai finanšu ministrs Andris Vilks, vērā ņemamas sekmes ir arī ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim daudz reižu ķidāto Būvniecības likuma grozījumu sakarā. Strīdīgos Būvniecības likuma grozījumus Saeima pieņēma jau pērnā gada jūlijā, spēkā tiem ir jāstājas šodien – 1. oktobrī. Ekonomikas ministrijai bija 14 mēneši laika, lai izstrādātu Būvniecības likumu pavadošos MK noteikumus. Pirmais termiņš šo noteikumu izstrādei bija šā gada 1. februāris – Ekonomikas ministrija lepni ziņoja, ka problēmu nav, viss būs, bet pēc tam tomēr palūdza šo termiņu par kādu mēnesīti pagarināt. Rezultāts ir tāds, ka visu noteikumu uz likuma spēkā stāšanās brīdi joprojām nav. Lūk, kādi mums ministrijās darba trieciennieki un viņu pēdējā brīža piedāvājums priekšvēlēšanu gaumē!

Komentāri

Pievienot komentāru