http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard03(78).jpg
Kā jau tas bija sagaidāms, vakar tika parakstīts aicinājums Eiropas Komisijai (EK) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sagatavot ārpuskārtas Konverģences ziņojumu, kas nepieciešams, lai Latviju uzaicinātu eirozonā.
Premjers Valdis Dombrovskis šajā kontekstā jau ir izteicies, ka Latvijas neuzaicināšana eirozonā būtu savāda, tomēr nekādu garantiju vismaz pagaidām gan neesot. Zīmīgi ir tas, ka pēdējā laikā arvien biežāk tiek izteiktas bažas par to, ka, lai gan Latvija beidzot atbilst visiem iespējamiem Māstrihtas kritērijiem, uzaicinājums ieviest eiro varētu arī neizskanēt. Ja šāds scenārijs tiešām realizēsies, tam varētu būt vairāki iespējamie iemesli.
Pirmkārt, bieži ir dzirdēts, ka ECB diez ko nepatīkot pārāk lielais nerezidentu naudas īpatsvars Latvijas finanšu sistēmā. To var saprast, jo, piemēram, jaunas finanšu krīzes gadījumā ECB varētu nevēlēties būt tā, kas uzņemas atbildību par Krievijas, Kazahstānas vai Uzbekistānas pilsoņu uzkrājumiem. Otrkārt, nav izslēgts, ka pašreizējo eirozonas parādu krīzes radīto problēmu dēļ varētu tikt pieņemts lēmums pagaidām eirozonas paplašināšanu vienkārši neveikt. Protams, Latviju dažādas augstas starptautiska līmeņa amatpersonas, tāpat kā pašmāju politiķi, ir saukušas par veiksmes stāstu, tomēr jāņem vērā, ka vēl burtiski tikko mēs skaitījāmies globālās krīzes ietvaros viena no visvairāķ cietušajām valstīm. Nevar noliegt, ka, salīdzinot ar Grieķijas vai Itālijas negausīgajām vajadzībām, daži miljardi eiro, kas savulaik tika aizdoti Latvijai, ir tāds kā piliens jūrā, turklāt atšķirībā no minētajiem grieķiem mēs parādus arī atmaksājam. Vēl jau ir apgalvojumi, ka Latvijai varētu tikt liegts ieviest eiro, jo lielākā daļa vietējo iedzīvotāju šādu soli neatbalsta, taču, zinot līdzšinējo lēmumu pieņemšanas kārtību dažādās Eiropas institūcijās, šāda atbilde vairāk gan būtu vāji formulēts iegansts kaut ko nedarīt nekā ekonomiski loģiski pamatots vērtējums.
Visticamāk, Latvija saņems uzaicinājumu pievienoties eirozonai, un līdzšinējie izteikumi par to, ka mūs varētu kaut kur neuzņemt, izrādīsies vien mēģinājums pārtraukt diskusijas par to, vai mūsu valstij eiro vispār ir vajadzīgs. Jāteic, ka ir vismaz viens iemesls, kāpēc EK un ECB interesēs būtu eiro ieviešana Latvijā. Kā jau minēts, eirozonu, it īpaši tās dienvidu reģionu joprojām plosa parādu krīze. Un šādā situācijā būtu visai parocīgi teju izvērst sabiedrisko attiecību kampaņu, starptautiskajiem partneriem parādot, ka, neraugoties uz dažādiem sarežģījumiem, arvien jaunas valstis uzticas eirozonai.
Ņemot vērā visu minēto, jāteic, ka ir sperts formāls solis, lai jau pēc vairākiem mēnešiem, sākoties 2014. gadam, lati būtu numismātu īpašumā, bet apgrozībā nonāktu eiro. Līdz ar Dombrovska parakstīto aicinājumu EK un ECB faktiski ir beigušās diskusijas par to, vajag vai nevajag Latvijai eiro, un tagad atliek sagaidīt atbildi par to, cik lielā mērā mēs šajā zonā tiekam gaidīti.
