Latvijas Televīzija pieļauj iespēju, ka Latvija tomēr varētu piedalīties Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, kas šogad notiks Maskavā, Db.lv informēja SIA Latvijas televīzija Sabiedrisko attiecību speciāliste Ieviņa Ancena.

Pagājušā gada nogalē saistībā ar valdības lēmumu Latvijas Televīzijai samazināt valsts dotāciju par 2.4 miljoniem latu, Eirovīzija bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties.

Šobrīd, pateicoties plašajai rezonansei sabiedrībā un vairāku organizāciju paustajam atbalstam, radusies cerība, ka Latvija tomēr varētu piedalīties Eirovīzijā. Latvijas Televīzija šobrīd izskata iespējas, kā rast nepieciešamo finansējumu, kā arī risina pārrunas ar eventuālajiem atbalstītājiem.

Detalizētāku informāciju par Latvijas dalību Eirovīzijas dziesmu konkursā LTV varētu sniegt nākamās nedēļas sākumā.

Kopš 2009. gada Krievijas valdība iztērējusi 783,7 miljardus rubļu no krīzes pārvarēšana atvēlētajiem 1.135 triljoniem rubļu, ziņo RIA Novosti.

Pēc Krievijas finanšu ministra vietnieces Tatjanas Ņesterenko sniegtās informācijas Valsts Domei, varot uzskatīt, ka šie līdzekļi apgūti 80 % apmērā, jo vēl nav valdības plāna par 150 miljardi rubļu (1USD = 30.4 rubļi) (paredzēta banku sistēmas stabilizācijai) tērēšanu, kaut arī attiecīga vīzija esot.

Agrāk tika ziņot, ka lauksaimniecība būs viens no galvenajiem valsts budžeta piešprices saņēmējiem. Tieši lauksaimniecībai līdz septembrim bija piešķirti 88 miljardi rubļu no plānotajiem 127.9 miljardiem rubļu, cīņai ar bezdarbu — 77.6 miljardus rubļu (plānoti 129.4 miljardi rubļu) un aizsardzībai — 70 miljardus rubļu (plānoti 76.9 miljardi rubļu).

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Krievija trešdien publiskoja pretkrīzes plānu, lai uzlabotu stāvokli ekonomik;a, kas cietusi no zemajām naftas cenām pasaulē un Rietumvalstu sankcijām, solot veikt dažus taupības pasākumus, bet arī piešķirt piemaksas pensionāriem un miljardiem eiro vērtas summas ieguldīt banku atbalstam.

Plāns, kas trešdien publicēts Krievijas valdības mājaslapā, paredz 10% samazinājumu «lielākajā daļā budžeta izdevumu kategoriju», bet vienlaikus tiks palielināti izdevumi sociālajam atbalstam, kas bija Krievijas prezidenta Vladimira Putina prezidenta vēlēšanu kampaņas 2012.gadā stūrakmens.

Plānotie pasākumi palīdzēs Krievijas ekonomikai «pielāgoties jauniem apstākļiem» situācijā, kad Rietumvalstu sankcijas saistībā ar krīzi Ukrainā un naftas cenas kritums Krievijas ekonomikai jau ir izmaksājis 200 miljardus ASV dolāru (177 miljardus eiro), Krievijas parlamenta augšpalātas deputātiem, prezentējot plānu, teica finanšu ministrs Antons Siluanovs.

Šā gada decembrī Krievijā samazinājusies griķu cena, taču tajā pat laikā palielinājušās rīsu un kviešu cenas, vēsta Dzd.ee.

Cena griķiem, kas pēdējo trīs nedēļu laikā Krievijā sadārdzinājušies līdz 75 tūkstošiem rubļu par tonnu, pagājušās nedēļas laikā samazinājusies par 5,2%.

Šā gada 24. decembrī viena tonna griķu Krievijā maksāja 70,2 tūkstošus rubļu tonnā, kas ir par 3,8 tūkstošiem rubļu mazāk nekā nedēļu pirms tam. Eksperti uzskata, ka griķu cenas samazināšanos veicinājusi patērētāju izvairīšanās no šīs dārgās preces iegādes.

Kamēr griķu cenas Krievijā mazinās, nedaudz turpina pieaugt rīsu un kviešu cenas, attiecīgi par 40 un 110 rubļiem. Tagad tonna rīsu Krievijā maksā 20,3 tūkstošus rubļu, bet tonna kviešu maksā 32,6 tūkstošus rubļu.

Maskavas Eirovīzijas sarīkošana izmaksās vairāk, nekā jebkurš no iepriekšējiem konkursiem citās valstīs, turklāt izdevumi neatmaksāsies, raksta Vedomostji.

Eirovīzija 2009 budžetu veido pieci finansējuma avoti - federālais budžets, Maskavas budžets, Eiropas raidorganizāciju apvienības (EBU), Pirmā kanāla un sponsoru naudas.

Krievijas valdība piešķīrusi miljardu rubļu, EBU - sešus miljonus dolāru, bet Maskava - 200 miljonus rubļu.

Eirovīzijai ir seši oficiālie sponsori: Raiffeisenbank, Schwarzkopf un Rostelekom kā starptautiskie konkursa partneri, savukārt Pepsi, Mary Kay un Gold Mine Beer – nacionālie partneri.

Pirmā kanāla izdevumi un sponsoru līgumu summas netiek publiskotas, tomēr ir zināms, ka, neskaitot telekompānijas izdevumus, konkursa budžets būs aptuveni 42 miljoni ASV dolāru. Pērn Eirovīzija izmaksāja 24 miljonus dolāru (32 miljonu dolāru pēc 2009. gada maija kursa).

Pēterburgas izdevumi šogad pirmo reizi pārsniegs psiholoģisko 400 miljardu rubļu (72 miljardi latu) robežu. Pēc pavasarī veiktajiem budžeta labojumiem Krievijas metropole tomēr saglabās otrās bagātākās pilsētas Krievijā statusu aiz galvaspilsētas Maskavas, nesaktoties uz izdevumu pieaugumu.

Papildus izdevumi Pētrtburgas budžetā ir paredzēti veselības aprūpei, izglītībai, jumtu renovācijai, ceļu atjaunošanai un valstiski svarīgu projektu īstenošanai. Kopumā Pēterburga šogad tērēs par 8,5% vairāk nekā pērn – pilsētas izdevumi pieaugs par 8,5% jeb par 32,3 miljardiem rubļu (5,8 miljardiem latu).

Izglītībai Pēterburgas pašvaldība piešķirs par 34% vairāk finansējuma, salīdzinot ar «pirmskrīzes» 2008.gadu, veselības aprūpei Pēterburgā šogad atvēlēs par 23% vairāk līdzekļu un sociālajai politikai par 24% vairāk finansējuma nekā 2008.gadā.

Pēterburgas ienākumi 2011.gadā palielināsies par 3,2% jeb par 11,2 miljardiem rubļu (1,2 miljardi latu) un šogad būs 362,3 miljardi rubļu (65 miljardi latu), raksta informācijas aģentūra Baltinfo.

Kompānija Gazprom pēc vairāku reitingu datiem ierindojusies pēc apgrozījuma pirmajā vietā Krievijā.

Gazprom atzīta par lielāko kompāniju pēc ienākumiem 2008. gadā, liecina publicētajā reitingā Ekspert – 400. Uzņēmuma tīrā peļņa pērn bijusi 742.9 miljardi rubļu (11.89 miljardi Ls), ziņo lenta.ru.

Šonedēļ savus reitingus publicēja arī žurnāli Forbes un Finans, un abos līdere ir kompānija Gazprom. Žurnālu aprēķinātā Gazprom peļņa atšķiras pielietoto metodiku dēļ – Forbes akcionāru kompāniju Top 40 Gazprom ienākumi novērtēti par 2.5 triljoniem rubļu (40 miljardiem latu), bet Finans Top 500 – 3.5 triljoniem rubļu (56 miljardiem latu).

Ekspert – 400 reitinga otrajā vietā ir kompānija Lukoil, kuras ienākumi pērn bijuši 2.15 triljoni rubļu (34 miljardi latu). Tīrā peļņa sasniegusi 2.27 miljardus rubļu (36 miljonus latu). Trešajā vietā ir naftas kompānija Rosņeftj, kas spējusi realizēt produkciju par 1.14 triljoniem rubļu (18 miljardiem latu).

Krievijas Finanšu ministrija maijā iztērējusi 11,8% valūtas rezervju, kuru apjoms sarucis līdz 2,55 triljoniem rubļu (34,1 miljardam eiro), liecina ministrijas publicēti dati.

Saskaņā ar ministrijas atskaiti ārvalstu valūtas līdzekļi no Centrālās bankas kontiem (2,67 miljardi ASV dolāru, 2,34 miljardi eiro un 410 miljoni britu mārciņu) tika realizēti par 390 miljardiem rubļu (5,2 miljardiem eiro), lai segtu federālā budžeta deficītu.

Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs 26.maijā norādījis, ka Krievijas iestādes 2016.gadā varētu paņemt no Rezervju fonda vairāk nekā 2,1 triljonu rubļu (28,08 miljardus eiro) budžeta deficīta segšanai.

Šogad no janvāra līdz aprīlim Krievijas federālā budžeta deficīts bija 1,23 triljoni rubļu (16,45 miljardi eiro).

Budžets 2016.gadam ir pieņemts ar 2,36 triljonu rubļu (31,56 miljardu eiro, 3% no IKP) deficītu. Tajā ir ietverta naftas Urals vidējā gada vērtība 50 ASV dolāri par barelu. Šādas ogļūdeņražu vērtības gadījumā gaidāmie valsts kases ieņēmumi būs 13,74 triljoni rubļu (183,74 miljardi eiro), bet izdevumi - 16,1 triljons rubļu (215,3 miljardi eiro). Taču budžetu var nākties pārskatīt naftas cenu krituma dēļ.

Otrdien, 10. novembrī, Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins devis rīkojumu piešķirt Samaras apgabalam piecus miljardus rubļu (aptuveni 815 miljonus latu), lai nodrošinātu 14.5 tūkstošu AvtoVAZ strādnieku nodarbināšanu.

2009. gadā apgabals saņems 712.6 miljonus rubļu lielas subsīdijas, bet 2010. gadā – 4.19 miljardus rubļu. Iepriekš Putins pauda, ka valdība plāno piešķirt AvtoVAZ 54.8 miljardus rubļu (8.9 miljardus latu), kuros ietilptu arī 38 miljardi rubļu kompānijas parādu bankām. Kopējais autoražotāja parādu apjoms līdz oktobrim bija 62 miljardi rubļu, līdz gada beigām tas varētu sasniegt aptuveni 83.96 miljardus rubļu (1.37 miljardi latu).

Vairākas Krievijas amatpersonas un nozares eksperti iepriekš atzina, ka kompānija jau de Facto ir bankrotējusi, un valsts naudu tajā ieguldīt būtu izšķērdība.

Priekšnodokļu peļņa Krievijas kompānijām šā gada janvārī – februārī bija 4.2 miljardi rubļu, kas ir 211 reižu mazāk nekā analoģiskā laikaposmā pērn.

Kā ziņo lenta.ru, par peļņu atskaitījušies uzņēmumi, kas darbojas tirdzniecības jomā, ieguves rūpniecībā, ražošanā, celtniecībā un sakaru jomā.

Šā gada sākumā vissliktākos rezultātus uzrādījušas apstrādes rūpniecībā strādājošās kompānijas – to zaudējumi janvārī pieauguši 8.6 reizes salīdzinājumā ar analoģisko periodu pērn, bet peļņa sarukusi par 40.3 %. Negatīvais saldo veidoja 189.3 miljardus rubļu. Februārī zaudējumi pieauguši 10.6 reizes, bet peļņa samazinājusies par 57.7 %.

Marta beigās kļuvis zināms, ka Krievijas kompāniju ieņēmumi šā gada janvārī bija 517.4 miljardi rubļu, bet zaudējumi 701.8 miljardi rubļu, tādējādi tīrie uzņēmumu zaudējumi gada pirmajā mēnesī bija 184 miljardi rubļu.

Budžeta deficīts Krievijā pērn decembrī pieaudzis par rekordlielu summu - 571 miljardu rubļu (9.36 miljardiem latu). Līdz ar to 2009. gadu Krievija noslēgusi ar kopumā 2.326 triljonus rubļu (38.2 miljardu latu) lielu budžeta deficītu, vēsta rian.ru.

Attiecībā pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) budžeta deficīts 2009. gada decembrī palielinājies līdz 16%, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar novembra mēnesi, kad deficīta attiecība pret IKP bija 7.9%.

Saskaņā ar Krievijas Finanšu ministrijas provizoriskajiem aprēķiniem, budžeta ieņēmumi gada laikā sasniedza 7.336 triljonus rubļu (121 miljardu latu) lielu summu, kas ir vairāk nekā plānots 2009. gada budžetā. Valsts kases izdevumi pērn bija 9.662 triljoni rubļu (158 miljardi latu), kas ir nedaudz mazāk nekā budžeta plānā bija paredzēts.

Lielāko daļu no 2009.gada budžeta ieņēmumiem nodrošināja Federālais muitas dienests – 3.520 triljonus rubļu (57.73 miljardus latu), kas ir 101.4% no prognozētā. Arī Krievijas Federālais nodokļu dienests pērn nodokļos iekasējis vairāk nekā bija plānots, valsts kasē ienesot 3.012 triljonus rubļu (49.4 miljardus latu), tādejādi izpildot 115.4% no plāna.

Otrdien, 12. maijā, LTV1 tiešraidē būs skatāms Eiropas vērienīgākā izklaides notikuma – Eirovīzijas starptautiskā dziesmu konkursa pirmais pusfināls.

Lai gan Eirovīzijas dziesmu konkurss notiek jau 53. gadu, jāatgādina, ka tikai kopš 2004. gada ieviests pusfinālu un fināla princips, bet pērn formātam pievienotas vēl jaunas nianses: katrā no diviem pusfināliem var piedalīties līdz 20 dalībvalstīm, bet finālā piedalās no katra pusfināla kvalificējušās 10 valstis plus vēl piecas valstis: Lielais četrinieks (Francija, Lielbritānija, Spānija un Vācija), kā arī valsts, kura organizē konkursu. Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 42 valstis, no kurām 18 piedalīsies pirmajā pusfinālā, bet 19 – otrajā.

Gruzija, protestējot pret Krievijas politisko nostāju, nolēmusi nepiedalīties ikgadējā dziesmu konkursā Eirovīzija, kas 2009. gadā notiks Maskavā. Par to paziņojis Gruzijas nacionālā televīzija, ziņo DV.ee.

Gruzijas televīzijas ERR ģenerāldirektors Levans Kubaneišvili šādu lēmumu pamatoja ar to, ka Eirovīzija nedrīkst notikt valstī, kas pārkāpj cilvēktiesības un starptautiskos noteikumus, kā arī neciena demokrātiskās vērtības.

Bez tam ERR nav pārliecināta par to, ka Krievija spēs nodrošināt Eirovīzijas dalībnieku drošību.

Diskusiju par piedalīšanos Eirovīzijā pēc militārā konflikta sākšanās Gruzijā uzsāka arī Igaunija, norādot, ka tā, iespējams, arī boikotēs šo pasākumu. Savukārt Latvijas televīzijas pārstāvji norādījuši, ka konkursa īpašnieks nav Latvijas televīzija, bet gan Eiropas raidorganizāciju savienība (EBU), tāpēc šādu lēmumu: rīkot vai nerīkot konkursu Maskavā, var pieņemt tikai un vienīgi EBU.

Kompānija Narvesen un a/s Latvijas Krājbanka atsaukušās Latvijas Televīzijas (LTV) aicinājumam sniegt atbalstu Latvijas dalībai Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā, Db pavēstīja LTV Sabiedrisko attiecību nodaļā.

"Šogad Eirovīzija taps tikai no draugu un labvēļu naudas, neskarot LTV budžetu," skaidro LTV ģenerāldirektors Edgars Kots. Iepriekš, līdz ar valdības lēmumu Latvijas Televīzijai samazināt valsts dotāciju par 2.4 miljoniem latu, Eirovīzija bija viens no projektiem, no kura krīzes budžeta apstākļos Latvijas Televīzija bija spiesta atteikties. Tomēr ar Narvesen un Latvijas Krājbankas atbalstu, Latvijas Televīzija (LTV) šogad tomēr piedalīsies Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā. Savukārt atbalstu Eirovīzijas nacionālās atlases finālam, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, sniegs Ventspils attīstības aģentūra un Ventspils pilsētas dome.

Inflācijas palielināšanās, ko pēdējos gados nācies izjust Latvijas ļaudīm, ne tuvu nav tik netīkama kā tā, ar ko nākas un vēl tālākā nākotnē būs jāsaskaras kaimiņvalsts Krievijas iedzīvotājiem.

Peldošā rubļa kursa noteikšana un centrālās bankas valūtas intervenču apturēšana ir visai skaidrs signāls Krievijas valūtas vērtības kritumam un diemžēl arī problēmu pieaugumam saistībā ar Latvijas uzņēmumu produkcijas noietu Krievijā.

Bet visu pēc kārtas. Atšķirībā, piemēram, no Latvijas lata, kura kurss savulaik tika noteikts pie konkrētas vērtības pret eiro, pieļaujot kursā svārstību 1% robežās uz vienu vai otru pusi, Krievijas rublim piesaistes kurss pret eiro un dolāra valūtu grozu tika nemitīgi paplašināts. Taču, neskatoties uz to, kaimiņvalsts centrālajai bankai nemitīgi nācies atvērt valūtas krājkasi, veicot rubļu pirkšanu, lai izvairītos no strauja tā vērtības krituma. Rezultāts ir visai dramatisks, presei ziņojot, ka valūtas intervencēm iztērēts ap 30 miljardiem ASV dolāru. Taču neraugoties uz to, jau šogad vien rubļa vērtība pret ASV dolāru ir samazinājusies par 41%, bet pret eiro – aptuveni par 31%, vakar rīta pusē vienam dolāram maksājot nedaudz vairāk par 46, bet vienam eiro atrodoties virs 57 rubļu atzīmes. No finanšu ekspertu secinājumiem izriet, ka Krievijas centrālā banka ir sapratusi intervenču bezjēdzīgumu, secinot, ka, šādā garā turpinot, tās valūtas rezerves izbeigsies. Līdz ar to faktiski var teikt, ka Krievijas nacionālās valūtas vērtības izmaiņas ir atstātas tirgus ziņā un, visticamāk, kursa krišanās varētu turpināties. Vismaz tik ilgi, kamēr neparādīsies nekādi signāli par to, ka pasaules preču biržās varētu sākties nopietna pircēju aktivizēšanās un izejvielu cenām parādītos iemesls pieaugumam.

Krievijas Dzelzceļa koncerns 2009. gadā dubultojis savu neto peļņu pret 2008. gadu, nopelnot 152,2 miljardus rubļu (aptuveni 2,7 miljardus latus).

Krievijas Dzelzceļa koncernā ietilpst vairāk nekā 170 meitas un asociēto uzņēmumu. «2009. gads Krievijas dzelzceļam bija smags pārbaudījums, apgrozījuma samazināšanās dēļ saruka ieņēmumi,» tā uzņēmuma vecākais viceprezidents Vadims Mihailovs, komentējot finanšu rādītājus. Tomēr krīzi Krievijas Dzelzceļš pārvarējis, optimizējot uzņēmuma izmaksas par 8,2 procentiem jeb 999,8 miljardiem rubļu (17,4 miljardiem latu), darbaspēka izmaksas samazinātas par 13 procentiem, tehniskās apkopes izmaksas par 24,5 procentiem un degvielas izdevumi par 32,5 procentiem. Tā rezultātā Krievijas Dzelzceļa peļņa pērn bijusi pirmskrīzes līmenī. Koncerna apgrozījums pērn saruka par 4% līdz 1154,5 miljardiem rubļu (19,6 miljardiem latu), par 6% samazinājās arī ieņēmumi no kravu pārvadājumiem, sasniedzot 833,36 miljardus rubļu (14,6 miljardi latu), bet ieņēmumi par pasažieru pārvadājumiem par 3% pieauga līdz 166,7 miljardiem rubļu. Krievijas Dzelzceļš ir lielākais nodokļu maksātājs Krievijā, par 2009. gadu koncerns uzņēmuma ienākuma nodoklī samaksājis 40,8 miljardus rubļu (aptuveni 700 miljonus latu).

Krievija plānojusi rīkot parādzīmju izsoli, kuras laikā vēlas piesaistīt 15 miljardus rubļu (243 miljonus dolāru), raksta Bloomberg.

Pēdējo trīs nedēļu laikā Krievijai izdevies pārdot visas parādzīmes, ko tā piedāvāja, jo pieprasījums pēc tām atkal palielinās.

Finanšu ministrija emitēs parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2020. gada janvārī, kas būs piektā izsole ar peldošu procentu likmi kopš tās atkārtotas ieviešanas janvārī. Augošais pieprasījums pēc vietējām parādzīmēm un naftas cenu atveseļošanās, kā arī pamiers Ukrainā ir palīdzējis Krievijai piesaistīt par 48% vairāk finansējuma nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Piecu gadu valdības parādzīmju ienesīgums saruka par 11 bāzes punktiem līdz 14,11%.

«Ņemot vērā mierīgo ģeopolitisko situāciju un naftas cenu pie 60 dolāru atzīmes par barelu, mēs saskatām, ka izsolē būs spēcīgs pieprasījums pēc parādzīmēm,» uzskata OAO Rosbank analītiķis Jurijs Tulinovs. Viņš norāda, ka parādzīmju cenas aug, jo daļa brokeru saskata, ka pašreizējie līmeņi ir pievilcīgi pirms centrālās bankas sanāksmes nākamnedēļ.

Krievijā naftas biznesā strādājošie ir apsteiguši finansistus un kļuvuši par vislabāk apmaksātajiem darbiniekiem, atsaucoties uz Krievijas statistikas aģentūras Rosstat (Росстат) datiem, vēsta Krievijas mediji.

Šā gada oktobrī vidējā naftas nozarē strādājošā alga Krievijā bija 61 tūkstotis rubļu jeb aptuveni 1030 latu, liecina Rosstat dati. Augsta samaksa bijusi arī kurināmā un enerģijas nozarēs – vidēji 55 tūkstoši rubļu jeb apmēram 929 lati. Tiek lēsts – ja Krievijas naftienku atalgojums turpinās pieaugt tikpat strauji, kā līdz šim, tad šā gada beigās finansisti zaudēs ienesīgākākajā nozarē strādājošo statusu arī gada griezumā.

Šā gada septembrī tradicionāli vienu no mazākajiem atalgojumiem Krievijā saņēmuši izglītības nozarē strādājošie – vien 15,8 tūkstošus rubļu jeb aptuveni 267 latus. Zema bijusi arī veselības nozarē strādājošo alga – vidēji 17 tūkstoši rubļu (aptuveni 287 lati), savukārt vissliktāk apmaksātais darbs Krievijā septembrī bijis apģērbu ražošanas nozarē – tajā strādājošie saņēma vidēji 11,2 tūkstošus rubļu jeb 189 latus.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprinājis nākamā gada federālo budžetu, kā arī 2014., un 2015. gada budžeta plānu. Budžeta likumprojektu Krievijas Valsts dome galīgajā lasījumā pieņēma 28. novembrī, un lielākie tēriņi paredzēti sociālajai politikai, aizsardzībai, izglītībai un veselības aizsardzībai.

«Nākamā un 2014. un 2015. gada budžets ir izveidots ņemot vērā jaunus budžeta noteikumus, kas daļēji skar arī ienākumus no naftas un gāzes. Noteikumu ieviešana paredzēta no nākamā gada 1. janvāra,» norādīja Kremlis.

Krievijas budžeta likumprojekts paredz, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts saglabāsies 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Savukārt inflācija nākamajā gadā nepārsniegs 5,55%.

Prognozējamais Krievijas federālā budžeta kopējo ienākumu līmenis sasniedz 12,866 (aptuveni 205 miljardi latu) triljonus rubļu, bet izdevumi – 13,387 triljonus (aptuveni 220 miljardus latu) rubļu. Nākamā gada budžetā izdevumi sociālajai politikai paredzēti četru triljonu rubļu apmērām, bet valsts aizsardzībai 2,1 triljons rubļu. Izglītībai iecerēts tērēt 627 miljardus rubļu, bet veselības apdrošināšanai – 507 miljardus rubļu.

Krievijas lielākā autobūves kompānija AvtoVAZ pirmdien paziņoja, ka plāno piesaistīt finansējumu aptuveni 85 miljardu rubļu (1,1 miljarda eiro) apmērā, tādējādi cenšoties atgūties no tirdzniecības apjoma krituma valsts ekonomikas krīzes laikā.

AvtoVAZ, kas pieder Francijas autoražotāja Renault un tā Japānas partnera Nissan Motor Co. aliansei, norādīja, ka 10.oktobrī paredzētajā ārkārtas sanāksmē tiks pārrunāts jautājums par atvērtu parakstīšanos uz akcijām.

«Tas kļūs par pirmo svarīgo soli, īstenojot uzņēmuma rekapitalizācijas plānu aptuveni 85 miljardu rubļu apmērā,» vēsta kompānija.

Pirmais akciju tirdzniecības posms 25 miljardu rubļu apmērā iecerēts decembrī, un Renault paudis gatavību nodrošināt finansiālu atbalstu.

AvtoVAZ zaudējumi pērn pieauga līdz 73,8 miljardiem rubļu, salīdzinot ar 25 miljardiem rubļu 2014.gadā.

Savukārt aprīlī AvtoVAZ direktora amatā stājās Francijas autoražotāja Renault Rumānijas struktūrvienības Dacia vadītājs Nikolā Mors.

Pirmo reizi kopš krīzes sākuma Krievijas bankas sākušas saņemt ienākumus no kreditēšanas, kas martā veidoja 35.1 miljardu rubļu, raksta newsru.com.

Šādu ainu paver banku marta atskaišu dati. Kā atgādina Komersant, kopš 2008.gada oktobra Krievijas banku kopējie ienākumi no kreditēšanas ir bijuši negatīvi. Oktobrī zaudējumi bija 29 miljardi rubļu. Krīzei padziļinoties, kopējie zaudējumi no banku pamatdarbības tikai palielinājās, virsotni sasniedzot janvārī ar 150 miljardu rubļu lieliem zaudējumiem.

Tajā pašā laikā valūtas pārvērtēšanas negatīvais rezultāts, kas, pēc avīzes aprēķiniem visā banku sistēmā veido 56 miljardus rubļu, sedza banku peļņu no pamatbiznesa. Atšķirībā no peļņu nesošo janvāra (66.7 miljardi) un februāra (497.1 miljons) šī gada martā banku sistēma kopsumā cieta zaudējumus 9.9 miljardu rubļu apmērā.

Kompānija AvtoVAZ jau otro reizi pusgada laikā vērsies pēc finansiālas palīdzības pie Krievijas valdības. Kompānija lūdz, lai valsts piešķir garantijas 30 miljardu rubļu (468 milj. LVL) vērtībā aizdevuma iegūšanai, ziņo Vedomosti.

AvtoVAZ norāda, ka saņemto summu tā jau ir paguvusi iztērēt, samaksājot daļu parādsaistības, norēķinoties ar piegādātājiem un izmaksājot darbiniekiem algas. Laikraksts norāda, ka kompānijas parādsaistības šobrīd sasniegušas 37 miljardus rubļu (577 milj. LVL), no kuriem 14 miljardi rubļu kompānijai šā gada septembrī jāatmaksā bankai Sberbank.

Atsaucoties uz kompānijai tuvu esošu informācijas avotu, Vedomosti raksta, ka AvtoVAZ valsts garantijas nepieciešamas parādsaistību restrukturizēšanai un aizdevumu atmaksas termiņa pagarināšana. Taču bankas šādus pasākumus gatavas īstenot tikai gadījumā, ja tiek piešķirtas valsts garantijas.