VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Kopš privatizācijas procesa uzsākšanas līdz šā gada 1.jūnijam Rīgā ir izskatīti 12,5 tūkst. jeb 99,7%fizisko un juridisko personu privatizācijas ierosinājumi, kas reģistrēti Privatizācijas ierosinājumu reģistrā

Vairāk nekā 2,82 tūkst. gadījumu jeb 23% Rīgas domes lēmums bijis pozitīvs, savukārt 3,24 tūkst. - īpašumu privatizācija atteikta. No kopējā ierosinājumu skaita 6,19 tūkst. gadījumu jeb 50,5% izskatīšana tika izbeigta, jo atklāti nenovēršami šķēršļi, piemēram, ierosināta bija pašvaldībai nepiederoša īpašuma privatizācija vai personai nebija tiesību ierosināt konkrētā nekustamā īpašuma privatizāciju.

No 32 ierosinājumiem, kuru izskatīšana nav vēl pabeigta, 15 gadījumos notiek tiesvedība, deviņi ierosinājumi ir sagatavoti izskatīšanai Rīgas domē un astoņi ir sagatavošanas stadijā.

Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, kas aizsāksies 2021. gadā, aktualizē jautājumu par Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanu. Lai arī vēl nav pilnīgas skaidrības par to, ar kādu fondu finansējuma apjomu Latvija varēs rēķināties, vienlaikus atbildīgi būtu jau šobrīd ielikt spēcīgus pamatus alternatīviem finansējuma piesaistes veidiem, lai saglabātu valsts attīstībai tik ļoti nepieciešamo kopējo ieguldījumu līmeni, nākotnē neradot apgrūtinājumu valsts budžetam.

Runa ir gan par vietējo lielo uzņēmumu iespējamo kotāciju biržā, gan par uzkrātā pensiju kapitāla prasmīgu izmantošanu. Ārvalstu investīciju piesaistē “spēles laukums” ir salīdzinoši skaidrs, proti, lai kļūtu investoriem pievilcīgākiem ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, mums jātiek galā ar korupcijas riskiem, konkurences ierobežojumiem, atsevišķām nepilnībām likumos, kā arī jāpaaugstina tiesu darba efektivitāte. Protams, arī pašiem proaktīvi jāklaudzina pie potenciālo investoru durvīm.

Valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā nav privatizācija, kad kāds valsts uzņēmums tiek pārdots privātajam īpašniekam.

Savukārt, runājot par vietējā kapitāla piesaisti, ir vēl daudz neskaidrību, pārpratumu un bažu, kas kavē būtisku lēmumu pieņemšanu. Piemēram, jautājums par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, par ko ir spriests vismaz gadus desmit, taču “iekustēties” tas tā arī nav spējis. Šā gada maijā tika apturēts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikums par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, “lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju”. Ticu, ka šī pilnībā atbalstāmā un Latvijas interesēm atbilstošā iecere “labo ideju atvilktnē” ir iegūlusi tikai uz laiku, un, cerams, pēc vēlēšanām putekļi tai tiks notrausti un jautājums atkal aktualizēts.

Igaunijā paredzēts privatizēt valsts ceļu būves, remonta un uzturēšanas uzņēmumu "Eesti Teed".

Uzņēmums tiks pārdots Ekonomikas un sakaru ministrijas rīkotā izsolē, liecina ministrijas sniegtā informācija.

Visām kompānijas akcijām kopā sākumcena noteikta 16,9 miljoni eiro.

Paredzēts, ka privatizācija notiks otrajā ceturksnī.

Tā kā līdz 2012.gadam ceļu uzturēšanas tirgus privatizācija nebija radījusi efektīvu konkurences vidi, valsts uzskatīja par nepieciešamu pilnībā pārņemt "Eesti Teed", lai sniegtu ceļu apsaimniekošanas pakalpojumus, kurus finansē no valsts budžeta.

Kopš 2017.gada novembra "Eesti Teed" darbojies pēc tirgus noteikumiem un veicis ceļu uzturēšanas darbus atbilstoši brīvā tirgū noslēgtiem līgumiem.

Konkurence ir uzlabojusi ceļu apsaimniekošanas tirgu, un kopš 2017.gada sākuma iepirkumos par valsts ceļu apsaimniekošanu vidēji ir bijuši pieci pretendenti. Tādēļ "Eesti Teed" paturēšana valsts īpašumā vairs nav pamatota, norādījis ministrs Tāvi Āss.

Termināļu saglabāšana ostas rīcībā deviņdesmitajos gados bija iespējama, tā vietā tika veikta privatizācija

To sarunā ar DB norāda Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vaicāts, vai nebūtu pienācis laiks mainīt brīvostu darbības principus, lai tās no zemju izmantotājām un infrastruktūras attīstītājām kļūtu par kravu piesaistītājām, veidojot savas loģistikas kompānijas, kā to dara un arī Latvijai iesaka Rietumvalstu ostu pārstāvji, L. Loginovs norāda, ka tad būtu jābūvē arī terminālis. Citādi iznāktu, ka visa loģistikas ķēdīte līdz ostai ir sakārtota, brīvosta piedāvā izdevīgus tarifus, bet privātie termināļi «vārtus vaļā never».

Patlaban ostām nav liegts būvēt savus termināļus, saka brīvostas pārvaldnieks. Taču sava biznesa, proti, velkoņu pakalpojumu, organizēšana novedusi pie konkurentu pretestības un tiesvedībām, lai gan velkoņu bizness bijis ekonomiski pamatots un svarīgs no ostas drošības viedokļa. Te gan jāatgādina, ka Konkurences padomi «uzcepināja» ne tik daudz tas, ka brīvosta pati sniedza velkoņu pakalpojumus, bet gan tas, ka tika diskriminēts privātais pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā soda naudā vien Rīgas brīvosta bija spiesta maksāt 622,4 tūkst. eiro. Savukārt patlaban norit tiesvedība, kur L. Loginovs un viņa vietnieks Aigars Pečaks tiek vainoti dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp nelikumīgu prēmiju izmaksā.

Gadījumā, ja Jāņa Bordāna valdība tiks izveidota, visticamāk, sabiedrība nekad neuzzinās «Meroni stipendiātu» sarakstu.

Gadījumā, ja Bordāna valdību izgāzīs, visticamāk, tuvākajā laikā mēs uzzināsim par Meroni sponsorēto cilvēku sarakstu, līdzīgi kā savulaik runāja par «Lemberga stipendiātiem». Ir absolūti naivi iedomāties, ka opozīcijas politiķis Artuss Kaimiņš ir vienīgais, kuru finansēt ir interesējis Rūdolfam Meroni – jaunajam oligarham.

Patiesībā ne tik jaunajam. Ir jau pagājis zināms laiks, kopš Meroni sagrāba Ventspils uzņēmumus. «Aizmirstiet par Lembergu, «ventspilniekiem»! Visa bijusī Lemberga un «ventspilnieku» saimniecība nu ir vienās – Rūdolfa Meroni rokās,» šovasar izsaucās politikas eksperts Jurģis Liepnieks. To jau atzīst pat LTV ziņas: «Advokāts no Šveices Rūdolfs Meroni, kuram prokuratūra uzticējusi glabāt, iespējams, Aivara Lemberga ģimenei piederošo mantu, varētu būt kļuvis par vienīgo noteicēju lielākajās Ventspils tranzīta kompānijās. Viņa pārvaldītas ārzemju firmas, iespējams, izpirkušas citus akcionārus, izbeidzot gadiem ilgušos strīdus, liecina mūsu izpētītais. Pēdējā laikā Meroni vārds arvien biežāk tiek locīts arī Latvijas politikā. Tomēr Meroni darbošanās likumību pašlaik pārbauda Valsts policija, izmeklējot iespējamu piesavināšanos un noziedzīgas naudas legalizāciju.»

Vārdi "Black Duck Invest", Vojteks Kačens un Tibors Bokors kopš aprīļa Latvijas medijos izskan biežāk nekā daža laba vietējā slavenība. Melnās pīles un tās pārstāvju knābieni gan ir ļoti konkrēti un mērķtiecīgi - vērsti uz viena no vadošajiem Latvijas un reģiona farmācijas uzņēmumiem - A/S "Olainfarm" - pārņemšanu savā kontrolē.

"Reiderisma mēģinājumi pret Olainfarm", "Prasība tiesā pret Olmafarm", "Tiesa noraida Black Duck Invest prasību", "Čehijas uzņēmums apgalvo, ka kļuvis par lielāko Olainfarm akcionāru", "Policija lidostā aiztur divus čehu pilsoņus un bijušo "Olmafarm" valdes locekli Milanu Beļeviču", šie ir tikai daži no virsrakstiem nepilnu divu mēnešu laikā, kas publicēti Latvijas presē.

Par spīti arestiem, akcionāru iebildēm, "Black Duck Invest" mērķtiecīgi turpina savus centienus pārņemt kontroli uzņēmuma valdē, lai turpinātu iesākto afēru, proti, uzņēmuma akciju iegūšanu. Kas ir šis "Black Duck Invest" un kur tas smēlies tik lielu pārliecību par saviem spēkiem?

Jau šo ceturtdien sāksies 18. Nacionālais Ķīnas Komunistiskās partijas kongress. Tās laikā notiks Kompartijas vadības maiņa un pašreizējā valsts prezidenta Hu Dziņtao vietā stāsies viceprezidents Sji Dziņpins. Bet ko tad līdz ar Ķīnas vadošo politiķu nomaiņu gaidīt no Ķīnas ekonomikas?

Šobrīd valda pārliecība, ka neviens no Ķīnas jaunajiem līderiem nav izteikts reformators un, ja tiks lemts par kādām pārmaiņām, tad tas, visticamāk, notiks lēni. Līdz ar to gaidīt kādas krasas izmaiņas Ķīnas politiskajā vai ekonomikas politikā diez vai būtu ļoti pamatoti.

Līdzīgi uzskata arī eksperti. «Runājot par to, kādu ietekmi atstās uz Ķīnas un pasaules ekonomiku Ķīnas valsts un Kompartijas līderu maiņa, jāpiemin, ka līdz šim (kopš 1980-tajiem gadiem) politiskas elites izmaiņas Ķīnā nebija saistītas ar tūlītējam izmaiņām ekonomiskajā kursā. Ekonomikas politikas ziņā Ķīnā līdz šim bija nodrošināta pēctecība un konsekvence, bet jebkādas izmaiņas kursā tiek ieviestas pakāpeniski. Visdrīzāk arī šoreiz būs tā. Ķīnas valsts un Komunistiskās partijas līderu maiņa neizraisīs lielas izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā īstermiņa perspektīvā. Turklāt Ķīnas politiskās elites maiņa pati par sevi aizņems pietiekami ilgu laiku, un Komunistiskas partijas delegātu sapulce, kas atvērsies Pekinā pēc dažām dienām, ir tikai šī procesa sākums,» skaidro Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

Privatizācijai Latvijā ir sena vēsture, tomēr jau 2003.gadā valdība apzinājās, ka tās mērķi ir sasniegti un privatizācijas process ir jāvirza noslēguma fāzē, uzskata Valsts kontrole.

2005.gadā tika pieņemts Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums, radot normatīvo bāzi, kam vajadzēja sekmēt privatizācijas procesa drīzu pabeigšanu. Tomēr termiņi privatizācijas pabeigšanai tā arī netika noteikti, un privatizācija joprojām turpinās.

Kā konstatēja Valsts kontrole revīzijā Kas valstī notiek valsts īpašumu privatizācijas jomā?, privatizācija patiešām atrodas tās galējā noslēguma fāzē, un tā tas turpinās vismaz pēdējos septiņus gadus – to laikā papildus iepriekšējo gadu apjomam privatizēti vien 3% no kopējā privatizējamo valsts dzīvokļu skaita, izlietoti 2% privatizācijas sertifikātu. Privatizācijas aģentūras valdījumā atlicis vien neliels skaits privatizējamu īpašumu, un pēdējos gados to skaits nav būtiski mainījies, jo zema ir privātpersonu interese tos privatizēt. Starp šiem īpašumiem ir 20 dzīvojamās mājas, 81 dzīvokļu īpašums, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, 695 valsts zemesgabali, informē kontroles pārstāvji.

Adekvāta finansējuma piešķiršana veselības aprūpei ir politiskās gribas jautājums, vienlaikus veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību var veicināt publiskā un privātā sektora sadarbība, kā arī efektīva datu apmaiņa starp visiem pakalpojuma sniedzējiem.

Tāds ir galvenais secinājums pēc tiešraides diskusijas Kur ņemt naudu veselības aprūpei?, kurā nozares pārstāvji un eksperti sprieda par finansējuma iespējām un tā pieejamību dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 23.maija numurā lasi:

Statistika

Investoru piesaiste palikusi nemainīga

Intervija

Namu ilgtspēju apdraud nepabeigta privatizācija. Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas “Mājoklis” Rīgas nodaļas vadītājs Ingārs Daibe

Tēma

Arodskolas absolvents saņem vairāk nekā zinātņu doktors

Ņemot vērā, ka pēc Latvijas Krājbankas atzīšanas par maksātnespējīgu, neviena komercbanka nav izrādījusi interesi par iespēju uzņemties Latvijas Krājbankā esošo privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu, šie konti tiks pārcelti uz valstij piederošo Latvijas Hipotēku un zemes banku.

Tiesa gan, lai arī Hipotēku banka jau šobrīd ir viena no privatizācijas sertifikātu kontu apkalpotājām, arī šis process būs sarežģīts, jo, saskaņā ar valdības lēmumu pārveidot Hipotēku banku par attīstības institūciju, ir nolemts arī pārtraukt tai izsniegtās komercpakalpojumu sniedzēja licences darbību

Ņemot vērā izveidojušos situāciju, likumos ir plānots noteikt, ka privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana nav uzskatāma par komercpakalpojumu. Turklāt, lai pārceltu Latvijas Krājbankā esošos privatizācijas sertifikātu kontus uz Hipotēku banku, būs nepieciešams saņemt attiecīgu Eiropas Komisijas atļauju, otrdien Ministru kabineta sēdē klāstīja Ekonomikas ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Kaspars Lore.

Iecere apvienot Latvijas valstij daļēji piederošos telekomunikācijas uzņēmumus Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom ieinteresējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, šodien ziņo Latvijas Radio (LR).

Laikā, kad Privatizācijas aģentūrā tapa informatīvais ziņojums par abu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldību, ko sākotnēji iniciēja Lattelecom valde, KNAB ar vairākām iesaistītajām ministrijām pārrunājis iespējamos šāda scenārija riskus.

Saskaņā ar LR rīcībā esošo informatīvā ziņojuma projektu, piedāvājumu ciešākai Lattelecom un LMT integrācijai premjeram un ekonomikas ministram iesniedza Lattelecom. Uz šī uzņēmuma sniegto prezentāciju lielā mērā arī atsaucas ziņojuma sagatavotāji Privatizācijas aģentūrā. Skatīšanai valdībā ierobežotās pieejamības dokuments bija jāvirza Ekonomikas ministrijai, kas to nosūtīja saskaņošanai dažām citām ministrijām.

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Var runāt par nepieciešamību palielināt Privatizācijas aģentūras (PA) darba apjomu, bet tās likvidēšanai iemeslu nav, uzskata premjers Māris Kučinskis (ZZS).

Politiķis šorīt LTV Rīta panorāmā pauda viedokli, ka PA darbs, beidzoties privatizācijai, nelietderīgs var šķist, tikai neiedziļinoties situācijā, jo aģentūra bez darba nekad neesot bijusi, piemēram, pašlaik tā pieskata ar KVV Liepājas metalurgs saistītos jautājumus un risina sarunas ar TeliaSonera.

Iespējams, var pamainīt PA funkcijas, taču nedrīkstam pazaudēt iestādes augsto kapacitāti, sacīja Kučinskis un uzsvēra, ka tāda iestāde, kas spēj pārdot valsts īpašumus ne tikai ar sludinājumu palīdzību, bet vest sarunas ar investoriem, valstij ir noteikti nepieciešama.

Kučinskis pieļāva, ka, iespējams, būtu jāpalielina PA darba apjoms, jo tās darba kvalitāte ir gana augsta, lai varētu likt klāt arvien jaunus pienākumus.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Valsts lielie uzņēmumi strādā visas sabiedrības labā, taču bieži parādās diskusijas, kādā kvalitātē norisinās šo uzņēmumu pārvaldība un kā celt to vērtību starptautiskā mērogā. Viens no starptautiskajā praksē pierādītiem veidiem, kā uzlabot uzņēmumu darbības kvalitāti un to pienesumu valsts ekonomikai kopumā, ir to iesaiste kapitāla tirgū, proti, kotēšana biržā. Valsts lielo uzņēmumu akciju kotēšana biržā ievērojami palīdzētu veicināt akciju tirgu, piesaistot ne tikai vietējos, bet arī ārvalstu investorus, kā institucionālos, tā privātos. Pašreiz pastāv spēcīgs pieprasījums, tostarp no reģionālajiem un vietējiem pensiju fondiem, tādēļ būtu jāstrādā pie fondiem pievilcīgiem piedāvājumiem, tas ir iespējams tikai ar lielo uzņēmumu iesaisti.

Pagājušā gada novembrī ar Eiropas Komisijas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas finanšu ministri parakstīja sapratnes memorandu, lai stiprinātu savu ekonomiku un stimulētu investīciju ienākšanu Baltijas valstīs. Puses vienojās saskaņot kapitāla tirgus tiesiskos regulējumus, tādējādi likvidēt esošos investīciju šķēršļus un izveidot nepieciešamo tirgus infrastruktūru. Izveidojot vienotu Baltijas valstu kapitāla tirgu, tiek apvienotas visu trīs valstu stiprās puses, tādējādi pārvarot tos ierobežojumus, ar kuriem bieži sastopamies valstu mazā mēroga dēļ.

Skatoties uz valsts īpašumtiesībām uz uzņēmumiem, pēdējo desmit gadu laikā daudzu valstu pieeja ir mainījusies. Lai arī lielākā daļa valsts uzņēmumu darbojas stratēģiski svarīgās tautsaimniecības nozarēs, šodienas uzmanības centrā daudz mazāk ir pilnīga privatizācija, bet gan tiek likts uzsvars uz uzņēmumu darbības uzlabošanu un ārējā kapitāla piesaistīšanu, pilnībā neatsakoties no galveno stratēģisko uzņēmumu kontroles. Tādējādi lielo valsts uzņēmumu kotēšanās biržā kļūst par dabisku izvēli, kas ceļ uzņēmuma vērtību un veiktspēju, jo vienlaikus tiek paaugstināti to pārvaldības standarti. Kotēšanās biržā paredz stingru tirgus disciplīnu, padarot uzņēmumu pārvaldību atbildīgāku, efektīvāku un konkurētspējīgāku.

Nesen DB rakstīja par riska kapitāla jomas lēnāko attīstību Latvijā un attiecīgi arī mazāko pienesumu kopējai ekonomikai, salīdzinot ar Baltijas kaimiņiem (22.08.). Šīs jomas ekspertes Kristīnes Bērziņas vērtējumā tas ir saistīts ar diviem aspektiem. Pirmais ir uzņēmumu ambīciju trūkums. Otrais ir ar pirmo saistītais vēsturiskais aspekts, «sākot ar to, kā šeit notika privatizācija,» saka eksperte.

Biznesa kultūra nerodas tukšā vietā, bet gan ir atkarīga no uzstādītajiem spēles noteikumiem un veltītajiem resursiem, lai šos noteikumus mērķtiecīgi iedzīvinātu. Ja uzstādījumā nav, piemēram, paredzams tiesiskums un darījumu caurskatāmība, tad ir velti cerēt, ka tādā duļķainumā vairumam radīsies tendence skatīties tālu, jo duļķēs tas vienkārši nav iespējams. Attiecīgi arī efektivitāte un atdeve netiek plānota tālāk par rokas stiepienu.

Tiesisko paredzamību un darījumu caurskatāmību kā kritērijus es neizvēlējos nejauši, jo tie ir pozitīvie raksturlielumi uz efektivitāti vērstai ekonomikai un uzņēmējdarbībai tajā. Negatīvie raksturlielumi ir pretēji – tie ir ekonomiskie un finanšu noziegumi. Tāpēc ne velti uz efektivitāti vērstu uzņēmēju vidē tieši ekonomiskie un finanšu noziegumi tiek uzskatīti par galveno bremzi Latvijas ekonomikas izrāvienam.

Izsludināts Latvijas Nacionālā teātra piebūves metu konkurss, informē Rīgas dome.

«Pateicoties Nacionālā teātra tagadējam izpilddirektoram Ojāram Rubenim nenotika teātrim līdzās esošā zemesgabala privatizācija, kā rezultātā pēc vairāku gadu tiesāšanās, ir iespēja teātrim paplašināties un nākotnē piedāvāt skatītājiem jaunu teātra repertuāru. Kopā ar Latvijas Nacionālo teātri esam sagatavojuši projektēšanas uzdevumu, kas ir profesionāli veidots un atbilst teātra vajadzībām un nodrošina pārdomātus tehnoloģiskos risinājumus, piemēram, teātra dekorāciju uzglabāšanu un pārvietošanu, jauna pārvietojamo skatuvi, darbnīcas, noliktavas, kā arī mēģinājuma telpas. Tajā skaidri iezīmējas jauna, moderna teātra ēka, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un interesantiem zāles risinājumiem. Plānojam, ka pēc metu konkursa noslēgšanās, jaunās piebūves projektēšana notiks apmēram divus gadus un piebūves būvniecība varētu sākties 2022. gadā, kad arī būs beidzies nomas līgums ar tenisa kortu esošo apsaimniekotāju,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs.

Zibens spēriens maciņā - tā maksu par zemes nomu raksturojusi rīdziniece Sarmīte Rublāne, atceroties 2011. gada jūniju. Toreiz ierasto aptuveni četru latu vietā rēķinā pēkšņi parādījās Ls 19,69 mēnesī. Arī Sarmītes vecāki, kuri dzīvo viņai piederošajā dzīvoklī Džohara Dudajeva gatvē 5, uzskata, ka maksa ir par augstu, tāpēc šie rēķini paliek neapmaksāti, vēsta laikraksts Diena.

Tā darot arī daudzi citi nama iedzīvotāji.

Kā raksta laikraksts, dzīvokļu īpašnieku attiecības ar zemes īpašniekiem ir problēmu kamols, kam joprojām nav izdevies atrast atrisinājumu. Sarunās ar dzīvokļu īpašniekiem noskaidrojies, ka cilvēkiem ir daudz neskaidrību - gan par to, kurā brīdī un no kurienes uzradušies zemes īpašnieki, ja iepriekš apgalvots, ka tādu nav, gan par to, kāpēc mājām piemērītie zemesgabali bieži vien ir daudz lielāki nekā pēc likuma piekrītošā teritorija.

«2000. gadā, kad privatizējām dzīvokli, tika teikts - nākamais solis būs zemes privatizācija, šobrīd neviens nevar pateikt, kad tas būs, bet, kad process sāksies, jums tiks nosūtīts uzaicinājums, tāpat kā par dzīvokļa privatizāciju. Gāja laiks, uzaicinājumu neviens nesaņēma,» Dienai stāstījusi S. Rublāne.

Privātas tehniskās apskates stacijas nozīmēs augstākas cenas un zemāku kvalitāti, biedē šobrīd tirgū strādājošie. VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārveidošana par valsts aģentūru un tai piederošo daļu pārdošana uzņēmumos, kuri operē tehniskās apskates stacijas (TAS), tādējādi likvidējot CSDD monopolu un radot brīvo tirgu šajā jomā, izpostīs daudzu gadu gaitā radīto sistēmu, uzskata iesaistītie, kritizējot šo Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītās darba grupas rekomendāciju.

Savulaik Satiksmes ministrija (SM) uzdeva CSDD nodrošināt TAS tīklu Latvijā. Tādēļ CSDD kā dibinātājs veidoja kopīgus uzņēmumus ar privāta kapitāla piesaisti. Šobrīd lielāko daļu tehnisko apskašu veic SIA Auteko&TUV Latvija, kuras vācu dalībnieki ir ieinteresēti privatizācijā. Transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu uzdots veikt CSDD vai tās akreditētai personai.

Patlaban brīvā tirgus tehniskās apskates jomā nav un minētie uzņēmumi ir kā CSDD apakšuzņēmēji, norāda CSDD valdes loceklis Imants Paeglītis, kuram nav izprotams, kāpēc iznīcināt labi darbojošos sistēmu. Šobrīd no malas neviens jauns spēlētājs tirgū ienākt nevar, bet privatizācijas gadījumā būtu nepieciešams veikt grozījumus vairākos normtīvajos aktos. Pēc viņa teiktā, CSDD pērna gadā peļņa bija apmēram 1,4 milj. Ls pie 23 milj. Ls apgrozījuma. Savukārt Auteko&TUV Latvija 2012. gada neto apgrozījums bija 3,44 milj. Ls un tīrā peļņā 0,47 milj. Ls, kas dod 19% rentabilitāti.

Valstij rūpniecības uzņēmuma a/s Liepājas metalurgs gadījumā būs jāuzņemas kādi zaudējumi, taču tos var mazināt, atrodot investoru un pareizi strukturizējot investoru piesaistīšanas darījumu, - šādu viedokli pauda Bank M2M Europe valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

«Šim uzņēmumam ir vieta Latvijā, arī Eiropas kontekstā tas viennozīmīgi var pastāvēt. Taču uzņēmuma finanses ir jāsaved kārtībā,» sacīja R. Idelsons, atzīstot, ka laikam jau Liepājas metalurgs pēdējos gados netika ļoti labi vadīts.

Liepājas metalurga jautājuma nerisināšana, vilkšana garumā situāciju tikai pasliktinās, vērtēja eksperts. Viņaprāt, valstij ir jācīnās par savām interesēm.

«No otras puses, protams, var redzēt, ka valsts pēdējos gados ar investoru piesaistīšanu ne pārāk veiksmīgi darbojas. Tikko uzņēmums nonāk valsts īpašumā, tā tas no valsts īpašuma vairs neiziet - to var redzēt gan airBaltic, gan Citadeles gadījumā. Neviena privatizācija pēdējā laikā nav notikusi, tas ir ļoti nepareizi. Valstij nav jānodarbojas ar uzņēmumu pārvaldīšanu. Nebūs īpaši pareizi, ja Liepājas metalurgs kļūs par kārtējo gadījumu, kad valsts uzņēmumu pārņem, mēģina pārvaldīt un pārdod. Loģiskākais ceļš būtu atrast investoru, kas kopā ar valsti situāciju atrisinātu uzreiz, lai valstij nevienā brīdī nebūtu jāuzņemas uzņēmuma pārvaldīšana,» viedokli pauda R. Idelsons.

Divu gadu tālākpārdošanas aizlieguma termiņš Citadeles bankas pircējiem ir pilnīgi bezjēdzīgs un finanšu tirgos elementāri apejams. Ar opciju darījumiem var panākt īpašnieku maiņu, arī nepārdodot akcijas

Ar vārdiem «Privatizācijas aģentūra uzskata, ka viņi ir panākuši tādu vienošanos, kādu ir panākuši» Latvijas premjere Laimdota Straujuma pretendē ne tikai uz gada komiskākā citāta autores godu, bet, iespējams, arī vēlas demonstrēt, ka valdībai šo vienošanos nav nekāda sakara. Privatizācijas aģentūra atrodas pilnībā ārpus kontroles, sazin ko un ar ko vienojas, un premjerei atliek tikai noplātīt rokas, pasakot «kā nu ir, tā ir».

Šāda nevarības poza valdības vadītājai ir iracionāla pašos pamatos, it īpaši atceroties Citadeles tirgošanas pēdējo mēnešu vēsturi. Slēgtā valdības sēdē pēkšņi izkristalizējās viens ekskluzīvs pircējs – ASV fonds Ripplewood Holdings. Pēc brīža izrādījās, ka šis fonds tomēr pirks tikai 25% no valstij piederošajām Citadeles akcijām, 50% atvēlot «pasaules līmeņa finanšu cilvēkiem», no kuriem viens, kā rakstīja portāls pietiek.com, izrādījās svaigi notiesāts par nodokļu nemaksāšanu. Kā ziņoja laikraksts Diena, varas partijas Vienotība spices cilvēki, ieskaitot jaunizcepto Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski, šovasar kopā ar šī fonda pārstāvi devās braucienā uz Gruziju. Pilnīgi nejauši, protams, un par Citadeles darījumu ne vārdiņa nerunājot. Pati Citadeles tirgošana izrādījās ļoti konfidenciāla, tāpat kā šīs bankas pārdošanas summa, kas, uz pirkstiem sametot no valdības pārstāvju izteiktajiem pusvārdiem, pašlaik izskatās pēc diezgan pieticīgiem 74 milj. eiro. Tagad kā pēdējais lielākais sasniegums sabiedrībai tiek prezentēts, ka jaunie Citadeles īpašnieki banku nedrīkstēs pārdot veselus divus gadus, lai gan bija gribējuši to piespiedu kārtā paturēt ne ilgāk par vienu gadu.