Jaunākais izdevums

Līdz ar LU jaunā Dabaszinātņu centra uzbūvēšanu tukšas paliks trīs lielas ēkas Rīgas centrā; ko ar tām iesākt – vēl nav zināms, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau šoruden ap 2,5 tūkst. studentu sāks studijas jaunajā Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu centrā Torņakalnā, kur šobrīd vēl noris būvniecības darbi. DB jau ziņoja, ka konkursā tā pirmās kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību uzvarēja pilnsabiedrība LNK Industries Group. Līguma summa ir ap 21,2 milj. eiro (bez PVN), projekts tiek īstenots ar ES fondu atbalstu.

Pēta iespējas

Jaunajā centrā atradīsies Bioloģijas, Ķīmijas, Medicīnas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes, kā arī Optometrijas un redzes zinātnes nodaļa. Tāpat tajā būs izvietots Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts un Ķīmiskās fizikas institūts, kā arī sešu valsts nozīmes pētniecības centru laboratorijas.

Līdz ar jaunās ēkas pabeigšanu šogad pilnībā tiks atbrīvotas trīs ēkas Rīgas centrā - Alberta ielā, kur šobrīd vēl izvietota Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Valdemāra ielā, kur atrodas Ķīmijas fakultāte, un Kronvalda bulvārī aiz Latvijas Nacionālā teātra, kur darbojas Bioloģijas fakultāte. Uz jautājumu, kas ar šīm ēkām notiks tālāk un vai jau veikti kādi priekšdarbi to turpmākai izmantošanai, LU projekta koordinators Imants Klāvs atbild lakoniski: «Pašlaik tiek veikta izpēte saimnieciski efektīvākā scenārija izvēlei minēto ēku turpmākai izmantošanai.»

Nekustamo īpašumu kompānijas Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš pieļauj, ka ēkas kādu laiku stāvēs tukšas un tām būs grūti atrast jaunu pielietojumu. Pārdot tās varētu būt sarežģīti, jo biroju vajadzībām lētāk būtu uzbūvēt ēkas no jauna, nekā pielāgot jau esošas, savukārt, ja augstskolas ēkas vēlētos pārveidot par dzīvojamiem namiem, aktuāls būs jautājums par pircējiem. Dzīvokļiem vēsturiskajā centrā jālūkojas pēc nerezidentiem, jo vietējie pircēji lielākoties nav tik maksātspējīgi.

Jāatgādina, ka šobrīd bez izmantojuma ir arī vairākas iepriekš Latvijas Nacionālās bibliotēkas izmantotas ēkas.

Koncentrē Torņakalnā

Dabaszinātņu centra uzbūvēšana gan ir tikai pirmais solis vērienīgajā LU infrastruktūras modernizācijas projektā. Nākamajās projekta kārtās Torņakalnā plānots izveidot arī Humanitāro un Sociālo zinātņu centru, Dzīvības un veselības zinātņu centru u.c. Kompleksā paredzētas studiju servisa un rekreācijas telpas, kā arī dienesta viesnīcas, sporta centrs un ekumeniskā baznīca. Plānots, ka viss komplekss tiks pabeigts līdz 2023. gadam un tajā mācīsies 15 tūkst. studentu.

Visu rakstu Domā par jaunu dzīvi zinātnes svētnīcām lasiet 7. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas zinātniskais potenciāls: vai vērojams progress?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 13.12.2018

Vidējais atsauču skaits uz vienu zinātnisko publikāciju

Avots: SCImago dati par periodu no 1996. līdz 2017. gadam; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Bulgārijā smelsies idejas Ventspilī plānotā zinātnes centra eksponātu kolekcijai

LETA, 01.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ varētu tikt izvēlēts jaunās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs, bet nozares pārstāvji norāda, ka, tā kā Izglītības un zinātnmes ministrijas (IZM) rīkotais konkurss uz šo amatu izslēdz veselīgu konkurenci un labākā kandidāta izvēli, ir jārīko jauns konkurss, pārskatot tā noteikumus un piedāvāto atalgojumu. Iespējams, tieši neadekvātā atalgojuma dēļ, konkursā ir pieteicies tikai viens pretendents.

"Šobrīd piedāvātais LZP direktora atalgojums ir aptuveni 2,2 tūkstoši eiro (bruto), kas ir aptuveni tikpat, cik saņem pēcdoktorantūras pētnieki, tātad, jaunie zinātnieki ar svaigi iegūtu doktora grādu. LZP pārvaldība ir ļoti atbildīgs administratīvs darbs, ko nevarēs apvienot ar pētniecību, turklāt konkursa nolikums izslēdz kandidātus pensijas vecumā," skaidro Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, norādot, ka par Latvijas zinātnes vides sakārtošanu un jaunās institūcijas veiksmīgu iedzīvošanu lielā mērā atbildīgs būs tieši jaunās LZP direktors.

Arī Valsts zinātnisko institūciju asociācijas valdes priekšsedētājs Osvalds Pugovičs uzskata, ka konkursa pretendentu vērtēšanas komisijai vajadzētu anulēt konkursa rezultātu un nopietni izanalizēt cēloņus, kas varētu būt izraisījuši tik mazu interesi par prestižo LZP direktora amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijā akūti nepieciešama kvalitatīva zinātnes menedžmenta sistēma

Kristīne Stepiņa, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesakārtotās zinātnes vadības sistēma ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā zinātniekiem ir ļoti maz pasūtījumu no uzņēmumiem

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa uzskata: esam iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas.

Kāda šobrīd ir zinātnes menedžmenta sistēma?

Ar skumjām jāatzīst, ka faktiski tā ir nekāda, nemaz nesapņojot par rezultātos bāzētu, uz stratēģisku mērķu un rezultātu sasniegšanu balstītu menedžmentu. Sanāk, ka valstij tik svarīga joma netiek ne pienācīgi uzraudzīta, ne vadīta, ne attīstīta. Ir izstrādāta Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma (sciencelatvia.lv), kurā varam atvērt lapu ar zinātnisko institūciju sarakstu un direktoru vārdiem! Institūti manuāli sagatavo atskaišu dokumentus, kurus reizi gadā piegādā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kura par lielu naudu ir izstrādājusi šo sistēmu, kurai no ārpuses var piekļūt tikai Latvijā strādājoša persona ar doktora grādu. Par īpašu ērtību un darba automatizāciju ir grūti nosaukt arī procesu, kad tiek lejupielādēta ekseļa tabula, manuāli tiek rediģēta un atkal augšuplādēta. Nu, tāda, kopumā ņemot, ir mūsu zinātnes menedžmenta sistēma. Mūsdienās kvalitatīvam menedžmentam ir absolūti nepieciešama adekvāta atbalsta informācijas sistēma. Esam atkal iekrituši lamatās, gudrojot divriteni no jauna, lai gan pasaulē sekmīgi jau tiek izmantotas ļoti efektīvas, daudzpusīgas zinātnes menedžmenta IT sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosina uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) bāzes veidot Latvijas Inovācijas un tehnoloģiju aģentūru (LITA), teikts saskaņošanai nodotajā EM ziņojumā.

Šā gada augustā valdība uzdeva EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) un Finanšu ministriju iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par kopējā zinātnes un inovācijas sistēmas institucionālā modeļa attīstību Latvijā. Ziņojums ir izstrādāts un nodots saskaņošanai.

Viens no ziņojumā ietvertajiem priekšlikumiem paredz paplašināt LIAA funkcijas ar fokusu uz inovācijas un tehnoloģiju attīstības aktivitātēm. EM rosina uz aģentūras bāzes veidot LITA. Izmaiņas varētu stāties spēkā 2020.gada vasarā.

EM ziņojumā atsaucas uz Eiropas Komisijas pētījumu, kurā piedāvāts Latvijā veidot "divu pīlāru" modeli, kurā tiktu stiprināta un koordinēta IZM zinātni un pētniecību finansējoša iestāde un EM inovācijas un tehnoloģiju atbalsta organizācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Intervija ar Paulu Irbinu: Latvji, brauciet kosmosā!

Kristīne Stepiņa, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

IZM valsts sekretāres vietniece Agrita Kiopa apstiprināta RSU zinātņu prorektores amatā

Dienas Bizness, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa nolēmusi pieņemt jaunus izaicinājumus un savu turpmāko karjeru veidos akadēmiskajā vidē. Šodien, 23. janvārī, Rīgas Stradiņa universitātes Senāts A.Kiopu apstiprinājis zinātņu prorektores amatā.

Jaunos amata pienākumus A.Kiopa sāks pildīt no 2018. gada 1.jūlija, līdz tam turpinot iesākto darbu ministrijā: nodrošinot valsts pētījumu programmu sekmīgu īstenošanu, stiprinot augstākās izglītības kvalitāti un tās starptautisko konkurētspēju, kā arī veicinot Latvijas zinātnes sasniegumu atpazīstamību pasaules mērogā, tai skaitā organizējot IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresu. A.Kiopas apstiprināšana zinātņu prorektores amatā ir apliecinājums tam, ka ministrijas speciālisti un eksperti tiek augsti novērtēti ārpus valsts pārvaldes.

Izglītības un zinātnes ministrija atzinīgi novērtē A.Kiopas sniegto ieguldījumu augstākās izglītības un zinātnes attīstībā, stratēģiski plānojot un ieviešot visai nozarei nozīmīgas pārmaiņas. A.Kiopas vadībā Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departaments ir izveidots par saliedētu un augsti kvalificētu komandu, kas izprot kopējos mērķus, spēj uzņemties atbildību un līderu lomu. Ministrija pauž pārliecību, ka šī komanda sekmīgi turpinās Latvijas izglītības sistēmai un zinātnes attīstībai nozīmīgas pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Investējot 20 miljonus eiro, Ventspilī uzsāks Ahhaa konkurenta būvniecību

Monta Glumane, 11.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē Ventspilī tiks uzsākta zinātnes un inovāciju centra būvniecība, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ventspils pilsētas P/I «Komunālā pārvalde» pārstāve Sigita Znotiņa.

Kopējās projekta investīcijas ir aptuveni 20 miljoni eiro. No šī apjoma vairāk nekā 7 miljonus eiro projektam piešķirs Ventspils pašvaldība, bet pārējo daļu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Ēkas būvniecību plānots uzsākt 2019. gada pirmajā pusē, bet centra atklāšana šobrīd plānota 2020./2021. gadā. Projektu paredzēts īstenot divās daļās: Zinātnes centra jeb Interešu izglītības centra izbūve un Inovāciju centra izbūve.

Zinātnes un inovāciju centra projekta īstenošanai plānots labiekārtot un sakārtot publisko infrastruktūru, izveidot tūrisma un uzņēmējdarbības infrastruktūru, kas atradīsies 6330,16 kvadrātmetrus plašā ēkā, kurā Zinātnes centra platība būs aptuveni 4530,16 kvadrātmetri un Inovāciju centrs ar jauno uzņēmēju nomas platībām ap 1500 kvadrātmetriem, bet kafejnīcu telpas 300 kvadrātmetru platībā. Zinātnes un inovāciju centrs atradīsies Ventspilī, Rūpniecības ielā 2 pļavā netālu no DUS «Cirkle K».

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kādas attīstības dēļ dzīvojam?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 26.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits, kopējais studējošo skaits sarucis

Zane Atlāce - Bistere, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016./2017. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Šobrīd Latvijā ir 56 augstākās izglītības iestādes, no tām 30 augstskolas un 26 koledžas.

Joprojām augstskolās un koledžās dominē sociālo un humanitāro zinātņu programmas, ko apgūst 42,9 % studentu, tomēr ir pieaudzis inženierzinātņu un dabas zinātņu studentu skaits. Šajā mācību gadā studentu skaits sociālajās un humanitārajās zinātnēs samazinājies par 6,3 %, bet inženierzinātnēs un dabas zinātnēs palielinājies par 2,6 %.

2016./2017. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 28,6 tūkstoši studentu, kas ir par 1,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. No visiem pirmkursniekiem 40,9 % izvēlējās studēt sociālās un humanitārās zinātnes, bet 28,2 % – inženierzinātnes un dabas zinātnes. Iepriekšējā mācību gadā sociālās un humanitārās zinātnes uzsāka studēt 43,3 % un inženierzinātnes un dabas zinātnes – 26,9 %, savukārt veselības aprūpi – 12,9 % jauno studentu. Vairāk nekā puse uzņemto studentu (54,8 %) mācās par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45,2 % – par valsts un pašvaldību līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kalviņš: jūtos šokēts, ka AirBaltic pārvalda priekšnieki ar miljonu eiro lielu atalgojumu

Raivis Bahšteins, 15.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cukurs ir kaitīgs un var izsaukt aptaukošanos, bet dzīvot vispār ir kaitīgi,» nosmej latviešu ķīmiķis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) Zinātniskās padomes priekšsēdētājs, profesors Ivars Kalviņš, aicinādams baudīt kafiju. Tomēr 40% no visas enerģijas patērē smadzenes, viņš stāsta, un tās patērē tikai cukuru! «Gribi vai negribi, smadzenes ar cukuru ir jānodrošina,» secina viens no spilgtākajiem viedokļa līderiem zinātnes jomā Latvijā. Tāpat ir ar zinātni Latvijā – lai valsts «smadzenes» pienācīgi funkcionētu, tās attiecīgi ir jābaro, viņš salīdzina.

Sprēgājot par finansējumu, esat izteicies par reņģēdāju tautas likteni, neinvestējot zinātnē un pētniecībā.

To teicienu es aizņēmos no ekspremjera Krištopana. Augšas ļoti priecājas, ka tas izdodas. Varbūt mēs nemaksājam pietiekami lielas algas, lai mezglu pozīcijās noturētu labākos speciālistus? Es jūtos šokēts, ka AirBaltic pārvalda priekšnieki ar miljonu eiro lielu atalgojumu. Jāvaicā, kur ir tā samērība sistēmā?

Nesen runājāt par zinātnes apbērēšanu, ņemot vērā paredzamo Eiropas Savienības fondu finansējuma pārrāvumu. Vai paliekat pie šī spēcīgā apgalvojuma?

Zinātnes kapraču loma aizejošajai valdībai ir. Vai to kāds atcerēsies pēc tam, kad 2017. gadā notiks nākamais starptautisko ekspertu zinātnes audits? Tad konstatēsim, ka mums vairs nav 15 augstas raudzes zinātnisko institūciju, bet gan puse no tām. Ar visiem it kā pielikumiem zinātnes finansējums attiecībā pret 2008. gadu ir par 33% mazāks. Augstākās izglītības finansējums – pat par 65% mazāks. Par kādu zināšanās balstītu ekonomiku mēs gan varam runāt? Tad auditā konstatēsim, ka zinātnieki ir slikti strādājuši, jo viņiem veselu gadu būs bijis pārrāvums finansējumā, kura laikā liela daļa no jauniem un spējīgiem zinātniekiem šo valsti būs pametuši. Izdzīvos tie zinātnieki, kuri ir docētāji augstskolu sistēmā, jo viņi tiek finansēti ne tikai no zinātnes, bet arī no augstākās izglītības finansējuma. Tiesa, atgriežoties pie OSI, iepriekšējā plānošanas periodā, ļoti efektīvi investējot Eiropas naudu, esam uzbūvējuši laboratorijas, kas ir līdzvērtīgas citām labākajām pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Sabiedrībā nedrīkst izdzīvot tikai stiprākie

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs pats savas laimes kalējs; mūsu dzīvi veido mūsu izvēles; katrs pats ir atbildīgs par savu dzīvi – tie visi ir uzstādījumi, kuriem piekrīt teju ikviens sabiedrības loceklis.

Skaidrs, ka savu dzīvi lielā mērā veidojam mēs paši un neviens mūs neatbrīvo no individuālas atbildības. Un tomēr – vai tas nozīmē, ka trūcīgie cilvēki (kas ir veseli un darbspējīgā vecumā), neveiksminieki utt. paši vien ir vainīgi, ka dzīvo tā, kā dzīvo? Atbilde ir ar lielu praktisku nozīmi. Proti, ja uzskatām, ka dažādie «lūzeri» paši ir vainīgi un paši ir izvēlējušies savu ne visai veiksmīgo, trūkuma mākto dzīvi, tad loģiska konsekvence ir tā, ka valstij nav īpaši jādomā, kā viņiem palīdzēt. Tā teikt, kaliet paši savu laimi un lieciet mūs, veiksmīgos nodokļu maksātājus, mierā. Savukārt, ja sliecamies piekrist viedoklim, ka nabadzība un trūkums nav tikai un vienīgi konkrētās personas vaina un slinkuma radīta situācija, tad cita ir arī mūsu attieksme pret valsts, jeb mūsu, nodokļu maksātāju, iesaisti šo «nabadziņu» dzīves atvieglošanā. Faktiski tas ir jautājums par sabiedrisko līgumu un solidaritāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Eirobarometrs: Latvijas iedzīvotāji kopumā ir apmierināti ar savu dzīvi

LETA, 25.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums jeb 77% Latvijas pilsoņu ir kopumā apmierināti ar savu dzīvi, secināts Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījumā.

No aptaujātajiem 16% iedzīvotāju norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, savukārt 61% - ka ir diezgan apmierināti. Aptaujā norādīts, ka kopš 2018.gada rudens iedzīvotāju apmierinātības līmenis ar dzīvi kopumā ir nemainīgs. Savukārt šāds apmierinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), kur tas ir vienlīdz augsts kā pirms gada.

84% ES dalībvalstu pilsoņu kopumā ir ar savu dzīvi apmierināti, proti, 25% aptaujāto norādījuši, ka ir ļoti apmierināti, bet 59% - ka ir diezgan apmierināti.

Latvijas kaimiņvalstīs arī vērojama stabilitāte apmierinātībā ar dzīvi kopumā, norādīts aptaujā. Piemēram, 73% Lietuvas un 85% Igaunijas pilsoņu 2019.gada nogalē ir bijuši apmierināti ar savu dzīvi kopumā. Salīdzinoši ar dzīvi visapmierinātākie ir Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un Somijas pilsoņi - uz to katrā minētajā valstī norādījuši vairāk nekā 90% respondentu. Savukārt salīdzinoši zemākā apmierinātība ar dzīvi ir Bulgārijā - 54% un Grieķijā - 52% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojums: Piedzīvot Ziemassvētku brīnumu Betlēmē

Iesaka: Elīna Dobulāne, McCann Consulting klientu servisa vadītāja; Sagatavojusi: Linda Zalāne, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļojums uz Betlēmi bija mans pirmais kopīgais ārvalstu piedzīvojums ar draudzeni. Kopš tā brīža par mūsu tradīciju kļuva – doties atvaļinājumā Ziemassvētku un Jaunā gada laikā, jo tad ir daudz brīvdienu, varu neuztraukties, ka prombūtnes laikā iekavēsies darbi.

Izraēla mums šķita saistoša tās vēstures, kultūras un reliģijas dēļ. Turklāt tieši Ziemassvētkos būt Betlēmē, Jēzus Kristus dzimšanas zemē šķita nozīmīgi, un, ticiet vai ne, mēs patiesi sajutām un saņēmām Ziemassvētku brīnumu. Kopumā Izraēlā bijām divas nedēļas, un, manuprāt, tas ir ļoti optimāls laiks, lai apceļotu Izraēlu un atsevišķas palestīniešu teritorijas. Attālumi nav lieli, un šādā laika periodā var apskatīt gana daudz.

Man šķiet, decembris ir ļoti piemērots laiks ceļojumam uz Izraēlu, jo var sajust mērenu vasaru ar aptuveni 20 grādu temperatūru un Ziemassvētkus, it īpaši Betlēmē, Jēzus Kristus dzimšanas vietā, kur šajos svētkos pulcējas dažādu valstu ticīgie, un tas ir kristīgās pasaules epicentrs. Lai gan Jeruzalemē mēdz snigt, tas nenotiek bieži un stihiski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien ar profesionālu alpīnistu palīdzību no Rīgas Doma torņa smailes nocelts gailis un lode, lai turpmākā mēneša laikā restauratori veiktu virsmu attīrīšanu, bojāto vietu speciālo apstrādi un zeltījuma atjaunošanu, informē būvniecības uzņēmuma Arčers pārstāve Vita Noriņa.

Gaiļa zeltījuma atjaunošanas procesu finansē būvniecības uzņēmums Arčers, kas Rīgas Domā turpina torņa nostiprināšanas un restaurācijas projekta īstenošanu.

Speciālisti, apsekojot apzeltītā gaiļa stāvokli, konstatējuši fragmentārus lapiņu zeltījuma zudumus, putnu nagu skrāpējumus, atmosfēras un putnu radītus netīrumu slāņus, sodrēju satecējumus. Sekstes un spārnu augšējai daļai konstatēta viegla erozija, sānu daļas zeltījums laika gaitā kļuvis matēts.

Gaiļa virsma tiks attīrīta no netīrumiem, bojātās daļas atjaunotas un virsma pilnībā pārzeltīta ar lapiņu zeltu. Gaiļa restaurācijas process varētu ilgt apmēram mēnesi. Pēc tam tas līdz ar lodi atgriezīsies Doma torņa smailē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts nav spējusi definēt, ko vēlas no zinātniekiem

Raivis Bahšteins, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsmes vārdā finansējuma palielinājums ir jāatrod, vienlaikus jārūpējas par to, lai tas nestu praktisku atdevi

Vienreiz par visām reizēm ir jāsaprot, ka bez naudas celt kvalitāti vai kaut ko reformēt nav iespējams, intervijā DB uzsver a/s Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans un a/s Olainfarm valdes locekle Jeļena Borcova.

Kādas ir farmācijas nozares un arī biofarmācijas attīstības iespējas? Vai Grindeks un Olainfarm veiksmes stāsti apliecina nozares potenciālu kopumā?

K.L.: Viennozīmīgi Grindeks veiksmes stāsts, attīstības ceļš un konkurētspēja pasaules līmenī liecina par nozares potenciālu. Es to raksturotu kā labu. Farmācija tāpat kā citas nozares ir cieši saistīta ar sabiedrību. Es atļaušos apgalvot – jo izglītotāka un zinošāka būs sabiedrība, jo lielākas būs šīs jomas izaugsmes iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zinātnes sadarbība ar biznesu tiek uztverta aplami – šodien iedeva naudu, un rīt jau būs produkts, ko pārdot

Tā intervijā DB saka Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks. LU izstrādājusi attīstības stratēģiju nākamajiem trim gadiem, gan apņemoties modernizēt un arī internacionalizēt studiju programmas, gan koncentrējoties uz zinātnes komercializāciju, gan arī attīstot daudzmiljonu ieceres, kas saistās ar LU akadēmisko centru Torņakalnā.

Fragments no intervijas:

Kā Latvijā attīstās zinātnes sasniegumu komercializācija, un kādus nospiedumus tā atstāj tautsaimniecībā?

Zinātnes komercializācija mūsdienās tiek uztverta tā – šodien iedeva naudu, un rīt jau būs produkts, ko pārdot. Tomēr tā nav, šeit nedarbojas ātrais «Spirķik, sigareti!» variants. Zinātnes sasniegumu reāla izmantošana prasa zināmu laiku. Kā piemēru varu minēt dažādās baktēriju asociācijas, kas ir mūsu pētnieku darba rezultāts un kuras tika izmantotas, piemēram, lai attīrītu Liepājas karostas piesārņoto augsni, pašmāju uzņēmumam spējot iepirkumā piedāvāt ievērojami mazākas izmaksas nekā ārvalstniekiem. Turklāt baktērijas arī piegādāja Latvijas uzņēmums. Tas ļāva Latvijas valstij ietaupīt ap diviem miljoniem eiro no neliela pārdesmit tūkstošu eiro vērta LU pētījuma. Tāpat ar cilmes šūnu izmantošanu terapijā un pētījumiem, kas saistīti ar šo jomu. Kurš var izteikt naudas vienībās šīs terapijas rezultātā iegūtos dzīves gadus? Bet tieši tā arī ir īstā komercializācijas vērtība, ko mēs, paliekot Centrāltirgus līmenī, izliekamies neredzam. Svarīgi, lai mēs komercializāciju nedzītu īstermiņa slazdā. Arī Madara Cosmetics ražotās kosmētikas pamatā ir mūsu laboratorijās pētīta šīs kosmētikas iedarbība, ar ko firma var pamatot savas produkcijas efektivitāti un cenu. Savukārt kristalizācijas pētījumi ir palīdzējuši farmācijas firmām. Nupat pie manis bija Francijas vēstniece, mums ir noslēgts līgums ar Francijas Atomenerģētikas aģentūru, kas interesējas par iespēju izmantot īpašus sūkņus nākamās paaudzes kodolreaktoru darbības nodrošināšanā – tos nedzesētu ar ūdeni, bet šķidrajiem metāliem, izmantojot mūsu Fizikas institūta atklājumus. Tas ir viens no skaidri redzamiem zinātnes komercializēšanas piemēriem nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Siguldas novada satiksmes infrastruktūras attīstībā investē gandrīz 5 miljonus eiro

Rūta Cinīte, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzsāk pamata pāļu urbšanu Zinātnes un inovāciju centra būvniecībai

Zane Atlāce - Bistere, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

10 kontrolpāļiem izturot nestspēju ar statisko slodzi, tuvāko četru mēnešu laikā turpināsies atlikušo 298 pamata pāļu būvniecības darbi Zinātnes un inovāciju centra būvniecībai Ventspilī.

Atbilstoši plānotajai ēkas specifikai un teorētiski nepieciešamajai grunts nespējai, izstrādātais būvprojekts paredz ēku konstrukciju balstīt uz 308 urbpāļiem 36 metru dziļumā.

Jaunajā Zinātnes un inovāciju centrā plānots radīt aptuveni 120 jaunas darba vietas Ventspilī. Inovāciju centrā paredzētas nomas telpas jaunajiem uzņēmējiem ar 90 jaunām darbavietām, bet interešu izglītības jeb Zinātnes centrā būs ap 30 jaunām darba vietām.

Zinātnes centrā tiks izveidotas izglītojošās interaktīvas ekspozīciju zāles, 93 eksponāti, zinātnes šovi, laboratorijas, konferenču telpas mācību klases, laboratorijas un tehniski radošās darbnīcas, kas apmeklētājiem būs pieejamas visos gadalaikos. Zinātnes centra ekspozīcijas būs pieejamas plašai sabiedrībai - kā Latvijas, tā ārvalstu viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Jautājuma skatīšana valdībā tika pārcelta divas reizes, kopumā lemšanu par RPIVA likvidāciju, to pievienojot Latvijas Universitātei (LU), atliekot uz trim nedēļām. Lēmuma pieņemšanas atlikšanu koalīcijas partijas motivēja ar nepieciešamību gūt papildu informāciju no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), tostarp reaģējot uz tiesībsarga Jura Jansona norādītajām nepilnībām un neskaidrībām rīkojumprojektā, kā arī kopējā lēmuma virzīšanas procesā.

Lēmuma virzīšanas atcelšanu vairākkārt pieprasījusi arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), kā arī pati RPIVA, uzsverot, ka lēmums ir prettiesisks, kā arī sasteigts un nepārdomāts. Arī Latvijas Studentu apvienība (LSA) pēc ilgstošas lemšanas tomēr nolēma neatbalstīt IZM ieceri par RPIVA likvidāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Nepastāv šķēršļi reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas

LETA, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru