Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Viņa norāda, ka tāpēc ECB padome ceturtdien, 21.jūlijā, nolēma paaugstināt eirozonas procentu likmes par 0,5 procentpunktiem, noslēdzot astoņus gadus ilgo negatīvo procentu likmju periodu.

"Mēs esam vienoti savā apņēmībā nodrošināt, lai inflācija vidējā termiņā atgrieztos mūsu 2% mērķa līmenī," uzsver Lagarda.

Viņa arī atzīmē, ka tā bija pirmā procentu likmju paaugstināšana 11 gadu laikā. Taču būtībā tas ir tikai nesenākais solis ceļā uz vairāku krīžu pārvarēšanai paredzēto īpašo pasākumu pārtraukšanu. "Šo ceļu sākām pērnā gada decembrī, kad paziņojām, ka apturam pandēmijas obligāciju iegādes programmu, kas eirozonai palīdzēja pārvarēt Covid-19 krīzes ietekmi uz tautsaimniecību. Pagājušajā mēnesī apturējām vēl vienu obligāciju iegādes programmu, kuru sākām 2015.gadā, kad eirozonu apdraudēja deflācijas risks, kas var izrādīties tikpat bīstama kā augsta inflācija," saka Lagarda.

Pēc viņas skaidrotā, ar šīm darbībām ECB pauž skaidru vēstījumu uzņēmumiem, strādājošajiem un ieguldītājiem - inflācija vidējā termiņā atgriezīsies 2% mērķa līmenī. Un šīs darbības jau ietekmē procentu likmes visā eirozonā, tādējādi palīdzot virzīt tautsaimniecību, lai nodrošinātu atgriešanos pie cenu stabilitātes.

"Mēs turpināsim paaugstināt procentu likmes tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai pazeminātu inflāciju līdz mūsu noteiktajam mērķim. Mēs arī apzināmies, ka Eiropā valda liela nenoteiktība, īpaši saistībā ar karu un enerģijas cenām. Tautsaimniecībai attīstoties un reaģējot uz daudziem ārējiem un iekšējiem izaicinājumiem, padome uz saņemto datu pamata pārvērtēs situāciju un lems par piemērotāko laiku, lai spertu nākamos soļus," uzsver Lagarda.

Viņa arī piebilst, lai novērstu augstu inflāciju visā eirozonā, ECB ir jānodrošina raita monetārās politikas transmisija visās eirozonas valstīs. Tāpēc ir izstrādāts jauns instruments - transmisijas aizsardzības instruments (TAI), kas nodrošinās ECB monetārās politikas viendabību un palīdzēs panākt cenu stabilitāti vidējā termiņā.

Jau vēstīts, ka ECB padome nolēmusi no 27.jūlija paaugstināt visas trīs galvenās ECB procentu likmes par 0,5 procentpunktiem. Tostarp galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme turpmāk būs 0,5%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme palielināta līdz 0,75%, bet noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme paaugstināta līdz 0%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) procentlikmes varētu sākt samazināt šovasar, trešdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda, vienlaikus gan uzsverot, ka šāda rīcība būs atkarīga no jaunākajiem ekonomikas datiem.

Intervijā ziņu aģentūrai "Bloomberg" Davosā notiekošā Pasaules ekonomikas foruma laikā Lagarda tika lūgta komentēt ECB padomes locekļu mājienus, ka banka procentlikmes varētu sākt samazināt šī gada vasarā.

"Es arī teiktu, ka tas ir ļoti ticams," sacīja Lagarda. "Taču man arī jāsaglabā atturība, jo viss atkarīgs no datiem un joprojām pastāv neskaidrība, kā arī daļa rādītāju vēl nav nostabilizējušies līmenī, kādā mēs to vēlētos."

Jaunākie Eiropas Savienības statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka inflācija eirozonā decembrī veidoja 2,9%, kas joprojām ir virs ECB noteiktā 2% mērķa.

Lagarda norādīja, ka inflācija "atrodas uz pareizā ceļa", taču ir pāragri svinēt uzvaru. Viņa uzsver, ka enerģijas cenas un iespējami traucējumi piegāžu tīklos ir galvenie riska faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) darīs visu nepieciešamo, lai cīnītos pret inflāciju, kura kādu laiku varētu saglabāties "nevēlami augstā līmenī", otrdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Bankas ikgadējā konferencē par monetāro politiku Lagarda norādīja, ka inflācijas kāpums ir "liels izaicinājums".

"Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mūsu mērķrādītāja divu procentu līmenī," solīja ECB prezidente. Portugāles kūrortpilsētā Sintrā notiekošajā konferencē Lagarda atzina, ka pašreizējā inflācija rūpniecības un lauksaimniecības precēm ir straujākā kopš pagājušā gadsimta 80.gadiem.

Arī enerģētikas cenu kāpums ir "augstāks nekā atsevišķi lēcieni, kas bija vērojami pagājušā gadsimta 70.gados", viņa piebilda.

Inflācijas spiediens "pastiprinās un paplašinās", brīdināja ECB prezidente, piebilstot, ka celties sācis arī nominālās algas pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad ECB sāks samazināt procentu likmes?

Anete Kravinska, Latvijas Bankas ekonomiste, 19.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lagarda brīdina par novēlotas procentlikmju samazināšanas riskiem

LETA--AFP, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda trešdien brīdināja par riskiem, ko varētu radīt novēlota procentlikmju samazināšana, un šie viņas izteikumi apstiprina iepriekš izskanējušās prognozes, ka pirmais procentlikmju samazinājums varētu tikt īstenots jūnijā.

"Mēs nevaram gaidīt, līdz iegūsim visu nepieciešamo informāciju. Tādējādi varētu tikt radīti riski saistībā ar novēlotām monetārās politikas izmaiņām," konferencē Frankfurtē sacīja Lagarda.

Viņa norādīja, ka tāpēc ECB attiecībā uz turpmāko rīcību koncentrējas uz diviem galvenajiem faktoriem, proti, algu izaugsmes tempu eirozonā un ECB ekonomikas prognozēm.

Vairākos nozīmīgos sektoros joprojām norisinās sarunas par algu palielināšanu, arodbiedrībām Eiropā pieprasot palielināt atalgojumu, lai kompensētu dzīves dārdzības kāpumu. ECB sagaida, ka skaidrāka aina par šo sarunu iznākumu tiks iegūta maija beigās, norādīja Lagarda.

Savukārt nākamās ECB prognozes par eirozonas ekonomikas izaugsmi un inflāciju tiks publiskotas jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija eirozonā joprojām ir pārāk augsta, un Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās palielināt procentu likmes, taču ne tik strauji, ceturtdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

"Mēs mazliet pietuvojamies mūsu kreisēšanas augstumam, taču vēl neesam tur nonākuši, un tas nozīmē, ka mums jāturpina celties, bet ne tik strauji," Hannoverē notiekošajā banku nozares konferencē sacīja Lagarda.

Jaunākie dati liecina, ka gada inflācija eirozonā maijā samazinājās līdz 6,1% salīdzinājumā ar 7% aprīlī, pateicoties enerģijas cenu kritumam. Taču inflācija joprojām krietni pārsniedz ECB noteikto 2% mērķi.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta," norāda Lagarda.

ECB maijā galveno bāzes procentlikmi paaugstināja par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75%, to palielinot septīto sanāksmi pēc kārtas.

"Šobrīd aktuāls jautājums, cik augstu mums ir jādodas? Lidmašīnai nepieciešams pacelties pietiekami augstu, lai sasniegtu savu galamērķi, taču ne pārāk augstu, lai tam nepalidotu garām," skaidro Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija eirozonā šobrīd atrodas rekordaugstā līmenī, taču savu maksimālo līmeni vēl nav sasniegusi, pirmdien sacīja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Gada inflācija eirozonā oktobrī sasniedza 10,6%, un patēriņa cenu kāpumu veicināja pārtikas produktu un enerģijas cenu pieaugums saistībā ar Krievijas Ukrainā sākto karu.

"Man būtu gribējies, lai inflācija oktobrī būtu sasniegusi savu maksimālo līmeni, taču diemžēl es tā nevaru teikt," Eiropas likumdevējiem Briselē sacīja Lagarda.

"Manuprāt, ir pārāk liela neskaidrība, jo sevišķi saistībā ar augsto vairumtirdzniecības enerģijas izmaksu nonākšanu mazumtirdzniecības līmenī, lai pieņemtu, ka inflācija sasniegusi savu maksimālo līmeni. Tas mani pārsteigtu," uzsvēra Lagarda.

Vienlaikus Lagarda norādīja, ka ECB būs nepieciešami papildu bāzes procentlikmes paaugstinājumi, lai atgrieztu inflāciju pie bankas noteiktā 2% mērķa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB prezidente: Likmju samazinājuma turpināšana tuvākajā laikā nav gaidāma

LETA/AFP, 10.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmo reizi kopš 2019.gada pazemināja galvenās procentu likmes, bankas prezidente Kristīne Lagarda pieļauj, ka drīzumā turpmāks likmju samazinājums nav gaidāms.

Inflācijas tendences eirozonā pašlaik ir labas, lai sasniegtu ECB mērķrādītāju 2%, Lagarda norādīja viedokļrakstā, kas sestdien publicēts laikrakstā "Rheinische Post".

Tomēr viņa uzsvēra, ka paies vēl laiks līdz inflācijas pilnīgai ierobežošanai un ceļš uz to var nebūt gluds. "Šajā ceļā būs vajadzīga modrība, apņēmība un neatlaidība," rakstīja ECB prezidente.

"Šā iemesla dēļ procentu likmēm jāpaliek ierobežojošām tik ilgi, cik ilgi vien iespējams, lai ilgtermiņā nodrošinātu cenu stabilitāti. Citiem vārdiem sakot, mums vēl kādu laiku jātur kāja uz bremzes, kaut arī ne tik stingri kā iepriekš," Lagarda precizēja.

"Mūsu turpmāko monetārās politikas lēmumu izšķirošie faktori būs tas, vai inflācija savlaicīgi turpinās atgriezties pie mūsu mērķa līmeņa, vai cenu spiediens tautsaimniecībā kopumā mazināsies un vai mūsu monetārā politika turpinās efektīvi darboties pret inflāciju," lasāms Lagardas viedokļrakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) var nākties turpināt palielināt procentikmes, ņemot vērā joprojām augsto inflāciju eirozonā, ceturtdien paziņoja ECB prezidente Kristīne Lagarda.

"Šobrīd pastāv iespējamība, ka mēs turpināsim iesākto," intervijā Spānijas televīzijas kanālam "Antena 3" sacīja Lagarda.

ECB procentu likmes palielinājusi jau piecas sanāksmes pēc kārtas. Februāra sākumā ECB galveno bāzes procentu likmi paaugstināja līdz 3%, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme tika palielināta līdz 2,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,25%.

Gaidāms, ka arī ECB padomes sanāksmē 16.martā bāzes procentu likme tiks palielināta par 0,5 procentpunktiem, taču eksperti šobrīd nav pārliecināti, kādu līmeni bāzes procentu likme turpmāk varētu sasniegt.

Lagarda norādīja, ka procentu likmju turpmāku palielināšanas tempu nav iespējams prognozēt, un tas tiks izlemts, balstoties uz tobrīd pieejamiem ekonomikas datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda paziņojusi, ka procentlikmes eirozonā sasniegušas maksimālo līmeni pēc to ievērojamas palielināšanas centienos apkarot augsto inflāciju.

"Manuprāt, esam sasnieguši maksimālo līmeni, un, ja vien neradīsies papildu satricinājumi, likmes, visticamāk, neturpinās pieaugt," intervijā Francijas raidorganizācijai "France 2" sacīja Lagarda.

Taču vienlaikus viņa atteicās sniegt konkrētas norādes par iespējamu procentlikmju samazināšanu.

"Ja mēs uzvarēsim cīņā pret inflāciju, ja būsim pārliecināti, ka inflācija samazināsies līdz 2%, tad procentlikmes sāks samazināties," norādīja Lagarda, atsaucoties uz ECB noteikto inflācijas mērķi.

Jau ziņots, ka decembrī ECB padome izvērtēja eirozonas ekonomikas attīstības prognozes tuvākajiem trim gadiem un pieņēma lēmumu procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ēru ar negatīvām procentu likmēm, visticamāk, izbeigs līdz septembrim, pirmdien paziņoja bankas prezidente Kristīne Lagarda.

"ECB pozīcijā, lai izbeigtu negatīvas procentu likmes, visticamāk, nonāks līdz trešā ceturkšņa beigām," norāda Lagarda blogā, kas publicēts ECB vietnē.

Bankas obligāciju uzpirkšanas programmas noslēgšanās trešā ceturkšņa sākumā pavērs ceļu bankai paaugstināt procenti likmes, skaidro Lagarda.

Kā ziņots, ECB padomes sēdē Frankfurtē aprīlī galveno bāzes procentu likmi nolēma saglabāt 0% līmenī.

Padome arī nolēma saglabāt noguldījumu iespējas uz nakti likmi -0,5% līmenī un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 0,25% līmenī.

Bāzes procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti likme ir spēkā kopš 2016.gada 16.marta, bet noguldījumu iespējas uz nakti likme - kopš 2019.gada 18.septembra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomika neuzrāda pazīmes par ekonomikas stagnāciju, neskatoties uz Ukrainas kara radītajām negatīvajām sekām, pirmdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Krievijas iebrukums Ukrainā palielinājis jau tā augstās enerģijas cenas un radījis riskus globālajam piegāžu tīklam, raisot bažas, ka valstu ekonomikas var nonākt stagflācijā, kad novērojama augsta inflācija, taču vāja ekonomikas izaugsme.

"Mēs šobrīd neredzam stagnācijas elementus," Parīzē notiekošā konferencē sacīja Lagarda.

"Ņemot vērā atveseļošanos, kas jau pakāpeniski iestājās, mēs neprognozējam ekonomikas stagnāciju 2022.gadā, kā arī nedz 2023. vai 2024.gadā," uzsvēra Lagarda.

Kā ziņots, ECB marta sākumā samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kas varētu palēnināt bloka tautsaimniecības atveseļošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lagarda: Inflācija eirozonā samazināsies, bet ir liela neskaidrība

LETA--AFP, 14.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstā inflācija eirozonā turpmākajos mēnešos varētu samazināties, taču šīs prognozes pakļautas ievērojamai neskaidrībai, piektdien paziņoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

"Mēs sagaidām, ka inflācijas eirozonā turpinās samazināties," Starptautiskā Valūtas fonda sanāksmē Vašingtonā sacīja Lagarda.

"Taču šīs prognozes joprojām ieskauj ievērojama neskaidrība," un ir iespējami gan pozitīvi, gan negatīvi pavērsieni, teica ECB prezidente.

Algu palielināšana straujākā tempā, nekā gaidīts, inflāciju varētu palielināt, taču saspīlējums finanšu tirgos vai straujš enerģijas cenu kritums to varētu samazināt, norādīja Lagarda.

Gada inflācija eirozonā martā samazinājās līdz 6,9%, salīdzinot ar 8,5% februārī, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis pēdējā gada laikā.

Augstā inflācija, kuru veicina enerģijas cenu būtisks kāpums, mudināja ECB ievērojami palielināt procentu likmes, lai censtos apslāpēt inflācijas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda otrdien sacīja, ka bankas politikas veidotāji drīzumā, visticamāk, nespēs norādīt, kad procentu likmes sasniegs savu maksimālo līmeni, un jūlijā gaidāms vēl viens procentu likmju paaugstinājums.

"Ir maz ticams, ka tuvā nākotnē centrālā banka ar pilnīgu pārliecību spēs apgalvot, ka procentu likmes sasniegušas maksimālo līmeni," Lagarda sacīja Sintrā, Portugāles dienvidos, kur uz ikgadējo sanāksmi pulcējas centrālo banku vadītāji un ekonomisti.

Viņa norādīja, ka par ECB politiku tiks izlemts katrā sanāksmē atsevišķi, un banka tās nākamajā sanāksmē jūlijā turpinās palielināt procentu likmes.

Lagarda uzsvēra, ka bankas mērķis ir samazināt inflāciju līdz tās noteiktajam 2% mērķrādītājam.

ECB padome procentu likmes palielinājusi jau astoņas sanāksmes pēc kārtas, tādējādi cenšoties cīnīties ar augsto inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās banka (ECB) no šodienas paaugstina galvenās procentu likmes.

ECB padomes sēdē 27.jūlijā Frankfurtē tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4,25%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,5%. Visas trīs likmes paaugstinātas par 0,25 procentpunktiem.

Procentu likmes ECB padome palielināja devīto sanāksmi pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norādīja, ka veiktā procentu likmju paaugstināšana atspoguļo padomes novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

"Kopš iepriekšējās sanāksmes vērojamās norises apstiprina gaidas, ka inflācijas kritums gada atlikušajos mēnešos turpināsies, bet tā ilgāku laiku turpinās pārsniegt mērķrādītāju," konstatē padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4,25%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,5%.

Visas trīs likmes paaugstinātas par 0,25 procentpunktiem.

Jaunās likmes stāsies spēkā 2.augustā.

Finiša taisne bez finiša līnijas? 

Rekordstraujais un rekordaugstais procentu likmju paaugstināšanas periods vēl nav galā. 26. jūlijā...

Procentlikmes ECB padome palielinājusi devīto sanāksmi pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norāda, ka "šodien veiktā procentlikmju paaugstināšana atspoguļo padomes novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku".

"Kopš iepriekšējās sanāksmes vērojamās norises apstiprina gaidas, ka inflācijas kritums gada atlikušajos mēnešos turpināsies, bet tā ilgāku laiku turpinās pārsniegt mērķrādītāju," konstatē padome.

"Lai gan vērojamas dažu rādītāju mazināšanās pazīmes, pamatinflācija kopumā saglabājas augsta. Turpinās agrāko procentlikmju paaugstinājumu spēcīga transmisija. Finansēšanas nosacījumi atkal kļuvuši stingrāki un arvien vairāk mazina pieprasījumu, kas ir svarīgs faktors, lai panāktu inflācijas atgriešanos mērķa līmenī," skaidrots paziņojumā.

"Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentlikmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai panāktu inflācijas savlaicīgu atgriešanos 2% vidējā termiņa mērķa līmenī," rezumē padome.

ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc padomes sēdes norādīja, ka turpmākie lēmumi par likmju paaugstināšanu vai nepaaugstināšanu būs atkarīgi no ekonomikas datiem.

"Mūsu prāts ir atvērts attiecībā par to, kādi lēmumi tiks pieņemti septembrī un turpmākajās sanāksmēs. Tātad mēs varam palielināt un mēs varam iepauzēt," sacīja Lagarda.

Viņa piebilda, ka gadījumā, ja ECB nolems iepauzēt ar likmju paaugstināšanu, "nav teikts, ka tas būs uz ilgu laiku", un ka secīgās sanāksmēs lēmumi var atšķirties.

Nākamā ECB padomes sēde paredzēta 14.septembrī.

Jūnijā gada inflācija eirozonā bija 5,5% salīdzinājumā ar 6,1% maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā Eiropas Centrālās bankas (ECB) jaunās procentlikmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē 15.jūnijā tika nolemts palielināt galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 4%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 3,5% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 4,25%.

Visas trīs likmes paaugstinātas par 0,25 procentpunktiem.

Procentlikmes ECB padome palielinājusi astoto sanāksmi pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norādīja, ka "inflācija ir samazinājusies, bet paredzams, ka tā joprojām pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta".

"Cenu pamatspiediena rādītāji joprojām ir spēcīgi, lai gan daži no tiem liecina par pirmajām samazināšanās pazīmēm," konstatēja padome.

Tā uzsvēra, ka "vienlaikus notiek spēcīga padomes agrāko procentlikmju paaugstinājumu transmisija uz finansēšanas nosacījumiem, un pamazām tie sāk ietekmēt visu tautsaimniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums celt bāzes likmes, tā izbeidzot negatīvo likmju parādību Eiropā, maina kredītprocentus aizņēmumos, tādējādi tūkstošiem Latvijas kredītņēmēju palielināsies regulārie maksājumi. Jautājums ir – vai un cik ilgi tas turpināsies un kā tas ietekmēs uzņēmumu kreditēšanu, kuras gausums kritizēts arī zemo likmju laikos? Cik ļoti ECB ir gatava upurēt ekonomisko attīstību par labu inflācijas apkarošanai?

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda neslēpj likmju celšanas nolūkus, proti, inflācija pieņemas spēkā, un cenu stabilizēšanai viens no monetārās politikas līdzekļiem ir likmju celšana. Aiz katra ECB soļa, tiesa, slēpjas arī zemūdens akmeņi, proti, kā tas ietekmēs dažādās ekonomikas Eiropas Savienībā. Brīdī, kad ECB lēmums skars vienkāršos pilsoņus un uzņēmumus dažādās ES valstīs, ir skaidrs, ka vienota visiem būs tikai naudas cena, pārējais atšķiras. Atšķiras patēriņš un atalgojums, kreditēšanas politika, pat inflācija dažādās valstīs ir krasi atšķirīga – Latvijā ap 20%, bet Vācijā ap 10%. Ir viena monetārā politika, bet fiskālās politikas katrā valstī atšķiras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Volstrītā mainās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās pieaug

LETA/AFP, 07.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet Eiropas biržās pieauga pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēma pazemināt trīs galvenās procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pieauga.

Akciju tirgu iepriekš bija prognozējuši, ka ECB atlikušā gada laikā pazeminās procentlikmes trīs reizes, bet tagad paredz mazāku reižu skaitu. "Ir maz ticams, ka notiks secīgas procentlikmju pazemināšanas," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

ECB paaugstināja inflācijas prognozes šim un nākamajam gadam. Tagad tā prognozē, ka inflācija 2025.gadā samazināsies nevis līdz 2% mērķa līmenim, bet līdz 2,2%.

ECB prezidente Kristīne Lagarda atzina, ka pašlaik nav skaidrs, kā turpmāk noritēs procentlikmju pazemināšana un cik ilgu laiku tā prasīs. "Ir ļoti neskaidrs ātrums, kādā mēs ceļosim, un laiks, kas tam būs vajadzīgs," sacīja Lagarda, piebilstot, ka "ceļš būs grambains".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentlikmes par 0,25 procentpunktiem.

Galvenā refinansēšanas operāciju likme tiks samazināta līdz 4,25%, aizdevumu iespējas uz nakti likme - līdz 4,5% un noguldījumu iespējas uz nakti likme - līdz 3,75%, nolemts ECB padomes sēdē Frankfurtē.

Jaunās likmes stāsies spēkā 12.jūnijā.

"Pamatojoties uz aktualizētu novērtējumu par inflācijas perspektīvu, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku, pienācis laiks samazināt monetārās politikas ierobežojumu līmeni pēc tam, kad procentlikmes netika mainītas deviņus mēnešus," teikts pēc padomes sēdes izplatītajā paziņojumā.

"Kopš padomes 2023.gada septembra sanāksmes inflācija samazinājusies par vairāk nekā 2,5 procentpunktiem un inflācijas perspektīva būtiski uzlabojusies. Pamatinflācija arī sarukusi, apstiprinot signālus, ka cenu spiediens pavājinājies, un visu termiņu inflācijas gaidas pazeminājušās. Monetārās politikas ietekmē finansēšanas nosacījumi bijuši ierobežojoši. Pieprasījuma vājināšana un stabilu inflācijas gaidu saglabāšana devusi būtisku artavu, lai atkal samazinātu inflāciju," konstatē padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB nemaina bāzes procentlikmi un samazina eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozes

LETA--AFP, 09.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien samazināja eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas īstenotais iebrukums Ukrainā.

ECB prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 2,8%, nevis 3,7%, kā tika lēsts martā.

Savukārt 2023.gadam banka eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 2,8% līdz 2,1%.

ECB arī lēš, ka 2024.gadā eirozonas ekonomika palielināsies par 1,6%.

Ukrainas karš negatīvi ietekmē tirdzniecību, izraisot izejmateriālu deficītu, kā arī veicina enerģijas un preču cenu kāpumu, norāda banka.

Vienlaikus ECB prognozē, ka inflācija eirozonā šogad veidos 6,8%, nevis 5,1%, kā tika prognozēts iepriekš.

Tikmēr nākamgad un 2024.gadā inflācija veidos attiecīgi 3,5% un 2,1%, liecina ECB aplēses.

Tāpat ECB ceturtdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, taču paziņoja, ka plāno likmju paaugstināšanu jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pievelkot pēdējo skrūvi?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 14.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpums eiro zonā turpinās ar pārāk lielu ātrumu, kā rezultātā, turpinot cīņu ar pārāk augsto inflācijas līmeni, Eiropas Centrālā Banka (ECB) 14. septembrī nolēma vēlreiz par 25 bāzes punktiem paaugstināt savas procentu likmes.

No 20. septembra galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme būs 4,50%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme 4,75% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme būs 4,00%. Pēdējo reizi tik augsta eiro galvenā refinansēšanas operāciju procentu likme bija 2001. gada augustā (eiro refinansēšanas likme ir tikai 25 bāzes punktu attālumā no 4,75% rekorda).

ECB palielina procentlikmes 

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt procentlikmes....

Kopš ECB pagājušā gada jūlijā uzsāka procentu likmju paaugstināšanas ciklu, eiro bāzes procentu likmes tika paaugstinātas 10 sapulcēs pēc kārtas kopumā par 450 bāzes punktiem kas ir gan ātruma, gan apjoma rekords (pēdējās četrās sapulcēs likmes katrā paaugstinātas par 25 bāzes punktiem).

Vai šis eiro procentu likmju paaugstinājums ir pēdējais? Nav garantēts, bet ECB savā paziņojumā saka, ka “pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, Padome uzskata, ka galvenās ECB procentu likmes sasniegušas līmeni, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās inflācijas savlaicīgu atgriešanos tās mērķa līmenī. Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka galvenās ECB procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Padomes pieeja, nosakot ierobežojumu apmēru un ilgumu, arī turpmāk balstīsies uz datiem. Konkrētāk, Padomes lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.”

Citāts ir tik garš tādēļ, ka preses konferencē ECB vadītāja Lagardas kundze īpaši uzsvēra visu šo paragrāfu un to, ka turpmākie lēmumi būs balstīti uz datiem un, ja inflācijas dati nemainīsies vēlamajā virzienā, likmes var arī turpmāk tikt paaugstinātas. Nekādā gadījumā ECB neapgalvo, ka eiro procentu likmes ir sasniegušas savu maksimumu.

Nedaudz par inflāciju. Lai arī ir vērojamas pozitīvas inflācijas līmeņa pazemināšanās tendences, atviegloti uzelpot vēl ir krietni par agru. Piemēram, patēriņa cenas šogad Latvijā augustā, salīdzinājumā ar 2022.gada augustu, palielinājās par 5,4% (jūlijā tie bija 6,4%). It kā laba pazemināšanās tendence, bet ir jāņem vērā, ka augustā cenas pieauga par 5,4% klāt pie pagājušā gadā reģistrētajiem 21,5% virs 2021. gada augusta cenām. Pašreizējais arvien zemākais inflācijas līmenis nav nekāds atvieglojums patērētājiem, jo cenas turpina augt. Pozitīvā ziņa Latvijā ir algu kāpums – salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums šogad 2. ceturksnī par pilnas slodzes darbu palielinājās par 163 eiro jeb 12%, bet algu kāpums cenu kāpumam seko ar lielu nobīdi. No otras puses algu kāpums eiro zonā ir viens no tiem faktoriem (papildus nesenajam energoresursu cenu kāpumam), kas ECB liek bažīties, ka salauzt inflāciju līdz 2% atzīmei būs ļoti smags uzdevums.

ECB publicēja savas svaigākās inflācijas un IKP prognozes. Ja inflācijas prognozes pavisam nedaudz koriģētas uz augšu (vidējais inflācijas līmenis 2023. gadā būs 5,6%, 2024. gadā – 3,2% un 2025. gadā – 2,1%), tad ekonomikas izaugsmei šoreiz jau krietni būtiskāka korekcija uz leju nekā citās reizēs (ECB speciālisti paredz eiro zonas tautsaimniecības izaugsmi par 0,7% 2023. gadā, par 1,0% 2024. gadā un par 1,5% 2025. gadā).

ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums

Kopš 1 gada Euribor likme jūnija vidū pārkāpa 4% atzīmi, tā nekur daudz augstāk nav devusies un vasaras otro pusi pārsvarā pavadīja svārstoties nedaudz virs 4%. 14. septembrī pirms ECB sapulces lēmuma 4% atzīmi pirmo reizi kopš 2008. gada septembra pārsniedza 6 mēnešu Euribor likme. ECB lēmums daļai tirgus dalībnieku bija pārsteigums, jo pirms sapulces diezgan populārs bija arī viedoklis ka ECB septembrī izvēlēsies iepauzēt. Tieši tādēļ šis paaugstinājums netika pilnībā iecenots tirgus procentu likmēs pirms sapulces un tuvākajās dienās visticamāk būs vērojama neliela Euribor procentu likmju pakāpšanas. 1 un 3 mēnešu likmes varētu pakāpties nedaudz vairāk par 6 un 12 mēnešu Euribor likmēm (vēsture ir labs rādītājs – likmju kāpuma apjoma piemēri ir redzami grafikos, kuros Euribor likmes ir apvienotas ar ECB depozīta procentu likmi). Atliek cerēt, ka piepildīsies iepriekš citētā ECB paragrāfa pirmais teikums, ka likmes ir sasniegušas līmeni, kurš varētu būt pietiekošs cīņā pret pārāk augsto inflāciju (šis teikums beidzot ir cerību stariņš, varbūtība, ka šis varētu būt pēdējais likmju paaugstinājums).

ECB atzīst, ka tās rīcības rezultātā eiro zonā turpinās būtiska naudas aizņemšanās sadārdzināšanās. Sadārdzinās arī bankām pieejamā nauda, jo iedzīvotāji kontos esošo naudu pārvieto uz garā termiņa depozītiem ar augstākām procentu likmēm. Kredītu tirgus dinamika eiro zonā turpina pavājināties.

Joprojām nemainās mājsaimniecību noguldīju tendences Latvijas bankās. Šī gada jūlijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieauga tikai par 0,8%, kas ir vairāku gadu zemākais rādītājs un jau ir bīstami tuvu negatīviem rādītājiem.

Inflācija joprojām ir augstāka nekā naudas apjoma pieaugums, kas nozīmē to, ka cenu pieaugums gada laikā jūlijā apsteidzis Latvijas iedzīvotāju banku kontu atlikuma pieaugumu gada laikā par 5,6%.

ASV FRS nākamā sapulce būs 19. un 20. septembrī (ir izredzes uz pauzi, bet vēl nevar izslēgt 12 paaugstinājumu), bet ECB vadība tiekas 26. oktobrī Atēnās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV un Eiropa sāks mainīt pieejas cīņā ar inflāciju

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 26.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielāko Centrālo banku pārstāvji februāra sākumā pēc pārtraukuma pulcēsies uz 2023. gada pirmajām sēdēm. Lai arī kopš rudens sākuma ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā Banka (ECB) uzturēja vienādus likmju celšanas tempus, spriežot pēc banku pārstāvju paziņojumiem un finanšu tirgus prognozēm, februārī šī dinamika varētu mainīties.

Jaunākās prognozes liecina, ka FRS februāra sākumā varētu pacelt dolāru likmi par 0.25 procenta punktiem, tādējādi samazinot iepriekš pieredzēto likmju celšanas soli no 0.50 procenta punktiem, kas tika fiksēts decembrī. Tikmēr ECB varētu saglābāt nemainīgu ātrumu, turpinot celt eiro likmes par 0.50 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme februārī varētu sasniegt 2.5 %, savukārt refinansēšanas likme - 3 % apgabalu.

Pie kādām likmēm ASV un Eiropa varētu apstāties?

Tuvākajā laikā ECB varētu saglabāt agresīvāku stāju nekā FRS. Saskaņā ar nākotnes darījumu tirgus prognozēm dolāru likmes augstāko līmeni varētu sasniegt jau drīz - pie 4.75 - 5.00 % (patlaban - 4.25 - 4.50 %). FRS plāno apstāties pie 5.00 - 5.25% apgabala. Tikmēr eirozonā likmes vēl kādu laiku varētu turpināt kāpt. Pēc prognozētās pacelšanas februārī par 0.50 procenta punktiem tirgus paredz, ka eiro likmes martā tiks celtas par līdzīgu apmēru un vēl vienu vai divas reizes par 0.25 procenta punktiem. Tādējādi ECB depozīta likme vasarā varētu uzkāpt līdz 3.25 - 3.50 % (patlaban – 2 %). Atbilstoši arī starpbanku procentu likmes savu maksimumu varētu sasniegt tuvu šiem līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai šobrīd ir labākais laiks termiņnoguldījumam?

Edgars Surgofts, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs, 27.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noguldīt naudu termiņdepozītā tagad, vai vēl tomēr pagaidīt? Zinot, ka strādāju bankā, šo jautājumu paziņas man uzdod aizvien biežāk. Cilvēku interese ir saprotama. Kopš Eiropas Centrālā banka (ECB) pirms gada sāka sistemātiski palielināt eiro bāzes likmi, krietni augušas arī banku piedāvātās depozīta likmes.

Nu tās klientiem draudzīgākajās bankās sasniegušas jau 4% gadā, un spēj dot vērā ņemamus papildu ienākumus. Piemēram, 5000 eiro noguldīšana pēc gada ienesīs 200 eiro. Pat ja no tiem aptuveni piektā daļa būs jānomaksā nodokļos, tas tāpat ir patīkams pienesums mājsaimniecības budžetā. Turklāt bez piepūles. Vien par to, ka nauda kādu brīdi «pagulējusi» citā kontā.

Lai arī depozīta procentu likme ir jau visai vilinoša, daudzi potenciālie noguldītāji nesteidzas un gaida vēl augstākas likmes. Viņus var saprast. Kopš pērnā gada vidus inflācijas apkarošanai ieviestā EURIBOR likmju celšana notikusi gana strauji, lai varētu gaidīt vēl lielāku depozīta likmi. Turklāt daudziem vēl ir atmiņā milzīgās depozīta likmes pirms dižķibeles – tolaik naudu varēja noguldīt uz 10 un pat vēl vairāk procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet eiro vērtība pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4%.

ECB padome norādīja, ka "inflācija ir samazinājusies, bet paredzams, ka tā joprojām pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta". ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc padomes sēdes uzsvēra, ka cīņa, lai mazinātu inflāciju, vēl nav galā, tāpēc gaidāms, ka ECB turpinās paaugstināt procentlikmes.

"Interesantākas ir ECB jaunās prognozes un padomi, kuru vispārējais vēstījums ir tāds, ka [ECB] politikas noteicēju darbs vēl nav paveikts," sacīja "Capital Economics" galvenā eirozonas ekonomista vietnieks Džeks Alens-Reinoldss.

Lai gan gada inflācija eirozonā ir samazinājusies līdz 6,1% maijā, tā vēl arvien vairāk nekā trīskārt pārsniedz ECB noteikto 2% mērķa rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūgtas, bet vai zāles?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 09.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās Bankas (ECB) vadība monetārās politikas sapulcē 8. septembrī nolēma par 75 bāzes punktiem paaugstināt eiro procentu likmes. Atbilde uz jaunu gada inflācijas rekorda līmeni eiro zonā augustā (provizoriski 9,1%) ir augstākais procentu likmju paaugstinājums vienā reizē kopš ECB izveidošanas un eiro ieviešanas.

Līdz šim likmju celšanas rekords vienā reizē eiro zonā bija 50 punkti un tāds paaugstinājums līdz šim tika piedzīvots trīs reizes, 1999. gada aprīlī un 2000. gada jūnijā un šogad jūlijā (populārākais paaugstinājuma solis vēsturiski bijis 25 punkti, piedzīvots 16 reizes). Ar šo soli eiro procentu likmju paaugstināšanu ECB nebeidz. Turpinājums sekos.

ECB palielina bāzes procentlikmi līdz 1,25% 

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75...

Septembra sapulcē tika publicētas arī svaigākās ECB IKP un inflācijas prognozes (Ilustrācija 4). Energoresursu cenu uzvedība un izaicinājumi ar piegādēm, jo īpaši Eiropā, cenu spiediens pakalpojumu sektorā pēc ekonomikas atvēršanās pēc pandēmijas, algu pieaugums un eiro vērtības kritums ir likuši koriģēt inflācijas prognozes krietni uz augšu (šim gadam uz 8,1%).

Pateicoties pozitīviem pārsteigumiem pirmā pusgada ekonomikas datos, IKP rādītāja prognozi šim gadam ECB paaugstināja uz +3,1%, bet sakarā ar energoresursu piegādes izaicinājumiem, augsto inflāciju un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanos, IKP prognoze 2023. gadam pazemināta uz +0,9%. Recesija nākamgad ECB skatījumā paredzama tikai sliktākā scenārija gadījumā, ja būs problēmas ar energoresursu sagādi komplektā ar aukstu ziemu.

Secinājumi kredītiem:

Šeit arī adekvāts ir jautājums, vai likmju celšana ir rūgtas zāles pret inflāciju, jo rūgtums kredītu procentu maksājumos ir, bet zemāku inflāciju tuvākā laikā nesola. Bet viens ir skaidrs, tik zemas kredītu izmaksas, kā iepriekšējos astoņos gados, mēs tuvākajos gados nepiedzīvosim (ja vispār vēl kādreiz piedzīvosim). ECB ir uz procentu likmju celšanas ceļa, no kura nost doties tā pagaidām neplāno.

Attiecībā uz turpmākiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB vadītāja preses konferencē precīzāku informāciju nesniedza, vienīgi solot paaugstinājumus nākamajās vienā līdz četrās sanāksmēs (šādu atbildi preses konferencē no ECB vadītājas “izvilka” žurnālisti) un lēmumi tiks pieņemti balstoties uz aktuālajiem datiem. Nākamā ECB sapulce ir 27. oktobrī un kārtējais procentu likmju paaugstinājums izskatās gandrīz garantēts, kas nozīmē turpmāku procentu likmju izmaksu pieaugumu kredītiem, bet izmaksu pieauguma temps var arī mazināties. Tā kā lielāko daļu no iepriekšējām procentu likmju nākotnes prognozēm var izmest miskastē, tad nav liela jēga atkal mēģināt minēt cik tieši pieaugs maksa par kredītiem.

Mierinājumam var minēt, ka no tirgū redzamajām cenām izskatās, ka šobrīd tirgus signalizē par 3 mēnešu Euribor likmes došanos 2,5% virzienā (8. septembrī 3 mēnešu Euribor likme bija 0,836%), kas ir zemāks līmenis, nekā, piemēram, sagaidāmais ASV dolāra procentu likmju kāpums. Noteikti jāņem arī vērā, ka tirgus signāli līdz šim nekad nav bijuši precīzi, jo vēl pavasarī neviens tā īsti neprognozēja likmju došanos pāri 1,5%.

No šodienas 0,836% sadārdzinājuma prognoze 3 mēnešu Euribor likmei ir aptuveni vēl 1,6% un 100 tūkstošu eiro kredītam procentu maksājumus gada laikā tas sadārdzinātu par aptuveni 1622 eiro (~135 eiro mēnesī), ja netiek atmaksāta pamatsumma. Bet tā kā Latvijā pārsvarā ikmēneša maksājumos būtisku daļu sastāda arī kredīta pamatsummas atmaksa, tad procentu izmaksu pieauguma prognoze eiro izteiksmē ir mazāka. Šie ir cipari, kuri varētu nākt klāt tam sadārdzinājumam, kurš jau ir piedzīvot līdz šim. Bet tā kā kredītu nosacījumi un piemērotās procentu likmes ir tik dažādas, arī rezultāti katram kredīta ņēmējam ir atšķirīgi.

Kādi vēl secinājumi:

Tirgū ir pozitīvas eiro procentu likmes, kas liks atdzīvoties sen piemirstajam depozītu tirgum. Līdzīgi, kā ne uzreiz, un ne visiem, tika piemērotas negatīvas procentu likmes, arī ar pozitīvu procentu likmju laukā vēl paies kāds laiciņš, kamēr tās sāks būtiski ietekmēt tirgu.

Noskaņojuma indeksu pasliktināšanās, augstā inflācija un augošas procentu likmes palielina risku. Tā kā naudas cenai nosacīti ir divas komponentes – pašizmaksa un riska cena, tad tirgū iespējams arī jaunu kredītu izmaksu “paātrinājums”, jo aug abas iepriekš pieminētās komponentes.

Lai arī pēdējos mēnešos mājsaimniecību noguldījumu apjomu pieaugums bremzējas, tas tomēr joprojām ir pieaugums un nozīmē to, ka ekonomika var pārdzīvot inflācijas un procentu likmju pieauguma kombināciju. Latvijas lielākais izaicinājums nav priekšā gaidāmā ziema, kuru matemātiski rēķinot var pārdzīvot, bet gan pēdējos gados pieaugusī plaisa starp mājsaimniecībām ar augstiem un zemiem ieņēmumiem. Arī ECB atzīst, ka nepieciešams mērķēts atbalsts tiem, kurus vissmagāk skar rekorda augstais inflācijas līmenis.

Lai arī rūgtums sajūtams jau tagad, cerams, ka ECB “zāles” sekmīgi tiks galā ar inflācijas līmeņa samazināšanu, jo augsta inflācija ir nevēlama “slimība”. Diemžēl procentu likmju celšana (un arī naudas apjoma regulēšana) ir vienīgās “zāles”, kuras ECB var dot, bet pār energoresursu tirgus peripetijām ECB varas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru