Finanses

Eiropā sākusi darboties jaunā maksājumu sistēma TARGET

Db.lv, 21.03.2023

Jaunākais izdevums

Eiropas maksājumu sistēmu infrastruktūrā šonedēļ pirmo norēķinu dienu aizvadījusi jaunā maksājumu sistēma TARGET, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

TARGET ir pasaulē trešā lielākā maksājumu sistēma, tās darbību nodrošina Eirosistēma (tas ir, Eiropas Centrālā banka (ECB) un eirozonas nacionālās centrālās bankas, arī Latvijas Banka) un tā ir viens no maksājumu infrastruktūras elementiem, kas kredītiestādēm ļauj nodrošināt ērtus, mūsdienīgus un drošus eiro maksājumus arī Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

Jaunā TARGET sistēma aizstāj vecās paaudzes TARGET2 sistēmu, kas darbojās kopš 2007.gada.

Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa skaidro, ka jaunā TARGET sistēma ne tikai izmantos mūsdienīgu infrastruktūru un augstas kiberdrošības risinājumus, bet arī nodrošinās plašākas kredītiestāžu likviditātes vadības iespējas un starpbanku norēķinu veikšanu, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, ziņojumu apmaiņu veicot atbilstoši ISO 20022 standartam.

TARGET sistēmas ieviešana ir noslēgums procesam, par kuru ECB Padome 2017.gada 6.decembrī pieņēma lēmumu, uzsākot stratēģisku projektu, lai konsolidētu un optimizētu TARGET2 sistēmu un TARGET2 vērtspapīriem (T2V) platformu, izmantojot jaunākās pieejas un tehnoloģiskās inovācijas (T2-T2V konsolidācijas projekts).

"TARGET2-Latvija" komponentsistēmu aizstāj jaunā - "TARGET-Latvija" komponentsistēma, kurā eiro maksājumu veikšanu sekmīgi sākušas Latvijas kredītiestādes, Valsts kase un Latvijas Banka.

Pagājušajā gadā "TARGET2-Latvija" sistēmā vidēji dienā apstrādāts 891 maksājums 1,32 miljardu eiro apjomā.

Latvijas Banka organizē un uztur maksājumu sistēmu infrastruktūru Latvijā, tostarp divas pilnībā automatizētas maksājumu sistēmas, ar kuru palīdzību tiek nodrošināti starpbanku norēķini eiro. "TARGET-Latvija" ir starpbanku eiro maksājumu sistēma, kas ietilpst Eiropas Vienotajā automatizētajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā TARGET. Latvijas Bankas elektroniskā klīringa sistēma (EKS sistēma) tiek izmantota neliela apjoma maksājumiem.

2017.gada augustā Latvija pirmā eirozonā sāka izmantot zibmaksājumus - inovatīvus, modernus, zibenīgus starpbanku pārskaitījumus, kas pieejami jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās. Šajā īsajā laikā zibmaksājumi kļuvuši pieejami jau vairāk nekā 90% Latvijas kredītiestāžu klientu un iemantojuši starpbanku maksājumu standarta, nevis ekskluzīva pakalpojuma statusu.

Latvijas Banka izveidojusi un uztur arī Zibsaišu reģistru, kas nodrošina iespēju veikt starpbanku maksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, bez nepieciešamības zināt un katram maksājumam ievadīt norēķinu konta numuru. Pašlaik šo iespēju piedāvā banka "Citadele", "Swedbank" , "SEB banka" un lielākās Igaunijas komercbankas, un paredzams, ka Zibsaišu reģistra dalībnieku skaits turpinās augt.

Latvijas Bankas zibmaksājumu laboratorija "ZibLab++" ir inovatīva sadarbības platforma, lai tirgus dalībniekiem palīdzētu kopīgi risināt praktiskus un tehnoloģiskus jautājumus, veidojot uz zibmaksājumu, zibsaišu un zibprasījumu tehnoloģiju bāzes balstītus produktus un pakalpojumus saviem klientiem.

Nākamais Latvijas Bankas sniegto inovatīvo maksājumu pakalpojumu attīstības posms saistīts ar ieceri ieviest zibenīgus maksājuma pieprasījumus starpbanku līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Jeļena Buraja, AS Rietumu Banka valdes priekšsēdētāja, 19.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no veiksmīgākajiem elastīgo maksājumu risinājumu nodrošinātājiem Baltijā, ESTO, savā pirmajā darbības gadā Latvijā ir spējis sasniegt vairākus nozīmīgus mērķus. To starpā var minēt veiksmīgi uzsākto sadarbību ar “Bolt”, kā arī faktu, ka ar ESTO starpniecību desmitiem tūkstošu klientu norēķinājušies ar komersantiem vairāku miljonu eiro vērtībā.

Kā jau iepriekš minēts, viens no lielākajiem panākumiem – izmantojot ESTO maksājumu risinājumus, tika veikti aptuveni 55 000 unikāli darījumi ar dažādiem tirgotājiem, iegādājoties preces kopumā par 5,2 miljoniem eiro.

Aktīvais kredītportfelis pieauga par vairāk nekā 1,3 miljoniem eiro un ESTO piesaistīja 154 jaunus tirgotājus Latvijā. Daži no pazīstamākajiem: elkor.lv, ideal.lv, evelatus.lv, membershop.lv, bigbox.lv, stokker.lv, veloprofs.lv, gintaromebeles.lv, pranamat.lv, weekendshoes.lv, grenardi.lv, given.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevumu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023.gadā veica 786.1 miljonu klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 miljardu eiro kopapjomā, informē Latvijas Banka.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 1.1 mljrd. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022.gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2023.gadā palielinājās par 10%, bet maksājumu kopapjoms - par 58%. Straujais maksājumu apjoma kāpums atspoguļo jaunu tendenci banku sektorā - jau kādu laiku kredītiestādes atkal piedāvā procentu maksājumus par noguldījumiem. It sevišķi 2023.gada 2. pusgada dati uzrāda nozīmīgu apjoma kāpumu vienā no kredīta pārveduma veidiem, proti, iekšbankas maksājumos. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju aktivitāti, noguldot savus uzkrātos naudas līdzekļus termiņņoguldījumos un krājkontos.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (34% no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kavēto maksājumu atgūšana uzņēmumiem izmaksā ap 500 miljoniem eiro gadā

Db.lv, 15.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kavēto maksājumu atgūšana Latvijas uzņēmumiem kopumā izmaksā vismaz 500 miljonu eiro gadā, katram uzņēmumam vidēji patērējot 65 darba dienas, lai "dzītos" pakaļ rēķinu kavētājiem.*

Paredzams, ka turpmāko 12 mēnešu laikā maksājumu kavējumi uzņēmējiem sagādās vēl lielākas galvassāpes, jo 66 % Latvijas uzņēmēju izteikuši bažas par savu klientu spēju laikus samaksāt rēķinus finansiālo grūtību dēļ, liecina Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” jaunākā Eiropas maksājumu ziņojuma 2023 dati.

Citur Eiropā uzņēmēju bažas ir salīdzinoši mazākas – par debitoru spēju laicīgi apmaksāt rēķinus nākamo 12 mēnešu laikā satraukti ir vidēji 54 % Eiropas uzņēmumu.

“Šie ir milzīgi zaudējumi tautsaimniecībai, kas samazina Latvijas uzņēmumu produktivitāti, efektivitāti un kavē gan konkrētu uzņēmumu, gan valsts ekonomisko attīstību. Redzot maksājumu kavējumu un apmaksas termiņu pagarināšanas tendenci, nav pārsteigums, ka šogad lielākā daļa uzņēmēju jeb 75 % plāno vairāk koncentrēties uz likviditātes un naudas plūsmas stabilizēšanu, nevis attīstību,” skaidro Ilva Valeika, “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

30. septembrī – lielākais “Atvērto durvju dienu maratons” jaunajos projektos

Sadarbības materiāls, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rudens sezonai pamazām iezogoties gan sirdīs, gan prātos, ir īstais laiks pievērsties nopietnākiem plāniem, piemēram, noskatīt ilgi meklēto īpašumu, ko saukt par īstajām mājām. Jauno projektu tirgus šobrīd ir piesātināts ar piedāvājumiem un pietiekami aktīvs arī pircēju pusē, tāpēc lielākais nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” 30. septembrī piedāvā “Atvērto durvju dienu maratonu”, kur klātienē būs iespējams apskatīt vairāk nekā 20 jaunos projektus.

Iepazīsties ar dalībniekiem!

Dainas (Centrs), Merks Magnolijas (Centrs), Matīsa iela 29 (Centrs), Silvas Nami (Purvciems), Ošu 2 (Jūrmala), Kvartāls B91 2. kārta (Centrs), Ezerjugla (Jugla), Saliena Park Apartments (Piņķi), Mežciema mājas (Mežciems), Ludviķa iela 2 (Torņakalns), Ezera Solo (Mežaparks), Āpšu 4 (Torņakalns), Elijas Nami (Centrs), Mežaparka lofti (Mežaparks), Zeļļu iela 13 (Āgenskalns), Mārupes iela 6 (Āgenskalns), Lieplejas (Čiekurkalns), Amālijas iela 5A (Āgenskalns), Brīvības gatve 217 (Teika), Merks Viesturdārzs (Centrs), Jelgavas iela 65 (Torņakalns), Green Space (Piņķi), Raņķa dambis 31 (Āgenskalns).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gada 1. pusgadā veica 394.2 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 150.7 mljrd. eiro kopapjomā.

Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 832.8 milj. eiro apjomā.

Salīdzinājumā ar 2022. gada 1. pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 10 %, savukārt maksājumu kopapjoms – par 26 %.

Visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (61.2 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (36.4 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita).

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2023. gada 1. pusgada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.2 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.2 kartes uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini 6,699 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Skaidra nauda 2022.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 49,4%, bet skaidras naudas izņemšana - par 7,8%. 2020.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 5,662 miljardu eiro apmērā, bet skaidras naudas izņemšana 4,743 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 37,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 41,7%, norēķini par vieglajām automašīnām - 6%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 2,8%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,4%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,531 miljarda eiro apmērā, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Tostarp jūnijā norēķini ar maksājumu kartēm veikti 801,2 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir pieaugums par 8%.

Skaidra nauda 2023.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,516 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 2,486 miljardu eiro apmērā.

Tostarp šogad jūnijā skaidra nauda ar maksājumu kartēm izņemta 447,6 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju ir pieaugums par 3,2%.

2023.gada pirmajos sešos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 35,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,4%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kaislības ap saules paneļiem – kā neapdedzināties?

Ivars Zariņš, enerģētikas eksperts, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi vēl atceras OIK afēru. Mēs joprojām turpinām to apmaksāt. Bet izskatās, ka kādam kārojās kaut ko tādu atkal atkārtot. Un kāpēc gan ne – ja ir aitas, tad vienmēr uzradīsies arī cirpēji.

Šoreiz var sanākt pat divu veidu aitas – tās kuras nopirks saules paneļus, un tās kuras tos nenopirks! Kā nenokļūt cērpamo aitu barā? Lai cik tas neskanētu dīvaini, tad visvairāk kritizētie pasākumi(ierobežojumi) ir vērsti tieši uz to, lai šis cērpamo aitu bars sanāktu pēc iespējas mazāks, lai cērpamajām aitām paliktu vairāk vilnas. Tas, protams, neapmierina cirpējus – tāpēc publiskajā telpā tiek tiražēts daudz izdomājumu un puspatiesības.

Par svarīgāko, lai jūsu izvēle nepieviltu

Ir ļoti svarīgi, lai saules paneļiem paredzētā atbalsta sistēma būtu skaidri saprotama, taisnīga un ilgtspējīga - lai cilvēki, paļaujoties uz šo atbalsta sistēmu, netaptu piemānīti: vai nu tāpēc, ka nav sapratuši pareizi šo atbalsta sistēmu, vai arī ir pārrēķinājušies - paļaujoties uz to, kas vēlāk tiek izmainīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai atceltu normu, kas nosaka, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ar kuriem tiek atcelta norma, kas noteica, ka saimnieciskās darbības veicējiem ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumi par attiecīgo gadu.

Iepriekš šos Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus atbalstīja arī valdība un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lai dotu iespēju saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir IIN maksātāji, pilnībā atjaunot Covid-19 infekcijas laikā sašaurināto saimniecisko darbību, maksimāli efektīvi izmantot to rīcībā esošos finanšu resursus, ieguldot tos saimnieciskajā darbībā, kā arī vienādotu nodokļu maksāšanas režīmu ar uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kuriem nav jāveic nodokļa avansa maksājumi, likumā noteikts, ka saimnieciskās darbības veicējiem, kuri ir IIN maksātāji, turpmāk nebūs jāveic IIN avansa maksājumi.

Vienlaikus, maksājot IIN tikai pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas vienā summā, pastāv iespēja, ka nodokļa maksātājam būs grūti samaksāt šo IIN maksājumu, jo taksācijas gada laikā gūtos ienākumus nodokļa maksātājs var būt jau iztērējis un viņa rīcībā nebūs pietiekamu līdzekļu IIN samaksai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Koalīcija vienojas atcelt IIN avansa maksājumu pašnodarbinātajiem

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam; Jānis Goldbergs, LETA, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcijas partijas ir vienojušās atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) avansa maksājumu pašnodarbinātajiem, 20.martā pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA) un "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Butāns akcentēja, ka tas ir svarīgs lēmums radošajai nozarei un visiem, kas strādā pašnodarbināto režīmā.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļāva, ka Finanšu ministrija (FM) varētu sagatavot grozījumus, un tos jau šo ceturtdien skatīt Saeimā divos lasījumos steidzamības kārtā.

Finanšu ministrijas (FM) speciālisti jau sagatavojuši grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), lai saimnieciskās darbības veicējiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājiem atceltu pienākumu veikt IIN avansa maksājumus.

VID jau aprēķinājis avansa maksājumus

Diena jau vēstīja, ka VID saimnieciskās darbības veicējiem, kas lielā vairumā gadījumu ir pašnodarbinātās personas, šonedēļ jau izsūtījis automātiskus aprēķinus no VID sistēmas par IIN avansa maksājumu, kas jāveic līdz 23. martam. Attiecīgu informāciju par šo pienākumu 13. martā VID izplatīja arī plašsaziņas līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

22. aprīlī 17 jaunajos projektos Rīgā un Pierīgā notiks atvērto durvju diena

Sadarbības materiāls, 17.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno projektu lauciņā ”Atvērto durvju dienas maratons”, ko organizē nekustamo īpašumu sludinājumu portāls “City24.lv” sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, allaž ir viens no gaidītākajiem un apmeklētākajiem pasākumiem, jo vienas dienas ietvaros iespējams klātienē apskatīt un izstaigāt vairākus projektus, lai galu galā izdarītu visdrošāko un pareizāko izvēli mājokļa iegādē. Šoreiz vienas dienas ietvaros būs iespējams viesoties 17 jaunajos projektos.

“Neskatoties uz EURIBOR likmju kāpumu un citiem faktoriem, kuri būtiski ietekmējuši jauno projektu tirgus piedāvājumu un cilvēku spēju tos iegādāties, esam novērojuši, ka interese par jauno mājokļu iegādi būtiski nemazinās. Redzamākā atšķirība ir tā, ka lēmums par īpašuma iegādi pircēja pusē šobrīd tiek pieņemts pārdomātāk un piesardzīgāk nekā agrāk. Līdz ar to, jāsaka, ka šāda veida atvērto durvju dienu pasākumi šobrīd cilvēkiem ir vajadzīgi un noderīgi vairāk kā jebkad. Tāpat interese par jaunajiem projektiem ir skaidrojama ar augstajiem energoefektivitātes rādītājiem, ko spēj piedāvāt tieši jaunuzceltie un renovētie dzīvokļu nami”, skaidro Maksis Karlins, sludinājumu portāla “City24.lv” vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gads Krievijai piemēroto sankciju zīmē: riski joprojām saglabājas augsti

Kristaps Markovskis, Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējis jau gads, kopš tika pieņemta pirmā Eiropas Savienības (ES) sankciju kārta pret Krieviju saistībā ar iebrukumu un karu Ukrainā. Gada laikā tai sekojušas vēl deviņas kārtas, jaunākā stājusies spēkā pavisam nesen.

Kopumā šī ir jauna, līdz šim nebijusi pieredze, tādēļ ir vērtīgi atskatīties, kā Latvijai veicies ar sankciju piemērošanu un kādi bijuši galvenie izaicinājumi.

Sankciju apjoms un ietekme

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā ES ir piemērojusi sankcijas kopumā 1386 fiziskajām personām un 171 juridiskajai personai1, taču patiesībā sankcijām pakļauto personu loks ir krietni plašāks, jo sankcijām ir pakļautas ne tikai tās personas, kuras tieši minētas sankciju sarakstos, bet arī citas juridiskās personas, kuras atrodas sankcijām pakļauto personu īpašumā vai kontrolē.

Papildus ES ir noteikusi arī plaša mēroga sektorālās sankcijas, piemēram, noteiktu preču grupu importa un eksporta vai pakalpojumu sniegšanas aizliegumu, sadarbības aizliegumu ar noteiktām personām. Tāpat finanšu jomā Krievijas rezidentiem noteikts limits, līdz kādam atļauts izsniegt aizdevumus vai turēt finanšu līdzekļus. Droši varam apgalvot, ka pret Krieviju noteiktās sankcijas ir nepieredzēti plašas un tika pieņemtas ļoti strauji, ievērojot dinamisko situācijas eskalāciju Ukrainā. Šīm sankcijām ir būtiska ietekme Latvijā, ņemot vērā, ka mūsu valsts robežojas ar Krieviju un vēsturiski Latvijai bijušas un joprojām ir salīdzinoši ciešas ekonomiskās attiecības ar šo valsti. Tajā pašā laikā jāatzīmē būtiskais darbs, kas Latvijā pēdējos gados paveikts finanšu sektorā, mazinot klientu – nerezidentu – riska ekspozīciju. Līdz ar to sankciju radītās sekas finanšu sektorā ir ievērojami mazākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

E-komercijas izaicinājumi: cīņā par konversiju

Edgars Valmers, LPB Bank E-komercijas departamenta vadītājs, 25.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba dienas beigās katrs uzņēmējs vēlas redzēt, vai un cik viņš ir nopelnījis. Ja runājam par e-komerciju, tad te nav nekā svarīgāka par konversiju jeb reklāmguvumu, jo, ja apmeklētājs nekļūst par pircēju, vai vispār ir vērts turpināt?

Laikā, kad nemitīgi pieaug viena pircēja piesaistes cena, visi uzņēmēji sīvā konkurencē cīnās par konversijas paaugstināšanu. Par to, kā uzņēmējam spert pirmos soļus digitālajā vidē un izvēlēties sadarbības partnerus, kas gādās par efektīvu konversiju ar tādu pašu degsmi kā pats uzņēmējs.

Kas notiek Latvijā: pirmais pirkums internetā un plaša e-komercijas platformu izvēle

Šobrīd e-komercija attīstās lēnāk nekā pandēmijas laikā, taču tā joprojām ieņem arvien lielāku daļu no kopējā mazumtirdzniecības apjoma visā pasaulē. Eksperti lēš, ka līdz 2023. gada beigām viens no katriem 5 mazumtirdzniecības darījumiem tiks veikts tiešsaistē.Covid-19 laikā palielinājās to cilvēku skaits, kas pirmo reizi iepirkās internetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kliedētu atbalsta pretendentu bažas par ES tiešo maksājumu lauksaimniekiem nosacījumiem 2023.gadā, Zemkopības ministrija (ZM) sniedz skaidrojumu par jaunajām prasībām no lauksaimniekiem, informē ZM.

Pirmkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka, lai saņemtu līdzvērtīgu atbalstu kā pērn, lauksaimniekiem jābūt padziļinātām zināšanām informāciju tehnoloģiju (IT) jomā un pieteikumi jāpilda vairākās informācijas platformās, kur jāievada liels datu apjoms. Viedoklis pausts par dažu ekoshēmu atbalstu.

Zemnieku saeima: Šokējoši, cik dziļā birokrātijā mēs grasāmies iedzīt savus uzņēmējus 

Ministru kabinetā 18.aprīlī tika apstiprināti tiešmaksājumu noteikumi. Tie regulēs pieteikšanās...

Ministrijā skaidro, ka no sešām ekoshēmām divu ekoshēmu un ekoshēmas viena apakšpasākuma gadījumā lauksaimniekiem būs jāsniedz informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) izveidotajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) Pārvaldības sistēmā par augsnes kaļķošanas, augu aizsardzības līdzekļu (AAL) un mēslošanas līdzekļu izmantošanas plānošanu un lietošanu.

Kā norāda ZM, informāciju nepieciešams sniegt, lai varētu pārliecināties par atbalsta nosacījumu izpildi.

Vienlaikus attiecīgajām ekoshēmām šajā gadā paredzēta neliela daļa no kopējā finansējuma - 12,8 miljoni eiro jeb 3,9% no 2023.gadā tiešo maksājumu paredzētā 331 miljona eiro finansējuma un, salīdzinot ar 2022.gadu, tas ir vienāds ar šī gada tiešo maksājumu finansējuma palielinājumu.

ZM uzsver, ka pārējiem tiešo maksājumu pasākumiem ar kopējo finansējumu 318 miljoni eiro atbalstu pieteikšanās kārtība nav kļuvusi stingrāka, tāpēc lauksaimniekiem nebūs jāiesniedz vairāk informācijas kā 2022.gadā.

Lai pieteiktos kopumā 24 tiešo maksājumu veidiem, iesniegums būs jāiesniedz tikai Lauku atbalsta dienesta (LAD) elektroniskās pieteikšanās sistēmā (kā līdz šim), un tikai trīs ekoshēmu gadījumā būs jāsniedz informācija arī VAAD izveidotajā LIZ Pārvaldības sistēmā.

Otrkārt ZM apstrīd apgalvojumu, ka brīdī, kad līdz ražas novākšanai palikuši aptuveni trīs mēneši, ir apstiprināti noteikumi, kas regulē, kā šī raža būs jāaudzē.

ZM skaidro, ka attiecībā uz šī gada ražu, jauns ierobežojums paredzēts tikai vienai prasībai - labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības izpildei, kas paredz aizsargjoslu izveidi trīs metru platā joslā gar novadgrāvjiem, kurā nedrīkst lietot mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļus.

ZM uzsver, ka šīs prasības izpilde var būt apgrūtināta tikai tajās saimniecībās, kuras izveidojušas ziemāju sējumus un kuru rīcībā nav precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, mēslojuma izkliedētāji un augu aizsardzības līdzekļu izsmidzinātāji ar sekciju kontroles funkcionalitāti.

Vienlaikus ZM uzsver, ka gan šajā, gan jebkuru citu prasību gadījumā, ja rodas no lauksaimnieka rīcības neatkarīgi apstākļi, kas liedz izpildīt prasību, lauksaimniekam ir jāvēršas ar iesniegumu LAD, lai saglabātu iespēju saņemt atbalstu.

Tikmēr pārējo jauno labas lauksaimniecības un vides stāvokļa prasību gadījumā šogad ir paredzēti vairāki izņēmumi vai arī tās piemēros tikai no 2023.gada rudens, tādējādi tās neradīs ierobežojumus attiecībā uz esošo ražas gadu.

Piemēram, labas lauksaimniecības un vides stāvokļa septītā prasība par augu maiņu šogad neradīs ierobežojumus, jo ikgadējas augu maiņas platībās tiks ieskaitītas visas kviešu, miežu, rudzu, auzu, griķu, kartupeļu, dārzeņu platības. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa astotā prasība par neražojošu platību izveidi neradīs ierobežojumus, jo papuves varēs izmantot iepriekšminēto kultūraugu audzēšanai. Labas lauksaimniecības un vides stāvokļa piektā un labas lauksaimniecības un vides stāvokļa sestā prasība par augsnes segumu ziemas periodā tiks piemērotas no 2023.gada rudens, savukārt labas lauksaimniecības un vides stāvokļa otrā prasība par kūdrāju un mitrzemju aizsardzību stāsies spēkā 2025.gadā.

ZM uzsver, ka 2023.gadā praktiski nav mainījušies lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas jeb darbības kritēriji, lai saņemtu tiešos maksājumus. Ir atcelta prasība papuvi apart līdz 15.septembrim, kā arī ir plānots 2023.gada augustā atcelt prasību par zālāju novākšanu, kas Ministru kabineta noteikumos ir paredzēta līdz šī gada 15.septembrim.

ZM gan atzīmē, ka zālāju novākšanas prasības atcelšanai gan nepieciešamas attiecīgas izmaiņas Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā 2023.-2027.gadam un to apstiprinājums Eiropas Komisijā.

ZM norāda, ka jaunas prasības ir paredzēti tikai ekoshēmās, jo tie ir jauni atbalsta pasākumi no 2023.gada. Ekoshēmas ir videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kuras daudziem lauksaimniekiem jau ir ierastas. Turklāt tās ir brīvprātīgas.

Ekoshēma par ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi paredz atbalstu par tauriņziežu, nektāraugu starpkultūru, zālāju pasēja audzēšanu, zaļmēslojuma platību izveidi, ja attiecīgajās platībās nelieto AAL noteiktu laiku. Šie kultūraugi jau līdz šim tiek audzēti daļā lauksaimniecības zemju.

Savukārt zālāju saglabāšanas veicināšanas pasākums paredz atbalstu, ja zālājs netiek aparts divus gadus pēc kārtas. Arī šis pasākums neizvirza ārkārtējus ierobežojumus.

Tikmēr ekoshēmas, kas paredz kultūraugu dažādošanas un augsnes seguma prasības aramzemē, var radīt ierobežojumus tikai nelielā daļā saimniecību. Taču arī gadījumos, ja ir konstatējama novirze no prasību izpildes, lauksaimnieki joprojām saglabā tiesības uz atbalstu, kas var tikt samazināts proporcionāli neizpildei.

ZM aicina lauksaimniekus pieteikties tiešo maksājumu atbalstam 2023.gadā.

Šogad pieteikties tiešo maksājumu atbalstam varēs līdz pat 15.jūnijam, bet sākotnējo informāciju VAAD izveidotajā LIZ pārvaldības sistēmā varēs iesniegt līdz 30.jūnijam.

Ministrijas ieskatā tas ir pietiekams laiks, lai atbalsta iesniegumu sagatavotu, bet pirms tam lauksaimnieki aicināti izvērtēt, kādiem atbalsta pasākumiem pieteikties. Neskaidrību gadījumā lauksaimnieki var vērsties ZM, LAD, VAAD un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu gadu pārtraukuma šogad saimnieciskās darbības veicējiem atkal ir jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

VID skaidro, ka 2021. un 2022.gadā tas bija atcelts kā viens no nodokļu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzes laikā. Šogad pirmais avansa maksājums ir jāveic līdz 23.martam. Tāpat kā līdz šim, tas attiecas uz tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā vispārējā kārtībā.

Avansa maksājums neattiecas uz mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, paziņotās saimnieciskā darbības veicējiem un samazinātās patentmaksas maksātājiem.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumu katram saimnieciskās darbības veicējam reizi gadā izveido VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas notiek reizē ar gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu un pamatojoties uz iepriekšējā gada ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Novērojumi no hipotekāro kredītu klientu apkalpošanas ikdienas

Māris Opincāns, SEB bankas Privātpersonu finansēšanas pārvaldes vadītājs, 03.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī no privātpersonām Latvijas bankās saņemti un izskatīti ap 1400 iesniegumi par mājokļa kredīta līguma pārskatīšanu. Liela daļa no šiem iesniegumiem nav saistīti ar maksātspējas problēmām, drīzāk ar saprotamu vēlmi augošo izmaksu laikā pārliecināties, ka aizdevuma nosacījumi ir konkurētspējīgi un ekonomikas situācijai atbilstoši.

Arī mūsu aizņēmēju vidū šobrīd nav vērojama tendence, kas liecinātu par maksātspējas problēmām Euribor likmju pieauguma dēļ, tomēr skaidrs, ka laiki ir izaicinoši un cilvēkiem ikmēneša maksājumu segšana var būt sarežģītāka. Neskatoties uz likmju pieaugumu, turpinās arī jaunu hipotekāro aizdevumu izsniegšana – tiesa, līgumu skaits samazinās un jaunie klienti ir daudz piesardzīgāki.

Maksājumu kavējumi būtiski neaug, patieso ietekmi rādīs ziemas periods

Euribor likmju pieaugums kredītņēmējus motivē pārskatīt līgumus, taču tas nenozīmē, ka visiem šiem cilvēkiem ir grūtības kredītu atmaksāt. Līgumu pārskatīšana skar visdažādākos jautājumus – vieni grib noskaidrot, vai nav iespēja samazināt procentu likmi, citi grib atmaksāt kredītu ātrāk vai termiņu pagarināt, citiem ir būtiski mainīt ikmēneša maksājumu. To vidū ir pieteicēji, kuri nevis samazina maksājumu un pagarina atmaksas termiņu, bet tieši pretēji – saīsina termiņu un palielina katru mēnesi maksājamo summu. Savukārt citi grib mainīt kredītlikmes piesaistes veidu, piemēram, no piesaistes trīs mēnešu Euribor pārejot uz 12 mēnešu Euribor vai otrādi. Uzsvēršu, – maksājumu kavētāju īpatsvars pēdējo mēnešu laikā nav būtiski pieaudzis. Un tādu gadījumu skaits, kad redzam, ka cilvēkam tiešām ir un būs problēmas savas saistības pildīt, ir mērāms nevis simtos, bet desmitos. Šī ir fundamentāla atšķirība no 2008. gada krīzes, kad maksājumu kavētāju skaits pārsniedza 25% no visiem aizņēmējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja turpināsies līdzšinējās digitālo maksājumu attīstības tendences, ar laiku skaidra nauda var kļūt par diezgan marginālu maksāšanas metodi, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" sacīja Itālijas Bankas prezidents Fabio Paneta.

Viņš sacīja, ka īpaši kopš pandēmijas sākuma novērots, ka cilvēki Eiropā skaidro naudu izmanto aizvien retāk. Tāpat ārkārtīgi populāra kļūst e-komercija, kur tirdzniecība notiek ar digitāliem maksājumiem.

Paneta vienlaikus atzina, ka, ieviešot digitālo eiro, ir jāņem vērā vairāki priekšnoteikumi - jānodrošina, lai tas ir vienkāršs un ērti izmantojams maksājumu veids 20 dažādās valstīs. Jāvienojas par likumdošanas aspektiem, kā savienot daudzās nacionālās maksājumu sistēmas.

Tāpat Paneta uzsvēra, ka būtisks ir drošības jautājums, skaidrojot, ka cilvēkiem vissvarīgākais ir privātums, cilvēki grib būt droši, ka viņu konfidenciālā informācija tiek pienācīgi aizsargāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eiropā 73% banku piecos gados plāno mainīt maksājumu sistēmu piegādes modeli

Db.lv, 30.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums jeb 73% Eiropas banku nākamo trīs līdz piecu gadu laikā plāno mainīt savu maksājumu sistēmu piegādes modeli un infrastruktūru, lai uzlabotu konkurētspēju un reaģētu uz mainīgajiem patērētāju paradumiem, liecina informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Tietoevry" veiktais pētījums.

Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto kredītiestāžu prognozē, ka tuvāko divu gadu laikā daļu no savām maksājumu sistēmām pārcels uz tādu programmatūras piegādes modeli kā "SaaS" ("Software as a Service").

Papildus tam, katra piektā (21%) banka apgalvo, ka maksājumu sistēmu ārpakalpojumu plāno izmantot tuvāko trīs līdz piecu gadu laikā, tādējādi vairākums jeb 73% kredītiestāžu pārskatāmā nākotnē paredz maksājumu sistēmu un piegādes modeļa maiņu.

"Tietoevry" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs Valdis Janovs norāda, ka aptuveni 60% apzināto banku jau pašlaik izmanto daļējus ārpakalpojumus. Skatoties tuvāko desmit gadu perspektīvā, "Tietoevry" pārstāvji uzskata, ka maksājumu industrijā banku lokālie datu centri līdzpastāvēs ar publiskiem un privātiem mākoņpakalpojumiem. Vienlaikus tiek prognozēts, ka publisko mākoņpakalpojumu platformās parādīsies arvien specializētāki risinājumi tieši banku maksājumu vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā paplašinās iespējas norēķināties par precēm un pakalpojumiem ar kriptovalūtu

Db.lv, 16.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākās kriptovalūtu biržas Binance kriptovalūtu maksājumu pakalpojuma nodrošinātājs Binance Pay ir vienojies par sadarbību ar digitālo maksājumu kompāniju Trustee Plus par ikdienas mobilo kripto maksājumu nodrošināšanu Latvijā un citās valstīs.

Trustee Plus mobilā lietotne nodrošina darījumus ar 21 populārāko kriptovalūtu. Maksājumu process banku tīklā ir izstrādāts tā, lai tie būtu vienkārši un bez liekiem papildu soļiem. Elektroniskajā makā esošo kriptovalūtu ir viegli saņemt, uzglabāt un konvertēt.

Lietojumprogrammā var izveidot karti un pievienot to mobilo maksājumu pakalpojumiem Apple Pay vai Google Pay, kas ļauj veikt tūlītējus maksājumus, izmantojot viedtālruni terminālī. Kartes dienas maksājumu limits ir 5000 eiro, un tai ir noteikta valūtas konvertācijas maksa 0,5 % apmērā. Binance Pay iekļaušana lietotnē vienkāršo un paātrina finansēšanas procesu.

“Mēs ar prieku paziņojam par jauno partnerību ar Trustee Plus, kas ir kārtējais solis virzībā uz plašāku kriptovalūtu ieviešanu un izmantošanu. Šī sadarbība veicina mūsu misijas iedzīvināšanu – paplašināt finanšu brīvību mūsu lietotājiem ne tikai viņu mītnes zemēs, bet arī visā pasaulē. Kopā esam apņēmības pilni izmantot kriptovalūtu potenciālu, lai veicinātu iekļaujošākas un pilnvērtīgākas finanšu vides veidošanos,” sacīja Binance pārstāve Latvijā Polina Brotjē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Administratīvo naudas sodu izpildes reforma nav būtiski veicinājusi sodu nomaksu

LETA, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Kā aģentūru LETA informēja VK, administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020.gada 1.jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas.

VK padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais - iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CARGOSON - Transporta pārvaldības sistēma[TMS] uzņēmumiem (ražošanas, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, lauksaimniecības un lielākiem e-komercijas uzņēmumiem).

Loģistikas biznesā laiks ir nauda, un Cargoson ļauj ietaupīt abus. Šī inovatīvā TMS viegli un ērti pārvaldāmā tiešsaistes platformā ļauj operatīvi salīdzināt cenas, izvēloties izdevīgāko piedāvājumu, rezervēt pakalpojumus, izsekot sūtījumus un efektivizēt kravu pārvadājumu pārvaldību.

Cargoson sistēmā visu pārvadājumu uzskaite ir vienkopus ērti pārskatāma vienā informācijas panelī, kur pieejami arī visi cenu piedāvājumi. Sev izdevīgāko piedāvājumu iespējams izvēlēties gan pēc cenas, gan uzkraušanās/piegāžu laikiem, CO2 izmešu daudzuma un citiem parametriem.

TMS sistēmas ieguvumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir grūti iedomāties tehnoloģiju aktualitāti, kas šobrīd būtu pārņēmusi pasauli vairāk nekā mākslīgais intelekts (AI). Jo īpaši pēc ChatGPT izrāviena ir novērota vēl nebijusi investoru interese par AI nišu. Nav brīnums, ka arī kriptovalūtu tirgus seko tendencēm un arvien biežāk ietver AI jaunākajos blokķēdes projektos.

Šajā rakstā skaidrosim, kā AI ietekmē kriptovalūtu tirgū, kā arī izskatīsim, kuras šobrīd ir perspektīvākās AI kriptovalūtas izdevīgām investīcijām.

Kā AI ietekmē kriptovalūtu tirgu

AI izmaina un turpinās izmainīt ne vienu vien nišu, un kriptovalūtu tirgus nav izņēmums. AI kriptovalūta atšķiras no citām kriptovalūtām vairākos aspektos, bet galvenokārt ar tās uzlaboto lietderību. Šādām monētām ir iebūvēta AI platforma, kas var būt paredzēta dažādiem izmantošanas veidiem.

Ieguldot šāda veida kriptovalūtās, investori piekļūst ekskluzīvām AI darbināmām programmām. Piemēram, ir kriptovalūtu projekti, kas izstrādājuši savu tirgus izpētes platformu, kas investoram palīdz automatizēt tirdzniecību un pieņemt labākos iespējamos tirdzniecības lēmumus nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru