Šodien laikrakstā

Dombrovska mantojums - problēmu netrūkst

L.Melbārzde, Z.Zablovska, E.Mudulis, E.Pankovska, S.Dieziņa, D.Meļķis, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Problēmu daudz

Par Valda Dombrovska vadītās valdības šūpošanos un iespējamu nenostrādāšanu līdz nākamā gada oktobrī esošajām Saeimas vēlēšanām kuluāros tika runāts jau labu laiku. 2014. gada budžetu, kurā bija iekļauti vairāki nepopulāri nodokļi, piemēram, subsidētās elektroenerģijas nodoklis un ostu nodoklis, izdevās pieņemt ar grūtībām.

Ar Nacionālo apvienību (NA) bija nopietnas nesaskaņas gan saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām, gan maksātnespējas administrēšanas reformām. Šī gada laikā valdību jau atstāja satiksmes ministrs Aivis Ronis, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, par savu demisiju no 2013. gada 1. decembra paziņoja arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, pēc izslēgšanas no NA krēslā ar V. Dombrovska atbalstu knapi noturējās tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Nopietnas problēmas ir arī ar vairākiem Latvijas tautsaimniecībai svarīgiem uzņēmumiem – a/s Liepājas metalurgs ir pieteikts bankrots, kas atstāja bez darba vairāk nekā 1000 cilvēkus. Joprojām ir visai neskaidra situācija ar nacionālo aviokompāniju airBaltic, kurai draud Eiropas Komisijas lēmums, iespējams, par nelikumīgi sniegtu valsts atbalstu, kā arī daudzas tiesvedības.

Kaujas lauks ir atvērts arī dabasgāzes tirgus jautājumā – a/s Latvijas gāze lielākais akcionārs E.ON Ruhrgas, visticamāk, Baltiju pametīs, un valdībai ir jāizšķiras, vai pārpirkt vērtīgās akcijas vai atstāt tās citiem tīkotājiem. Tikmēr saistībā ar plānoto gāzes tirgus liberalizāciju varētu sākties tiesvedība ar Gazprom. Šogad arī ir iesniegti četri starptautiski investīciju strīdi pret Latvijas valsti – par vilcienu iepirkumu konkursu sūdzību iesniedza spāņu vilcienu ražotājs CAF, par airBaltic akciju atņemšanu – bijušais airBaltic līdzīpašnieks Bertolts Fliks, par reiderismu – vēja parku īpašnieks SIA Winergy un uzbeku investori, kam piederēja viesnīcas Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel.

Amatu izredzes

Valdis Dombrovskis savā atkāpšanās runā norādīja, ka sarunas par jaunu valdības veidošanu būtu uzsākamas jau nākamnedēļ, tomēr viņš pats neredz iespēju tik drīz pēc demisijas atkal ieņemt premjera posteni, taču aicināja veidot plašu labiski centrisku koalīciju. Kā iespējami premjera kandidāti neoficiālās kuluāru sarunās jau minēti gan Mārtiņš Bondars, gan pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks, gan Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa. Savukārt V. Dombrovskis jau iepriekš minēts kā viens no ļoti reāliem pretendentiem uz nopietnu Eiropas Komisijas amatu, par ko jālemj nākamgad. Valsts prezidents A. Bērziņš izvirzījis mērķi izveidot jaunu valdību vēl šajā gadā.

Partneru prasības

Valdības sociālie partneri tikmēr gaida, kāda rīcība sekos no Valsts prezidenta. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Menģelsone pauda, ka, uzņemoties politisko atbildību, premjers rīkojies cienījami, tādējādi paaugstinot politisko atbildības latiņu.

«Ir saprotams viņa lēmums, bet tai pašā laikā mēs aicinām Valsts prezidentu un arī Saeimu izvērtēt šo soli no ekonomiskās un valsts kopējās attīstības viedokļa. Valsts prezidentam ir jāizanalizē visi riski valsts tālākai attīstībai, lai nepieļautu politisku nestabilitāti un nodrošinātu rīcībspēju,» uzsver L. Menģelsone. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsver, ka Zolitūdes traģēdijas cēloņi un sekas nav veidojušies vienā dienā un pašvaldības ir bijušas opozīcijā līdzšinējai valdībai. Tādēļ viņš cer, ka starp jauno valdību un pašvaldībām būs labāka savstarpējā sadarbība.

«Šobrīd nedrīkst pieļaut zigzagveida kustības un populismu, ņemot vērā faktu, ka tuvojas gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas,» tomēr brīdina L. Menģelsone.

Ceļš ZZS

Ņemot vērā V. Dombrovska paziņojumu, ka viņš nav gatavs vadīt nākamo valdību, premjera krēslam jāmeklē jauns vadītājs. S. Āboltiņa pēc Vienotības frakcijas sēdes norādījusi, ka šajā situācijā būtu jāveido iespējami plaša koalīcija, kurā tiktu pārstāvēti visi Saeimā esošie labēji centriskie politiskie spēki, kā arī neatkarīgie deputāti. Tas nozīmētu, ka valdību veidotu pašreizējie koalīcijas partneri, kā arī patlaban opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), vēsta LETA. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis DB, vērtējot iespējamo nākamo koalīciju, uzsvēra, ka tas tagad atkarīgs no prezidenta, kuram jānosauc premjera amata kandidāts. «NA atvērta dažādām diskusijām,» viņš teica, piebilstot, ka NA nav bijis nekādu «sarkano līniju» attiecībā uz ZZS. Tikmēr Reformu partija (RP), kas pēc esošās Saeimas vēlēšanām iebilda pret valdības veidošanu ar ZZS, pagaidām nav pieņēmusi lēmumu, vai tagad tā varētu sadarboties ar ZZS koalīcijā.

RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters LETA norādīja, ka partija lēmumu šajā jautājumā pieņems nākamnedēļ. Opozīcijā esošā Saskaņas centra (SC) frakcijas piekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins DB vērš uzmanību uz to, ka tagad tiek gaidīta iniciatīva no prezidenta. «Ja prezidents mūs uzaicinās, mums būs, ko viņam teikt, mēs nesakam nē,» sacīja V. Agešins. Vienlaikus viņš atzīst, ka jaunajai valdībai iespējami vairāki risinājumi, tostarp aicinot ZZS.

Opozīcijā ērtāk

Atšķirīgu viedokli par ZZS iekļaušanos koalīcijā pauž politologs Juris Rozenvalds. Pēc viņa teiktā, arī nākamo valdību, visticamāk, varētu veidot Vienotība, NA un RP, jo ZZS izvēle iesaistīties valdības veidošanā, iespējams, neliksies vilinoša. «Ņemot vērā ZZS attieksmi pret budžetu, kas jau ir pieņemts, diez vai viņi alkst iekļauties koalīcijā dažus mēnešus pirms vēlēšanām un izjust krītam čiekurus uz savas galvas,» stāsta J. Rozenvalds. Vienlaikus viņš piebilst – skaidrs ir tas, ka SC koalīcijā nebūs, pretējā gadījumā tas būtu ļoti pārsteidzoši. Vērtējot V. Dombrovska lēmumu, politologs atzīst, ka nebija gaidījis to tik strauji, taču pats fakts neesot pārsteidzošs.

«Diskusijas sabiedrībā un ekspertu vidū saistībā ar Zolitūdes traģēdiju pārvirzījās no konkrētas atbildības meklēšanas uz to, kāda ir sistēma, kurā tas iespējams,» viņš skaidro. Tā kā valsts norobežojusies no stingras, fiziskas būvniecības kontroles, tas liek uzdot jautājumus, ko visos šajos gados darījis arī pats premjers.

«Situācijā, kad valstī ir dziļa krīze, ZZS būs atbildīgi un būtu gatavi strādāt nākamajā valdībā,» DB norāda frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, piebilstot, ka vēl gan jāsagaida, kāda būs pārējo partiju rīcība. «Nevar atstāt valsti haosā,» viņš piebilda

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dombrovskis nosauc pirmo darāmo darbu šogad

LETA, 02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti gribētos cerēt, ka tuvāko divu trīs nedēļu laikā jaunā valdība varēs sākt darbu, un jaunās valdības vadītāja kandidāta izraudzīšanās ir viens no pirmajiem šogad darāmajiem darbiem, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja demisionējušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Esot pilnīgi skaidrs, ka premjera amata kandidāts tiks nominēts līdz Valsts prezidenta nosauktajam termiņam - 7.janvārim.

Dombrosvkis intervijā Latvijas Radio atteicās atklāt, kurš no līdz šim izskanējušajiem premjera amata kandidātiem viņam šķiet visreālākais. «Es pašreiz nesaukšu konkrētus uzvārdus. Tieši tāpēc mums ir jāpanāk šī vienošanās, jāsakoordinē arī ar Reformu partiju (RP). Kad šis jautājums būs faktiski izlemts, tad to arī publiski komentēsim.»

Premjers uzsvēra, ka kandidāts būs Vienotības un RP kopīgi izraudzīts. «Protams, mēs strādājam [arī] pie tā, lai mūsu virzītajam kandidātam būtu gan Saeimas vairākuma, gan arī Valsts prezidenta atbalsts,» sacīja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Šīs valdības pastāvēšanu pagarina aizņēmumu pieejamība!

Jānis Goldbergs, 14.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Kāpēc Reira demisija, šeit ir jāprasa premjera demisija! Reirs viens pats nepieņem šādus lēmumus, un mēs redzējām Saeimā... Opozīcijas deputāti mēģināja vest pie prāta, labot kļūdu, pateikt, ka pieņēmām nepareizu lēmumu. Koalīcija nodemonstrēja pilnīgu ignoranci šajā jautājumā. Vienu uztaisīt par grēkāzi – es nepiekrītu!"

Tā pēc nodokļu reformas stāšanās spēkā TV24 tiešraidē raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu sacīja Grāmatvežu asociācijas locekle un ZZS biedre Lienīte Caune.

Pēc būtības šī ir viena no pirmajām skaidrajām norādēm par premjera demisijas nepieciešamību, kas balstīta finanšu apsvērumos, nevis strīdos par vakcinācijas kārtību, masku valkāšanu vai citiem valsts ne saimnieciskas darbības jautājumiem, kas nereti tiek izcelti kā primārie, lai arī nekādi neietekmē Latvijas finanšu stāvokli un stabilitāti.

Tādēļ Dienas Bizness lūdza skaidrojumus par pašreizējo situāciju un dziļāku pamatojumu, kādēļ kardināli jāmaina valdības vadības stils kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv teiciens, labi zināms mākslas kritiķu rindās - konteksts ir karalis. Lietas pašas par sevi ir vienkārši lietas. Viss pārējais ir kontekstā jeb, kā māca katrs glancēts žurnāls - mūsu galvās.

Piemēram, okupācija ir vienkāršs tehnisks termins. Tā mums liekas slikta Padomju Savienības kontekstā, bet diez vai kāds latvietis naktīs neguļ aiz tā, ka mēs jau kuro gadu paši veidojam okupācijas karaspēku kaut kur tālu austrumos. Tātad ir arī laba okupācija. Tāpat politiķa demisija - vienkārši runājot, tā ir aiziešana no darba pēc paša vēlēšanās. Pretēji masu medijos un publikas atpziņā atstātajam nospiedumam, demisija pati par sevi nav ne vainas, ne atbildības cēla uzņemšanās. Tā nav kāds īpašs apliecinājums, kuru paveikt var tikai īsts valstsvīrs, un nekad ne parasts politiķis. Tā var tāda būt - noteiktā kontekstā. Bet var arī nebūt. Dombrovska gadījumā šāda cēla konteksta, protams, nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekonomists Oslunds: Dombrovskis ir labākais premjers kopš neatkarības atjaunošanas

LETA, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par demisiju paziņojušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) ir labākais Latvijas premjers kopš neatkarības atjaunošanas un viņš būtu vajadzīgs Latvijas ekonomikas stiprināšanai, sacīja Pītersona Starptautiskā ekonomikas institūta vecākais līdzstrādnieks Anderss Oslunds.

Viņš atzina, ka nekādas katastrofālas sekas premjera demisija uz Latvijas ekonomisko stāvokli neatstās, jo Latvijas ekonomika patlaban ir stipra un nav risku tās stabilitātei, ja vien tiek īstenota saprātīga politika.

Tomēr A. Oslunds pauda pārliecību, ka Dombrovskis ir vajadzīgs Latvijas ekonomikas tālākai stiprināšanai, piemēram, joprojām risināmi ir korupcijas jautājumi.

Ekonomists domā, ka premjera atkāpšanās no amata ir skumjš notikums, ņemot vērā V. Dombrovska lielo ieguldījumu Latvijas ekonomiskās krīzes pārvarēšanā. «Nav šaubu, ka V. Dombrovskis ir paveicis labu darbu,» sacīja ekonomists, paužot viedokli, ka V. Dombrovskis ir labākais Latvijas premjers kopš neatkarības atgūšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban uzņemties ministru prezidenta amata pienākumus būtu neprāts, eirokomisārs Andris Piebalgs pauda LTV Rīta Panorāmā.

A. Piebalgs skaidroja – šobrīd viņš nedarbojas Latvijas politikā, tāpat viņam nav arī tautas dota mandāta vēlēšanās. Savukārt jaunajam ministru prezidentam būtu jābūt no Saeimas deputātu vidus.

Jāatgādina, ka pēc neoficiālām ziņām Valsts prezidenta Andris Bērziņš uzrunāja A. Piebalgu kā iespējamo nākamo ministru prezidentu. Pirmdienas Rīta Panorāmā A. Piebalgs atzina, ka prezidents ar viņu sazinājies, tomēr, nevis uzrunājot viņu kā iespējamo premjera amata pienākumu pildītāju, bet gan drīzāk «zondējot situāciju».

Tāpat A. Piebalgs arī norādīja, ka viņam jāpabeidz iesāktais savā amatā.

Eirokomisārs Andris Piebalgs pieļauj, ka līdzšinējais premjers Valdis Dombrovskis varētu turpināt darbu Eiropas Komisijā. «V. Dombrovskim ir milzīga autoritāte Eiropā. Viņš ir atstājis ļoti nopietnu iespaidu Eiropā kā ļoti labs kolēģis,» situāciju raksturoja A. Piebalgs, piebilstot, ka V. Dombrovska demisija nebūs mazinājusi viņa labo reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Gads, kas pagājis «stundu stāvu domādama» zīmē

Dienas Bizness, 20.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada beigas parasti tiek uzskatītas par sava veida atskaites punktu, kad izvērtēt, kas ir noticis noteiktā laika periodā, kas labs ir paveikts, bet kas – nav paveikts.

Runājot ekonomiskās kategorijās, aizvadīto droši vien var nosaukt par mērenas izaugsmes gadu, savukārt, vērtējot situāciju valstī kopumā, vairāk prātā nāk tādi termini kā «mīņāšanās», «muļļāšanās», «tundu stāvu domādama» un tamlīdzīgi.

Vajadzētu pārāk ilgu laiku un par daudz sleju vienā avīzē, lai uzskaitītu visus notikumus, kas ļauj izvēlēties tieši minētos apzīmējumus, taču ļoti labi notikušo valstī kopumā var raksturot caur bēdīgi slavenās a/s Liepājas metalurgs (LM) prizmu. Vēl gada sākumā bija dzirdami teju vai bravūrīgi paziņojumi par vienu no Latvijas ekonomikas flagmaņiem, trešās lielākās pašvaldības būtiskāko kompāniju utt., savukārt viss pārējais ļoti uzskatāmi liecināja, ka pāris izmanīgu vīru mūsu valstī var darīt, ko vien grib, tostarp liekot valstij samaksāt viņu parādus daudzu miljonu eiro apmērā, bet valsts viņiem nevar izdarīt vispār neko. Tas gan nav nekas jaunas – tieši tāds pats scenārijs pirms dažiem gadiem bija ar nu jau nebūtībā aizgājušo Parex banku un abiem tās dibinātājiem. Faktiski var teikt, ka šis gads ir bijis vērsts nevis uz attīstību vai ko tamlīdzīgu, bet gan gatavošanos nākamajām Saeimas vēlēšanām. Protams, tā tas ir bijis pirms katrām vēlēšanām, taču šoreiz reklāmas pauze ir sākusies pamatīgi par agru. Redz, gatavošanās tām sākās jau šā gada pirmajā pusē, bet kārtējās vēlēšanas ir nākamā gada rudenī. Neskaidrības ir gan ar jau minēto LM, gan joprojām ar aviokompānijas airBaltic turpmāko likteni, gan pasažieru vilcienu iepirkumu vai nomu. Vienīgais, par ko tiešām ir skaidrība – nākamo gado sāksim ar jaunu valūtu, taču arī to nevar nodēvēt par šā gada sasniegumu. Ritenis, lai Latvija šogad saņemtu uzaicinājumu iestājai eirozonā, realitātē bija iegriezts jau iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien ar lielu balsu vairākumu zaudējusi izšķirošajā balsojumā par «Breksita» vienošanos.

Mejas panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem no Eiropas Savienības (ES) atbalstīja tikai 202 deputāti, kamēr 432 likumdevēji to noraidīja.

Tā ir smagākā sakāve, kādu visā Lielbritānijas vēsturē piedzīvojusi jebkura pie varas esoša valdība.

«Apakšnams ir runājis, un valdība to ņems vērā,» pēc balsojuma atzina premjere. «Ir skaidrs, ka apakšnams neatbalsta šo vienošanos, taču šī vakara balsojums mums neko nepasaka par to, ko tas atbalsta.»

Viņa piebilda, ka nav skaidrs pat tas, vai parlaments cienīs britu tautas lēmumu par izstāšanos no ES.

Tikmēr opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins jau iesniedzis pieprasījumu balsot par neuzticības izteikšanu Mejai, jo viņas valdība cietusi «katastrofālu» sakāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordāns savu atsaukšanu no amata saista ar svarīgu ekonomisko interešu aizskaršanu

LETA, 04.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns neizslēdz, ka viņa izslēgšana no nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un atsaukšana no amata varētu būt saistīta ar kādu svarīgu ekonomisko interešu aizskaršanu.

«Kas ir patiesie iemesli, var tikai minēt,» intervijā TV3 raidījumā Nekā personīga sacīja Bordāns.

Pēc viņa teiktā, varētu būt vairāki iemesli šādai nacionālās apvienības rīcībai – iespējamie lēmumi saistībā ar jaunā cietuma būvniecību, Rīgas Apgabaltiesas priekšsēdētāja konkurss, kā arī jau plaši minētās reformas maksātnespējas administratoru jomā, kā arī kādu krimināllietu, par kuru informēta Ģenerālprokuratūra un Drošības policija un kura izgaismojot nepatīkamā gaismā konkrētas personas.

Iespējams iemesls, pēc Bordāna teiktā, varētu būt arī kāda Lietuvas banka, kura maksātnespējas administratoru un tiesu sadarbības rīcības dēļ varētu zaudēt aizdoto kredītu vairāku miljonu apmērā. Bordāns esot lūdzis Tieslietu ministrijas darbiniekus noskaidrot, vai pret kādu Liepājas tiesas tiesnesi nav nepieciešams rosināt disciplinārlietu. Ministrs materiālus nodevis arī Ģenerālprokuratūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) pagaidām neprasīs tieslietu ministra Jāņa Bordāna demisiju, jo uzskata, ka ir svarīgi turpināt virzīt ministra pieteiktās reformas, par ko paredzēts vienoties koalīcijas darba grupā.

V. Dombrovskis pēc tikšanās ar nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) žurnālistiem sacīja, ka ir spēkā koalīcijas līgums, kas paredz, ka Tieslietu ministrija (TM) ir nacionālās apvienības pārziņā. "Šo uzstādījumu esmu gatavs respektēt, bet tajā pašā laikā ir svarīgi redzēt to, kādā veidā tiek nodrošināta ministra pieteikto reformu virzība," norādīja premjers.

Nolemts izveidot koalīcijas darba grupu, kurā Bordāns prezentēs reformu piedāvājumu, lai maksimāli ātrā laikā varētu lemt par šo izmaiņu virzību.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars savukārt uzsvēra, ka VL-TB/LNNK interpretācija par šo sarunu ir citādāka. Politiķis uzsvēra, ka atbilstoši koalīcijas līgumam nacionālā apvienība ir uzņēmusies atbildību par tieslietu un kultūras jomu. Savukārt patlaban valdības vadītājs nav gatavs nodrošināt šo pārstāvniecību, bet vien piedāvā par to diskutēt pēc laika.

Komentāri

Pievienot komentāru