Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome trešdien ārkārtas sēdē apsprieda valstu obligāciju likmju kāpumu un solīja veikt pasākumus, lai nepieļautu jaunu eirozonas parādu krīzi.

Pēc tam, kad 9.jūnijā ECB padome pēc kārtējās sēdes paziņoja, ka ECB nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju jūlijā gatavojas palielināt procentlimes pirmo reizi 11 gadu laikā, kā arī procentlikmju paaugstināšana ir gaidāma arī septembrī un turpmāk, investori sāka pārdot Itālijas un Spānijas valsts obligācijas un kāpa to ienesīgums.

ECB padome trešdien pavēstīja, ka tā rīkosies elastīgi, reinvestējot līdzekļus, kas iegūti par obligācijām, kuras tika uzpirktas ārkārtas programmā 1,7 triljonu eiro apmērā. Šīs programmas mērķis bija mazināt koronavīrusa pandēmijas triecienu ekonomikai.

Padome arī solīja, ka ECB izstrādās jaunu instrumentu, kura nolūks būs novērst eirozonas obligāciju tirgus fragmentāciju jeb pārāk lielas likmju atšķirības starp dažādu eirozonas valstu obligācijām.

"Padome nolēma uzdot atbildīgajām Eirosistēmas komitejām kopā ar ECB dienestiem paātrināti rīkoties, lai pabeigtu jaunu antifragmentācijas instrumentu, kuru izskatīs padome," sacīts ECB padomes paziņojumā.

2010.-2012.gada parādu krīze izraisīja bažas par eirozonas sabrukumu, tomēr tika pārvarēta.