Prasība uzņēmumiem obligāti sagatavot ilgtspējas ziņojumus atbilstoši Eiropas ilgtspējas standartam, kas iekļauj vides, sociālās atbildības, cilvēktiesību un dažādus pārvaldības aspektus, vidēji vismaz par 3 līdz 5 miljoniem eiro palielinās izmaksas, tādējādi samazinās konkurētspēju, vienlaikus tas atspoguļosies preču pakalpojumu cenās patērētājiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Viņaprāt, pašreizējos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos un faktiskās recesijas situācijā papildu izmaksu paaugstināšana ir nepieņemama greznība, kurai nebūs taustāmas jēgas, bet tieši pretēji -biznesam atņemta nauda investīcijām, bez kurām nav iespējama izaugsme.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasību izpildi?

Pretīga. Kāpēc? Tāpēc, ka īsti neviens vairs nespēj pateikt, kā rīkoties, jo no vienas puses prasības ir spēkā un tās ir jāpilda, no otras puses jau ir izskanējusi iecere tās mainīt. Pirmsākums ir meklējams 2023. gada 5. janvārī, kad spēkā stājās Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra direktīva, ar kuru tika mainīti nosacījumi attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu. Šo jauno prasību ieviešanai dalībvalstīs noteikts termiņš - 2024. gada 6. jūlijs. Savukārt Latvijā 2024. gada 26. septembrī Saeimā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums un ar to saistītie grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Grāmatvedības likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, Kredītiestāžu likumā, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, Privāto pensiju fondu likumā, Revīzijas pakalpojumu likumā. Proti, šie normatīvie akti paredz, ka prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kuriem jāsagatavo nefinanšu ziņojumi, turklāt tiem ir sabiedriskās nozīmes struktūras ar vairāk nekā 500 darbiniekiem.

2023. gada nogalē valdības atbalstu saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils, secinājusi dienesta pārbaudes komisija, kas kopš pagājušā gada decembra vērtēja valsts atbalsta kokrūpniekiem apstākļus.

Padziļināti apskatot datus no publiski pieejamam resursiem, komisija secinājusi - lai arī tobrīd bija vērojams būtisks ražošanas izmaksu kāpums un eksporta kritums, cenu faktoram veidojot ap 70%-85%, atbalstu saņēmušo uzņēmumu finansiālā situācija bija stabila un apmierinoša.

Komisija norāda, ka 2023. gada informatīvais ziņojums "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet Zemkopības ministrija (ZM) neveica visaptverošu analīzi.

Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM), netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz publisko iepirkumu sistēmas strukturālo reformu.

Deputāti atbalstīja komisijas izveidoto priekšlikumu, ka Publisko iepirkumu likumu nepiemēros, ja pasūtītājs veic iepirkumu, kas saistīts ar normatīvos noteikto pārtikas preču un kritisko zāļu iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā rezervju izveidi, uzturēšanu un rotāciju, kā arī šādu rezervju un pirmās nepieciešamības nepārtikas preču iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā uzglabāšanu un loģistiku.

Tāpat komisija otrajam lasījumam daļēji atbalstīja deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, pārveidojot to par komisijas priekšlikumu, ka no iepirkuma pretendentu loka izslēdz juridisko personu, ja tam ir pasludināts personas maksātnespējas process, ierosināts tiesiskās aizsardzības process vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, apturēta tās saimnieciskā darbība, vai tā tiek likvidēta.

Baltijas valstu elektrotīklu pieslēgšanās Eiropas vienotajam energotīklam ir brīvība no draudiem un šantāžas, svētdien pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Šodien mēs veidojam vēsturi. Mēs savienojam Baltijas valstis ar kontinentālās Eiropas elektrotīklu. Tiek demontētas elektrolīnijas, kas mūs savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju. Šī elektrolīniju maiņa, kas savienoja jūs ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni," preses konferencē Viļņā sacīja Leiena.

"Tā ir brīvība no draudiem, šantāžas," piebilda EK prezidente.

Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā brīdināja Eiropas Savienību (ES) par to, "ka Krievijas gāzei ir slēpta atkarības cena".

"Tagad visa ES pakāpeniski atsakās no Krievijas fosilā kurināmā - šis ir jauns laikmets," teica Leiena.

Viņa sacīja, ka šodien ir jārunā ne tikai par ekonomisko, bet arī par plašāku kontinenta drošību, un nesenie bojājumi, kas nodarīti zemūdens kabeļiem Baltijas jūrā, ir kaut kas tāds, ko nedrīkst ignorēt.

Pašreiz ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) sākts vai ir procesā 55 vēja elektrostaciju (VES) parkiem, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijā teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska.

Komisijā otrdien turpinājās diskusijas par grozījumiem likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kas paredz, ka IVN dažādām būvniecības un attīstības iecerēm nevarēs veikt, ja projekts neatbildīs pašvaldības teritorijas plānojumam.

Kurevska stāstīja, ka pašreiz VES parku IVN sākts vai ir procesā 55 projektiem. No tiem IVN programmas izdotas 44. Kopumā 17 VES parkiem pieņemti atzinumi, un no tiem seši - šogad.

Viņa skaidroja, ka konkrētu VES megavatu (MW) apjomu grūti nosaukt, jo bieži atšķiras apjoms, par kuru runā izpētes procesā, un tas, kas tiek realizēts. Tas bieži samazinās četras vai pat 10 reizes. Latvijai 2030. gadā būtu vajadzīga viena līdz divu gigavatu (GW) VES enerģija, bet šobrīd procesā ir VES ap 15 GW apjomā.

Dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta parlamentārā izmeklēšanas komisija ceturtdien apstiprināja gala ziņojumu, tomēr publiski pieejams tas varētu būt tikai piektdien, 13.decembrī.

Par gala ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri deputāti no opozīcijas partijām - komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS), Artūrs Butāns (NA), Amils Saļimovs ("Stabilitātei") un Kristaps Krištopans (LPV).

Savukārt no balsojuma atturējās valdības koalīcijas partiju deputāti Skaidrīte Ābrama (P), Atis Labucis (JV) un Ģirts Štekerhofs (ZZS).

Kulbergs aģentūrai LETA teica, ka ziņojumu ceturtdien vēl pārbaudīs redaktors, bet piektdien komisija Saeimas prezidijam iesniegs gala variantu. Pēc apstiprināšanas to publicēs Saeimas mājaslapā.

Kulbergs sacīja, ka gala ziņojumā ir nosauktas personas pēc atbildības līmeņa. Sarkanā krāsā esot iezīmētas tās personas, kuras komisijas vairākuma ieskatā pieļāva būtiskas kļūdas, oranžā - personas, kurām projekta īstenošanā bija atbilstoši jārīkojas, bet viņas to nedarīja, savukārt dzeltenā krāsā - personas, kuras neieņēma pietiekami aktīvu pozīciju šī projekta īstenošanā.

Daļēji atklātībā nonākuši Eiropas Komisijas centieni tabakas nodokli izmantot kā ieņēmumu avotu nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, par ko liecina viens Vācijas valdības dokuments un Zviedrijas finanšu ministres izteikumi sociālajā tīklā X. Latvijai šāds ES piedāvājums būtu rakstāms zem saukļa: “Nauda mūsu – problēmas jūsu!”

Interneta medijs Euractiv publicējis rakstu, kurā norāda, ka ES centieni parādās Vācijas valdības dokumentos, ko medijs ieguvis savā rīcībā. Proti, Eiropas Komisija apsver iespēju ieviest tabakas nodokli kā potenciālu jaunu ieņēmumu avotu nākamajam ES daudzgadu budžetam. Viena diskrēta rindkopa Vācijas Starptautisko lietu biroja Briselē ziņojumā parlamentam piemin šo jauno ideju.

Ziņojumā tiek apspriests Komisijas pirmais priekšlikumu kopums nākamajam daudzgadu finanšu ietvaram (DFI). “Var tikt apsvērti arī jauni pašu resursu avoti, piemēram, nodevas par elektroniskajiem atkritumiem vai tabaku,” dokumentā teikto citē medijs.

Rīgā, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, 3. septembrī notiks Eiropas Inovāciju padomes (EIC) Scaling Club Ambīciju forums, kas pulcēs ap 300 Eiropas jauno tehnoloģiju līderus, uzņēmumus, mentorus, investoru un korporatīvos partnerus. Savukārt 4. un 5. septembrī tehnoloģiju tematiku turpinās Eiropas ūdeņraža ieleju investīciju forums.

“Dziļo tehnoloģiju nozare Latvijai ir stratēģiski svarīga, jo tā spēj radīt ievērojami augstāku pievienoto vērtību nekā tradicionālās nozares. Uzņēmumi, kas darbojas, piemēram, robotikas, biotehnoloģiju vai kvantu tehnoloģiju jomā, strādā un attīsta inovatīvus produktus un risinājumus, kuru investīciju piesaistes un eksporta potenciāls ievērojami pārsniedz tradicionālo nozaru rādītājus,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore Ieva Jāgere.

EIC Scaling Club ir Eiropas Inovāciju padomes izveidota kopiena, kurā apvienoti ap 120 dziļo tehnoloģiju uzņēmumi ar augstu izaugsmes potenciālu no visas Eiropas. Tās mērķis ir panākt, lai vismaz 20 % šo uzņēmumu sasniegtu vienradža – miljardu eiro vērtu uzņēmumu – statusu. No Latvijas šobrīd kopienā atlasīti un iekļāvušies divi uzņēmumi – Aerones un Naco Technologies, taču potenciāls ir arī citiem. EIC Scaling Club piesaista arī starptautiskos investorus un lielās korporācijas, kuras meklē sadarbības iespējas ar perspektīviem tehnoloģiju uzņēmumiem.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu likmes kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, no 2026. gada 1. janvāra nestāsies spēkā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša (JV) trešdien sēdes sākumā norādīja, ka attiecīgo likumu otrreizējai caurlūkošanai nodeva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un ir iesniegti daudzi priekšlikumi.

Tādējādi komisija trešdien uzklausīja visas iesaistītās puses, lai saprastu kopējo situāciju.

Viņa minēja, ka šis likums no 2026. gada 1. janvāra vēl nestāsies spēkā un komisija darbu pie likumprojekta turpinās janvārī.

Savukārt "Jaunās vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics pauda, ka nākamajā gadā nevajadzētu palielināt vinješu likmes kravas auto no 3,001 tonnas līdz 3,5 tonnām, kā arī jāpaplašina atbrīvojumu periods no vinjetēm lauksaimniekiem un jādiskutē par citām jomām, kurām, iespējams, ir nepieciešami atvieglojumi. Viņaprāt, ātrākais, kad likums varētu stāties spēkā, ir nākamā gada 1. marts.

Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā par valsts atbalstu kokrūpniekiem netika analizēts situācijas cēlonis un vienlīdzīgas konkurences jautājums, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš laikā, kad valdība pieņēma lēmumu par atbalstu kokrūpniecības uzņēmumiem, bija Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.

Kronberga skatījumā, ziņojums ir retrospekcija uz situāciju, kuras attīstības scenārijs tagad ir redzams - nozarē esošo uzņēmumu skaits ticis saglabāts, valsts budžets plānotos ienākumus saņēma, bet tajā situācijā ārējie apstākļi starptautiskajos tirgos, tajā skaitā Ukrainas kara situācija, veidojusi "ļoti negatīvas prognozes Latvijas eksportspējīgajai nozarei".

"Tieši tāpēc ne tikai kokrūpnieki, bet arī Ārvalstu investoru padome aicināja valdību nekavējoties iejauties," klāstīja Kronbergs.

Ierēdnis pauda, ka kokrūpniecība ir Latvijas eksporta viens no svarīgajiem spēlētājiem. Pēc Kronberga teiktā, valdības lēmums bija ne tikai par eksportspējas saglabāšanu, bet arī par darba vietu saglabāšanu tieši reģionos, nodokļu ienākumiem, ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). "Vienlaicīgi tas bija arī lēmums par to, lai nozarē saglabātos maksimāli daudz uzņēmumu, kas spēcina konkurenci, nevis tikai lielākie un finansiāli spēcīgākie uzņēmumi," sacīja Kronbergs.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" ieviešanas laikā Finanšu ministrijas (FM) iesaiste ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023.gadam, izriet no Saeimas mājaslapā publicētā "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas starpziņojuma.

Izmeklēšanas komisija norāda, ka starpziņojums nav pilnvērtīgs gala ziņojums, tādēļ pilni komisijas secinājumi un priekšlikumi tiks pabeigti un iekļauti gala ziņojumā.

Tomēr izmeklēšanas komisija jau šajā procesa gaitā ir nonākusi pie konkrētiem secinājumiem.

Tostarp secināts, ka 2014.gada februārī Satiksmes ministrijas (SM) iepirkumā par "Rail Baltica" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti pilnsabiedrības "RB Latvija" piedāvājums tika atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Tomēr pakalpojuma izpildes apraksta kvalitātē "RB Latvija" saņēma otro sliktāko rezultātu no visiem potenciālajiem piegādātājiem.

Tāpat konstatēts, ka 2014.gada maijā, lai nodrošinātu tehniskās izpētes izpildes vadību un kontroli, tika izveidota Nacionālās vadības grupa. Šajā grupas sastāvā ietilpa tikai SM amatpersonas un tajā netika iekļauta neviena persona ar pieredzi šāda līmeņa dzelzceļa projektu vadībā.

Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESC) darba grupai, kas izstrādā ieteikumus Tabakas nodokļu direktīvai, iesniedzis 24 no 29 priekšlikumiem, turklāt apstiprināšanas sesijā, t.i., neilgi pirms ilgstoša darba noslēguma.

Eiropas Komisija ar jauniem priekšlikumiem Tabakas nodokļu direktīvas izmaiņām klajā nāca pērnā gada rudenī un direktīvas pārskatīšana jau sākotnēji paredzēja būtisku akcīzes nodokļu pieaugumu visā Eiropas savienībā – gan tradicionālajiem, gan bezdūmu produktiem. Tirgus un iespējamo seku apzināšanas nolūkā EK arī vērsās pie neatkarīgās konsultatīvās institūcijas EESC pēc novērtējuma un ieteikumiem. EESC darba nosēdzošā sesija sākas šajā trešdienā, 18. februārī un noslēgsies ceturtdien, 19. februārī.

Tabakas nodokļu direktīvas stāsts

Vienkāršoti runājot Tabakas nodokļu direktīvu Eiropas Komisija ierosināja mainīt, lai aizsargātu sabiedrības veselību un samazinātu smēķēšanas izplatību. Tas jau pirmsākumā bija galvenais iemesls, tomēr – kā tautā runā – velns slēpjas detaļās. Drastiski palielinot tabakas akcīzi palielinās produkta cena, kurai it kā vajadzētu mudināt atkarīgos atteikties no smēķēšanas. Līdztekus visi saprot, ka mēs runājam par spēcīgu atkarību, tādēļ ir skaidrs, ka pieprasījums tirgū pēc nelegālas produkcijas augs tieši proporcionāli augošai produkta cenai ES valstu oficiālajās tirdzniecības vietās.

Latvijas militāro tehnoloģiju uzņēmums "Origin Robotics" ir saņēmis Eiropas Komisijas apstiprinājumu finansējuma piešķiršanai 4,5 miljonu eiro apmērā no Eiropas Aizsardzības fonda, informē Aizsardzības ministrija.

Finansējuma mērķis ir radīt bezpilota tehnoloģijās balstītu spēju veikt mērķu norādi, būtiski paplašinot precīzi vadāmās munīcijas izmantošanas iespējas.

Šādu spēju ieviešana ir Eiropas līmeņa inovācija, kas būtiski stiprinās arī Latvijas bruņoto spēku aizsardzības spējas bezpilota tehnoloģiju jomā.

"Aizsardzības industrijas stiprināšana ir viena no Latvijas šī brīža prioritātēm drošības un aizsardzības kontekstā. Latvijas industrijas dalība Eiropas Aizsardzības fonda industriālās sadarbības pārrobežu projektos ir viens no veidiem, kā varam veicināt Latvijas aizsardzības industrijas veiktspēju, eksporta iespējas un kopējo izaugsmi. Esam gandarīti par projekta sekmīgu sagatavošanu, gūstot pietiekami augstu novērtējumu no Eiropas Komisijas, sniedzot iespēju Latvijas uzņēmumam "Origin Robotics" īstenot līderību jaunu tehnoloģiju ieviešanā dronu jomā," uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Valmieras pilsētā veikta divu zemas īres maksas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecība ar valsts atbalsta programmu. Projektu īstenojusi Valmieras novada pašvaldības 100 % kapitālsabiedrība SIA “Valmieras namsaimnieks”.

Svinīgajā atklāšanas pasākumā uzsvērta pieejama, kvalitatīva un energoefektīva dzīvojamā fonda nepieciešamība reģionos, lai paaugstinātu konkurētspēju – veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. Ar valsts atbalsta programmu, ko īsteno AS "Attīstības finanšu institūcija Altum”, samazinātas mājokļu būvniecības izmaksas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami mūsdienu prasībām piemēroti īres dzīvokļi par pieņemamu īres maksu.

Jaunā dzīvojamā fonda iespējas novērtējuši 190 interesenti, taču īres līgumu slēgšanas tiesības ieguva 120 mājsaimniecības atbilstoši pieejamajam dzīvokļu skaitam abās mājās (šī brīža apstiprināto pieteikumu statistika liecina, ka jaunajās mājās dzīvos 304 cilvēki, no tiem 116 bērni). Atklāšanas dienā Valmieras novada pašvaldība apliecināja – jaunie dzīvokļi ir aizpildīti un īres līgumu slēgšanas process jau notiek.

Birokrātijas mazināšana, ko gan Eiropas Komisija, gan Latvijas valdība šogad izvirzījusi par vienu no prioritātēm, ir aktuāla tēma uzņēmējiem, jo patiess progress šajā jomā nav gūts. Lai arī par birokrātiskā sloga atvieglošanu runāts jau gadiem ilgi, gandrīz divas trešdaļas aptaujāto uzņēmēju sliecas domāt, ka pēdējos trīs gados situācija nav uzlabojusies vai pat ir pasliktinājusies.

Biznesa un grāmatvedības vadības sistēmas izstrādātāju Jumis Pro veiktajā Latvijas uzņēmumu aptaujā noskaidrots, ka birokrātiskā sloga samazināšanos pēdējos trīs gados izjutusi vien trešdaļa uzņēmumu. 5,5 % uzskata, ka situācija ir ievērojami uzlabojusies un 31,7 % pamanījuši nelielus uzlabojumus. Lielākā daļa aptaujāto uzņēmumu pārstāvju gan ir citās domās. 42,1 % saka, ka sadarbībā ar kontrolējošām institūcijām nekas nav mainījies, un joprojām nākas veikt procedūras, bez kurām varētu iztikt, vai kuras varētu automatizēt. Vēl 20,7 % izjutuši birokrātiskā sloga palielināšanos, jo viņiem nācies gatavot vairāk atskaišu, skaidrojumu vai iesniegt papildu dokumentus nekā iepriekš.

Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" "no sliedēm nogāja" 2013.-2014.gadā, topot alternatīvam risinājumam, kas neparādās būtiskākajos projekta dokumentos, tas izriet no "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Andra Kulberga (AS) sacītā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma".

Komisija secinājusi, ka Saeima nav devusi mandātu projektam pašreizējā apjomā.

Komisija līdz šim aizvadījusi sešas sēdes. Kulbergs sacīja, ka tās viens no galvenajiem mērķiem bija atrast mirkli, kad "šis vilciens ir fundamentāli nogājis no sliedēm".

Šobrīd esot redzams, ka šī fāze ir 2013. un 2014.gads. Viņš skaidroja, ka būtiskākajos projekta līgumos, piemēram, akcionāru līgumā, kas noslēgts 2014.gadā, figurē 2011.gadā veiks pētījums Baltijas valstīs. Šo un vēl dažus dokumentus Saeima ratificējā 2017.gadā, skaidroja politiķis.

"Tā bija vienkāršota pamata trases līnija, kā savienos Baltijas valstis un to galvaspilsētas ar "Rail Baltica dzelzceļu. Redzam, ka Rīga tiek savienota kā viens atzars pret Rīgas Dzelzceļa staciju un atpakaļ. Tātad, vienkāršots projekts, pēc kā bāzes tika ielikts izmaksu vērtējums 1,2 miljardi eiro," viņš skaidroja.

Neskatoties uz Eiropas Komisijas plānotajām izmaiņām ilgtspējas ziņojumu regulējumā un prasību vienkāršošanā, lielākā daļa lielo un vidējo uzņēmumu Baltijā jau ir ieviesuši vai sākuši ieviest vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) prasības, liecina OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati.Skaidra ilgtspējas pieeja uzņēmumos veicina investoru uzticību un pieeju kapitālam.

Latvijas uzņēmēji regulējuma izmaiņas negaida, rīkojas jau tagad

Eiropas Komisija 2025. gada pavasarī nāca klajā ar ESG regulējuma vienkāršošanas jeb Omnibus paketi, paredzot ilgtspējas ziņošanas termiņu atlikšanu un administratīvā sloga mazināšanu, vienlaikus saglabājot ESG mērķu sasaisti ar Eiropas Zaļā kursa īstenošanu. Šobrīd tiek pārskatīti ilgtspējas ziņošanas standarti, samazināts prasīto datu apjoms un pilnveidota ES ilgtspējas finanšu sistēma, lai efektīvāk novirzītu kapitāla plūsmas ilgtspējīgai izaugsmei. Papildus tam, šī gada februārī tika apstiprināts, ka obligātā ilgtspējas ziņošana tiks attiecināta uz ievērojami mazāku skaitu lielo uzņēmumu.

Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti.

Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas “Earthsight” veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.

Sankciju apiešana un tās sekas

Lai gan pēc sankciju ieviešanas Krievijas kokmateriāliem tirdzniecība samazinājusies piecas reizes, tā nav apstājusies, bet mainījusi formu. Piemēram, Krievijas bērza saplākšņa eksports tagad bieži tiek maskēts, izmantojot trešās valstis, kur pati koksne nemaz netiek iegūta. Tādas ir Ēģipte, kur bērzi neaug, vai Kazahstāna un Uzbekistāna, kas pēc sankciju ieviešanas kļuvušas par vienu no lielākajām bērza saplākšņa “eksportētājvalstīm”. Līdztekus tam liels nelegālās koksnes apjoms nonāk ES caur Turciju, Gruziju, Ķīnu, kur šīs preces tiek pārmarķētas, lai slēptu to patieso izcelsmi.

Latvijā virsstundu regulējums ilgu laiku ir bijis labs piemērs tam, kā norma var izskatīties ļoti cienīgi uz papīra, bet praksē radīt problēmas, kas samazina uzņēmumu konkurētspēju, kavē pamata algu pieaugumu un nereti veido situāciju, kur darbinieku motivācija tiek balstīta nevis produktivitātē, bet pārslodzē.

Šobrīd Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tiek skatīti grozījumi Darba likumā, kas paredz noteikt minimālo virsstundu piemaksu 50% apmērā, bet darbam svētku dienās – 75%. Šāda pieeja komisijā ir guvusi atbalstu otrajā lasījumā. Tas ir pirmais solis mēģinājumā sakārtot regulējumu, kura nepilnības darba tirgū jūtamas jau gadiem.

Minimālais slieksnis, nevis samazinājums

Darba likuma grozījumi nevis samazina virsstundu apmaksas apjomu, bet nosaka zemāko slieksni, kas neierobežo virsstundu apmaksas apjomu. Proti, 50% nav griesti. Tas ir minimums.Sabiedriskajā telpā šī diskusija bieži tiek vienkāršota līdz vienam apgalvojumam – tiek samazināta virsstundu apmaksa, taču tas neatbilst realitātei. Netiek runāts par virsstundu samazināšanu, bet par zemāka minimālā sliekšņa noteikšanu likumā – pamatu, virs kura darba devēji un darbinieki var vienoties par labākiem nosacījumiem individuāli vai ar koplīguma palīdzību kolektīva ietvaros. Darba tirgus šādas situācijas spēj regulēt pats. Darba devējam ir svarīgi, lai darbs tiktu izdarīts, savukārt, darbiniekam vienmēr ir iespēja pateikt, par kādiem nosacījumiem viņš ir gatavs to darīt. Tieši šādā vienošanās procesā arī veidojas reālā darba samaksa. Līdzīga loģika jau darbojas citur darba tirgū.

Eiropas Komisija (EK) piemērojusi sociālā tīkla "Facebook" mātesuzņēmumam "Meta" 797,72 miljonu eiro naudassodu par konkurences noteikumu pārkāpumiem, kropļojot konkurenci tiešsaistes sludinājumu tirgū.

EK 2021.gadā sāktajā izmeklēšanā konstatējusi, ka uzņēmums ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo tirgus stāvokli un veicis pret konkurenci vērstas darbības.

Komisija norāda, ka, "Meta" kropļo konkurenci, sociālajā tīklā iestrādājot "Marketplace", jo tādējādi "Facebook" lietotājiem automātiski ir piekļuve "Marketplace" neatkarīgi no tā, vai viņi to vēlas. Līdz ar to rodas bažas, ka tas uzņēmumam sniedz priekšrocības attiecībā uz klientu aptveršanu.

Komisija arī konstatējusi, ka ASV tehnoloģiju milzis ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli, nosakot netaisnīgus nosacījumus tiešsaistes sludinājumu biznesa konkurentiem vietnēs "Facebook" un "Instagram".

Parlamentārieši šodien skatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā nodeva Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus Administratīvās atbildības likumā, kas paredz palielināt maksimālo naudas sodu par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumiem.

Šobrīd fiziskajām personām maksimālais sods ir 400 naudas soda vienības, bet juridiskajām personām - 4000 naudas soda vienības. Jaunais likumprojekts paredz palielināt šos sodus līdz 2000 naudas soda vienībām fiziskajām personām un 6000 juridiskajām personām. Pašlaik vienas naudas soda vienības apmērs ir noteikti pieci eiro.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka tas ir nepieciešams, lai efektīvāk novērstu sankciju pārkāpumus, kas apdraud starptautisko mieru, drošību un Latvijas ārpolitiskās intereses. Likumprojekts arī paredz, ka palielinātie naudas sodi varētu palielināt valsts budžeta ieņēmumus.

Izmaiņas likumā ir saskaņotas ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, un administratīvo pārkāpumu procesu veiks Valsts ieņēmumu dienests.

Pirmie priekšlikumi, kā Eiropas Savienībā (ES) mazināt birokrātiju un administratīvo slogu, būs par normatīvu izmaiņām ilgtspējas jomā, un tie tiks publiskoti tuvāko nedēļu laikā, intervijā sacīja Eiropas ekonomikas un produktivitātes, īstenošanas un vienkāršošanas komisārs Valdis Dombrovskis (JV).

Trešdien, 12.februārī, Eiropas Komisija izziņoja darba programmu 2025.gadam, kā veicināt konkurētspēju, uzlabot drošību un stiprināt ES ekonomikas noturību. Tostarp komisija plāno turpmāko piecu gadu laikā atvieglot ES noteikumu īstenošanu praksē, kā arī samazināt administratīvo slogu un vienkāršot ES noteikumus.

Dombrovskis atgādināja, ka ir izvirzīts mērķis kopumā administratīvo slogu samazināt par 25%, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - par 35%.

"Novērtējums ir, ka ikgadējās administratīvās izmaksas veido ap 300 miljardiem eiro. Samazinājums par 25% nozīmē samazinājumu par 37,5 miljardiem eiro. Šo mērķi mēs gribam sasniegt esošajā Eiropas Komisijas mandāta laikā jeb piecos gados," sacīja Dombrovskis.

Gatavojoties Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu sinhronizācijai un stiprinot jau esošās infrastruktūras drošību, Latvija kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju iesniedza pieteikumu Eiropas Komisijai līdzfinansējuma saņemšanai, lai stiprinātu kritiskās sinhronizācijas infrastruktūras aizsardzību.

Sarežģītā ģeopolitiskā situācija un notikušie enerģētikas infrastruktūras bojājumi Baltijas jūrā, tostarp jūras kabeļu un cauruļvadu pārrāvumi, tikai pastiprināja Baltijas valstu apņemšanos turpināt darbu pie enerģētikas infrastruktūras aizsardzības.

Briselē norisinājās Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF – Connecting Europe Facility) komisijas sēde, kurā Eiropas Komisija prezentēja lēmuma projektu par finansējuma piešķiršanu Baltijas valstu un Polijas, tostarp Latvijas, infrastruktūras drošības paaugstināšanai. Eiropas Komisija atzinusi šī projekta pieteikumu kā atbilstošu CEF līdzfinansējuma saņemšanai, galīgais dalībvalstu balsojums, kā arī lēmums tika pieņemts otrdien, 27. janvārī.

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektam Latvijā ir jānosaka maksimālie cenu griesti, otrdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Patlaban lielākā problēma ir finansējums. Satiksmes ministrija (SM) zīmē vīzijas un pieņem, ka Finanšu ministrija (FM) to finansēs, bet tā nebūs! Mana vēlme ir noteikt maksimālos projekta griestus," sacīja Siliņa.

Viņa arī teica, ka Rīgas savienojums ir svarīgs, tādēļ jau pirms pirmās "Rail Baltica" kārtas plānots esošajā dzelzceļa infrastruktūrā ar "Škoda Vagonka" vilcieniem savienot abas Rīgas stacijas. Tomēr, ja Latvija vēlas pētīt Rīgas "Rail Baltica" savienojumu, viņasprāt, šajā posmā vilcieniem būtu jābūt lielai noslodzei, un tad tikai var domāt par ātrvilcienu. "To varētu noteikt tikai tad, kad par šo līniju sāks braukt vilcieni," piebilda Siliņa.

Finanšu ministrija (FM) dzelzceļa "Rail Baltica" projektā iesaistās savas kompetences robežās, trešdien dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Komisija trešdien iztaujāja Ašeradenu par FM iesaisti "Rail Baltica" projektā, kā arī par to, kādēļ pēc FM Eiropas Savienības (ES) fondu revīzijas iestādes ziņojuma, kurā pērn augustā tika secināts, ka līdz šim nav izstrādāts visaptverošs plāns projekta finansēšanai un citas problēmas, nesekoja FM rīcība.

Ašeradens sacīja, ka galvenokārt tie bija priekšlikumi Satiksmes ministrijai (SM), kā arī, ja SM kaut ko nevarēja īstenot, tai bija jāvēršas pie FM. "Katra ministrija realizē projektus savas kompetences ietvaros. Nav nepieciešama paralēla pārvaldība, kad viena ministrija pārvalda otru," sacīja Ašeradens.

Ministrs sacīja, ka tā ir likumdošanas hierarhija, jo SM uzrauga projektus transporta un platjoslas infrastruktūras jomā, piebilstot, ka, grozot likumu, ir iespējams mainīt šo pārvaldību.