Jaunākais izdevums

Mežizstrādes un mežu kopšanas pakalpojumu sniedzēju deficīts spiedīs meklēt risinājumus, jo, ilgstoši atliekot meža kopšanas darbus, var ciest nākotnes meža vērtība.Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš norāda, ka nākamgad būtiskie izaicinājumi būs saistīti ar koksnes cenu korekcijām pēc šā gada rekordcenām, bet perspektīvā – ar ES Zaļā kursa prasību saprātīgu ieviešanu Latvijā.

Fragments no intervijas

Vai 2022. gadā LVM sasniegs pusmiljarda neto apgrozījumu, jo īpaši, ja deviņos mēnešos jau bija sasniegts 406 milj. eiro apgrozījums?

Jā, 2022. gads LVM būs rekordgads gan pēc neto apgrozījuma, gan arī pēc peļņas apmēra. Vienlaikus rekorda gads nenozīmē, ka tas ir veselīgs, jo izejmateriālu ražotājiem cenas virsotņu un strauju kritumu laiks nav tas labākais, tāpēc ka izjauc tirgus līdzsvaru. Diemžēl tas attiecas arī uz LVM, jo priecāties par ārkārtas ienākumiem un milzīgo peļņu nevar, raugoties uz to, kas notiek visapkārt. Vispirms jau ir būtisks mežizstrādes jaudu deficīts, jo pie augstajām koksnes cenām pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem būtiski pieauga privāto meža īpašnieku segmentā, kamēr LVM pusē pieprasījums pēc mežsaimnieciskajiem pakalpojumiem bija stabilā un prognozējamā līmenī.

Vienlaikus pēc liela pieprasījuma pieauguma seko atslābums, tai skaitā koksnes produktu cenu korekcija. Tieši tāpēc ar zināmām bažām raugos nākotnē, lai cenu nosēšanās process notiktu vienmērīgi, bez būtiskiem satricinājumiem. Domāju, ka 2023. gads būs laiks, kad novērosim pieprasījuma un cenu samazināšanos, visticamāk, visu produktu segmentos. Pagaidām nav novērotas cenu izmaiņas bērza finierklučiem, tās saglabājas labā līmenī, savukārt skujkoku zāģbaļķu, tāpat arī mazāk vērtīgās koksnes – taras kluču, kamīnmalkas, tehnoloģiskās koksnes - segmentos korekcija vēl tikai gaidāma. Jāņem vērā, ka 2022. gadā bija rekordaugsts pieprasījums gan pēc enerģijas ražošanai piemērotiem apaļajiem kokmateriāliem, gan pēc šķeldas, kā ietekmē tirgū izveidojās augstas šo produktu cenas, kas savukārt ietekmēja visus pārējos apaļkoksnes produktus. Visticamāk, 2023. un 2024. gads būs laiks, kad koksnes tirgus pamazām atgriezīsies normālā situācijā pēc 2022. gada rekordiem.

Vai LVM nevajadzētu novērst tirgus nepilnību, mainīt stratēģiju un pašiem izveidot savu mežizstrādi, iespējams, jaunaudžu kopšanas struktūrvienību?

Mežizstrādes jaudu, arī jaunaudžu kopšanas kapacitātes trūkums nav kaut kas jauns, jo līdzīgas situācijas ir pieredzētas arī iepriekšējos gados — jau kopš 2018. gada, tomēr šis gads ir bijis īpaši sarežģīts. Nenoliedzami, būs jāmeklē kādi risinājumi. Jā, patiešām, viens no risinājumiem būtu pašiem savas attiecīgās struktūrvienības izveide, tomēr šādam solim potenciāli ir gan ieguvumi, gan arī riski un ēnas puses.

Visu rakstu lasiet 27.decembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei, bet par situācijas stabilizēšanos vai uzlabošanos varēs runāt tikai gada otrajā pusē, stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Tostarp vērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas, viņš prognozēja, ka koksnes cenas un LVM ienākumi nākotnē pieaugs lēnāk nekā izmaksas.

"Jau šobrīd palielinās pakalpojumu cenas un energoresursu izmaksas, kā arī pieaug nepieciešamība paaugstināt algas gan nozarē kopumā, gan mūsu pakalpojumu sniedzējiem, gan arī LVM darbiniekiem," skaidroja Putniņš, piebilstot, ka arī mežkopības pakalpojumu izmaksas Latvijā kāpj un jau tuvojas Skandināvijas valstu līmenim.

Tāpat viņš norādīja, ka ir grūti novērtēt, kādu ietekmi uz LVM aktīvi apsaimniekoto mežu platību un uzņēmuma ieņēmumiem atstās dažādas Eiropas Savienības prasības "Zaļā darījuma" ietvaros, kā arī Latvijā veiktās dabas skaitīšanas rezultāti, kam joprojām nav veikts ne sociālās, ne ekonomiskās ietekmes vērtējums. "Nav skaidrs pat tas, cik lielas meža platības un kuras tieši teritorijas šis process ietekmēs," atzīmēja Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Šis gads meža nozarei bijis dinamisks un brīžiem arī neprognozējams

LETA, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) padomes loceklis Kaspars Ozoliņš 17. februārī iesniedzis uzņēmumam AS "Latvijas valsts meži" paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu, sociālajā tīklā Linkedin paziņojis K.Ozoliņš.

"Uzskatu, ka mana kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu veikšana uzņēmumā AS "Latvijas valsts meži" turpmāk nav iespējama. Patstāvīgi dažādu apšaubāmas biznesa vides pārstāvju, politisko organizāciju, kā arī nepamatoti respektētu pseidoekspertu centieni dažādā un bieži prettiesiskā veidā diskreditēt gan uzņēmuma, gan tajā strādājošo darbinieku (tai skaitā padomes locekļu un manu) reputāciju man nav pieņemami. Tāpat man nav pieņemama jebkāda veida spiediena izdarīšana uz padomes locekļiem par veidu kādā būtu izlemjami tiesību aktos noteiktie tikai un vienīgi padomes kompetencē esoši lēmumi (par šāda spiediena izdarīšanu esmu informējis kapitāla daļu turētāja pārstāvi iepriekš)," vēsta K.Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Kardinālas pārmaiņas Latvijas valsts mežu valdē

Māris Ķirsons, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā mežu apsaimniekošanas uzņēmuma a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdē vairs nestrādās valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs. Viņu vietā iecelti četri pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus - Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

To paredz LVM padomes sēdē pieņemtais lēmums. Proti, 2023. gada 2. maijā LVM padomes sēdē pieņemts lēmums, ka trīs LVM valdes locekļi – Jānis Lapiņš, Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai. Sekojoši šim lēmumam, LVM pagaidu padome nekavējoties atsauc šos uzņēmuma valdes locekļus.

Putniņš paliek amatā

LVM valdi turpinās vadīt Pēters Putniņš. Lai nodrošinātu uzņēmuma darbības nepārtrauktību, LVM pagaidu padome ir ievēlējusi četrus pagaidu valdes locekļus no uzņēmuma darbinieku vidus: Valdis Kalns, Māris Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove. Vienlaikus ir uzsākts AS “Latvijas valsts meži” četru pastāvīgo valdes locekļu nominācijas process. Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajam, LVM valdes pagaidu locekļi ir ievēlēti uz noteiktu laiku, līdz būs noslēdzies jaunās uzņēmuma valdes nominācijas process, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas valsts mežiem jauna valde

Māris Ķirsons, 29.07.2022

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts bijušais FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness, no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi Toms Reiziņš un Jānis Stankevičs, bet uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Pēters Putniņš.

LVM valdē darbu turpinās Jānis Lapiņš, kura pilnvarojuma līgums ir spēkā līdz 2024. gada 1. septembrim.

Uzņēmuma jaunā valde darbu sāk 2022. gada 29. jūlijā. Konkurss uz LVM četru valdes locekļu amatiem tika izsludināts 2022. gada 24. martā. LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis izsaka pateicību līdzšinējam valdes priekšsēdētājam Arnim Melnim un valdes loceklim Edvīnam Zakovicam par ieguldījumu uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmē, vairāk nekā 20 gadu laikā LVM izveidojot par vienu no Latvijas ekonomikas līderiem.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš uzdevis vērtēt LVM padomes un valdes locekļu atlases atbilstību labas pārvaldības principiem

LETA, 12.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis Zemkopības ministrijai (ZM) izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzdevumā tapušo auditorkompānijas "KPMG Baltics" ziņojumu par VAS "Latvijas valsts meži" valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību, pavēstīja premjera birojā.

Ziņojumā konstatēts, ka "Latvijas valsts mežu" valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no PKC vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

PKC, balstoties uz minēto ziņojumu, pilnveidos normatīvus attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlasi.

Vienlaikus LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis pauda gandarījumu, ka atbilstoši minētajam pētījumam kompānijas valdes nominācijas process ir bijis tiesisks, atbilstošs normatīvu prasībām un nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo prasību pārkāpumi.

Savukārt attiecībā uz PKC vadlīnijām, kurām ir rekomendējošs raksturs, LVM padome uzskata, ka būtu lietderīgi vienādot izpratni par tām, lai ikvienā līdzvērtīgā atlases procesā - gan LVM, gan citos uzņēmumos - šīs vadlīnijas būtu piemērojamas līdzīgā veidā, bez dažādām interpretācijas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārbaudīs kapitālsabiedrību vadību izraudzīšanos

LETA, 10.08.2022

Šāds uzdevums seko pēc tam, kad par VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļiem izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bijušais vadītājs Pēters Putniņš (attēlā) un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteica šaubas publiskajā telpā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ ir uzdevis Pārresoru koordinācijas centram (PKC) "veikt neatkarīgu novērtējumu par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem", informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Šāds uzdevums seko pēc tam, kad par VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes locekļiem izraudzīti Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) bijušais vadītājs Pēters Putniņš un būvniecības nozarē strādājušais Toms Reiziņš, par kuru reputāciju atsevišķas personas izteica šaubas publiskajā telpā.

Latvijas valsts mežiem jauna valde  

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži (LVM) apstiprināti jauni valdes locekļi...

"Pēdējā laikā publiski izskanējusī informācija par konkursu norisi un rezultātiem uz atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadības amatiem rada pamatotus jautājumus sabiedrībā par labas pārvaldības principu ievērošanu, tādēļ esmu uzdevis PKC veikt neatkarīgu novērtējumu," teikts Kariņa paziņojumā, kā piemēru minot konkursa rezultātus uz LVM valdes locekļu amatiem.

PKC arī uzdots pēc neatkarīgā novērtējuma veikšanas sagatavot secinājumus un priekšlikumus nepieciešamajiem labojumiem normatīvajos aktos, lai uzlabotu personāla atlases procesu uz valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatiem.

Latvijas Radio vēstīja, ka ir izskanējušas aizdomas par nesen amatā apstiprinātā LVM valdes priekšsēdētāja Putniņa un valdes locekļa Reiziņa atbilstību konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ.

Pārsteigumu par Putniņa kandidatūru paudusi nominācijas komisijas locekle, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padomes locekle Daiga Auziņa-Melalksne. Taču uzņēmuma padomes vadītājs Edmunds Beļskis uzsvēris, ka līdz ar kandidātu kompetenču novērtējumu esot izšķetināti arī iespējamie kandidātu reputācijas riski.

Putniņu 2019.gadā mudināja atkāpties no FKTK vadītāja amata, par to sniedzot kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN).

Gan par šiem aspektiem, gan vadības pieredzi Putniņš esot iztaujāts un savu vērtējumu par kandidātu sniedza arī Valsts drošības dienests, skaidrojis Beļskis.

Savukārt nesen valdē apstiprinātais Reiziņš savulaik bijis par finansēm atbildīgais uzņēmumā "Latvijas energoceltnieks", kas pirms deviņiem gadiem bija iesaistīts Konkurences padomes konstatētajā energobūvniecības kartelī. Arī par šiem aspektiem vērsta uzmanība pārrunās ar valdes locekļu kandidātiem. Taču nekāda aizdomīga informācija neesot saņemta.

Konkursā uz LVM valdes locekļu četrām pozīcijām pieteicās 51 cilvēks. Kandidātu izvērtēšanai piesaistīja personāla atlases kompāniju, kas daļu atsijāja, tad kandidātu izvērtēšanu turpināja speciāli sasaukta nominācijas komisija. Tajā piedalījās LVM padomes, Zemkopības ministrijas, PKC, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta un Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde šonedēļ tikās, lai pārrunātu situāciju meža nozarē, kas būtiski mainījusies aktuālo pasaules notikumu ietekmē, un vienotos par ciešāku sadarbību nozares attīstības izaicinājumu risināšanā, liecina LVM publiskotā informācija.

Nozarē ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.

“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdi turpinās vadīt valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, liecina LVM publiskotā informācija.

Turpmāk LVM valde strādās piecu cilvēku sastāvā - valdes locekļu pienākumus pildīs Jānis Krūmiņš, Māris Kuzmins un Inga Vagele, savukārt valdes loceklis Valdis Kalns turpinās pildīt valdes locekļa pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām.

Līdz šim LVM valdes sastāvā strādāja Putniņš un četri pagaidu valdes locekļi - Kalns, Kuzmins, Dainis Reķelis un Ieva Rove.

Jau ziņots, ka nominācijas komisija februāra beigās LVM padomei iesniedza priekšlikumu ar astoņiem kandidātiem valdes locekļu amatiem.

Konkurss tika izsludināts, jo 2023.gada maijā LVM pagaidu padome izteica neuzticību trim valdes locekļiem - Jānim Lapiņam, Tomam Reiziņam un Jānim Stankevičam. LVM skaidroja, ka šie valdes locekļi ir zaudējuši padomes uzticību, nespējot demonstrēt vienotu un saliedētu savstarpējo sadarbību, tādējādi radot riskus uzņēmuma labai korporatīvajai pārvaldībai, drošībai un attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) padome apstiprinājusi uzņēmuma 2024. gada budžetu.

Koksnes produktu tirgus cenu samazinājuma ietekmē tiek plānots, ka LVM ienākumi 2024. gadā būs zemāki par 2023. gada ieņēmumiem un sasniegs 525,3 miljonus eiro, savukārt peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas – 105,1 miljonu eiro. No uzņēmuma ienākumiem 95 % jeb 499,9 miljonus eiro plānots gūt no koksnes – apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas – pārdošanas.

2024. gadā kopumā plānots realizēt 7,52 miljonus kubikmetru koksnes, tai skaitā nodrošināt apaļkoksnes sortimentu piegādes klientiem 7,35 miljonu kubikmetru apjomā. Šķeldas realizācijas apjoms plānots 706 tūkstošu MWh apmērā.

“Neskatoties uz nenoteiktību Latvijā un pasaulē – ekonomiskās aktivitātes bremzēšanos, koksnes cenu kritumu un augsto inflāciju – AS “Latvijas valsts meži” 2024. gadā plāno sasniegt vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītos ekonomiskos, vides un sociālos mērķus. Prognozes par privāto meža īpašnieku koksnes piegādēm ir neskaidras, jo pēc rekorda aktivitātes 2022. gadā ir vērojams būtisks aktivitātes samazinājums 2023. gadā. Ja krituma tendences turpināsies arī 2024. gadā, tirgū var izveidoties piedāvājuma deficīts un apaļkoksnes produktu nepietiekamība ražotājiem. Lai nodrošinātu stabilitāti Latvijas kokrūpniecības sektorā, plānots palielināt apaļkoksnes sortimentu piegāžu apjomu,” skaidro LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu valsts kapitālsabiedrību a/s Latvenergo un a/s Latvijas valsts meži kopuzņēmums SIA Latvijas vēja parki, investējot ap 980 milj. eiro, varētu saražot 2,4 TWh elektroenerģijas, kas nodrošinātu vairāk nekā 30% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa pērn.

Elektroenerģijas cenas šogad pārspēj vienu rekordu pēc otra un jaunas, atjaunojamos energoresursus izmantojošas stacijas ir ļoti nepieciešamas, jo īpaši, ja Eiropas Zaļais kurss paredz slēgt elektrības un siltuma stacijas, kurās kā izejvielu izmanto degslānekli un ogles. Tiesa, līdz pirmajai kWh, ko saražotu SIA Latvijas vēja parki, būs vēl pāris gadi jāpagaida.

Jaunizveidotā kopuzņēmuma valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko norādīja, ka pašlaik svarīgākais uzdevums ir veikt visa veida izpētes darbus, piemēram, izmērīt vēja stiprumu konkrētās potenciālajās vēja parku atrašanas vietās, izpētīt putnu un sikspārņu populācijas un atrast pievilcīgākās – izdevīgākās vēja parku izvietošanas vietas. Un tikai pēc tam varētu sākties reāli vēja parku izveides darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Koksnes resursu pieejamība — nozares attīstības stabilizators

Māris Ķirsons, 09.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki sadarbībā ar partneriem uz meža ceļa Rīgas pievārtē izmēģina jaunu tehnoloģiju ceļu atputekļošanai. Laboratoriskie testi apliecina tās efektivitāti.

Latvijā ir vairāk nekā 13 tūkst. km meža autoceļu, no kuriem lielāko daļu sedz grants un šķembas. Sausā laikā šie ceļi put, traucējot redzamību satiksmes dalībniekiem, radot neērtības un pat riskus veselībai cilvēkiem, kuri dzīvo šo ceļu tuvumā.

Meža ceļi veido gandrīz piekto daļu no visa Latvijas ceļu kopuma. Tiem ir nozīmīga loma sekmīgā mežsaimniecībā, kas ir viena no Latvijas tautsaimniecības būtiskākajām nozarēm. Ceļus aktīvi izmanto arī iedzīvotāji, lai nokļūtu mājās vai atpūstos dabā. Pēc AS «Latvijas valsts meži» pasūtījuma RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Ceļu un tiltu katedras un Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Polimēru materiālu institūta zinātnieki pēta ilgtspējīgu un Latvijas apstākļiem jaunu atputekļošanas līdzekli uz lignosulfonātu bāzes. Projekts īstenots sadarbībā ar Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtu, AS «Latvijas autoceļu uzturētājs» un SIA «Ceļu eksperts».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas koksnes tirgos pēc Ukrainas kara sākuma ir ievērojami palielinājušas visa veida apaļkoksnes pieprasījumu Latvijā, kas savukārt ir izveidojis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts norāda uz problēmu, kura ietekmēs kokrūpniekus un līdz ar to arī ražošanas apjomus un eksporta ienākumus.

Piegāžu jautājums

“Valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) nespēj izpildīt apaļkoksnes piegāžu saistības pretēji publiski izskanējušajām bažām par dramatisku mežizstrādes apjomu pieaugumu ciršanas caurmēra grozījumu dēļ, no vienas puses, un cerībām par tirgū pieejamā apjoma pieaugumu koksnei, kas tiktu izmantota enerģētikā, no otras puses. AS Latvijas valsts meži brīdina klientus par nespēju izpildīt 3. ceturkšņa plānotās piegādes, atsevišķiem uzņēmumiem ziņojot, ka laikus netiks piegādāta pat puse no to izsolēs nopirktā apjoma,” norāda A. Bukonts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par ko būs meža nozares protests?

Artūrs Bukonts, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, 01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir gadījies dzirdēt mežus dēvējam par Latvijas zaļo zeltu. Gribētos atgādināt, ka tam ir ne tikai simboliska nozīme vien, jo mežs ir arī bagātīgs tautsaimniecības resurss.

Vairāk nekā pusi savas valsts teritorijas esam atvēlējuši meža audzēšanai. Diemžēl mežsaimniecība, mežrūpniecība un kokapstrāde vairs nav kaut kas pats par sevi saprotams. Mums būs jāiet protestā – par iespēju būt saimniekiem savā zemē, strādāt, ražot un attīstīties.

Šobrīd Ministru kabinetā atrodas kaudze dažādu ministriju sagatavotu dokumentu, kas ir sākums tam, lai nacionālajā normatīvajā vidē nosēdinātu Eiropas zaļā kursa idejas. Divi piemēri. Informatīvajā ziņojumā “Par Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora virzību uz klimatneitralitāti” ir tieši pateikts, ka mērķis ir kokapstrādes nozarei samazināt izejmateriāla pieejamību par 2 miljoniem kubikmetru. Savukārt otrs informatīvais ziņojums “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai” ar vēl lielāku apetīti norāda uz potenciālu 7500 darba vietu zudumu meža nozarē. Te ir vietā atgādināt, ka viena darba vieta pie mums rada vēl vienu darba vietu vietējo tirgu apkalpojošās nozarēs, nemaz nerunājot par viesmīlības, ēdināšanas, izglītības un citiem sektoriem, kas ir cieši saistīti ar jebkura cilvēka dzīvi un atkarīgi no klientu maksātspējas. Mūsu aplēses rāda, ka reālā visu šo ideju ietekme varētu būt vēl lielāka, sliktākajā scenārijā likvidējot pusi no vairāk nekā 40 000 meža nozarē strādājošo darba vietām, no kurām lielākā daļa atrodas ārpus Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Zaļo" aktivitātes nelabvēļu interesēs?

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 14.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2019. līdz 2022. gadam mežu platība procentos pret kopējo novada sauszemes platību palika nemainīga vai pat palielinājās 98,9% visu Latvijas novadu (izņemot Ķekavas un Varakļānu) sauszemes platības, tieši tāpēc nesaprotama ir ornitologu un citu nevalstisko organizāciju iesniegtā prasība Satversmes tiesā.

Februāra nogalē tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas visietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem - AS Latvijas Finieris - padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa izmisuma pilno viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari. Uldis Biķis : “Visticamāk likumdevēji, tiesu vara un izpildvara šogad pieņems lēmumus bez adekvātas kompensācijas zemes īpašniekiem būtībā nacionalizēt lielas privāto mežu teritorijas, kas savukārt krasi samazinās koksnes resursu pieejamību eksporta produktu ražošanai un novedīs pie bankrota daudzus mežsaimniecības un kokapstrādes uzņēmumus Latvijas laukos.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) akcionāru sapulcē 3.martā apstiprināta kompānijas pagaidu padome, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

LVM padomē iecelta Zane Driņķe, Mārtinš Gaigals, Sintija Ķikste, Mārtiņš Līdums un Edvīns Zakovics.

ZM atzīmē, ka Driņķe ir biznesa augstskolas "Turība" profesore ar kompetencēm budžeta plānošanā, personālvadībā, stratēģisko plānu izstrādē un vadībā, kā arī kvalitātes vadības sistēmas pilnveidē un kontrolē.

Gaigals ir meža nozares stratēģijas un investīciju plānošanas eksperts. Tāpat viņš pārzina uzņēmumu attīstības procesu virzību, inovatīvu ideju ieviešanu un datu apstrādi.

Ķikstei ir kompetence starptautiskajā sadarbībā un publiskā iepirkuma procesa plānošanas, vadīšanas un uzraudzības jautājumos.

Savukārt Līdums ir meža nozares eksperts ar pieredzi iestāžu vadības jautājumos, meža nozares normatīvajā regulējumā un kompetencēm meža nozares zinātnisko un izglītības jautājumu integrēšanā uzņēmuma darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM ir kapacitāte īstenot IPO, bet nav vajadzības pēc tā

Māris Ķirsons, 29.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā," intervijā Dienas Biznesam saka AS Latvijas Valsts meži valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Fragments no intervijas

Jaunās valdības veidošanas procesā publiski bija sadursme par to, vai nepieciešams līdz 20% valsts kapitālsabiedrību akciju kotēt biržā. Kā vērtēt šo ideju? Kas no šāda soļa iegūtu, kas zaudētu? Kas no tā LVM?

Īsā atbilde: kā īpašnieks - proti, Latvijas valsts, - lems, tā arī būs. Lai sāktu kotēt akcijas biržā, uzņēmumam ir jābūt superveselīgam, ļoti iekārojamam no potenciālo investoru – akciju pircēju skatupunkta. Teorētiski LVM ir kapacitāte īstenot IPO biržā, bet nav ne tehniskas, ne ekonomiskas vajadzības pēc tā. Tomēr, kā savulaik mēdza sacīt bijušais premjerministrs Ivars Godmanis, ir vairāki BET. Kā uzņēmuma vadītājs uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. Klasiski iešanai uz biržu mērķis ir naudas piesaiste, it īpaši, ja uzņēmums iecerējis vērienīgu paplašināšanos, vai otra situācija, kad īpašnieks vai īpašnieki vēlas baudīt sava darba augļus un pārdot savas akcijas par tirgus cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

LVM valde sākusi visaptverošu auditu par IML un IML pārveides procesu

Db.lv, 01.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde sākusi visaptverošu pārbaudi par ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (IML) un 2013.gadā izveidotā IML pārveides procesa likumību, ekonomisko pamatotību, atbilstību labas pārvaldības principiem un LVM interesēm, informē uzņēmumā.

LVM norāda, ka tās valde ir veikusi ilgtermiņa mežistrādes līgumu pārveides procesa neatkarīgu pirmšķietamu juridisko izvērtējamu un secinājusi, ka iespējams nav nodrošināts atklāts un godīgs IML pārveides process, kas atbilstu labas pārvaldības principiem.

Vienlaikus LVM valde ir nolēmusi uzsākt visaptverošu auditu par IML un IML pārveides procesu. Par valdē pieņemtajiem lēmumiem tiks informēta uzņēmuma padome.

Kā norāda LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, "uzņēmuma valdei ir svarīgi nodrošināt efektīvu pārvaldību, racionālu un ekonomisku pamatotu resursu izmantošanu, ievērojot visaugstākos labas korporatīvās pārvaldības standartus. Valde bez vilcināšanas veica pārbaudi, kuras rezultātā esam lēmuši uzsākt visaptverošu auditu un informēsim sabiedrību par tās rezultātiem".

Komentāri

Pievienot komentāru