Finanses

Dienas tēma: Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes

Lāsma Vaivare, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Savukārt par vienu no dāsnākajiem aizdevējiem atzīstams SIA Lattelecom (valstij pieder 51%) valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, kura alga, neskatoties uz krietni lielāku kompānijas 2014. gada peļņu, nekā AirBaltic – 30,1 milj. eiro -, pērn augusi vien par nepilniem pieciem tūkst. eiro. 2014. gadā viņš uzņēmumā nopelnījis ap 390 tūkst. eiro, izriet no deklarācijas. J. Gulbis deklarējis 538,8 tūkst. eiro lielus aizdevumus, naudu aizdevis arī pērn.

Vairāk par 100 tūkst. eiro gadā maksā vien dažos lielajos valstij pilnībā vai daļēji piederošos uzņēmumos, secināms no deklarācijām. 175,5 tūkst. eiro – tik liela pērn bija a/s Citadeles banka valdes priekšsēdētāja Gunta Beļavska alga, liecina deklarācija. Tas ir par 31 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Pieaugusi arī citu valdes locekļu algas – Kaspars Cikmačs nopelnījis 148,8 tūkst. eiro, Valters Ābele – 146 tūkst. eiro, Aldis Paegle – 119,2 tūkst. eiro, Santa Purgaile – 117,1 tūkst. eiro.

Vēl lielākas algas saņem a/s Reverta vadība – valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava pērn kompānijā nopelnījusi 222,7 tūkst. eiro, valdes locekle Ruta Amtmane – 162,6 tūkst. eiro, bet Edgars Miļūns, kas valdes locekļa pienākumus sāka pildīt no pagājušā gada 1. februāra, - 143,8 tūkst. eiro.

Jādomā, ka 100 tūkst. eiro robežu būs pārsniegusi Latvijas lielākā valsts uzņēmuma a/s Latvenergo valdes priekšsēdētāja Āra Žīgura pērnā gada alga.

Atšķirības starp dažādu valstij piederošu uzņēmumu vadītāju algām ir milzīgas, piemēram, Zigmars Liepiņš, kuram sekmīgi jātiek galā ar nebūt ne vienkārši vadāmo Latvijas Nacionālo operu, algā pērn saņēmis 34,4 tūkst. eiro jeb 27 reizes mazāk nekā M. Gauss, liecina DB aplēses. Viņa ienākumus gan papildinājusi radošā darbība. Ap 40 tūkst. eiro lielas gada algas ir vēl vairāku nozīmīgu uzņēmumu vadītājiem, piemēram, valsts ceļu pārvaldītājā, lielajās slimnīcās, kur līdz ar veselības ministra Gunta Belēviča stāšanos amatā, notikušas vadībās izmaiņas.

Lielāko valstij pilnībā un daļēji piederošu uzņēmumu* valdes priekšsēdētāju algas 2014. gadā (tūkst. eiro)

A/s Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētājs Martins Gauss 935.2

SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis 392.0

A/s Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava 222.7

A/s Citadele banka valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis 175.5

SIA LDZ Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs 124.5

A/s Latvijas Dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis 100.9

A/s Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks 96.7

A/s Latvijas Autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs 95.7

A/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis 77.8

SIA LDZ ritošā sastāva serviss valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga 74.7

SIA LDZ Infrastruktūra valdes priekšsēdētājs Jānis Ceicāns 71.0

A/s Latvijas elektriskie tīkli valdes priekšsēdētājs Guntis Stafeckis 70.0

A/s Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis 69.7

A/s Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs 55.3

A/s Latvijas Gaisa satiksme valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš 51.7

A/s Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks** 46.7

A/s Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājs Varis Boks 45.6

SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka*** 43.8

SIA Rīgas Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca valdes priekšsēdētājs Dins Šmits**** 42.0

A/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange 40.2

A/s Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētājs Ivars Belte 40.1

A/s Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli 39.7

A/s Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs Jānis Siksnis***** 34.7

A/s Latvijas Nacionālā opera valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš 34.4

A/s Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols****** 22.8

A/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs n.d.

A/s Ceļu satiksmes drošības direkcija valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš n.d.

A/s Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns n.d.

A/s Bērnu klīniskā universitātes slimnīca valdes priekšsēdētāja Anda Čakša n.d.

A/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta n.d.

*amatpersonu atlase veikta, izmantojot DB veidoto lielāko (pēc apgrozījuma 2013. gadā) valsts un pašvaldību uzņēmumu topu

**amatu beidza pildīt 2014. gada novembra vidū, šobrīd amatu ieņem Andris Liepiņš

*** šobrīd valdes loceklis

**** amatu pameta 2015. gada pavasarī

***** pienākumus beidza pildīt 2015. gada sākumā

******amatā no 2014. gada augusta

Avots: amatpersonu deklarācijas

Plašāk lasiet rakstā Maizīte ar nevienādu sviesta kārtu piektdienas, 8. maija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic kopumā plāno samazināt darbinieku skaitu par 700

LETA, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno samazināt darbinieku skaitu par kopumā 700 cilvēkiem, bet atsākt tos nodarbināt, sākoties izaugsmei, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Šā gada kopējā kapacitāte tiks samazināta par aptuveni 40%. Attiecīgi mēs gribam salāgot to arī ar darbinieku skaitu. Mēs esam brīdinājuši valsts nodarbinātības iestādes un arodbiedrības, ka kopumā darbinieku skaitu plānojam samazināt par 700 cilvēkiem," teica Gauss.

Viņš arī norādīja, ka darbinieku skaitu paredzēts samazināt dažādos veidos. "Veidi ir ļoti dažādi. Mēs piedāvājam gan doties bezalgas atvaļinājumos, gan pārtraukt darba attiecības, saņemot viena vai divu mēnešu atalgojuma kompensāciju," minēja Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Vienlaikus viņš atzina, ka pagaidām vienošanās ar arodbiedrību par darbinieku skaita samazināšanu nav panākta. "Atbilstoši Latvijas likumiem mums ir jāpanāk vienošanās arī ar arodbiedrību. Tā vēl nav panākta, un sarunas turpinās," situāciju raksturoja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" joprojām ir nepieciešams nomāt citu aviokompāniju lidmašīnas, jo situācija ar dzinēju pieejamību nav tāda, kā gribētos, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Gauss papildināja, ka kopējais "wet lease" jeb no citām kompānijām īstermiņā nomāto lidmašīnu skaits pagājušajā gadā bija 14.

"Tas nav jauki, bet iemesls nebija tas, ka mēs savas lidmašīnas bijām nodevuši kādam citam, bet gan tas, ka mēs saņēmām mazāk dzinēju, nekā tika solīts pirms tam," sacīja "airBaltic" izpilddirektors.

Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies un ir daudz labāka, jo "airBaltic" ir pieejami divi rezerves dzinēji.

"Ziemas lidojumu sezonā vispār nav nekādu problēmu, jo ziemā daudzām lidmašīnām tiek veikta apkope un dzinēji tām tik un tā nav vajadzīgi. Prognozes liecina, ka vasarā aktīvākajā laikā mums joprojām trūks vairāk nekā 10 dzinēju," papildināja Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka patlaban Covid-19 pandēmija radījusi milzīgu triecienu aviācijas nozarei, arī nākotnē, pēc vīrusa pandēmijas, ilgtspējai būs svarīga loma, trešdien Rīgas aviācijas forumā "RAF 2020" sacīja lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos astoņos mēnešos aviācijas nozare ir smagi cietusi Covid-19 pandēmijas dēļ, tādējādi, ja iepriekš "airBaltic" izcēlās ar izaugsmi un ilgtspēju, tad tagad tā izceļas ar dramatisku situāciju, tāpat kā pārējās lidsabiedrības pasaulē.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka "airBaltic" līdz šim bija izdevies sevi pozicionēt kā klimatam draudzīgu un ilgtspējīgu, taču līdz ar Covid-19 pandēmiju lidsabiedrībai nācās pārtraukt darbu, kas radīja būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Viņš minēja, ka pandēmija radīja pamatīgu triecienu visai aviācijas industrijai pasaulē. "Visi virsraksti medijos vairs nav par ilgtspēju, bet gan par izdzīvošanu," teica Gauss, piebilstot, ka tagad aviācijas uzņēmumiem ir jānosargā darba vietas un jāturpina lidot atbilstoši vīrusa ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic pēc krīzes atsāks lidot ar piecām Airbus A220-300 lidmašīnām

Zane Atlāce - Bistere, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzei un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem beidzoties, Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno atsākt savu darbību ar piecām "Airbus A220-300" lidmašīnām, pēcāk pakāpeniski pievienojot flotei pa vienai lidmašīnai nedēļā, informē kompānijas prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

"Jau iepriekš pieņēmām lēmumu vairs neveikt lidojumus ar "Boeing" un "Bombardier Q400" lidmašīnu floti. Līdz ar jauno realitāti mēs esam priekšplānā izvirzījuši lēmumu vienkāršot savu darbību un veikt lidojumus tikai ar "Airbus A220-300" floti, kas arī būs vienīgās lidmašīnās, ar kurām veiksim lidojumus, atsākot darbību," skaidro M.Gauss.

LASI ARĪ: Gauss atsakās no algas

Viņš norāda, ka "airBaltic" patur tiesības pasūtīt līdz pat 80 A220-300 lidmašīnām, un centīsies vienoties par optimālu piegādes grafiku, kas atbalstītu uzņēmuma izaugsmi.

"Pēkšņa "airBaltic" lidojumu pārtraukšanas ietekme ir uzreiz pamanāma. Lidojumu apturēšana radījusi vērtību ķēdes pārrāvumu. Baltijas lidostās nav pasažieru, transporta uzņēmumiem, automašīnu nomām un lidostās esošajiem veikaliem nav ienākumu. Pasta piegāde un kravu pārvadājumi notiek lēnāk nekā iepriekš, kad "airBaltic" lidojumos pārvadāja kravu, kas mērāma tonnās. Viesnīcas Baltijā ir tukšas, kā arī lielāko daļu no tām šī brīža apstākļos ir jāslēdz. Tāda pati situācija ir arī vietējiem restorāniem. Šobrīd cieš tūrisma nozare, un, kamēr mēs neveicam lidojumus, tikmēr nav tūristu," secina M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā nacionālās lidsabiedrības «airBaltic» akcijas varētu kotēt biržā, ja finanšu rādītāji būtu atbilstoši plānam un akcionāri pieņemtu šādu lēmumu, stāstīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka par to ir runāts jau iepriekš, turklāt akcionāri to apspriež kā vienu no kapitāla piesaistes iespējām. Gauss uzsvēra, ka «airBaltic» pēdējos divos gados ir ļoti strauji attīstījies un starptautiski ir pazīstams kā spēcīgs zīmols.

«Tas ir saistīts arī ar mūsu aktivitātēm attiecībā uz jaunajiem lidaparātiem «Airbus A220-300», tostarp dalību aviācijas izstādēs, kā arī mūsu aktivitātēm dažādos sociālajos tīklos. Tāda izmēra kompānijai, kāda ir «airBaltic», tas nozīmē ļoti daudz sekotāju. Tā teikt, tiekam apspriesti visā pasaulē, vienlaikus tas uzreiz nenozīmē pārdotas biļetes. Mūsu jaunās lidmašīnas tiek labi novērtētas, jo tās ir videi draudzīgākas u.tml., līdz ar to mums ir daudz iespēju par tām runāt. Investīciju bankas mums saka, ka mēs būtu labs kandidāts dalībai akciju tirgū. Vienlaikus ar to nepietiek, mums ir jāuzrāda arī atbilstoši finanšu rādītāji, izaugsme un jābūt arī stāstam. Stāsts mums ir, augam atbilstoši biznesa plānam «Destination 2025», mums ir jāparāda, ka ilgtermiņā esam dzīvotspējīgi un finanšu pasaule mums tic. Tad varam startēt biržā, ja akcionāri izvēlēsies šo ceļu,» pauda Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic meklē inženierus darbam ar Sukhoi lidmašīnām

LETA, 19.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms valdības galīgā lēmuma pieņemšanas par vācu finanšu investora Ralfa Dītriha Montāga-Girmesa piesaistīšanu lidsabiedrīabi airBaltic un Saeimas lēmuma par 80 miljonu eiro aizdevumu, aviokompānija jau meklē inženierus, kas strādās specifiski ar Krievijas uzņēmuma Sukhoi ražotajām lidmašīnām, ceturtdien vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Laikraksta rīcībā nonācis kompānijas iekšienē izplatīts paziņojums par to, ka tiek meklēts vecākais Suhkoi Superjet inženieris un «vēl viens, kā raksta personāldaļas partnere, Suhkoi Sukperjet, kas strādās vecākā inženiera padotībā».

Kā norāda Neatkarīgā, paziņojums datēts ar 10.novembri, plkst.9.23, proti, dienu pēc airBaltic vadītāja Martina Gausa noliegumiem par jelkādiem nodomiem saistībā arī šīm lidmašīnām.

Laikraksts atgādina, ka 9.novembrī Gauss brīfingā žurnālistiem sacīja, ka nav nekādas vienošanās par Krievijā ražoto Sukhoi SuperJet100 lidmašīnu piegādi airBaltic. Nākamajā dienā, 10.novembrī, LNT raidījumā 900 sekundes uz jautājumu, vai pieļaujama lidmašīnu iegāde no Krievijas, Gauss atbildēja skaidri - nē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pašreiz akcijas biržā plāno kotēt 2022.gada beigās vai 2023.gada sākumā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka brīdī, kad "airBaltic" devās pie valdības prasīt atbalstu, bija skaidrs, ka uzņēmuma akcijas tiks kotētas biržā un tiks rīkots akciju sākotnējais piedāvājums (IPO).

"Valdība paziņoja, ka vēlas mūsu piedāvājumu sešu mēnešu laikā, bet pašai valdībai Eiropas Komisijai risinājums ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā. Pašlaik mūsu biznesa plāns paredz, ka mums ir jāsasniedz noteikti finanšu rezultāti, kas tālāk noved pie akciju kotācijas biržā," pauda Gauss, skaidrojot, ka tad valsts varēs pārdot daļu akciju, lai saņemtu vismaz 250 miljonus eiro.

Savukārt IPO laiks ir atkarīgs no labvēlīgākas situācijas tirgos. "Mēs paši plānojam, ka 2021.gada beigās varētu rīkot konkursu, lai piesaistītu investīciju bankas IPO sarīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šā gada 29.aprīlī sāks lidojumus jaunā vasaras sezonas maršrutā no Rīgas uz Almati Kazahstānā, informē uzņēmumā.

airBaltic no Rīgas uz Almati lidojumus veiks trīs reizes nedēļā ar Bombardier CS300 lidmašīnu, pasažieriem ceļā pavadot aptuveni piecas stundas un 15 minūtes.

«Esam pirmā Ziemeļeiropas lidsabiedrība, kura piedāvās tiešos lidojumus uz Almati. Rīga-Almati būs otrs ilgākais lidojums mūsu maršrutu kartē. Pasažieriem piedāvāsim jaunu galamērķi NVS reģionā, kā arī uzlabosim savienojamību starp Baltijas valstīm, Eiropu un Skandināviju ceļotājiem no Kazahstānas,» norāda airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Lasi Arī:

Martins Gauss: Es varu spēlēt golfu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" iesniegusi Satiksmes ministrijai risinājumu, kā valstij atgūt vasarā uzņēmuma kapitālā ieguldītos 250 miljonus eiro, apliecināja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, piebilstot, ka priekšlikums, kā jau iepriekš ziņots, paredz aviokompānijas akciju pārdošanu biržā.

"Mēs esam iesnieguši informāciju, kā to piedāvājam darīt, Satiksmes ministrijai un ministrijai tā tālāk ir jāiesniedz Ministru kabinetam. Kā jau zināms, mēs piedāvājam sākt "airBaltic" akciju kotāciju biržā. Agrākais laiks varētu būt 2022.gada beigas vai 2023.gada sākums," teica Gauss.

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies 

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet...

Viņš pauda, ka akciju sākotnējam piedāvājumam (IPO) būtu jābūt tādā apmērā, lai valsts varētu atgūt vismaz 250 miljonus eiro, pārdodot jau esošās akcijas.

"Par šo plānu ir informēta arī Eiropas Komisija, jo tas bija iecerēts jau tad, kad mēs saņēmām naudu. Valdībai tas ir jāizskata un jāpasaka - jā, mēs tā darīsim," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka alternatīvs risinājums ir atrast vienu pircēju, kurš būtu gatavs no valsts iegādāties "airBaltic" akcijas par 250 miljoniem eiro, taču tuvāko gadu laikā tas varētu būt visai maz ticams scenārijs. Turklāt, ja IPO būs veiksmīgs, par akcijām varēs iegūt vairāk nekā 250 miljonus eiro.

Gauss atklāja, ka aviokompānija rosinās valdību veikt IPO, kura apmērs būtu 500 miljoni eiro. "Vienlaikus konkrētus skaitļus minēt vēl būtu pāragri, jo mēs pat vēl neesam piesaistījuši bankas IPO rīkošanai. Taču mūsu mērķis noteikti ir lielākais IPO Baltijā, jo "airBaltic" stāsts no vienas puses ir globāls, no otras puses - ļoti lokāls. Un stāsts aviokompāniju IPO procesā gandrīz vienmēr ir svarīgāks nekā sausi skaitļi," viņš sacīja.

Tāpat Gauss minēja, ka "airBaltic" akcijas noteikti būtu jākotē biržā "Nasdaq Riga", lai tās vienkārši varētu iegādāties arī Latvijas iedzīvotāji, tomēr IPO ir iecerēts apjomīgs, tāpēc akcijas, visdrīzāk, tiks kotētas vēl kādā lielākā vērtspapīru tirgū.

"Es domāju, ka interese par "airBaltic" akcijām būs liela, jo mēs no šīs krīzes iziesim spēcīgi un izskatāmies labi uz daudzu citu aviokompāniju fona. [Norvēģijas zemo cenu aviokompānija] "Norwegian" jau iet uz bankrota procedūru un daudzi cīnās ar grūtībām daudz vairāk nekā "airBaltic". Tāpat mēs sagaidām, ka interese par akcijām būs ne tikai investoriem, bet arī Latvijas privātpersonām," sacīja Gauss.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai.

Vienlaikus Eiropas Komisijas lēmums paredz, ka Latvijai piecu līdz septiņu gadu laikā ieguldījums jāatgūst. Valdībai priekšlikums ieguldījuma atgūšanai Eiropas Komisijā ir jāiesniedz gada laikā, bet "airBaltic" priekšlikums par ieguldījuma atgūšanu valdībai bija jāiesniedz pusgada laikā.

"airBaltic" koncerna apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājās par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauga gandrīz septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro. Savukārt "airBaltic" auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 503,281 miljons eiro, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2018.gadā, taču kompānija cieta zaudējumus 7,729 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojums no Liepājas uz Rīgu un otrādi dod iespēju trīs stundas gara brauciena vietā nonākt vēlamajā galamērķī 40 minūšu laikā. «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss biznesa portālam db.lv saka, ka cilvēki ir gatavi par to maksāt, pat ja cena par lidojumu pārsniedz 100 eiro atzīmi.

«Liepājas reiss vēl joprojām ir zemas slodzes lidojums,» atzīst M. Gauss. Šajā maršrutā lidojumu skaits ir palielinātas no 3 uz 5 reizēm nedēļā, tādējādi gan uzlabojot pakalpojumu, gan palielinot apkalpoto pasažieru skaitu. Šī reisa biļetes pamatcena ir apmēram 25 eiro, taču atkarībā no pieprasījuma tā var vairākkārt palielināties.

M.Gauss: «Šādi darbojas visas aviokompānijas. Mēs cenšamies godīgi noteikt cenas mūsu lidojumiem, taču mums ir arī jāpelna nauda. Mēs esam uzņēmums, kas gūst peļņu, nodrošinot lidojumus».

Par «airBaltic» cenu politiku attiecībā uz Liepājas reisu M.Gauss stāsta: «Mēs uzlūkojam Liepājas reisu tāpat kā jebkuru citu lidojumu, tas nav īpašs lidojums. Mēs cenšamies optimizēt ieņēmumus no šī lidojuma, kas nozīmē, ka lidojuma cena ir atkarīga no pieprasījuma un konkurences situācijas. «airBaltic» cenu politika ir tāda, ka parasti visi lidojumi sākas ar vienādu cenu. Mēs varam paredzēt, cik pasažierus beigās sagaidīt, tādējādi varam arī regulēt cenas. Mēs nesubsidējam Liepājas reisus».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AirBaltic un tās vadītājs gatavs dažādiem attīstības scenārijiem, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda nacionālās aviokompānijas valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Nozares eksperti airBaltic ieceri iegādāties līdz pat 60 jaunām CS300 lidmašīnām vērtē kā loģisku, taču pilnīgai ainai būtu nepieciešams redzēt biznesa plānā Destination 2025 esošos skaitļus. DB jau rakstījis, ka pasūtījuma vērtība pēc kataloga cenām šādam pirkumam būtu 5,9 miljardi USD. Pēc M. Gausa teiktā, šī gada pirmā ceturkšņa rādītāji (+24% pasažieri, +22% ieņēmumi) ir vēl labāki nekā pērn, un tas ir ļoti labs pamats jaunajai biznesa stratēģijai.

Vaicāts, kā kompānija grasās savu ambiciozo mērķi sasniegt un kādi ir riski, M. Gauss norāda, ka 2012. g. tika parakstīta vienošanās par 10+10 lidmašīnām. Ja, CSeries programmai izgāžoties, pirmās 10 lidmašīnas netiktu uzbūvētas, airBaltic būtu iegādājies lietotus Airbus vai Boeing. Pēc viņa teiktā, risks, protams, bija, taču Bombardier programmas neveiksme nebūtu nāves spriedums nacionālajai lidsabiedrībai, jo beigu beigās lidmašīnas varētu arī iznomāt. Un tikpat labi būtu varējušas izgāzties arī Airbus un Boeing jaunās programmas. Kad bija skaidrs, ka progamma īstenojas, pasūtījumu skaits tika palielināts līdz 13 un tad līdz 20 saskaņā ar plānu Horizon 2021, kas paredzēja arī 14 Q400. Tad 2015. g. plāns tika mainīts uz 12 Q400 un divām CS300 un vēlāk uz 34 CS300 un/vai CS100 vēl pirms Destination 2025 izstrādes, atsakoties no Q400 pilnībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes izies ļoti spēcīga un, kad atkal varēs lidot pilnā apmērā, izaugsme būs ļoti strauja, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Lidsabiedrības apgrozījums Covid-19 pandēmijas ietekmē šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 63,6% - līdz 78,713 miljoniem eiro, savukārt koncerna zaudējumi pieauguši teju septiņas reizes un veidoja 184,77 miljonus eiro.

Gauss skaidroja, ka iemesls zaudējumiem ir Covid-19, jo janvārī un februārī kompānijas darbības rezultāti bija daudz labāki, nekā plānots.

"Pēc tam sekoja 62 dienu ilgs periods, kurā mēs vispār pārtraucām lidojumus. Mums nācās atlaist daudzus darbiniekus. Mums nebija ienākumu. Savukārt izdevumi bija lieli, jo mums bija jāmaina biļešu rezervācijas un jāatdod nauda par biļetēm uz atceltiem lidojumiem, un mēs turpinām naudas atmaksas arī tagad. Tāpat mums ir jāturpina līzinga maksājumi par lidmašīnām. Zaudējumu aprēķinā ir iekļauti maksājumi par lidmašīnām, kuras mēs pašlaik neizmantojam. Mēs to zaudējumu aprēķinā uzrādām jau šodien, tādēļ arī zaudējumi ir tik lieli," norādīja "airBaltic" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā "airBaltic" vairs nav neviena darbinieka, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu, intervijā aģentūrai LETA stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš teica, ka "airBaltic" pašreiz ir labākā situācijā nekā citas lidsabiedrības. "Kad mēs pārtraucām lidojumus, mēs pilnībā pārskatījām savu biznesa modeli, mēs vienkāršojām savu lidmašīnu floti, mēs nodrošinājāmies ar finansējumu, mēs veicām jaunas pārrunas par saviem līzinga līgumiem. Diemžēl mēs atlaidām arī darbiniekus, kas ir skumjākais punkts šajā sarakstā," stāstīja Gauss, uzsverot, ka tagad uzņēmumā nav vairs neviena, kuram būtu jāuztraucas par darba zaudēšanu.

Viņš pauda, ka pašlaik daudzas citas Eiropas aviokompānijas rīko sarunas par masveida atlaišanām, bet "airBaltic" tas viss jau ir aiz muguras un lidsabiedrība var pilnībā koncentrēties uz to, kā veikt savu darbu turpmāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" piecu gadu obligāciju pārfinansēšanā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka investori procentu likmēs pašlaik ieceno karu Ukrainā un ģeopolitiskos riskus, intervijā atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Tas bija galvenais jautājums, kad mēs pirmo reizi gribējām obligācijas pārfinansēt. Retorika par karu ir tik negatīva, ka investori, īpaši no Rietumiem, šo risku vērtē ļoti augstu. Es nedomāju, ka mums kā NATO valstij šāds risks pastāv, jo mēs esam ļoti labi aizsargāti, bet finanšu institūcijas uz šo jautājumu raugās citādi," sacīja Gauss.

Vienlaikus viņš piebilda, ka "airBaltic" biznesa plānā ir paredzēts, ka par piecu gadu 200 miljonu eiro obligāciju, kuru termiņš beidzas jūlijā, pārfinansēšanu var nākties maksāt augstāku procentu likmi.

Tāpat aviokompānijas vadītājs minēja, ka ir iespējami arī citi risinājumi, piemēram, aizņēmums, kas gan nozīmētu augstāku procentu likmi, nekā iespējams iegūt, emitējot obligācijas. Tāpat ir iespējams, ka cits uzņēmums izpērk šīs obligācijas, vietā prasot "airBaltic" akcijas. Tomēr galvenais risinājums, pie kā "airBaltic" pašlaik strādā kopā ar konsultantiem, ir jauna obligāciju emisija par pieņemamu procentu likmi, ar kuru pārfinansēt tagadējās obligācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ne gluži rožaina, tad visādā ziņā laba ir situācija nacionālajā lidsabiedrībā airBaltic. Tādu kompānijas tēlu intervijā DB uzbur tās vadītājs Martins Gauss. Aviokompānija ir izcīnījusi savu vietu un turpina nostiprināties Baltijas tirgū. Flote kļūst arvien jaunāka un efektīvāka tālredzīgā Bombardier CS300 lidmašīnu iegādes darījuma dēļ. Apgrozījums un peļņa turpina augt. Atklātā Pilotu akadēmija nākotnē nodrošinās lidsabiedrību ar pilotiem. Uzņēmumam ir tik profesionāla vadības komanda, ka tās valdes priekšsēdētājs jokojot saka, ka varētu mierīgi golfu spēlēt. Biznesa plāns kompānijas darbībai pēc 2021. gada vadībai jau padomā, un akcionāriem atliek vien dot tam zaļo gaismu, lai nākotne būtu vēl rožaināka. M. Gauss ir gandarīts, ka var aizvien vairāk gozēties starptautisko mediju starmešu gaismā kā kanādiešu ražotāja CSeries ieviešanas pionieris, taču aizvien nesaprot, kādēļ Latvijas medijiem uz airBaltic līdz šim bijusi tāda cemme.

Martins Gauss: Es varu spēlēt golfu

Atļaušos apgalvot, ka viens no galvenajiem nepatiku raisošajiem cēloņiem ir aizvien vērojamais caurspīdīguma trūkums. Tas īpaši izpaužas visā, kas saisīts ar valsts naudas ieguldīšanu lidsabiedrībā un tās investoru meklēšanu un piesaisti. Šoreiz gan runa nav par to, vai desmitiem miljonu eiro, ko kompānija gadā nomaksā nodokļos vai pienes tautsaimniecībai kopumā, atsver līdzšinējos valsts ieguldījumus. Proti, vai pārsimt miljonu investēšana citviet būtu ar lielāku atdevi. Runa ir par ilgstošu nevēlēšanos, sākot ar valdību un Satiksmes ministriju kā akcionāru un beidzot ar kompānijas vadību, ar faktiem pārliecināt sabiedrību, ka nenotiek kārtējā shēmošana. Ka kārtējais investors ir patiesais labuma guvējs, nevis izkārtne kādas svešas naudas apkalpošanai. Ka komercnoslēpuma aizsegā netiek izsūkta nauda no kompānijas, izmantojot lidmašīnu līzinga līgumu juridiskos līkločus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic plāno samazināt darbinieku skaitu par 400 vai vairāk cilvēkiem

LETA, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" plāno vēl vairāk samazināt darbinieku skaitu - kopumā uz laiku plānots samazināt darbinieku skaitu par 400 vai vairāk, kā arī plānots slēgt vēl vairākus maršrutus, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" atzina "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja lidmašīnas nelido, mums nav vērts nodarbināt apkalpi," teica Gauss, piebilstot, ka šobrīd uzņēmumā ir apmēram 1800 darbinieku.

Tāpat Gauss sacīja, ka nākamo trīs mēnešu laikā plānots atcelt vēl apmēram 3700 reisu. "Mums ir jāslēdz 23 no 100 maršrutiem," teica "airBaltic" vadītājs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka "airBaltic" ir finansiāli stabils uzņēmums, bet šie pasākumi tiek īstenoti, lai pārvarētu krīzi. "Tie ir pagaidu pasākumi krīzes dēļ. Mums ir jābūt gataviem pēc krīzes atsākt lidojumus," teica Gauss, piebilstot, ka "airBaltic" ir ļoti svarīgs uzņēmums Latvijas ekonomikai.

Tāpat Gauss uzsvēra, ka pēc krīzes aviokompānijai pavērsies jaunas iespējas, jo ne visas lidsabiedrības pārcietīs krīzi un spēs pielāgoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic lūgs valdības atbalstu, ja pavasarī situācija neuzlabosies

LETA, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas otrais vilnis ir izrādījies smagāks, nekā tika prognozēts iepriekš, bet Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" pēc papildu palīdzības pie valdības vērsīsies tikai tad, ja situācija aviācijā neuzlabosies arī nākamā gada pavasarī, sacīja "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

"Ja pavasarī darbības apmēri sāks augt un vasarā darbība atgriezīsies normālās sliedēs, mēs domājam, ka otrs ieguldījums nebūs nepieciešams. Vienlaikus mēs redzam, ka virkne Eiropas aviokompāniju jau dodas pie valdībām ar lūgumu par otrās kārtas palīdzību. Ja mēs pavasarī redzēsim, ka situācija nemainās un būs jāsecina, ka Covid-19 nekur nav pazudis, tad arī mums būs jādodas pie valdības," atzina "airBaltic" vadītājs.

Viņš skaidroja, ka vasarā "airBaltic" kapitālā valsts ieguldītie 250 miljoni eiro galvenokārt izlietoti, lai segtu ar Covid-19 krīzi saistītās fiksētās izmaksas, kā arī, lai segtu kompensācijas aptuveni 700 atlaistajiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Gauss: Lai nebūtu jāatceļ lidojumi, airBaltic īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem

LETA, 18.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pirms situācijas ar rezerves daļu piegādes ķēžu problēmām daļu savas flotes ilgtermiņā nodeva īrei citām aviosabiedrībām, tāpēc šobrīd, lai nebūtu jāatceļ savi reisi, lidsabiedrība īstermiņā īrē lidmašīnas no citiem, intervijā stāstīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Gauss skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas laikā, balstoties uz prognozēm, tika nolemts daļu no "airBaltic" flotes kopā ar apkalpi ilgtermiņā izīrēt citām aviokompānijām, piemēram, "Lufthansa" un "Esay". Ilgtermiņa līgumi ir noslēgti, lai pelnītu, un, kā norādīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs, tas ir ļoti ienesīgs bizness.

"Un tad sākās piegādes ķēžu problēmas vairākām detaļām, kas nepieciešamas "airBaltic" lidmašīnu apkopei, tādēļ ir radušies kavējumi ar apkopi," stāstīja aviokompānijas vadītājs.

Gauss norādīja, ka "airBaltic" nav pieejamas tās lidmašīnas, kas atrodas apkopē, kas savukārt ievelkas piegādes ķēžu problēmu dēļ. Turklāt lidsabiedrība nevar arī atgūt lidmašīnas, kas nodotas ilgtermiņa īrei kādam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" šogad cer sasniegt 700 miljonu eiro apgrozījumu, 30.martā preses konferencē sacīja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss.

Līdztekus viņš prognozēja, ka "airBaltic" akcijas biržā varētu sākt kotēt nākamā gada septembrī. Patlaban iecerēts, ka akcijas tiks kotētas gan "Nasdaq Riga", gan arī starptautiski, taču par starptautiskā sadarbības partnera izvēli vēl spriest ir pāragri, norādīja Gauss.

Vitenbergs airBaltic padomei prasīs skaidrojumus par dārgu elektroauto iegādi 

Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosoda aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu...

Komentējot "Audi e-tron" elektroauto iegādi, Gauss skaidroja, ka "airBaltic" jau 2022.gada maijā informēja sabiedrību par kompānijas pāreju uz elektroauto, lai sasniegtu ilgtspējas mērķi - nulles oglekļa dioksīda (CO2) emisijas līdz 2050.gadam. Viņš uzsvēra, ka konkrētie transportlīdzekļi izvēlēti veicot iepirkuma procedūru un skaidrojums par visiem lietas apstākļiem jau nosūtīts Satiksmes ministrijai (SM).

Vēstulē, kas nosūtīta SM, pausts, ka darījums ir ne tikai ekonomiski pamatots un rūpīgi vērtēts, bet arī ilgtspējīgs un daļa no plašākas aviācijas dekarbonizācijas, kura attiecas gan uz lidmašīnām, gan jebkādām automašīnām, kuras ir aviokompānijas lietošanā.

Vēstulē norādīts, ka 2022.gada oktobrī beidzās termiņš līzingam, saskaņā ar ko "airBaltic" lietošanā bija iekšdedzes dzinēju automašīnas, tādēļ kompānija uzrunāja potenciālos elektroautomobiļu piegādātājus. Iepirkuma procedūrā tika uzrunāti 12 potenciālie automašīnu piegādātāji un saņemti seši piedāvājumi.

Pēc saņemto piedāvājumu rūpīgas izvērtēšanas "airBaltic" lēma par labu 12 "Audi e-tron" iegādei uz nākamo trīs gadu periodu. Vēstulē minēts, ka "Audi e-tron" piedāvājums ir rūpnīcas piedāvātā akcija, ietverot aptuveni 26% atlaidi no standarta izcenojuma, kā arī paredzot augsta atpirkuma vērtību - ap 67%.

Piedāvājuma dēļ ikmēneša maksājums ir salīdzinoši neliels, skaidrots vēstulē, proti, 414 eiro par vienu automašīnu bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Trīs gadu laikā tie ir 19 901 eiro par vienu automašīnu.

"airBaltic" noliedz, ka "Audi e-tron" ir luksusa automašīna, un līgums ir standarta korporatīvās automašīnas līzinga piedāvājums. Gauss uzsvēra, ka, ja izvēlētais piedāvājums būtu par luksusa mašīnu, "airBaltic" to nebūtu varējis iegādāties normatīvo aktu dēļ.

"Mēs esam apsūdzēti nepamatoti," sacīja Gauss, piebilstot, ka, sabiedrībai izvirzot apsūdzības, platformā "Twitter" izskanējis naids ne tikai pret viņu, bet arī pret viņa bērniem un ģimeni.

LETA jau vēstīja, ka satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) nosodījis aviokompānijas "airBaltic" rīcību saistībā ar dārgu 2022.gada izlaiduma "Audi e-tron" elektroauto iegādi līzingā un pieprasīs skaidrojumu "airBaltic" padomei.

Ministrs uzsver, ka "airBaltic" savā darbībā būtu jāatspoguļo labas pārvaldības principi, strādājot efektīvi un katru nopelnīto eiro izmantojot maksimāli lietderīgi.

Jau vēstīts, ka "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic nākamgad septembrī saņems pirmās Bombardier C Series lidmašīnas, šodien lidmašīnas prezentācijas pasākumā informēja Bombardier pārstāvis Robs Devārs.

Kopumā Bombardier no nākamā gada septembra gada laikā piegādās 13 lidmašīnas, bet tālākā nākotnē airBaltic plānojis savā flotē iekļaut 29 Bombardier lidmašīnas.

Tas gan būs atkarīgs no investīciju piesaistes airBaltic un pašu kapitāla sakārtošanas. Maksimāli izdevīgi šīs lidmašīnas esot iegādāties savā īpašumā un iekļaut lidsabiedrības bilancē. Tas ļaus piedāvāt pasažieriem lētas cenas.

Ja darījums ar Bombardier ir noslēgts, tad iepirkums par piecu reģionālo lidmašīnu iegādi vēl ir atvērts, skaidroja lidsabiedrības pārstāvji. airBaltic vadītājs Martins Gauss norādīja, ka, lai arī Krievijas lidmašīnas Sukhoi ir ekonomiski izdevīgas, joprojām lēmums par šo piecu lidmašīnu iegādi nav pieņemts un joprojām tiek izvērtēti arī citi piedāvājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pirmo pusgadu noslēgusi ar 14,6 miljonu eiro tīro peļņu, kas salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn ir kāpums par 105,7 miljoniem eiro.

Šodien investoru zvana laikā airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss kopā ar valdes locekļiem – finanšu direktoru Vitoldu Jakovļevu un operatīvās vadības direktoru Paulu Cālīti – prezentēja uzņēmuma otrā ceturkšņa un pirmā pusgada finanšu rezultātus, kas norāda uz ievērojamu tīrās peļņas, ieņēmumu un EBITDAR (ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas) kāpumu.

airBaltic pirmo pusgadu noslēdza ar ievērojamu salīdzināmo EBITDAR gandrīz 57 miljonu eiro apmērā, pērn uzrādīto rezultātu pārsniedzot par aptuveni 50 miljoniem eiro. Otrajā ceturksnī lidsabiedrība sasniedza rekordaugstu salīdzināmo EBITDAR 53,8 miljonu eiro apmērā, kā rezultātā EBITDAR rentabilitāte sasniedza gandrīz 29%. Finanšu rezultāti apstiprina, ka airBaltic pirmajā pusgadā sasniegusi visu laiku augstākos ieņēmumus 291 miljona eiro apmērā. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas ir ievērojams kāpums par 52% un būtisks pieaugums par 33% salīdzinājumā ar 2019. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājs Martins Gauss aizvadīto gadu sauc par ļoti veiksmīgu, taču nākotnes izaicinājumu netrūkst, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neraugoties uz Krievijas un Ukrainas krīzes radītajiem zaudējumiem, 2014. gads airBaltic izrādījies finansiāli veiksmīgs. Pēc neauditētiem rezultātiem aviokompānija pērno gadu ir noslēgusi ar deviņu miljonu eiro neto peļņu plānoto četru miljonu vietā, atklāj airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Kompānijas apgrozījums bijis ap 300 milj. eiro, bet pasažieru skaits gan turpinājis 2011. gadā uzsākto kritumu un pērn sasniedzis 2,8 miljonus. Tas nozīmē, ka kopš 2011. gada airBaltic pasažieru skaits ir sarucis vismaz par pusmiljonu, toties kompānijai ir izdevies izrāpties no 119,2 milj. eiro lielajiem zaudējumiem un pēdējos divus gadus strādāt ar peļņu. Jautāts, vai tā uzskatāma par operatīvās darbības peļņu, M. Gauss norādīja, ka aviokompānijas operatīvajai peļņai cikliski ir gan kāpumi, gan kritumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss šajā krīzes laikā pilnībā atteiksies no sava atalgojuma, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt šo ārkārtējo situāciju, informē uzņēmumā.

"Sākot no aprīļa un līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%," norāda M.Gauss.

Līdzīgi jau marta sākumā rīkojās arī Austrālijas nacionālās aviokompānijas "Qantas Airways" vadītājs, paziņojot, ka atteiksies no algas, šādi uzņēmumam reaģējot uz koronavīrusa epidēmijas izraisīto pieprasījuma kritumu.

Pašreizējā koronavīrusa krīze pasaulē un tās radītā ietekme uz aviācijas nozari likusi aviosabiedrībām pārtraukt lidojumus. Šīs krīzes radītā trieciena dēļ debesīs atrodas aizvien mazāk lidmašīnu. airBaltic šobrīd strādā pie tā, lai spētu atsākt regulāros lidojumus, tiklīdz tas būs iespējams un atkal parādīsies pieprasījums pēc ceļošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic izpilddirektors Martins Gauss pērn atalgojumā no uzņēmuma saņēmis 1,042 miljonus eiro, kas ir par 23,5% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Citus ieņēmumus Gauss pērn nav guvis. Tāpat deklarācija atklāj, ka airBaltic vadītājs pērn par 45 000 eiro iegādājies Mercedes Benz automašīnu, mākslas darbus par 21 000 eiro, BMW Carbrio spēkratu par 20 000 eiro, kuru pēcāk dāvinājis, kā arī samaksājis 15 000 eiro par sniegtajiem pakalpojumiem un veicis deklarācijā sīkāk nepaskaidrotus pirkumus par 20 000 eiro un 22 000 eiro.

Gausa valdījumā pagājušā gada beigās bija 2014.gada izlaides BMW automašīna un 2015.gada izlaides auto Tesla. Viņa lietošanā pagājušā gada beigās bija nodots 2015.gada izlaides Volkswagen spēkrats, savukārt īpašumā - 2009.gada kvadricikls Canam Quard un 2016.gada Mercedes Benz automašīna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Gausa ienākumi no airBaltic pērn pieauguši par 12,2% līdz 1,3 miljoniem eiro

LETA, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās lidsabiedrības «airBaltic Cooperation» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis 1,302 miljonus eiro, kas ir par 12,2% vairāk nekā 2017.gadā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu.

Tostarp 578 490 eiro bijis atalgojums uzņēmumā «airBaltic», kas ir par 0,1% mazāk nekā 2017.gadā. Savukārt prēmijās Gauss saņēmis 669 436 eiro, kas ir par 22% vairāk nekā gadu iepriekš. 53 935 eiro saņemti kompensācijā no «airBaltic» par veselības apdrošināšanu.

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā ir trīs būves - pa vienai Vācijā, Austrijā un Itālijā, bet kopīpašumā viņam pieder viens nekustamais īpašums Rīgā. Viņam pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums «Moosinning», kura akciju kopējā vērtība ir 25 000 eiro.

Tāpat «airBaltic» valdes priekšsēdētāja īpašumā ir divas automašīnas - 2017.gada «Canam Quard» un 2016.gada «Mercedes», bet viņa lietošanā ir trīs automašīnas - divas 2017.gada «Tesla» un 2015.gada «Volkswagen».

Komentāri

Pievienot komentāru