Jaunākais izdevums

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija lēmumu par Rīgas domes pieļautajiem pārkāpumiem Dienvidu tilta būvniecībā nepieņem, neieradušos amatpersonu dēļ.

Uzklausot Valsts kontroles atzinumu par Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdētajiem 27 milj. Ls, Saeimas deputāti lēmuma pieņemšanu atlikt uz nedēļu. Kā Db jau vairākkārt rakstīja, Valsts kontrole Dienvidu tilta būvniecībā atklājusi vairākus būtiskus pārkāpumus, kas ievērojami sadārdzinājis tilta būvniecības procesu.

«Pirmkārt, nekur nav atrodams tehniski ekonomiskais pamatojums, lai izvērtētu aizņemto līdzekļu optimālu izlietojumu un atmaksu. Otrkārt, ir pamats domāt, ka Rīgas dome (RD) 305 milj. Ls finansējuma piesaistē no Deutsche Bank ir veikusi simulatīvas darbības ar a/s Dienvidu tilts, lai aiz tām paslēptu faktisku aizņēmumu, kas nav veikts atbilstoši pašvaldību aizņēmumu normām. Turklāt RD nav izvērtējusi Kohēzijas fonda līdzekļu piesaisti, jo esošais aizdevums ir dārgs un 305 milj. Ls pamatsummai pievienojis vēl 263 milj. Ls.

Treškārt, RD ir nepamatoti iztērējusi 27 milj. Ls, pilnībā neatgūstot 6 milj. Ls, kas tikušisamaksāti vēl pirms tilta būvniecības uzsākšanas, melno metālu iepirkumu vienu pozīciju iekļaujot tāmēs divreiz kopsummā par 12.3 milj. Ls, vairāk nekā 9 milj. Ls zaudējot valūtas kursu svārstībās par eiro paņemto kredītu un par 140 tūkst. Ls uzturot Dienvidu tilta būvniecības struktūrvienību,» norādīja Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Viņa piebilda, ka pārbaudē konstatētos pārkāpumus RD apņēmusies izvērtēt līdz šī gada 1. oktobrim.

Uz Saeimas komisijas sēdi atnākušie daži RD departamentu vadītāji vārgi atrunājās, ka, viņuprāt, nekādu būtisku pārkāpumu tomēr neesot. Viss noticis atbilstoši 2004. gadā noslēgtajam būvniecības līgumam, kuru gandrīz par 1 milj. Ls sagatavojuši RD piesaistīti juristi, ignorējot pašas RD juridisko departamentu. «Dienvidu tilts nav dārgākais Eiropā, kā bieži tiek runāts, mēs esam salīdzinājuši būvniecības kvadrātmetra izmaksas 7 pēdējos gados Eiropā celtiem citiem līdzīgiem tiltiem, no kuriem Dienvidu tilts ir lētākais,» uzsvēra RD Attīstības departamenta vadītājs Gvido Princis. «Pateicoties pēdējo 5 gadu pozitīvajam RD budžetam, sākt atmaksāt aizdevumu nākamgad RD nevajadzētu būt problēmām,» piebilda RD Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknusa. Viņa gan piebilda, ka būvniecības indeksu un koeficientu aprēķina dēļ, Dienvidu tilta 2. un 3. kārtas būvniecības izmaksas nesaruks tikpat strauji, kā pirms pāris gadiem pieauga.

Par vienīgo atbildīgo minēto līgumu noslēgšanā, kas iespējams tomēr Rīgas pašvaldībai ir pārāk neizdevīgi, sēdes laikā tika minēts vienīgi bijušais RD Attīstības departamenta vadītājs Vilnis Štrams, kuru pirms apmēram gada KNAB aizturēja par kukuļošanu, bet kurš no apcietinājuma tika atbrīvots pret 80 tūkst. Ls drošības naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts autoceļu un tiltu atjaunošanai prasa papildus 7,9 miljonus eiro

Žanete Hāka, 22.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējais tiltu atjaunošanas deficīts ir 152 miljoni eiro, no kuriem galvenajos autoceļos tas ir 43 miljoni eiro, reģionālajos autoceļos - 43 miljoni eiro, bet vietējos autoceļos - 66 miljoni eiro.

Tā liecina Satiksmes ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļautie pērn aprēķinātie dati, ko otrdien izskatīja Ministru kabinets.

Lai uzlabotu tiltu stāvokli, sākot ar 2014. – 2016.gada plānošanas periodu SM pieņēmusi lēmumu tiltu programmām piešķirt finansējumu ne mazāk par 7% no autoceļu tīkla kapitālieguldījumiem plānotajiem līdzekļiem, tomēr vēl arvien šie līdzekļi ir nepietiekami un nespēj mazināt tiltu tehniskā stāvokļa pasliktināšanos apjomus, skaidro SM.

Jau ilgākā laika periodā tiltu pārbūves un atjaunošanas darbu apjomi ir bijuši mazāki par tiltu novecošanās ātrumu un ir uzkrājies ļoti liels atlikto darbu apjoms. Neveikto darbu rezultātā daļa tiltu šobrīd vairs neatbilst pieaugošajām ekspluatācijas, satiksmes drošības un standartu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām, tāpēc Valsts kontrolei nav pārliecības par vismaz 98 pašvaldības tiltu drošību, informē Valsts kontrole.

Latvijā kopumā ir aptuveni 3000 tiltu, no kuriem vairāk nekā trešdaļa ir pašvaldību īpašumā. Lielākā daļa tiltu ir celti pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados un pašvaldību pārziņā un aprūpē ir nonākuši līdz ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Valsts kontrole veica revīziju 11 pašvaldībās, konstatējot, ka šo pašvaldību tiltiem nav tikusi pievērsta nepieciešamā uzmanība ne no valsts puses, ne no to tiešajiem saimniekiem - pašvaldībām. Rezultātā no šo pašvaldību īpašumā esošajiem 332 tiltiem par vismaz 98 tiltu drošību pārliecības nav.

Lai arī normatīvie akti precīzi nenosaka konkrētas pārvaldības darbības tiltu īpašniekiem, tomēr rīcības algoritmu krietns un rūpīgs saimnieks var rast Latvijas standartā LVS 190-11:2009 "Tilta inspekcija un pārbaude ar slodzi", kā arī VSIA "Latvijas Valsts ceļi" izstrādātajās "Tiltu pārvaldīšanas vadlīnijās" un "Tiltu inspekcijas rokasgrāmatā", skaidro revidenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiltam Skrīveros nokritusi ietve kopā ar malējo siju

Žanete Hāka, 02.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrīveros uz reģionālā autoceļa Augšlīgatne–Skrīveri (P32) 73,18 km tiltam pāri Maizītes upei 21. aprīlī nokritusi tilta ietve kopā ar malējo siju, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Uzreiz pēc šī notikuma tiltu apsekoja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) speciālisti un tika secināts, ka transporta satiksme pār tiltam var notikt, tilta malas tika norobežotas. Arī papildus piesaistītie eksperti ir atzinuši, ka satiksmi pār tiltam nav jāslēdz, tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Patlaban tilta pusē kur nokrita ietve ir uzlikti norobežojoši betona bloki, pie tilta ir izvietotas arī ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes. Tuvākajā laikā bloki tiks novietoti arī tilta otrā pusē, kurā ir ietve. Drošības apsvērumu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu joslu.

Tiltu papildus ir apsekojuši pieaicinātie eksperti, kuri ir snieguši atzinumu: tilta sijas nogāšanos izraisīja savienojošo detaļu korozijas bojājumi sijas diafragmās. Konstrukciju savienojošās detaļas bija stipri sarūsējušas, un transporta radītās vibrācijas rezultātā ietve nokrita. Eksperti devuši atzinumu, ka tilta nestspēja ir atbilstoša ikdienas satiksmes slodzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pieņēma lēmumu atlaist Rīgas domi.

Dome gan vēl darbu turpina, jo Rīgas domes atlaišanas likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, par ko lēmumu desmit dienu laikā jāpieņem Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Lai arī pirmajā lasījumā par likumprojektu balsoja tikai četras koalīcijas partijas un knapi tika savākts nepieciešamo balsu skaits, piektdien par Rīgas domes atlaišanu balsoja visi valdībā pārstāvētie politiskie spēki - par nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 22 tautas kalpi.

Balsojumā nepiedalījās četri Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāti, savukārt pret likumprojektu balsoja partijas "Saskaņa" frakcijas deputāti, kā arī vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Gandrīz puse valsts pārziņā esošo tiltu ir sliktā tehniskā stāvoklī

LETA, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 969 valsts pārziņā esošajiem tiltiem gandrīz puse ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, liecina «Latvijas valsts ceļu» sniegtā informācija par pērn veikto tiltu inspekciju datiem.

Vairāk nekā trešdaļas jeb 34,9% tiltu tehniskais stāvoklis ir vērtējams kā slikts, bet 12,1% tiltu - kā ļoti slikts.

Kā norāda LVC, dati liecina, ka sliktākā stāvoklī ir tilti uz valsts vietējiem un reģionālajiem autoceļiem, labākā - uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Valsts pārziņā ir 969 tilti, to skaitā arī satiksmes pārvadi un caurtekas. Kā uzsver ceļu apsaimniekotāji, tiltu uzraudzībai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un patlaban neviens no valsts pārziņā esošajiem tiltiem nav slēgts satiksmei, to nestspēja ir pietiekoša. Tiesa gan, 51 tiltam ir ieviesti satiksmes ierobežojumi, pārsvarā tie ir gabarītu ierobežojumi - masas, platuma, uc.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Valsts kontrolei izrādīsies taisnība un Dienvidu tilta būvniecības laikā ir pieļauti smagi pārkāpumi, tad Rīgas domes deputāti lēmumu pieņemšanas procesā ir tikuši maldināti.

To paziņojis Rīgas mērs Jānis Birks. Viņš arī pavēstījis, ka augstu vērtē Valsts kontroles līdz šim padarīto un ir ieinteresēts, lai pēc iespējas ātrāk tiktu izvērtēti gan Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, gan Valsts kontroles izteiktie savstarpējie argumenti Dienvidu tilta revīzijas jautājumā.

„Dienvidu tilts ir „locīts un šķobīts” jau pietiekami ilgu laiku, tādēļ beidzot šim jautājumam ir jāpieliek punkts. Tas faktiski bija politisks lēmums – uzsākt Dienvidu tilta būvniecību, ar ko bijuši saistīti vairāki domes sasaukumi jau kopš 2002. gada. Visi turpmākie lēmumi jau bija saistīti ar to – būt vai nebūt jaunam tiltam Rīgā. Pa šo laiku daudzi savus amatus jau ir atstājuši, tomēr skaidrs ir viens – ikvienam dokumentam, ikvienai tāmei un ikvienam rēķinam apakšā ir atbildīgo cilvēku paraksti, kas ar savu galvu atbild par katru sperto soli, par katru pieņemto lēmumu,” uzskata J.Birks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Autoceļu un tiltu uzturēšanai piešķir papildus 3,7 miljonus eiro

Žanete Hāka, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma lēmumu piešķirt papildus 3,7 miljonus eiro valsts vietējo autoceļu un tiltu uzturēšanas darbiem, informē Satiksmes ministrijas pārstāvji.

Papildus saņemtais finansējums ļaus jau šogad veikt valsts autoceļu tīklā neatliekamus tiltu un vietējo autoceļu ar sabrukušu segumu uzturēšanas darbus.

2,2 miljonus eiro plānots novirzīt tiltu ikdienas uzturēšanai, vienu miljonu eiro – tiltu rekonstrukcijai, bet 0,5 miljonus eiro – vietējo ceļu ikdienas uzturēšanai.

Par šiem līdzekļiem tiks uzlabots valsts vietējo autoceļu seguma stāvoklis, atjaunota ūdens atvade no ceļiem un veikti tiltu ārkārtas uzturēšanas darbi, novēršot ekspluatācijas laikā radušos bojājumus un defektus, atjaunojot vai nomainot atsevišķus tiltu konstruktīvos elementus un veicot citus nepieciešamos uzturēšanas pasākumus tiltu ilgmūžības un funkcionalitātes nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā A. Deglava pārvada slēgšanu, no ceturtdienas, 25.aprīļa, Rīgas satiksme ir izstrādājusi izmaiņas 11., 22. trolejbusa un 3., 6., 13., 47., 50., 51. un 52. autobusa maršrutiem.

11.trolejbusa maršruts – slēgts. Mēneša biļetes, kas iegādātas minētajam maršrutam, var izmantot 13.trolejbusa maršrutā bez reģistrācijas.

22.trolejbusa maršruts virzienā uz Centrālo staciju brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem brauc pa maršrutu līdz Avotu ielai, tālāk pa Avotu ielu, J.Asara ielu, Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

3. un 6.autobusa maršruts virzienā uz Daugavgrīvu, Abrenes ielu brauc pa maršrutu līdz A.Deglava ielai, tālāk pa A.Deglava ielu, Nīcgales ielu, Dzelzavas ielu, Vaidavas ielu, Ieriķu ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, A.Čaka ielu, Pērnavas ielu un tālāk pa maršrutu. Virzienā uz Pļavniekiem, Dreiliņiem brauc pa maršrutu līdz Pērnavas ielai, tālāk pa Pērnavas ielu, A.Čaka ielu, Jorģa Zemitāna tiltu, Dzelzavas ielu, Nīcgales ielu, A.Deglava ielu un tālāk pa maršrutu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes amatpersonas joprojām neuzskata sevi par vainīgām 27 miljonu latu izšķērdēšanā Dienvidu tilta būvniecības laikā, bet arī nenoveļ atbildību uz saviem priekšgājējiem.

Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas sēdē Rīgas mērs Jānis Birks apgalvoja, ka ir ieinteresēts, lai ģenerālprokuratūra pēc iespējas ātrāk izmeklētu iespējamo līdzekļu izšķērdēšanu un nosauktu atbildīgās amatpersonas. Taču viņš iebilda pret dažu politiķu centieniem šo situāciju izmantot sava tēla spodrināšanai priekšvēlēšanu laikā. „Nevienam nav morālas tiesības uzņemties tiesneša lomu,” uzsvēra Rīgas mērs, netieši vēršoties pret Baibu Brigmani (JL), kura uzdeva daudzus jautājumus un rosināja nosaukt vainīgos, taču tieši Jaunā laika vadītā dome lēma par tilta otrās kārtas būvniecību, nepiesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu, par ko pārmetusi Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Rīgas domei nav iespēju uzsākt tiesvedību saistībā ar iespējamajiem amatpersonu pārkāpumiem, jo līdz šim maksājumus par Dienvidu tilta būvniecību ir veikusi Deutsche Bank AG, informē Rīgas dome.

Ņemot vērā, ka pienākums sākt norēķinus Rīgas domei iestāsies tikai 2010. gada otrajā pusē, tiešie zaudējumi pašvaldībai uz šo brīdi nav radušies.

RD norāda, ka advokātu birojs Grunte & Cers atzinumā norāda uz to, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora 2004. gada 30. martā noslēgtais līgums ar AS Dienvidu tilts būtiski atšķiras no konkursa nolikuma. Līgumā pretēji konkursa noteikumiem iekļauts līguma cenas sadārdzinājums inflācijas, valūtas sistēmas izmaiņu un melnā metāla cenas pieauguma rezultātā.

Tāpat Rīgas dome vērš AS Dienvidu tilts uzmanību un to, ka līdz šim maksājumus, kas izriet no līguma par Dienvidu tilta būvniecību, uzņēmums ir saņēmis no Deutsche Bank AG, jo Rīgas domes pienākums maksāt par būvdarbiem vēl nav iestājies. Līdz ar to būvniecības cenu pieauguma sadārdzinājumu spēkā neesamība varētu ietekmēt Deutsche Bank AG piedāvāto Dienvidu tilta būvniecības finansējuma modeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) nolēmis atkāpties no amata, teikts viņa šodien izplatītajā paziņojumā.

Šo lēmumu izraisīja nesaskaņas un šķelšanās koalīcijā saistībā ar iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Kā norāda Staķis, kopš Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām 2020.gadā viņš esot strādājis, lai Latvijas galvaspilsētā ieviestu modernas, ilgtspējīgas pārmaiņas un labākās pārvaldības prakses.

Viens no galvenajiem principiem viņam esot bijusi godīga pārvaldība, kas izpaužas kā atklāti konkursi, profesionāļi kapitālsabiedrību vadībā, nulles tolerance pret izšķērdību, korupciju vai politiskajiem ielikteņiem.

Šo principu viņš esot ievērojis, nododot izvērtēšanai informāciju par naudas izšķērdēšanu Rīgas domes Satiksmes departamentā, kā arī laikus par to informējot par satiksmes jomu atbildīgās Rīgas domes amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Brīvdienās slēgs satiksmi Bauskas ielas posmā

Lelde Petrāne, 03.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju uzmanību uz to, ka brīvdienās 5. un 6.oktobrī tiks slēgta satiksme Bauskas ielas posmā no Rīgas Piena kombināta līdz pilsētas robežai virzienā uz Valdlaučiem.

Šādi satiksmes ierobežojumi nepieciešami, lai ieklātu asfaltu Dienvidu tilta 3.kārtas rotācijas aplim pie Bauskas ielas.

Autovadītāji aicināti izmantot apbraucamos ceļus. Piemēram, tie, kuri brauc no Ķekavas, autoceļa A7 un Bauskas ielas krustojumā aicināti braukt taisni pa A7 un pie jaunizbūvētā viadukta nogriezties pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītājiem, kas no Valdlaučiem vēlas nokļūt uz Dienvidu tilta, jāizmanto apbraucamais ceļš pa Bauskas ielu uz A7 un krustojumā jāveic manevrs pa labi, jābrauc līdz jaunizbūvētajam viaduktam un jānogriežas pa labi uz Dienvidu tiltu.

Autovadītāji, kuri brauc no Dienvidu tilta uz Valdlaučiem, aicināti izmantot apbraucamo ceļu, braucot pa labi uz Bauskas ielu gar Rīgas Piena kombinātu līdz Mūkusalas ielai un, apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, turpināt ceļu pa Ziepniekkalna ielu līdz Maximas noliktavām. Tomēr, ja ir iespējams, Satiksmes departaments aicina izmantot citu tiltu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību sola pabeigt Transport Systems

BNS, 03.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislētāk Dienvidu tilta trešās kārtas – posma no Bauskas ielas līdz Ziepniekkalna ielai – būvniecību pabeigt sola Dienvidu tilta ģenerālbūvnieks Transport Systems, liecina neoficiāla informācija.

Saskaņā ar to konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecības pabeigšanu iesniegtie pretendentu piedāvājumi, kas ietver būvniecību un finansējumu, ir no 23,383 miljoniem latu līdz 31,758 miljoniem latu ar pievienotās vērtības nodokli.

Transport Systems Zemgales virziena maģistrālā transporta mezgla būvniecību ar finansējuma piesaisti piedāvā pabeigt par 23,383 miljoniem latu, piegādātāju apvienības ACB, Tilts un viadukts piedāvātā summa ir 23,604 miljoni latu, kompānijas AB Kauno tiltai – 25,792 miljoni latu, savukārt būvfirmu grupa Binders un Arčers būvniecību sola pabeigt par 31,758 miljoniem latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspluatācijā ir nodota A klases noliktavu, tirdzniecības un biroju telpu kompleksa “Dienvidu vārti”, kas atrodas Rīgā, Rēzeknes ielā, ceturtā kārta, informē projekta attīstītājs.

Projekta “Dienvidu vārti” attīstītājs ir LNK Properties, kas veiksmīgi realizē noliktavu, rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai, savukārt būvdarbus veica AS “LNK Industries”.

Komplekss “Dienvidu vārti”, kura būvniecība tika uzsākta 2019. gada pavasarī, ir A klases industriālais parks, kas 5 hektāru plašajā teritorijā apvieno daudzfunkcionālas noliktavu, biroju, tirdzniecības un ražošanas telpas ar attīstītu infrastruktūru. Ceturtajā kārtā ekspluatācijā tika nodota divstāvu ēka ar kopējo platību 4210 m2. Tā būvēta, ievērojot energoefektivitātes principus, un pilnībā aprīkota ar mūsdienīgām inženierkomunikācijām un telekomunikācijām. Kompleksā ir pieejamas elektrouzlādes stacijas un plānots uzstādīt saules paneļus. Plašās “Dienvidu vārti” telpas ir piemērotas, gan maziem un vidējiem, gan liela mēroga un apjoma uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšana izmaksājusi 57,8 miljonus eiro

Db.lv, 08.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē 21.martā sesto gadu pēc kārtas norisinājās spageti tiltu konstruēšanas sacensības STiKS. Pasākumā, kur dalībnieki no makaroniem un līmes veidoja pēc iespējas izturīgākas tilta konstrukcijas, šogad piedalījās 100 dalībnieku, pārstāvot 18 mācību iestādes.

Sešu stundu laikā sacensību dalībnieki pārvērta trauslos spageti makaronus izturīgās tiltu konstrukcijās. Tika izmantotas visdažādākās tiltu konstrukcijas un saistvielas, cenšoties atrast spēcīgāko kombināciju, lai tilts spētu izturēt pēc iespējas lielāku slodzi.

Mājās gatavoto Lielo tiltu kategorijā piedalījās 7 komandas, bet 2 no tām bija uzbūvējušas pat 2 tiltus, kas sacensības padarīja īpaši aizraujošas. Pārliecinošu 1. vietu ieguva komanda «JAM» (dalībnieki: Artūrs Vēvers, Jānis Lungevics, Māris Puriņš) ar rezultātu 476.14 kg, kam pietrūka vien vairāk par 8 kg līdz jaunam Latvijas rekordam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Latvijas Ceļu būvētājs (LCB) izvietotie Geocaching slēpņi tiek aktīvi apmeklēti arī gadu pēc to novietošanas patiltēs. Turklāt apmeklētāju publicētie komentāri Geocaching.com vēsta, ka nav mazinājies iedzīvotāju sašutums par valsts pārziņā esošo tiltu bēdīgo stāvokli, informē LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

No biedrības LCB izvietotajiem Geocaching slēpņiem apmeklētāji visaktīvāk pulcējušies apskatīt tiltus pār Ranku (Ogres novads), Iecavu (Iecavas novads) un Sidrabi (Jelgavas novads), kur koncentrējusies ceturtdaļa no visiem apmeklētājiem. Savukārt tilti pār Viesīti (Viesītes novads) un Bērzaunes upi (Madonas novads) šogad apmeklētājiem ir slēgti.

«Kopš slēpņu izvietošanas esam saņēmuši ļoti daudz iedzīvotāju komentāru par tiltu bēdīgo stāvokli. Mums ir prieks, ka iedzīvotāji nav bijuši vienaldzīgi un aktīvi iesaistījušies bēdīgo tiltu apsekošanā. Diemžēl tikai ar iedzīvotāju iniciatīvu vien šajā gadījumā nepietiek – ir jāiesaistās arī valstij. Gada laikā valsts izrādītā iniciatīva ir bijusi diezgan niecīga. No tiltiem, kuros pērn izvietojām slēpņus, izmaiņas šogad plānotas vien divos tiltos. Tiltam pār Viesīti beidzot uzsākti ilgi gaidītie remontdarbi, bet tiltu pār Bērzaunes upi sliktā stāvokļa dēļ iecerēts nojaukt, komentē,» Z. Brunavs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LAU uz 130 tiltiem veicis darbus 2,2 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness, 03.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) 2,2 miljonu eiro apmērā veic ikdienas uzturēšanas darbus uz 130 tiltiem, informē LAU sabiedrisko attiecību speciāliste Sigita Audere.

Viņa informē, ka izpildīti 90% no plānotajiem tiltu stāvokļa uzlabošanas darbiem un pašlaik darbi turpinās vēl pie tiltu brauktuvju šuvju remonta. Lai novērstu tiltu konstrukciju bojājumu progresēšanu, šogad tiem tika pievērsta pastiprināta uzmanība un veikti neatliekami ikdienas uzturēšanas darbi.

Lai paildzinātu tiltu segumu kalpošanas laiku un autovadītājiem būtu komfortablāki braukšanas apstākļi, 1,6 km garumā uz tiltu segumiem ir veikta vienkārtas virsmas apstrāde, salabotas bedres 33 152 m2 platībā, kā arī veikta tiltu segumu plaisu aizpildīšana.

Tiltu margas un barjeras 2843 m2 platībā ir apstrādātas ar pretkorozijas grunti un nokrāsotas, tādējādi tās aizsargājot no apkārtējās vides ietekmes un korozijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Rīgas mēru Jāni Birku šokējuši Valsts kontroles secinājumi par Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdētajiem 27 miljoniem latu, revīzijas rezultāti nekādi neietekmēs tilta otrās un trešās kārtas būvniecību.

J.Birks vairākkārt uzsvēris, ka augstu vērtē Valsts kontroles (VK) padarīto un esot runājis gan ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, gan Pilsētas attīstības departamenta vadītāju Gvido Princi. Tā kā abu pušu viedokļi atšķiras, J.Birks uzskata, ka situācija jāizvērtē tiesībsargājošajām iestādēm. Kā ziņots, VK nosūtīs revīzijas rezultātus Ģenerālprokuratūrai.

Nekādi netiks ietekmēta Dienvidu tilta otrās un trešās kārtas būvniecība, kuru veic tie paši būvnieki, kas būvēja pašu tiltu – AS Dienvidu tilts. „Ir bijuši precedenti, ka objektu apturēšana rada milzīgus zaudējumus,” izteicās mēra preses sekretāre Kristīne Liepa. Jau ziņots, ka kopā ar PVN un inflācijas sadārdzinājumu, kā arī banku aizdevuma procentiem Dienvidu tilta otrā kārta varētu izmaksāt pat līdz 313.4 miljoniem latu, bet trešās kārtas izmaksas lēš ap 28 miljoniem latu, no kuriem septiņi miljoni varētu būt finansējums no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība var gaidīt līdz oktobrim, kad pēc Saeimas vēlēšanām būs skaidrība par iespējām piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, norāda Rīgas domes (RD) priekšsēdētājs Nils Ušakovs.

Viņš uzsvēra, ka pašvaldībai trešās kārtas būvniecību vajadzēs pabeigt un par to nav šaubu.

«To [tilta trešo kārtu] pabeigt un nodot ekspluatācijā bija plānots 2012.gadā, līdz ar to mums ir laiks. Būvniekiem tagad ir brīvie resursi, un viņi ir gatavi kaut ko pabeigt,» klāstīja Ušakovs.

Rīgas mērs paskaidroja, ka par Dienvidu tilta trešās kārtas jeb Zemgales maģistrālā transporta mezgla būvniecību pilsētai, visticamāk, būs jāmaksā no pilsētas budžeta, jo pašvaldība līdzekļus diez vai aizņemsies.

Tā kā būvniecībai nepieciešami 10-14 miljoni latu, kurus vajadzēs noņemt citiem mērķiem, pašvaldība ir ieinteresēta pagaidīt līdz oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits šodien ir izsludinājis Saeimas pieņemto Rīgas domes atlaišanas likumu.

Likums paredz, ka ārkārtas vēlēšanas ir jāsarīko divu mēnešu laikā pēc domes atlaišanas, attiecīgi plānots, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25.aprīlī.

Līdz ar domes atlaišanu pilsētas vadības grožus pārņems pagaidu padome, kas pildīs likumos paredzētās domes funkcijas un darbosies līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāks jaunievēlētā dome. Pagaidu administrācijas locekļi izvēlēti, "ņemot vērā viņu iepriekšējo pieredzi darbā valsts pārvaldē, personu reputāciju un izglītību, lai nodrošinātu pagaidu administrācijas spēju efektīvi darboties un risināt pašvaldību darbībā nepieciešamo stratēģisko un operatīvo uzdevumu izpildi".

Pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz ārkārtas vēlēšanām būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, vadītāja vietnieks būs Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš, bet administrācijas locekļa amatā strādās Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecība varētu atsākties nākamā gada aprīlī, informē Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka ziemā neviens neko nebūvēs, un pašvaldībai savi mājas darbi ir jāpaveic līdz nākamā gada aprīlim.

«Ja aprīlī sāksies tilta trešās kārtas būvdarbi, to varētu pabeigt līdz gada beigām. Pa nepilnu gadu līdz nākamā gada pavasarim šos darbus ir iespējams paveikt. Vismaz tā apgalvo mūsu profesionāļi,» sacīja Ameriks.

Rīgas vicemērs paskaidroja, ka iepriekš līgums ar esošo būvnieku tika izbeigts, jo tajā bija noteikts, ka tiek ņemti vērā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) oficiālie dati par būvniecības cenu izmaiņām tiltu un transporta būvju celtniecībā. «Brīdī, kad CSP iedeva datus, kuros norādīts, ka tiltu būvē līdz šim ir bijusi deflācija, Dienvidu tilta būvnieki uzreiz apgalvoja, ka tas ir pilnīgs murgs un ka viņi par to cenu, kas ir apkopota, vadoties no CSP datiem, darbu nevar paveikt un cenu samazināt nav iespējams. Viņuprāt, CSP ir kļūdījusies un, tik lielā mērā viņi nav gatavi piekāpties. Tādējādi dome nonāca strupceļā – vai nu mēs sākam ilgu un garu tiesvedību ar būvnieku, lai noskaidrotu, kuram tad ir taisnība, vai arī pārtraucam līgumu. Tādējādi līgums tika izbeigts,» viņš klāstīja.

Komentāri

Pievienot komentāru