Eiropa gatavojas īstenot pasākumus, lai novērstu tā dēvēto čaulas uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas visā Eiropas Savienībā, un tā sekas izjutīs arī Latvijā.

To paredz Eiropas Komisijas ierosinātās direktīvas projekts. Uzņēmumiem jau pašlaik būtu jāpievērš uzmanība čaulas kompānijas kritērijiem, kas pēc direktīvas ieviešanas tiktu izvērtēti par iepriekšējiem diviem gadiem, jo esošie faktiskie apstākļi jau var būtiski ietekmēt papildu aprēķinu – nodokļu saistības 2024. vai 2025. gadā.

Jāgatavojas savlaicīgi

“EK cenšas nodrošināt, lai ES uzņēmējdarbības struktūras, kas ietver uzņēmumus, kuriem trūkst ekonomiskas būtības un kas tiek izmantoti agresīvai nodokļu plānošanai vai nodokļu apiešanai, tiktu identificētas, reģistrētas un saskartos ar nodokļu sekām,” skaidro ZAB Walless nodokļu prakses vadītāja Ingūna Ābele. Viņa norāda, ka ES Padomē joprojām nav panākta galīgā vienprātība par ierosināto direktīvas tekstu, šis priekšlikums šobrīd rada vairāk jautājumu, nekā sniedz atbildes. Lai kāds arī būtu ES Padomes apspriežu rezultāts par šo priekšlikumu, tas ietekmēs turpmākos nodokļu iestāžu lēmumus, īstenojot valsts tiesību aktu noteikumus, kā arī turpmākās starptautiskās vai valsts likumdošanas iniciatīvas.

“Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ir pienācis laiks pārvērtēt savu lomu grupā un veikt atbilstošus pasākumus, lai pārvaldītu turpmākos nodokļu riskus,” iesaka I. Ābele. Viņa uzsver, ka nodokļu maksātājiem būtu jāpievērš uzmanība kritērijiem, kas pēc direktīvas ieviešanas tiktu izvērtēti par diviem iepriekšējiem taksācijas periodiem (t.i., esošie faktiskie apstākļi jau var būtiski ietekmēt papildu aprēķinu nodokļu saistības 2024. vai 2025. gadā).

Pašnovērtējums arī par pagātni

“Iecerētā direktīva attieksies uz visiem uzņēmumiem, kas darbojas ES, un pat uz to akcionāriem (fiziskām personām). Direktīvā ir ierosināts daudzlīmeņu filtrēšanas mehānisms, saskaņā ar kuru no visiem ES reģistrētajiem uzņēmumiem tiktu atlasīti tikai tie uzņēmumi, kuriem nav ekonomiskas būtības un kuri rada vislielāko nodokļu risku, lai risinātu nodokļu sekas,” stāsta I. Ābele, piebilstot, ka direktīva neattieksies uz noteiktiem uzņēmumiem ievērojami zemāka riska profila dēļ, piemēram, biržā kotētiem uzņēmumiem, dažiem regulētiem finanšu uzņēmumiem un uzņēmumiem, kuros ir vismaz pieci pilnas slodzes darbinieki, kas veic tikai darbības, kas rada pasīvus ienākumus. “Uzņēmumiem pašiem būs jāveic pašnovērtējuma tests, kas parāda, vai uzņēmums tiek uzskatīts par riskantu, balstoties uz trijiem kritērijiem,” skaidro I. Ābele. Viņa uzsver, ka dažus kritērijus paredzēts novērtēt retrospektīvi (t.i., par pēdējiem diviem taksācijas periodiem). “Līdz ar to, pieņemot, ka ierosinātais direktīvas noteikumu ieviešanas termiņš ir 2024. gada 1. janvāris, atskaites periods sāktos jau 2022. gada 1. janvārī,” brīdina I. Ābele.

Visu rakstu lasiet 6.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!