EIB grupa, kuras sastāvā ir Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Investīciju fonds (EIF), ir izsniegusi garantiju AS “Citadele banka”, lai atbalstītu jaunu aizdevumu nodrošināšanu uzņēmumiem visās trīs Baltijas valstīs.

Šī ir pirmā EIB grupas šāda veida vienošanās ar AS "Citadele banka", kas nodrošinās kapitāla prasību atvieglojumu bankai un ļaus tai piešķirt vismaz 460 miljonus eiro papildu aizdevumos un līzingos uzņēmumiem Baltijā nākamajos trīs gados.

Ņemot vērā pašreizējās ekonomiskās vides un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību, šī vienošanās ir īpaši gaidīta un apliecina EIB grupas kā pretcikliska investora statusu.

20 % aizdevumu novirzot “zaļajiem” projektiem, šis darījums veicinās vietējās tautsaimniecības zaļo pārkārtošanos un palīdzēs mazināt kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Vienlaikus AS “Citadele banka” saņems konsultatīvo atbalstu mehānisma Green Gateway satvarā ar Eiropas Investīciju konsultāciju centra starpniecību apmācības, rīku un rokasgrāmatu izstrādes un darbvietā sniegta atbalsta veidā, lai kāpinātu bankas spēju apzināt un novērtēt “zaļos” projektus, kā arī ziņot par tiem.

Latvija pērn saņēmusi Eiropas Investīciju bankas (EIB) finansējumu desmit miljonu eiro apmērā, kas neveido pat 0,1% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un ir mazākais finansējums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū gan absolūtos skaitļos, gan attiecībā pret valsts ekonomikas apmēru, liecina bankas gada pārskats.

EIB Igaunijā investējusi 440 miljonus eiro, un, ņemot vērā investīciju apmēru pret valsts IKP, EIB investīcijas Igaunijā bija lielākas nekā citās ES valstīs. EIB investīciju pret Igaunijas IKP attiecība pērn bija 2,1%.

Lietuva saņēmusi EIB finansējumu 280 miljonu eiro apmērā, kas veido 0,7% no IKP.

Otru mazāko finansējumu gan skaitliski, gan attiecībā pret IKP pērn saņēmusi Luksemburga - 70 miljonus eiro, kas ir 0,1% no IKP. Dānija EIB finansējumu saņēma 0,2% no IKP apmērā jeb 510 miljonus eiro, bet Apvienotajā Karalistē tas sasniedza 0,3% no IKP jeb 8,1 miljardu eiro.

Savukārt otru lielāko finansējumu attiecībā pret IKP pērn no EIB saņēma Malta, kas parakstīja līgumus par 160 miljonu eiro vērtiem aizdevumiem, kas veido 1,7% no valsts IKP. Bulgārija EIB finansējumā saņēma 1,5% no IKP jeb 700 miljonus eiro.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa atvērs birojus Latvijā un Igaunijā, aģentūru LETA informēja bankā.

Jaunu biroju atvēršana Rīgā un Tallinā pastiprinās EIB grupas klātbūtni Latvijā un Igaunijā, sniedzot lielāku atbalstu vietējiem projektiem tādās jomās kā inovācijas, zaļā un droša enerģija, kā arī finansējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), norādīja bankā.

Abi jaunie biroji veicinās ciešāku sadarbību ar Latvijas un Igaunijas partneriem, piebilda EIB pārstāvji.

Kopš 2020.gada EIB grupa savas investīcijas Latvijā un Igaunijā koordinē ar reģionālā biroja Viļņā starpniecību. Tomēr, ņemot vērā pieaugošās iespējas un potenciālu reģionā, īpaša biroja izveide abās pārējās pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās tiek uzskatīta par būtisku, lai sniegtu mērķtiecīgāku atbalstu vietējiem projektiem un padziļinātu sadarbību ar partneriem gan valsts, gan privātajā sektorā, norādīja bankā.

Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķīrusi 39 miljonu eiro aizdevumu koncernam “Latvijas Finieris”, informē EIB.

Aizdevums palīdzēs koncernam “Latvijas Finieris” īstenot ieguldījumus ilgtspējīgā ražotņu modernizācijā un paplašināšanā, veicinot uzņēmuma izaugsmi un stiprinot konkurētspēju tirgū.

Aizdevuma līgums ir daļa no Eiropas Komisijas Investīciju plāna Eiropai, ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem piekļūt inovāciju ieviešanai, izaugsmei un darba vietu radīšanai nepieciešamajam finansējumam.

EIB piešķirtais finansējums 39 miljonu eiro apmērā tiks izmantots “Latvijas Finiera” ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī bērza saplākšņa rūpnīcu “Lignums” un “Verems” modernizācijai un paplašināšanai.

Projekts tiek īstenots ir saskaņā ar ES politiku, kuras mērķis ir atbalstīt inovatīvus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu bioekonomikas veicināšanai. Noslēdzot savu pirmo aizdevuma līgumu ar EIB, uzņēmums “Latvijas Finieris” vēlas uzlabot dabas resursu efektīvu izmantošanu un samazināt savas darbības ietekmi uz vidi.

Lai atbalstītu reģionus, ko visvairāk skar pārkārtošanās no fosilajiem kurināmajiem, Eiropas Investīciju banka (EIB) izsniegs aizdevumus kopumā līdz 10 miljardu eiro apmērā, informē EIB pārstāvji.

Eiropas Komisija un EIB ir parakstījušas nolīgumu par publiskā sektora aizdevumu mehānismu - Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešo pīlāru.

No šā mehānisma finansēs publiskus ieguldījumus reģionos, ko visvairāk skārusi Eiropas pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku. Tas apvienos EIB aizdevumus, kuru kopsumma sasniegs 10 miljardus eiro, ar Eiropas Savienības (ES) budžeta dotācijām 1,5 miljardu eiro apmērā.

Lai varētu saņemt finansējumu, projektiem jāatrodas vai jāsniedz ieguvumi teritorijās, ko dalībvalstis savos Eiropas Komisijas apstiprinātajos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikušas kā tādas, kur ir lielākās problēmas saistībā ar pāreju no fosilajiem kurināmajiem un oglekļietilpīgām nozarēm. Mazāk attīstītos reģionos, kur iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75% no ES vidējā rādītāja, ES dotācijas daļa var sasniegt 25% no EIB aizdevuma summas katram projektam.

Eiropas Investīciju banka noslēgusi darījumu par finansējuma piešķiršanu ūdensaimniecības nozares attīstībai, Latvijā, parakstot aizdevuma līgumu par 60 miljoniem eiro ar SIA “Rīgas ūdens”.

EIB piešķirtā summa 60 miljonu eiro apmērā atbilst 50% kopējo projekta izmaksu, kas ir 120 miljoni eiro.

Starptautiskas finanšu institūcijas tiešais aizdevums ļaus SIA “Rīgas ūdens” dažādot finansējuma avotus atlikušajai projekta izmaksu daļai, izmantojot gan pašu līdzekļus, gan ES struktūrfondu līdzekļus, gan komercbanku kredītus.

Šobrīd SIA “Rīgas ūdens” apgādā ar ūdeni 98% iedzīvotāju Rīgā, kā arī rūpējas par kanalizācijas ūdeņu savākšanu un attīrīšanu šajā teritorijā. Ūdens patēriņš Rīgā ir aptuveni 33,7 milj.m3 gadā, bet ikgadējā kanalizācijas ūdeņu plūsma pa centralizētajiem tīkliem ir aptuveni 50 miljoni m3.

EIB finansētais ūdenssaimniecības projekts Latvijā sniegs iespēju vairāk mājsaimniecību pieslēgt pilsētas ūdensapgādes sistēmai un savāks centralizētajā sistēmā vairāk attīrāmo notekūdeņu, kas tiks apstrādāti renovētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, nodrošinot šo funkciju pastāvīgi augstā kvalitātē. Tādējādi projekts dos būtisku ieguldījumu vides aizsardzībā, kā arī nodrošinās ES klimata pārmaiņu novēršanas jomas pasākumus Rīgas reģionā.

Pirmdien Attīstības finanšu institūcijā ALTUM (ALTUM) finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tikās ar Eiropas Investīciju Bankas (EIB) viceprezidentu Janu Vapavuori (Jan Vapaavuori) un ALTUM valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu, lai aktualizētu Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (EFSI) darbības jautājumus Latvijā, informē Finanšu ministrija.

Būtiski panākt to, lai Latvijas uzņēmēji apzinās un izmanto Eiropas Investīciju bankas sniegtās iespējas savu projektu īstenošanai. Ar EIB sniegtajiem aizdevumiem mūsu uzņēmējiem ir iespējas attīstīt projektus ar augstu pievienoto vērtību, kas ir būtiski tautsaimniecības izaugsmei. Īpaši gribētu aicināt arī mazos un vidējos uzņēmumus izmantot EIB sniegtās iespējas Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros, pēc tikšanās uzsvēra finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tikšanās laikā no Latvijas puses tika uzsvērta interese veicināt vietējo zināšanu iesaisti EFSI finansējuma paplašināšanai un sniegt Latvijas pieredzi un spējas EIB pārvaldības jautājumu stiprināšanai. Tāpat tika izteikta interese stiprināt sadarbību starp EIB un ALTUM, kā arī veicināt EIB spēju finansēt operācijas ar paaugstinātu risku slieksni.

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Finanšu ministrija ir vienojušās par jaunu aizdevumu Latvijai 200 miljonu eiro apmērā, lai atbalstītu investīcijas enerģētikā, ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā, kā arī citās jomās, un pirmo reizi arī lauku attīstībā, informē Finanšu ministrijā.

Aizdevuma līgums, ko otrdien, 17.martā, parakstīja EIB priekšsēdētāja vietnieks Pims van Balekoms (Pim van Ballekom) un finanšu ministrs Jānis Reirs, palīdzēs Latvijai veiksmīgi apgūt ES fondus 2014.–2020. gadā.

Pim van Ballekom, EIB priekšsēdētāja vietnieks, kurš ir atbildīgs par aizdevumu Latvijai, sacīja: «Atbalstot svarīgas investīcijas, EIB pastiprina savus centienus uzlabot Latvijas ekonomikas konkurētspēju un veicināt Latvijai piešķirto ES fondu līdzekļu efektīvu izlietojumu. Ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un labāka dzīves kvalitāte Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgi jautājumi, tāpēc mēs uzturam teicamu sadarbību ar Latvijas iestādēm un apvienojam spēkus ar Eiropas Komisiju, lai atbalstītu lielu skaitu projektu, kas dod ieguldījumu šajās jomās.»

Pirmdien, 8. septembrī, finanšu ministrs Andris Vilks tikās ar Eiropas Investīciju bankas (EIB) prezidentu Verneru Hojeru (Werner Hoyer) un EIB vadības komiteju, lai pārrunātu aktuālo ekonomisko situāciju Latvijā. Tikšanās laikā EIB pārstāvji pauda gatavību Latvijā atbalstīt vēl vairāk projektu, informē Finanšu ministrija.

«Mēs ļoti augstu vērtējam sadarbību ar Eiropas Investīciju banku, kas aizsākās jau 1997. gadā. Kopš tā laika banka ir veikusi investīcijas daudzos Latvijai ļoti nozīmīgos projektos tādās jomās kā transports, enerģētika, telekomunikācijas un infrastruktūras attīstība vairāku miljardu apmērā. Tāpat būtisks bijis atbalsts, kas sniegts mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai, tāpēc šī sadarbība mums ir ļoti nozīmīga arī turpmāk,» atklājot EIB vizīti Latvijā, teica finanšu ministrs Andris Vilks.

«Lai gan EIB investīciju apjoms Latvijā ir liels, mēs esam gatavi ar savām investīcijām atbalstīt vēl vairāk apjomīgu un Latvijai nozīmīgu projektu. Nereti tomēr saskaramies ar to, ka trūkst pieteikumu potenciālajām investīcijām, tāpēc sagaidām vairāk projektu, kas vēl vairāk veicinātu inovāciju attīstību un izaugsmi Latvijā,» norādīja EIB prezidents V. Hojers.

Eiropas Investīciju banka (EIB) aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, piemēram, ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija, trešdien tikšanās laikā ar ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) un finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) pauda EIB grupas direktoru valdes priekšsēdētāja Nadija Kalvinjo.

EIB pārstāvji norāda, ka tikšanās laikā pārrunātas dažādas tēmas, tai skaitā atbalsts Ukrainai, Eiropas stratēģiskā autonomija, EIB grupas ieguldījumu prioritātes un ciešāka sadarbība starp EIB grupu un Latviju.

"Banka aktīvi meklē iespējas Latvijā finansēt projektus, kas atbilst tās klimatrīcības prioritātēm, tādām kā ilgtspējīgs transports, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija," norādīja Kalvinjo, piebilstot, ka pašreizējā izaicinošajā ģeopolitiskajā situācijā EIB ir stingri apņēmusies atbalstīt Latvijas ekonomiku, lai veicinātu inovācijas un zaļo pārkārtošanos.

EIB bankas grupa 2023.gadā apstiprināja investīciju projektus Latvijā 82 miljonu eiro apmērā. Šis ieguldījums ir daļa no EIB grupas finansējuma gandrīz viena miljarda eiro apmērā, kas valstī sniegts pēdējo piecu gadu laikā.

Jaunu investīciju piesaistei Eiropā nepieciešami papildu stimuli un risku uzņemšanās, kas uzlabotu visas Eiropas nākotni, tā Saeimā notiekošajā konferencē Eiropas Savienība (ES): Latvijas prezidentūras nozīme pauda Eiropas Investīciju bankas (EIB) viceprezidents Jans Vapāvuori.

Bankas viceprezidents vērsa uzmanību, ka Eiropai nepieciešamo investīciju apmēri esot milzīgi, jo izpētei un attīstībai gadā nepieciešami būtu vismaz 130 miljardi eiro jeb aptuveni 3% no iekšzemes kopprodukta, kas norādīts ES politiskajos lēmumos. Pašlaik ES esot vien pāris valstu, kas sasniegušas šo līmeni, sacīja EIB viceprezidents.

Viņš arī norādīja, ka aptuveni 35 miljardi eiro gadā nepieciešami, lai samērotu ieguldījumus ar ASV riska kapitāla ieguldījumiem, savukārt vairāk nekā 40 miljardi eiro būtu nepieciešami dažādām izglītības iniciatīvām.

Neviena no dalībvalstīm nespētu piesaistīt tādas investīcijas viena pati, tam ir EIB, sacīja Vapāvuori, piebilstot, ka pagājušajā gadā kopējās investīcijas ES sasniegušas 2,8 triljonu eiro apmēru, bet EIB aizdevumu sastādījuši aptuveni 70 miljardi eiro, kas gan veido vien 2,5% no kopējām investīcijām.

Banka Citadele piešķīrusi līdzfinansējumu investīciju uzņēmuma "Merito Partners" ("Merito") portfeļkompānijai jaunas saules elektrostacijas (SES) būvniecībai Valmieras novada Brenguļu pagastā.

Šis ir viens no pirmajiem projektiem Latvijā, kas saņēmis finansējumu Citadeles un Eiropas Investīciju bankas (EIB) vienošanās ietvaros par EIB garantijas programmas līdzekļu piesaisti Latvijas uzņēmumiem.

Šīs vasaras laikā Brenguļu SES 8,7 ha lielā platībā tiks izvietoti vairāk nekā 12 000 saules paneļu. SES jauda būs 7 MW un paredzams, ka elektrostacija gada laikā spēs saražot teju 7 000 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību gada vidējam elektrības patēriņam.

Projekta kopējās izmaksa mērāmas teju 5 miljonos eiro, no kuriem bankas Citadele līdzfinansējums veido 2,8 miljonus eiro. Šo projektu atbalsta no EIB piešķirtās garantijas summas, un tas ir viens no pirmajiem projektiem Latvijā, kas līdzfinansēts ar EIB atbalstu.

Žana Kloda Junkera investīciju plāns Eiropai veicinās ikvienas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, tostarp Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi. Neskatoties uz to, ka Eiropas Investīciju banka (EIB) tiešā veidā nesniedz finansējumu maziem un vidējiem uzņēmējiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) paredz mehānismu to atbalstam, norāda Finanšu ministrija (FM).

Līdz šim Latvijā visai maz izmantota iespēja iegūt finansējumu projektu attīstīšanai no tādām starptautiskām finanšu institūcijām, kā, piemēram, EIB, Ziemeļu investīciju bankas, kā arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Iespējams, tas tādēļ, ka valsts un privātā sektora pārstāvjiem trūkst informācijas par pieejamiem finanšu instrumentiem vai aizdevuma saņemšanas iespējām Latvijā. Tāpat arī lielāka uzmanība jāvērš uz iespēju piesaistīt finansējumu grantu veidā.

Maziem un vidējiem uzņēmējiem projektu pieteikšana ir lieliska iespēja panākt sev izvirzīto mērķu sasniegšanu, inovāciju ieviešanu, kā arī kopumā veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Turklāt ir svarīgi, lai mūsu uzņēmēji līdz ar projektu pieteikšanu informētu EIB, kas tieši Latvijai nepieciešams un kādi ir šķēršļi finansējuma saņemšanai komercbankās.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Ekonomiskajai krīzei Grieķijā pieņemoties spēkā, grieķu skaits, kuri dodas uz Zviedriju, meklējot mājokļus un darba vietas, ir strauji pieaudzis, atsaucoties uz Skandināvijas valsts grieķu kopienas līdera sacīto, vēsta thelocal.se.

«Izskatās, ka šogad atbraukušo grieķu skaits būs divreiz lielāks nekā pagājušajā gadā,» teicis Komninos Čaideftos, Stokholmas Nacionālās grieķu federācijas vadītājs. Viņš piebildis, ka patlaban Grieķijā bez darba saskaņā ar oficiālo statistiku ir vairāk nekā miljons cilvēku.

Pēc Zviedrijas Migrācijas pārvaldes datiem, to grieķu skaits, kuriem izsniegtas uzturēšanās atļaujas, no 2010. līdz 2011. gadam vairāk nekā dubultojies - no 371 līdz 767, un izskatās, ka šogad skaits būs vēl lielāks, jo līdz 1. jūnijam izsniegtas jau 400 uzturēšanās atļaujas.

Kā Eiropas Savienības pilsoņi grieķi Zviedrijā bez uzturēšanās atļaujām var pavadīt trīs mēnešus.

Eiropas Savienības (ES) finanšu institūcija Eiropas Investīciju banka (EIB) ceturtdien paziņoja, ka tā no 2022.gada vairs nefinansēs fosiliju degvielu projektus, īstenojot jaunu stratēģiju cīņai pret klimata izmaiņām, un vides aktīvisti nosauca šo lēmumu par «ievērojamu uzvaru».

EIB, kas ir pasaulē lielākā daudzpusējā aizdevēja, klimata aktīvistu organizācijas bija kritizējušas par dabasgāzes projektu finansēšanu, kura potenciāli apdraudēja ES apņemšanos īstenot Parīzes klimata vienošanās mērķus.

Lai gan dabasgāzes jautājums izrādījās potenciāls klupšanas akmens, EIB direktoru padome ceturtdien pieņēma jauno enerģētikas politiku.

«Mēs beigsim finansēt fosiliju degvielas, un mēs uzsāksim visambiciozāko klimata investīciju stratēģiju, kādu jebkad uzņēmusies kāda publiska finanšu institūcija,» paziņoja EIB prezidents Verners Hoijers. EIB arī pavēstīja, ka jaunais enerģētikas plāns paredz piešķirt vienu triljonu eiro klimata rīcībai un ekoloģiski ilgtspējīgām investīcijām nākamo 10 gadu laikā.

Rīgā notiekošās inovatīvas uzņēmējdarbības konferences Finanšu instrumenti izpētei, inovācijai un uzņēmējdarbībai 2015 laikā Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa un Eiropas Komisija (EK) atbalsta programmas InnovFin – ES finansējums novatoriem ietvaros šodien paziņoja par trīs jaunu Eiropas inovatīvo uzņēmumu konkurētspējas celšanai paredzētu finansēšanas instrumentu ieviešanu, informē Ekonomikas ministrija.

Tāpat EIB un EK nolēma palielināt InnovFin Advisory piedāvāto konsultatīvo pakalpojumu klāstu, sniedzot inovatīviem projektiem un uzņēmumiem plašāku pieeju EIB finanšu un tehniskajām zināšanām.

Divi no jaunajiem InnovFin produktiem ir radīti ar mērķi atbalstīt inovatīvu nozaru projektus, kuri citkārt būtu uzskatāmi par nerentabliem to pirmskomerciālajā attīstības fāzē. InnovFin Enerģētikas demo projektu instruments ir paredzēts tehnoloģisko jaunievedumu industriālo demonstrāciju projektu atbalstam atjaunojamo energoresursu un ūdeņraža degvielas šūnu jomās, savukārt InnovFin Infekcijas slimību atbalsta mehānisms sekmēs jaunu zāļu, vakcīnu, kā arī medicīnisko un diagnostikas iekārtu operatīvāku pieejamību cilvēkiem, kuriem tās ir nepieciešamas. Šie finanšu atbalsta produkti ir izstrādāti, lai atvieglotu aizdevumu piesaistīšanu attiecīgo nozaru projektiem ar augstāku riska faktoru. Katram no diviem produktiem piešķirts sākotnējais finansējums 100 miljonu eiro apmērā.

Pagājušā nedēļā reģistrēta ķīla par Finanšu ministrijas galvojumu 100 miljonu eiro jeb aptuveni 70 miljonu latu aizdevumam, ko valstij piederošā Hipotēku banka saņems no Eiropas Investīciju bankas (EIB).

Līgums par finansējuma saņemšanu tika parakstīts 2012.gada jūnijā, bet līgums par galvojuma saņemšanu starp EIB un Finanšu ministriju, kā arī Komercķīlas līgums (par kopējo maksimālo summu 105,42 miljonu latu apjomā) starp Hipotēku banku un Finanšu ministriju tika parakstīti pagājušā gada decembra beigās, Db.lv informēja Hipotēku bankas pārstāve Sandra Eglīte, norādot, ka galvojuma piešķiršana tika paredzēta 2012.gada likumā par valsts budžetu.

Finansējums tiek piesaistīts, lai atbilstoši 2009.gada MK noteikumiem par aizdevumiem komersantu konkurētspējas uzlabošanai arī 2013. gadā Hipotēku banka turpinātu realizēt valsts atbalsta programmu Komersantu konkurētspējas uzlabošanai. Šo programmu Hipotēku banka īsteno kopš 2009.gada, un līdz šim aizdevumos piešķirti 169 miljoni latu. MK noteikumi paredz, ka Komersantu konkurētspējas uzlabošanas programmas kopējais apjoms ir 210 miljoni latu, atgādināja S. Eglīte.

Eiropas Investīciju banka (EIB) un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) parakstījušas līgumu par 50 miljonu eiro finansējumu 5G tehnoloģijas izvēršanai Latvijā, informē EIB pārstāvji.

Aizdevums 50 miljonu eiro apmērā ļaus ieguldīt kopumā 101 miljonu eiro valsts telekomunikāciju infrastruktūrā.

EIB norāda, ka projekts palīdzēs nodrošināt progresīvus 5G pakalpojumus visā valstī, ļaujot lielākam lietotāju skaitam izmantot priekšrocības, ko sniedz uzlabota un droša piekļuve īpaši ātrdarbīgiem platjoslas pakalpojumiem. Tas veicinās LMT mobilā tīkla paplašināšanu un tehnoloģisko modernizāciju ceļā uz ļoti augstas veiktspējas tīkla izveidi Latvijā, jo īpaši pilsētās un lauku apvidos.

Projekta laikā LMT izvērsīs 150 5G pārklājuma zonas pilsētās un 690 5G pārklājuma zonas visā valstī. Ar finansējumu tiks atbalstīta arī uzņēmuma pamattīkla modernizācija, pārejot uz 5G autonomo tehnoloģiju, kā arī ieguldījumi pakalpojumu platformās un uzņēmējdarbības un operāciju atbalsta sistēmās.

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Luminor Bank AS šodien parakstīja līgumu par 115 miljonu eiro finansējumu, lai papildus veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

EIB finansējuma apvienošana ar Luminor resursiem rada iespēju uzņēmumiem saņemt atbalstu ar labvēlīgākiem nosacījumiem vairāk nekā 332 miljonu eiro apmērā visā Baltijā.

Aizdevums ir paredzēts attīstības veicināšanai Baltijas reģionā, īpašu uzmanību pievēršot atbalstam pārejai uz zaļo ekonomiku. Finansējumu varēs saņemt investīcijām, kas veicinās kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, vienlaikus palīdzot sasniegt klimata mērķus, kas atspoguļoti Baltijas valstu stratēģijās. Paredzams, ka aptuveni 85 % no EIB piešķirtā finansējuma nonāks kohēzijas reģionos, tādējādi palīdzot mazināt ienākumu atšķirības reģionos.

“Baltijas valstis ir dinamiskas un uz nākotni vērstas, tās arvien vairāk koncentrējas uz pāreju uz zaļo ekonomiku,” teica EIB viceprezidents Tomass Ostross (Thomas Östros), kurš ir atbildīgs par EIB darbību šajā reģionā. “Līdz ar to ir būtiski uzlabot piekļuvi atbilstošam finansējumam mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu to projektu finansiālo dzīvotspēju, uzņēmumu izaugsmi un galu galā veicinātu nodarbinātību un sociālo kohēziju Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.”

Universitātes reitings un attīstības modelis dod pieeju efektīvākam darbības finansējumam.

Ar Eiropas Savienības (ES) finanšu instrumentu palīdzību Latvijas zinātnei ir iespēja iekļūt starp Eiropas inovāciju līderiem, ar ko Rīga bija slavena 20. gadsimta sākumā. Tā par laikmetu griežu nesto iespēju un savām ambīcijām sacīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks LU Dabas mājā notikušajā seminārā Inovācija - 21. gadsimta izaugsmes avots. Tā norises vieta ir zīmīga, jo LU Akadēmiskā centra tālākai attīstībai tiek izmantots Eiropas Investīciju bankas (EIB) 2017. gadā piešķirtais 30 miljonu eiro lielais aizdevums.

Šāda finansējuma un tam līdzi nākošās starptautiskās ekspertīzes pieejamību I. Muižnieks uzskata par spēka plecu LU un Latvijas zinātnes inovativitātei un pētniecības rezultātu komercializācijai. Vienā no prestižākajiem pasaules universitāšu reitingiem Times Higher Education LU ieņem 801. līdz 1000. vietu, kas to ierindo starp 5% pasaules labāko augstskolu un ir augstākais novērtējums starp Latvijas augstskolām. Viens no pieciem kritērijiem, pēc kuriem vērtētas pasaules augstskolas, ir sasniegumi zinātnē.

Grieķu jogurta pieprasījums pasaulē varētu būt nostabilizējies, raksta Bloomberg.

Pēc daudzus gadus piedzīvotā straujā pieprasījuma kāpuma, patlaban pārdošanas apjomi atslābst un piena ražotāji dēļ tā cieš zaudējumus. Tajā pašā laikā ilgtermiņa prognozes liecina, ka nākotnē tam ir potenciāls turpināt pieaugumu.

Grieķu jogurts aizvien ir viens no populārākajiem piena ražošanas produktiem pasaulē un patlaban lielā mērā virza pasaules jogurta tirgus pieaugumu.

Grieķu jogurtu nereti izvēlas ierasto jogurtu vietā, ņemot vērā, ka tas tiek uzskatīts par veselīgāku šo produktu aizvietotāju.

Paredzams, ka nākamo 5-6 gadu laikā gada griezumā grieķu jogurta pieprasījums aizvien piedzīvos pieaugumu, taču ražotāji meklēs jaunus veidus, kā to dažādot, piemēram, pievienojot mellenes, vaniļu, medu, šokolādi un citas piedevas.

Tuvojoties Ziemassvētkiem, restorānā Restorāns 3 dažādu Rīgas restorānu šefpavāri iepazīstināja ar piecu valstu Ziemassvētku galda klājumu un tradicionālajiem ēdieniem.

Ziemassvētku vakariņās ar Borjomi bija unikāla iespēja satikt piecu dažādu restorānu šefpavārus, kuri atklāja savas Ziemassvētku ēdienu receptes un prezentēja vienu ēdienu no meksikāņu, itāļu, krievu, gruzīnu un grieķu virtuves.

Restorāna Restorāns 3 šefpavārs Juris Dukaļskis iepazīstināja ar itāļu virtuvi un galdā pasniedza Itālijā iecienītu uzkodu – antipastu, savukārt gruzīnu virtuves restorāna Alaverdi šefpavārs Šota Mudžirišvili piedāvāja auksto uzkodu sacivi. Otrajā ēdienā krievu virtuves restorāna Tēvocis Vaņa šefpavārs Vitālijs Smirnovs pārsteidza ar pildītu piena sivēnu, štovētiem kāpostiem un kartupeļiem, savukārt meksikāņu restorāna El Santo X šefpavāri Havjērs Garsija un Hosē Karlos Gonzalezs Žagars pagatavoja meksikāņu ēdienu – tamales. Desertā grieķu virtuves restorāna Spitaki. Greek Deli Cafe”šefpavārs Anastasios Kolliopoulos atklāja grieķu ēdiena ar melomakarona pagatavošanas recepti, savukārt Juris Dukaļskis pasniedza itāļu desertu – tiramisu.

Juliannas pagalmā Liepājā oktobra vidū durvis vēris street food bārs Grēēks.

««Grēēks» saknes cēlušās no «Grīkstrītas», ar kuru startējam izbraukumos dažādos festivālos, street food pasākumos, svētkos jau no šā gada pavasara. Saprotot, ka cilvēkiem patīk mūsu piedāvājums, šķita tikai loģiski, ka, noslēdzot sezonu, jāver vaļā stacionāra vieta. «Grēēks» patiesībā ir divas nozīmes, jo, skatoties mūsu logo, to var lasīt gan kā grīks (jo grieķu ēdieni, dzērieni), gan grēēks (jo šeit var arī kārtīgi pagrēkot),» pastāstīja viena no bāra izveidotājām Sintija Lukša.

Kopējās investīcijas SIA «Greeks» ir aptuveni 30 000 eiro (tajā skaitā gan «Grīkstrītā», gan «Grēēkā»).

Sākotnējā doma uzņēmējiem bijusi par Rīgu, taču paralēli tika izskatītas iespējas atvērt pirmo pastāvīgo vietu kādā no Latvijas lielajām pilsētām.

«Ja Grieķija kaut kādu iemeslu dēļ tomēr pametīs eirozonu, tas nebūs nopietns ekonomisks satricinājums visai savienībai un eiro, jo tās ekonomikas apjoms ir salīdzinoši neliels (mazāk kā 3% no kopējā savienības IKP). Tieši pretēji, to var pat uzskatīt kā pozitīvu risinājumu organizācijas «bilances attīrīšanas» ziņā. Tāpat ir pārspīlētas prognozes par to, ka šādā gadījumā būtu sagaidāmas spēcīgas un negatīvas politiskās sekas. Grieķijas vēsture diezin vai atbaidīs vājākās valstis no dalības savienībā, lai gan tas var likt spēcīgākajām valstīm aizdomāties par to, vai tām ir vajadzīga tāda savienība par tādu cenu,» savu viedokli par atkal aktuālajām spekulācijām par Grieķijas nākotni monetārajā reģionā pauž ABLV Bank galvenais analītiķis Leonīds Aļšanskis.

«Neskatoties uz visiem grieķu un savienības vadības pieņemtajiem mēriem, parādu krīze Grieķijā turpina attīstīties pēc visliktākā scenārija. Pat pēc divu starptautiskas palīdzību saņemšanas 240 miljardi eiro apmērā un parāda norakstīšanu privātajiem investoriem par 107 miljardiem eiro, ekonomiskā situācija turpina pasliktināties. Grieķijas ekonomika jau 4 gadus atrodas recesijā, šajā laikā zaudējot gandrīz 20% no IKP un pēc prognozēm – tautsaimniecības apjomi samazināsies arī 2013. gadā. Bezdarba līmenis jau ir sasniedzis 25%. Politiskā situācija visu laiku atrodas uz sociālā sprādziena robežas, Tas vedina uz domām, ka ES un eirozonas vadības piedāvātie krīzes izejas virzieni bija nepareizi. Tieši strauja valsts izdevumu samazināšana veicināja tik strauju IKP kritumu, lai gan parāda apjoms pret IKP nekrīt, bet turpina pieaugt un var pārsniegt 170% 2012. gadā un 180% 2013. gadā. Tādējādi sasniegt parāda mērķa rādītāju, kurš tika saskaņots sniedzot palīdzību – 120% no IKP līdz 2020. gadam, diezin vai izdosies bez papildus parādu norakstīšanas,» norāda L. Aļšanskis.