Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Saistībā ar augošo inflāciju pasaulē eksperti izsaka pieļāvumu, ka iepriekšējais eiro bāzes procentu likmes pieaugums līdz 1,25% ir tikai sākums un iespējams, ka šogad eiro bāzes procentu likmes var pieaugt līdz 2%. Neapšaubāmi, inflācijas dinamika, eiro bāzes likmes palielinājums un to pavadošais Euribor likmju kāpums tiešā veidā ietekmē arī Latvijas ekonomiku, palielinot ikmēneša maksājumus esošajiem kredītņēmējiem un pastiprinot arī potenciālo kredītņēmēju piesardzību attiecībā uz kredītsaistību uzņemšanos.

Apzaļumošana

Slieku radīts melnais zelts

Naudu var taisīt arī no mēsliem, pārliecinājies slieku audzētājs Linards Lepse, kura ganāmpulkā galvas pat saskaitīt nevar.

Tehnoloģijas

Lattelecom testē indiešu izstrādāto sistēmu

Lattelecom vasarā pāries uz indiešu izstrādāto klientu vadības sistēmu.

Darbs

Vadītāji kā akrobāti uz virves

Šodienas līderiem vajag izturību, pārliecību un atvērtību inovācijām.

Dārzi

Mainījušies dārzu vaibsti

Šis gads specializētajiem apzaļumošanas un teritoriju labiekārtošanas uzņēmumiem šķiet cerīgāks par iepriekšējiem.

Dārgās degvielas dēļ Lietuvā autobraucēji pāriet uz salīdzinoši lētāko sašķidrināto propāna gāzi.

Augstās naftas cenas gada sākumā ir samazinājušas degvielas patēriņu visās Baltijas valstīs. «Ceram, ka cenas varētu kristies, ekonomika atveseļoties un patēriņš pieaugt,» intervijā DB stāsta Neste Oil korporācijas viceprezidents mazumtirdzniecības jautājumos Panu Kopra. Viņš ļoti labi pazīst Neste Latvija - otra lielākā degvielas mazumtirgotāja - darbiniekus un biznesa vidi Latvijā, kā arī konkurentus un tirgus specifiku. Nu jau vairāk nekā gadu P. Kopra ir atbildīgs par Baltijas reģionu, Poliju un Krievijas ZR reģionu.

Uz interešu konflikta asmens

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Izmaiņas darbaspēka nodokļos visvairāk spiedīs maksāt tieši mazo algu saņēmējus un bremzēs investīcijas.

To rāda zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte pētījums par valdības iecerētajām darbaspēka nodokļu izmaiņām Latvijā un to ietekmi uz tautsaimniecību. Vairāk tiks maksāts valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās (socnodoklī), kas nonāk valsts kasē, bet mazāk - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), kur 80% paliek pašvaldībām. Pētījums rāda, ka lielāku algu par valstī vidējo (431 Ls mēnesī) saņēmēji šo pārmaiņu rezultātā saņems par pāris latiem mazāk nekā šogad, kamēr minimālās algas saņēmējiem tieši uz tās paaugstināšanas rēķina jāsaņem par nepilniem 15 Ls vairāk. Tomēr, papildus jārēķina PVN visu likmju palielināšana (it īpaši maksājumiem par elektroenerģiju) un vismaz divkāršs mājokļa nodokļa pieaugums apcirps iekšējo patēriņu, kas ir galvenais IKP stūrakmens.

Valstij pienācis laiks mazināt savu ietekmi airBaltic, jo tā nevar atļauties finansēt kompānijas tālāko attīstību.

Tā DB pauda aptaujātie eksperti, kuri uzskata, ka valstij vai nu vispār jāizstājas no airBaltic, akcionāru rindām vai vismaz ievērojami jāsamazina līdzdalība tajā. Lai gan mazinājusies, tomēr vēl joprojām esot svarīga valsts līdzdalība aviokompānijā, lai tā varētu nodrošināt lidojumus uz Austrumiem, tomēr tam nav nepieciešama dalība virs 50%, kas turklāt iepriekšējos 12 gados esot traucējis aviokompānijai kļūt par publisku akciju sabiedrību, par ko runāts un sākts tam gatavoties vēl 1999. gadā. Šobrīd, pēc starptautisku ekspertu teiktā, airBaltic kļuvusi par pietiekami augsta līmeņa kompāniju, lai piesaistītu investorus no visas pasaules, turklāt tirgus pašlaik ir pilnīgi gatavs saņemt labi vadītas kompānijas kapitāldaļu pārdošanas piedāvājumu. Pēc aviācijas eksperta Džeja Sorensena DB iepriekš paustā, Latvijas valdībai kā lielākajam akcionāram vajadzētu uzņemties līderlomu airBaltic problēmjautājumu risināšanā. To vidū ir trūkstošs investīciju apjoms vairāku simtu miljonu latu apjomā airBaltic tālāko attīstības mērķu sasniegšanai. Tā kā valsts nav tik bagāta, lai investētu naudu airBaltic, tā izskata dažādus variantus, kuru vidū ir arī jaunu investoru piesaiste, kas samazinātu valsts ietekmi airBaltic.

Runājot par elektroenerģijas ražošanu, nereti tiek minēts jēdziens «bāzes jaudas» un vienlaikus piebilsts, ka Latvijā un visā Baltijā tās pašlaik nav pietiekamas, tāpēc nepieciešams elektrības imports, ar to domājot galvenokārt elektroenerģijas importu no Krievijas. Analizējām, kas Baltijā īsti slēpjas aiz šī jēdziena «bāzes jaudas», kādas tās izskatās pašlaik un kādas tās varētu būt tuvākajā nākotnē. Skaidrojām jautājumu, vai jaudu patiešām fiziski trūkst, jeb varbūt problēma drīzāk slēpjas apstāklī, ka daļa no tām ir novecojušas un tāpēc dārgas.

Svarīgs personības šarms

Ar lobismu Latvijā nodarbojas daudzas nevalstiskās organizācijas, tomēr ne vienmēr konkrētu ideju lobēšana tiek uztverta pozitīvi.

Investors

Pārtikas cenas var pieaugt

Zemākas ražas atkal var kāpināt pārtikas klontraktu cenas.

Dati

Latvijas eksports sasniedz rekordu

Vispārēja ārējās tirdzniecības nostiprināšanās pasaulē pagaidām veicina arī Latvijas eksporta kāpumu.

Jaunākajā biznesa žurnālā LD:

Juta Strīķe knābs atkal

Diezgan bieži ir jākonstatē, ka ir pārliecība par noteiktu cilvēku vainu kādā nodarījumā, bet pierādījumu trūkums mums neļauj viņus virzīt uz tiesu, atzīst Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe. Viņa arī apgalvo, ka vēl neesot izlēmusi – kandidēt vai nekandidēt uz šā biroja vadītāja posteni.

Pateicoties ekonomiskajai un finanšu situācijai, šobrīd mācības augstskolās kļuvušas izdevīgākas nekā pagājušajā gadā.

DB apkopotā informācija liecina, ka dažas augstskolas atsevišķām programmām 2011./2012. mācību gadam ir samazinājušas mācību maksu. Savukārt, ja neizdodas iekļūt valsts apmaksātās budžeta vietās un mācību maksas segšanai nākas ņemt finansējumu, tad tas šobrīd arī sanāk lētāks, nekā bija pirms gada.

Jauda augs par 23 milj. t

Otro sliežu ceļa izbūve posmā Skrīveri - Krustpils ļaus audzēt pārvadājumu kapacitāti no 65 milj. t līdz 88 milj. t.

Pašvaldībās

Zinātnieki: plāns ir tuvredzīgs

Ignorējot iespējamās vides izmaiņas, topošā Jūrmalas attīstības plāna īstenošana var nodarīt kūrortpilsētai vairāk ļauna nekā laba.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls pārkrāvusi pirmos tūkstošus tonnu lejamkravu un plāno attīstību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni,

palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī.

GI Termināls specializējies minerāleļļu jeb bāzes eļļu pārkraušanā. Tās ir nelielu apjomu tranzītkravas, ko pa dzelzceļu ieved Latvijā no Krievijas un citām bijušajām padomju bloka valstīm, bet no Liepājas ostas tās tālāk ceļo uz Ziemeļeiropu, Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem, Rietumāfriku, Latīņameriku, ASV, Indiju.

Lai arī eksperti šogad prognozē straujāku patēriņa pieaugumu, aptaujātie uzņēmēji tam pamatu neredz, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Finanšu ministrijas prognozes paredz, ka šogad privātais patēriņš valstī varētu palielināties par 3,5%, tomēr eksperti norāda, ka labvēlīgas ekonomiskās situācijas gadījumā šis skaitlis varētu tikt pārsniegts.

Savukārt laikraksta aptaujātie uzņēmēji privātā patēriņa pieauguma prognozi situācijā, kad pieaug cenas, bet algas paliek nemainīgas, uzskata par maldīgu.«Nesaprotu, kur mūsu gudrie iegūst tādus skaitļus, kā privātā patēriņa pieaugumu (preces un pakalpojumus pirksim vairāk) par 3,5%, ja darba algas paliek līdzšinējā līmenī, ja naudas straumīte no ārzemēm uz Latviju ir sarukusi, ir jāmaksā lielāks nodoklis par mājokli, paaugstināts PVN visām precēm un pakalpojumiem,» brīnās LDDK viceprezidente Aiva Vīksna.

Virknes politiķu pēkšņā vēlme ierobežot ofšoru kompāniju darbību Latvijā un piespiest tos uzrādīt patiesos īpašniekus varot likt ciest visiem pārējiem, kuriem ar ofšoriem nav nekāda sakara, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai DB apkopotie dati par ieplūdušām investīcijām no tā dēvētā melnā saraksta (zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām) Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī vairāku aptaujāto sacītais. Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā no Latvijas valdības apstiprinātā zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksta kopumā, pēc SIA Lursoft datu bāzē esošajam ziņām, ieguldīti tikai 188 milj. Ls, kas ir tikai aptuveni 4,63% no Latvijā kopumā akumulēto ārvalstu ieguldījuma Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā.

Lai arī kopumā šajā Latvijas valdības apstiprinātajā ofšoru sarakstā ir 64 valstis un teritorijas, tomēr, pēc SIA Lursoft datiem, 30 no tām Latvijā nav ieguldījušas ne lata.

Vēlme nodokļu lietu kriminālprocesos obligātuma principu aizstāt ar lietderīgumu ir uzsēdusies uz pretestības sēkļa. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka pārmaiņas esošajā kriminālprocesu «dalīšanā» saistībā ar nodokļu aprēķinu un nomaksas strīdiem ir nepieciešamas, taču gatavu recepti nevarēja piedāvāt.

Olga Ertuganova, Latvijas krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe:

Daļa banku var atļauties samazināt uzkrājumus.

Maksājumu plūsmu no Briseles cer atjaunot šovasar

ES fondu maksājumus no Eiropas Komisijas Latvija jau kādu laiku patiešām nesaņem.

Fosilie un zaļie roku rokā

Latvija no atjaunojamiem energoresursiem saražotās elektrības īpatsvara ziņā pērn jau pārsniegusi plānoto un ir pirmā vietā ES.

Strādā, lai nepaceltu īres maksu

Nākamgad var sadārdzināties īre pašvaldības ēkās, ja netiks rasts risinājums, kā iegūt datus par mājokļu reālo stāvokli.

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

Pastāv iespēja, ka reiderismā smagi cietušajai aviokompānijai Konkors beidzot atjaunos maksātspēju, otrdien informē laikraksts Dienas bizness.

Kompānijas, kurai pieder lidmašīnu tehniskās apkopes centrs Rīgas lidostā, situācijas izvērtēšanā iesaistījās Latvijas Ģenerālprokurors, kurš lūdza Augstākās tiesas Senātu lemt par Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas lēmumu, ar kuru uzsākts Konkors Ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process (ĀTAP) un maksātnespējas process, atcelšanu un lietas nodošanu jaunai izskatīšanai tiesā citā sastāvā. Situācija ar Konkors maksātnespēju ir absurda, secina advokāts Viesturs Zauls. «Iepriekš uz brīdi ieceltā nelikumīgā valde panāca to, ka tiesa Konkors atzina par maksātnespējīgu, lai gan visi zina, ka kompānija veic lidmašīnu tehnisko apkopi, tajā skaitā airBaltic lidmašīnām, uzņēmums ir miljoniem latu vērts un peļņu nesošs. Konkors nevienu dienu nav nestrādājis, jo pretējā gadījumā arī airBaltic lidmašīnas nelidotu. Konkors turpina veiksmīgi strādāt arī maksātnespējas laikā, bet ne jau tāpēc, ka administrators kaut ko saprastu no aviācijas, bet tāpēc, ka darbinieki ir tik kvalificēti, ka neatkarīgi no tā, kas notiek starp uzņēmuma dalībniekiem, valdi, uzņēmums turpina strādāt. Maksātnespēja šajā uzņēmumā tuvu nestāv, nevar būt vispār, » tā viņš.

Pēc vairāk nekā gadu ilgstoša patēriņa cenu pieauguma jau otro mēnesi pēc kārtas inflācija iet mazumā.

Pēdējās patēriņa cenu pārmaiņas ekonomistiem aizvien vairāk liek izteikt viedokli par to, ka gada inflācijas augstākais rādītājs varētu būt aiz muguras. Pēc SEB bankas makroekonomikas eksperta Daiņa Gašpuiša domām, ir pamats sagaidīt, ka arī augustā, kas ir tradicionāls deflācijas mēnesis, cenu līmenis varētu uzrādīt līdzīgu tendenci.

Pozitīvi dati

Šogad mobilo tālruņu tirdzniecība varētu pieaugt par 5-10%

Darba apģērbi

Darba apģērbus veidojot, uzņēmumi mēdz vērsties pie Latvijas modes māksliniekiem, tomēr tas notiek diezgan reti.

Pārtika

Viens no lielākajiem cepumu ražotājiem SIA Adugs modernizēsies par 3 milj. eiro.

Personas koda daļu, kas satur cilvēka dzimšanas datumu, var nākties aizstāt ar citu unikālu identifikatoru, taču tas varētu izmaksāt miljonus latu, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Šāda iespēja tika pieļauta Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes nozaru ekspertu diskusijā par uzņēmumu amatpersonu un kapitāldaļu turētāju personas datu aizsardzību. Situācija, kad Latvijā personas koda pirmā daļa satur datus par vecumu, ir vērtējama kā personas datu aizsardzības pārkāpums. Šo faktu nenoliedza arī Valsts datu inspekcijas direktore Signe Plūmiņa. Latvijai agrāk vai vēlāk no identifikatora - personas koda pirmās daļas - nāksies atteikties, to aizstājot ar citu unikālo identifikatoru.

Personas datu aizsardzības kontekstā būtiski ir ne tikai konkrētās personas vārds, uzvārds un adrese, bet arī personas kods, atzina personas datu aizsardzības eksperts Māris Ruķeris. Latvijā vēsturiski ir izveidojies, ka personas koda pirmā daļa ir dzimšanas datums, līdzīgi ir Skandināvijā. Tiesa gan, pēc Valsts datu inspekcijas direktores atzinuma, Latvijā ir arī cilvēki, kuru personas koda pirmā daļa neatbilst dzimšanas datiem. Vairāku ārvalstu iedzīvotāju personas kodi nesatur cilvēka dzimšanas datus, bet Ungārijā, pēc eksperta teiktā, personas kodu nav vispār.

Pagājušajā nedēļā tika pabeigts Rīgas ostas tranzīta kompānijas Man-Tess pārdošanas darījums. Konkrēti lēmumi par grupas uzņēmumiem pieņemti pēc katra uzņēmuma izvērtēšanas, intervijā DB stāsta Roberts Eihorns, Man-Tess jaunā īpašnieka - Nīderlandē reģistrētās kompānijas Alandam Capital (AC) - direktors.

Lūgts pastāstīt par sevi, Roberts Eichorns DB saka: «Man ir bizness pie Roterdamas, ieņemu amatus dažādās kompānijās. Man ir kontakti Roterdamas ostā, esmu pazīstams ar lielu loģistikas kompāniju īpašniekiem. Vairāk gan esmu darbojies finanšu jomā. Šo eksperta zināšanu dēļ tiku iecelts par Alandam Capital direktoru. Pastāv iespēja, ka kompānijā tiks iecelti amatos vēl kādi cilvēki. Taču šobrīd esmu vienīgais direktors, kas Holandē ir normāla prakse. Mūsu nodomi ir attīstīt Man-Tess biznesu.»

Ēnu ekonomika Latvijā gandrīz 40%

Nelegālā ekonomika Latvijā gada laikā augusi gandrīz par diviem procentiem.