Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.
Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.
“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%
Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.
“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.
Vienošanās, kas panākta ar EP, ietver virkni elementu. Tā paredz atveseļošanās mehānisma darbības jomu, tā darbības horizontālos principus un vispārējos atbilstības noteikumus. Ir skaidri pateikts, ka 37% no katra plāna piešķīrumiem dalībvalstīm jāatbalsta videi draudzīgas pārejas un vismaz 20% jāveltī digitālai pārveidei. Proti, “zaļie” un “digitālie” mērķi būs vairāk nekā puse no atveseļošanās fonda naudas. Eiropas parlamenta un padomes vienošanos apstiprina arī Eiropas Parlamenta Budžeta un Ekonomikas un monetāro lietu komitejas puse, kas pārliecina, ka abas organizācijas arī ratificēs un parakstīs norunu, visticamāk jau nākošajā nedēļā.
Zīle: “Lai šis nav piecu partiju vēlmju grozs!”
EP deputāts Roberts Zīle kā viens no atkopšanās un noturības mehānisma plānotās regulas virzītājiem Eiropas parlamentā oficiālā paziņojumā medijiem izteicis gandarījumu par panākto vienošanos, neslēpjot, ka jau sākotnēji nav piekritis kolēģu vairākuma pozīcijai par papildus centralizētiem noteikumiem fonda finanšu plūsmām, kas noslēguma sarunās nav apstiprināti.
“Padomes nostāja ir bijusi izdevīgāka Latvijai nekā EP izvirzītie pārlieku ierobežojošie noteikumi. Deviņu ilgu sarunu gaitā, kas noslēdzās 18. decembra rītā, faktiski lielākā daļa parlamenta ierosinājumu, kas vēl vairāk ierobežotu svarīgā finansējuma piesaisti, neguva atbalstu. Parlamentam bija mērķis gan panākt lielāku teikšanu un tādējādi iejaukšanos dalībvalstu iesniegto atveseļošanas plānu izvērtēšanā, gan arī sadrumstalot plānoto finansējumu virknē obligātu un iezīmētu investīciju sfērās, kas būtībā neļautu dalībvalstīm maksimāli efektīvi un ātri risināt individuālās problēmas savās nozarēs. Pret šādu pieeju es visas Eiropas Konservatīvo un reformistu frakcijas vārdā skaļi iestājos un esmu gandarīts, ka Padomei sarunu laikā izdevās šim pretoties,” norāda likumprojekta ēnu ziņotājs, jau iepriekšminētajā atbildīgajā komisijā, Roberts Zīle.
Ir panākts, ka dalībvalstis jau ātrāk varēs saņemt priekšfinansējumu saviem plāniem, kas noteikts 13% no cerētā plāna kopapjoma. Sākotnēji Padome ieteica 10% priekšfinansējumu.
R. Zīle norāda, ka atzinīgi vērtējama Eiropas komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska racionālā pieeja, kas ļāvusi sasniegt rezultātu. Sava paziņojuma noslēgumā R. Zīle aicina Latvijas valdību nekavēties ar nacionālā plāna izstrādi, kas ir nepieciešams Eiropas finansējuma piesaistei. Viņš arī aicina nepadarīt šo plānu par “piecu partiju vēlmju grozu.”
Jau iepriekš rakstījām, ka Latvijai no Atveseļošanās un noturības mehānisma, laikus plānojot, ir iespēja piesaistīt 2 miljardus eiro grantu veidā un vēl tik pat aizdevumos. “Lai arī plāna nostādnēm jābūt “zaļām” un “digitālām”, tām vienlaikus ir jāveicina darbavietu, konkurētspējas, zinātnes un inovāciju, teritoriālās kohēzijas, izglītības attīstība,” saka R. Zīle.
