Eksperti

Eksperta viedoklis: Par kredītreitingiem, bankrotiem un nākotnes pareģošanu


Uldis Dzintars,
apdrošināšanas sabiedrības BALTA finanšu direktors, 08.04.2013

Jaunākais izdevums

Līdz ar banku krīzi Kiprā pavisam nesen starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings samazināja divu valsts lielāko banku kredītreitingus līdz pat maksātnespējas kategorijai. Bet ko īsti nozīmē kredītreitingi, un kad tie jāņem vērā? Vai tas ir svarīgi tikai politiķiem vai arī citu jomu darbiniekiem?

Biznesa vidē terminus «reitings» un «kredītreitings» visbiežāk lieto politiķi, ekonomisti un baņķieri, bet nozīmīga loma tiem ir arī apdrošināšanā. Uz vienu no jautājumiem varam atbildēt pavisam vienkārši – kredītreitingi ir svarīgi brīžos, kad nepieciešams pieņemt lēmumu par uzticamu sadarbības partneri. Jebkurā jomā ir svarīgi būt pārliecinātam, ka partneris spēs palīdzēt brīžos, kad būs piedzīvota nelaime. Kredītreitings ir kā sava veida barometrs, kas signalizē, cik partneris var būt uzticams ilgtermiņā un cik tas ir maksātspējīgs krīzes situācijās. Gan valstu, gan uzņēmumu līmenī.

Runājot par reitingiem, visbiežāk izmanto Standard&Poor’s ieviestos apzīmējumus ar burtiem A, B un C, kur AAA ir pats augstākais, drošākais, bet C ir zemākais: AAA, AA, A, BBB, BB, B, CCC, CC, C. Patlaban Latvijai ir investīciju klases reitings BBB, tāds pats reitings ir Lietuvai, Krievijai, Brazīlijai. Mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijai ir AA klases reitings. Lai arī Latvijai ar kredītreitingiem ir gājis gana raibi, tomēr es gribu būt optimists un teikt, ka varam būt gandarīti, jo mūsu valsts reitings ir augstāks nekā Spānijai (BBB-), Horvātijai (BB+) un Ungārijai (BB), nemaz nerunājot par Grieķiju (B-) un Kipru (CCC+), kuras bankas nu pēc pēdējiem notikumiem jau ir sasniegušas maksātnespējas kategoriju. Reitingu grupu AAA līdz BBB uzskata par investīciju klases reitingiem, savukārt BB līdz C klases reitingus tiešā tulkojumā no angļu valodas vārda «junk» varam dēvēt gana neglaimojoši – par «grabažām».

Valstu līmenī kredītreitings vairāk liecina par to, cik valsts ir piemērota investīciju piesaistei vai aizdevumam. Tieši šo iemeslu dēļ investīciju vidē vadās pēc principa «labāks reitings – zemāka likme» un otrādi. Arī apdrošināšanā un biznesa vidē atsevišķu uzņēmumu kredītreitingi skaidri liecina, cik šie uzņēmumi ir maksātspējīgi, uzticami un droši. Kas attiecas uz apdrošināšanas sektoru Latvijā nevienai sabiedrībai, kas darbojas Latvijas tirgū, nav sava tiešā kredītreitinga. Šīm kompānijām ir mātes sabiedrību kredītreitingi, uz ko varam skatīties, izvēloties sadarbības partneri, kurš apdrošinās jūsu māju, auto vai veselību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Eksperts: Estrādes celtniekiem plānoja maksāt tikpat, cik saņem būvniecības jomas vadītāji

LETA, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Celtniekiem, kuri strādātu pie Mežaparka otrās kārtas, bija plānots maksāt tikpat, cik Latvijā vidēji saņem būvniecības jomas vadītāji, secināts būvniecības tāmju eksperta Ēvalda Jasāna slēdzienā par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi, kuru viņam pasūtīja Jaunās konservatīvās partijas (JKP) politiķi.

Trešdien, 6.oktobrī, notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā deputātus detalizēti iepazīstinās ar Jasāna slēdzienu par Mežaparka otrās kārtas būvniecības tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Slēdzienā teikts, ka eksperts neatbalsta tāmju autora izvēlēto darba patēriņa novērtēšanas praksi pēc vienas vidējās darba samaksas likmes - 17,50 eiro stundā. Viņaprāt, ir pamats uzskatīt, ka minētā darba samaksas likme ir nepamatoti augsta.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa būvniecības nozarē 2021.gada 1.ceturksnī bija 1170 eiro mēnesī, savukārt tāmē būvniekiem bija paredzēts atalgojums 2492 eiro apmērā, kas nozīmē, ka tāmē paredzētā darba samaksa ir vairāk nekā divas reizes lielāka par vidējo darba samaksu Latvijā būvniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD gaļas kontroles ekspertus faktiski algo kautuves

Vēsma Lēvalde, Sandra Dieziņa, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas kvalitātes kontroles ekspertus, kas formāli strādā PVD, faktiski algo kautuves.

Latvijas kautuvju īpašniekiem jāsamaksā Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) ne tikai par katru veterinārā eksperta nostrādāto stundu, kontrolējot kaujamos lopus un pārstrādei paredzēto gaļu, taču viņi spiesti samaksāt arī darba devēja nodokli par PVD darbiniekiem, uzkrājumus atvaļinājumiem, apmācībām un citus. Tomēr darba līgumi kautuvē strādājošajiem ekspertiem ir noslēgti ar PVD. Apzinot kontrolējošos dienestus, DB neizdevās atrast kaut vienu, kas strādātu pēc līdzīgiem principiem.

Maksājumi notiek atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem par PVD veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Līdz 2004.gadam eksperti bija kautuvju darbinieki. Lai it kā izslēgtu interešu konfliktu un likvidētu paškontroli uzņēmumos, 2004.gadā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas paredzēja, ka uzņēmumi pērk pakalpojumu no PVD. Pēc būtības nekas nemainījās, tikai ekspertiem darba līgumi bija formāli jāslēdz ar PVD. Noteikumi ir vairākas reizes grozīti, tomēr joprojām spēkā ir punkts, kas paredz, ka dienests ar pakalpojuma ņēmēju var vienoties par finanšu līdzekļu iemaksu dienesta kontā pirms valsts uzraudzības un kontroles darbību veikšanas un pakalpojumu sniegšanas un attiecīga rēķina saņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pandēmiju un mūsdienās vēl nepieredzēti krasu ekonomikas kritumu, eksperti joprojām iesaka padomāt par ieguldījumu veikšanu.

Nemaz tik slikta šogad vismaz pagaidām nav bijusi naudas plūdināšana pasaulē populārāko akciju virzienā, kur, piemēram, ASV Standard & Poor's 500 šī tirgus indeksa vērtība kopš pagājušā decembra beigām pieaugusi par 6,5%.

“Bloomberg” apkopojis vairāku ekspertu ieteikumus par to, kur šobrīd būtu vērts ieguldīt visai ievērojamu naudas summu – vismaz miljona ASV dolāru apmērā. Populāri uz pārējo fona šobrīd ir izcelt ieguldījumus atsevišķos nekustamā īpašuma veidos. Piemēram, tiek norādīts, ka, attīstoties tiešsaistes tirdzniecībai, strauji augs pieprasījums pēc noliktavu platībām.

Perspektīvās noliktavas

Piemēram, ASV finanšu uzņēmuma “Cresset” dibinātājs Ēriks Bekers “Bloomberg” atklāj, ka miljonu šobrīd ieguldītu tieši šādā nekustamajā īpašumā. Viņš izceļ, ka par katru jaunu miljardu, ko ieņem e-komercija ir nepieciešami 1,25 miljoni kvadrātpēdu (~116 tūkst m2) papildu šo preču “izplatīšanas telpa”. Viņš norāda - ja e-komercija gadā augs aptuveni par piekto daļu, tas arī nozīmēs, ka nākamajos piecos gados būs nepieciešami 400 miljoni kvadrātpēdu ar papildu reālu platību, kas būs piemērota šādas izaugsmes apkalpošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijas IT uzņēmums iekaro banku un apdrošināšanas sektoru Lielbritānijā

Žanete Hāka, 13.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Knowledgeprice.com, kurš pazīstams ar ārpakalpojumu sniegšanu ārzemju finanšu un apdrošināšanas kompānijām, guvis panākumus banku sektorā Lielbritānijā, ar saviem pakalpojumiem mākoņrisinājumu jomā palīdzot tā saucamajai challenger jeb jaunā modeļa bankai OakNorth Bank kļūt par pirmo Apvienotajā Karalistē, kura izmanto mākoni tās pamatsistēmām, informē uzņēmuma pārstāvji.

Par challenger bankām Lielbritānijā sauc salīdzinoši nelielas bankas, kas izveidotas ar nolūku palielināt konkurenci starp valsts lielākajām bankām. OakNorth ir Lielbritānijas banka, kas pieņem depozītus un izsniedz kredītus saviem klientiem - vidējiem un maziem uzņēmumiem.

Lielbritānijas finanšu uzraudzītājs un regulētājs - Finanšu pakalpojumu pārvalde (Financial Conduct Authority (FCA)) tikai pavisam nesen ir atļāvusi finanšu pakalpojumu pārdošanas sistēmas un personu datus glābāt mākonī, un vieni no pirmajiem, kas vēlējās šo jauno iespēju izmēģināt, bija OakNorth banka. Knowledgeprice.com ir izstrādājis platformu Athena, kas to ļauj izdarīt droši un ātri. Tā kā Knowledgeprice.com ir ilggadēja pieredze darbā ar bankām un finanšu kompānijām, izstrādājot dažādus mākoņrisinājumus, OakNorth griezās tieši pie Knowledgeprice.com kā pie eksperta šajā jomā, un ar Athena palīdzību ir izvietojis mākonī OakNorth sistēmu. Tas, ko Latvijas uzņēmums bankai palīdzēja izdarīt, ir OakNorth sistēmu integrēt ar ārējām sistēmām, kas glābā datus saistītus ar kredītreitingiem, bankas kontiem, adresēm utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktie kredīti, vāja kreditēšana un augsts bezdarba līmenis uztur spriedzi monetārajā savienībā

Lai arī politiķu aprindās aizvien vairāk tiek runāts par to, ka eirozonas ekonomiskās problēmas ir aiz muguras, un to apstiprina arī atsevišķi dati, izaugsme ir tik trausla, ka jebkura lielāka sašūpošanās pasaules finanšu tirgos monetāro savienību, pie kuras pieder arī Latvija, varētu iegrūst atpakaļ krīzē. Tiesa, monetārajai savienībai pēc septiņu ceturkšņu pārtraukuma beidzot ir izdevies uzrādīt ekonomikas pieaugumu ne vien salīdzinājumā ar iepriekšējo triju mēnešu periodu, bet arī gada griezumā, izaugsmei sasniedzot 0,5%. Jāatzīst gan, ka uz strauju attīstību turpmāk pārāk nav ko cerēt. Eiropas Komisijas prognozes liecina, ka šogad monetārās savienības tautsaimniecība augs apmēram par procentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pasūtītājam par vienu un to pašu darbu nav jāmaksā divreiz!

Svetlana Mjakuškina - Būvniecības valsts kontroles biroja direktore, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr ir patīkams, bet ticis ilgi gaidīts un ir svarīgs ikvienam, kam rūp drošība, ilgtspējība un caurspīdība.

Uzraudzības stiprināšana ir viens no šo virsmērķu sasniegšanas stūrakmeņiem. Uzraudzības iestādes nav veidotas ar mērķi patikt, bet gan palīdzēt nozarei sakārtoties, attīrīties, attīstīties.

Latvijas būvniecības nozare ir balstīta uz sertificētiem būvspeciālistiem un viņu profesionālo kompetenci, jo tikai sertificēti būvspeciālisti ir tie, kuri var nodrošināt drošu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecību.

Pēdējos gados īpaša uzmanība tiek vērsta uz būvspeciālista profesionālās darbības izvērtēšanu, kas ietver ne tikai formālu profesionālās kvalifikācijas pārbaudi, bet arī veikto darbu atbilstības novērtēšanu pēc būtības. Šobrīd Latvijā šo funkciju nodrošina 10 sertificēšanas institūcijas, tai skaitā Būvniecības valsts kontroles birojs, kas piešķir patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Arhitektu biroja Kubs neatkarīgais eksperts: nav skaidrības par slodzēm

Lelde Petrāne, 02.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektu biroja Kubs pieaicinātā neatkarīgā eksperta Valtera Celmiņa ekspertīzē lielveikala Maxima Tehniskā projekta būvkonstrukcijas daļai secināts, ka izstrādātajā projektā nav skaidrības par slodzēm uz pārsegumu, liecina medijiem izplatītais paziņojums.

Kā vēstīts, 21. novembra pēcpusdienā sabruka lielveikala Maxima jumts Rīgā, Zolitūdē, nogalinot 54 cilvēkus un daudzus ievainojot. Patlaban tiek meklēti cēloņi un vainīgie.

Ekspertīzes secinājumos teikts, ka lielveikala Maxima Tehniskā projekta būvkonstrukciju daļā, ko izstrādāja HND grupas būvkonstruktors Ivars Sergets, nav dotas aplēses par slodžu radīto piepūli kopnes stieņos, kā arī nav norādīta stieņu tērauda klase, tādejādi piegādātājiem un būvniekiem dotais uzdevums nav bijis precīzs. Turklāt apakšjoslas bultskrūvju savienojuma nestspēja neatbilst Latvijas Būvniecības normatīvu prasībām. Pilnu eksperta ziņojuma tekstu Kubs ir nodevis policijai, jo tas esot nozīmīgs pierādījums lietā un jāvērtē kompetentām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, pagājušajā nedēļā sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas - erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta . Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni - pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju. Arī jau šī, 2015. gada, vētra janvāra sākumā ir veicinājusi degradētās kāpu zonas noskalojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Jūrmalā sākti krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumi

Žanete Hāka, 10.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu pludmales krasta aizsardzību un uzlabotu degradēto kāpu stāvokli Jūrmalas pilsētas jūras krasta teritorijā, sākti Kaugurciema pludmales krasta kāpu stabilizācijas pasākumi, informē Jūrmalas dome.

Tie ietver smilšu pārvešanu no Lielupes ostas akvatorijas tīrīšanas rezultātā izsmeltās grunts pagaidu novietnes uz Kaugurciemu. Lai maksimāli mazinātu ietekmi uz vidi un pludmali, smilšu pārvietošana notiks periodā līdz februāra beigām laikā, kad pludmales smilšu zona ir sasalusi.

Jūrmalas pilsētas dome ir uzsākusi krasta kāpu stabilizācijas – erozijas mazināšanas pasākumus saskaņā ar vides eksperta Dr.geol. Jāņa Lapinska veikto krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem.

Atbilstoši 2014. gadā veiktajai krasta kāpu līnijas matemātiskās modelēšanas rezultātiem Kaugurciema jūras krasta zona ir pakļauta vislielākajai krasta erozijai, un tās kompensācija šajā posmā notiek lēni – pludmales zona ir plaša un zema bez veģetācijas un smiltis ar vēja palīdzību pludmalē uzkrājas ļoti nelielā daudzumā. Tādēļ krasta erozijas mazināšanas pasākumi sākti tieši šajā pilsētas krasta teritorijā. Lai kompensētu vētru radīto sanešu zudumu pludmalē un nodrošinātu šai teritorijai raksturīgo ar krasta attīstību saistīto ģeoloģisko procesu nepārtrauktību, pludmalē tiek izvietotas atbilstoša rupjuma smiltis. Pēdējās desmitgades laikā notikušās stiprās vētras ir veicinājušas krasta eroziju un pludmales noskaloto smilšu postījumi ir atstājuši sekas uz krasta līniju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde sestdien ir apturējusi izdegušās Kalnciema ielas jūgendstila ēkas fasādes nojaukšanas darbus, sacīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

«Sestdien veiktajā ārkārtas apsekošanā konstatējām, ka jau notiek pret Kalnciema ielu un Raņķa dambi vērstās fasādes nojaukšana, lai gan darbu veicēji nevarēja uzrādīt eksperta slēdzienu, ka šī vērtīgā jūgendstila fasāde nav drošā veidā saglabājama un tāpēc būtu nojaucama,» skaidroja Vircavs.

Šī iemesla dēļ darbi ir apturēti.

Vircavs norādīja, ka nojaukšanas būvdarbu atļauja paredzēja pakāpenisku darbu veikšanu - bija atļauts sākt tos no sētas puses, taču fasādi drīkstēja nojaukt tad, ja būtu sagatavots eksperta slēdziens, ka tā nav drošā veidā saglabājama.

«Lai turpinātu nojaukšanas darbus, nepieciešams eksperta slēdziens. Kamēr tāda nav, nojaukšana nenotiks,» sacīja Vircavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvalde, izvērtējot telpu nomnieka iesniegumu un būvtehniskās apsekošanas atzinumu, pagaidām nav atļāvusi atpūtas kompleksa Akvalande ekspluatāciju, informēja Rīgas būvvaldē.

Kā pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka, būvvaldē 14.novembrī ir iesniegts telpu Mūkusalas ielā 45/47 nomnieka SIA Big Plus iesniegums, kam pievienots sertificēta eksperta - būvinženiera Aleksandra Korjakina būvtehniskais apsekošanas atzinums akvaparka Akvalande vienai ēkai. Savukārt otrai ēkai, kurā atrodas baseins, kā norādīts iesniegumā, laika trūkuma dēļ nav veikta apsekošana, un šo ēku patlaban neesot paredzēts ekspluatēt.

Telpu nomnieks, pamatojoties uz būvtehniskās apsekošanas atzinumu, iesniegumā norādījis, ka saskaņā ar eksperta norādījumiem ir veikti atjaunošanas darbi vienai ēkai un tādēļ būvvaldei tiek lūgts atļaut daļēju Akvalandes ekspluatāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Okupācijas muzeja Nākotnes nama pamatos iemūrē kapsulu

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja (LOM) topošās piebūves Nākotnes nams pamatos svinīgi iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un pateicību ziedotājiem, kuri ir snieguši artavu Nākotnes nama projekta īstenošanā.

LOM pārbūve un Nākotnes nama būvniecība tiek īstenota par valsts piešķirtajiem līdzekļiem, savukārt par ziedotāju līdzekļiem taps jauna muzeja pastāvīgā ekspozīcija un tiks nodrošināts nama iekārtojums.

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs atzīmēja, ka sabiedrības atbalsts un ziedotāju uzticība bija spēks, kas iedrošināja uzsākt šo projektu. Tas arī ļāva pārvarēt projekta vilcināšanu un neziņu: «Šajā brīdī mēs godinām tos vairāk nekā 1000 ziedotājus, kuri ziedojuši, lai Nākotnes namā varētu iekārtot muzeju un ekspozīciju. Jāsaprot, ka šie līdzekļi nāk no cilvēku privātajiem līdzekļiem vai sabiedriskajām organizācijām, kuru ienākumus arī veido privāti ziedojumi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Okupācijas muzeja pārstāvji: Rekonstrukcijas apturēšanas gadījumā muzejs varētu beigt pastāvēt

LETA, 21.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums "UXDA" izveidojis nākotnes bankas dizaina konceptu, kas demonstrē, kā varētu izskatīties nākotnes virtuālās (VR, virtual reality) un paplašinātās realitātes (AR, augmented reality) banka.

Video redzama aina no "nākotnes". Cilvēks apsēžas kafejnīcā Doma laukumā, uzliek brilles un viņa priekšā paveras bankas hologramma, ko var pārvaldīt ar roku kustībām. Virtuālā realitāte jau ir labi pazīstama cilvēkiem, kuri nodarbojas ar videospēlēm. Tomēr nākotnē paredzams, ka virtuālā un paplašinātā realitāte kļūs par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, stāsta Aleksandrs Krēgers, UX stratēģis, "UXDA" dibinātājs un vadītājs

Izveidojot savu vīziju par to, kā varētu izskatīties nākotnes banka, "UXDA" vēlējies iedvesmot pasaules finanšu industriju.

Jautāts, cik tālā nākotnē, pēc uzņēmuma aplēsēm, ir iespēja, ka šādas tehnoloģijas tiks ieviestas reālajā banku vidē un nonāks pie patērētājiem, Aleksandrs Krēgers biznesa portālam db.lv stāsta: "AR (paplašinātās realitātes) iespējas jau tiek izmantotas inovatīvāko Fintech produktu vidū. Piemēram, ASV finanšu uzņēmums "Acorns" projicē savas mobilās lietotnes izvēlni uz maksājuma kartes. Lai to izbaudītu, jāizmanto mobilā tālruņa ekrāns. Tomēr, lai šāda veida tehnoloģijas kļūtu par neatņemamu mūsu ikdienas sastāvdaļu, nevis ekstru, nepieciešams attīstīt tehnoloģiskās iespējas un ierīces, piemēram, AR brilles (tādas, kādas redzamas "UXDA" izveidotajā nākotnes bankas dizaina konceptā). Šobrīd ar šādu tehnoloģiju izstrādi nodarbojas vairāki uzņēmumi un jau ir iespējams iegādāties tamlīdzīgas ierīces. Tomēr to kvalitāte un iespējas patlaban ir vēl diezgan tālu no tā, lai kļūtu par cilvēku dzīvesveida sastāvdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos AS Swedbank peļņa sasniegusi 59 miljonus latu, kas ir par 3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt trešajā ceturksnī banka peļņu kāpinājusi par 53%, informē bankas pārstāvji.

Swedbank Latvijā 3. ceturksnī, ieskaitot apdrošināšanas biznesu, nopelnījusi 23 miljonus latu apmērā, salīdzinot ar 15 miljoniem attiecīgajā periodā pērn. Pieaugums pamatā saistīts ar lielāku uzkrājumu atbrīvošanu nedrošajiem kredītiem, skaidro bankas pārstāvji.

Swedbank no jauna izsniegtā finansējuma apjoms 3.ceturksnī pieauga līdz 118 miljoniem latu, no kuriem 99 miljoni piešķirti uzņēmumiem, savukārt 19 miljoni – privātpersonām. Arvien aktīvāks pieprasījums pēc jaunā finansējuma aizvadītajā ceturksnī bija vērojams tādās nozarēs kā transports un lauksaimniecība. Kopējais neto kredītportfelis pārskata periodā vēl turpināja samazināties par 5% gada griezumā. Kredītportfeļa apjoms uz ceturkšņa beigās bija 2,3 miljardi latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

DB viedoklis: Citadeles pārdošana – zaudēt daudz vai ļoti daudz

Inguna Ukenābele, DB ziņu redaktore, 27.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas nozīmīgs Parex bankas glābšanas epopejas posms – tās labās daļas jeb Citadeles pārdošana. Tas sniegs skaidru atbildi uz jautājumu – cik daudz vai maz valstij izdosies atgūt no savulaik ieguldītā.

Valsts ieguldīto līdzekļu Parex bankā atgūšana būtu brīnums, 2010.gadā intervijā DB ļoti godīgi atzina toreizējās Parex bankas (tagad Reverta) valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams. «Ja arī valsts kaut ko zaudēs Parex, zaudējumi būs niecīgi, salīdzinot ar to, kādi tie būtu, ja valsts neglābtu banku,» tajā pašā gadā DB jau daudz politkorektāk izsakās bankas padomes priekšsēdētājs Juris Jākobsons. Ar Parex bankas pārdošanu nekavēsimies, taču svarīgāk ir nevis tas, cik steidzami tas tiks izdarīts, bet ar kādiem nosacījumiem, – 2010.gadā vēl pirms bankas sašķelšanas labajā un sliktajā daļā publiski solīja tā laika Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ABLV Bank pagaidām neplāno iegūt kredītreitingu

Ieva Mārtiņa, 06.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank, kas pēdējo pāris gadu laikā kļuvusi par lielāko pēc apjoma obligāciju emitentu Nasdaq OMX Riga biržā, neplāno iegūt kredītreitingu, Db.lv pavēstīja bankas finanšu direktors Māris Kannenieks.

Pēc viņa skaidrotā, kredītreitinga iegūšana saistās ar papildu izmaksām vairāku gadu garumā, jo, vienu reizi saņemot kredītreitingu, pēc tam to vajadzētu turpināt pasūtīt regulāri.

«Pašlaik mūsu bankai nav lielas nepieciešamības pēc kredītreitinga, jo pēc mūsu obligācijām ir liels pieprasījums no klientu puses, kā arī banka nepiesaista resursus globālajos finanšu tirgos, tādēļ neuzskatām kredītreitinga saņemšanu par prioritāru,» tā M. Kannenieks.

Kredītreitinga aģentūru galvenais uzdevums ir sniegt viedokli par novērtētā vērtspapīra vai tā emitenta maksātnespējas risku. Kredītreitingu uzskatāmība atvieglo investoru lēmumu pieņemšanu. Turklāt nereti kādu finanšu institūciju ieguldījumu politika paredz ierobežotas iespējas investēt vērtspapīros, kuriem nav piešķirti reitingi. Pasaules nozīmīgākās kredītreitingu aģentūras, kas katra pēc savas metodoloģijas nosaka un sniedz viedokli par kredītreitingiem, ir Moody's, Standard&Poor's un Fitch. Pēdējos gados kredītreitingu aģentūru sniegums tiek arī kritizēts un padziļināti analizēts – tās tiek uzskatītas par līdzvainīgām pasaules finanšu krīzes izraisīšanā. Novērotās kļūmes kredītreitingu darbībā ir mudinājušas meklēt dažādas risinājumu iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dombrovskis: Pēdējo dienu notikumiem ir būtiska ietekme arī uz valsts starptautisko reputāciju

LETA, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Attiecībā uz pēdējo dienu notikumiem Latvijas banku sektorā, šobrīd nav redzama būtiska ietekme uz Latvijas makroekonomisko situāciju vai kredītreitingiem, tomēr tam ir būtiska negatīva ietekme uz valsts starptautisko reputāciju, skaidroja Dombrovskis.

«Ir svarīgi, lai tiesībsargājošās institūcijas strādātu, un pēc iespējas ātrāk šajā lietā ieviestu skaidrību. Taču šeit jānodala divi jautājumi, tas, kas attiecas uz «ABLV Bank», ir uzraudzības institūciju rokās, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un arī Eiropas Centrālās bankas Vienotā uzraudzības mehānisma rokās,» uzsvēra EK priekšsēdētāja vietnieks.

Viņš piebilda, ka visām iesaistītajām pusēm radusies situācija ir nopietni jāizvērtē - kā ārpus konkrētā kriminālprocesa ietvara atjaunot valsts starptautisko reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sagruvušās Maximas būvinženiera Sergeta paraksts uz kopņu rasējumiem neesot viņa

LETA, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagruvušās «Maxima» ēkas būvinženieris Ivars Sergets šodien Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdē liecināja, ka neatkarīgs rokrakstu eksperts no Lietuvas ir secinājis, ka uz SIA «Vikom industry» iesniegtajiem kopņu detālplānojumiem esošais paraksts nav nosakāms kā Sergeta paraksts.

Būvinženieris norādīja, ka minētos dokumentus, uz kuriem esot viņa paraksti, viņš pirmo reizi redzējis, kad ticis pratināts pirmstiesas izmeklēšanas laikā. Viņš pauda pieņēmumu, ka šie materiāli dokumentiem pievienoti kaut kad vēlāk.

Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks aģentūrai LETA norādīja, ka Lietuvas eksperta atzinumi ir pretrunā ar Latvijas rokrakstu ekspertīzes atzinumu, taču piebilda, ka Latvijā ir tikai viens cilvēks, kas veic šāda veida ekspertīzi, tādēļ neatkarīgs viedoklis tika meklēts ārpus valsts robežām.

Aizstāvis arī sacīja, ka lietas iztiesāšanas gaitā jau ir pierādījies, ka «Vikom industry» ir viltojuši parakstus.

Patlaban tiesā pasludināts pārtraukums līdz plkst.12.50, lai procesa dalībnieki varētu iepazīties ar Lietuvas eksperta atzinumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta personāla atlases uzņēmuma «CV-Online Latvia» ikgadējā atalgojuma pētījumā secināts, ka tuvākajā nākotnē aizvien trūks darbinieku, kā arī būs jārisina emigrācijas jautājumi. Tas liek domāt, ka gaidāma darbaspēka ieplūšana no ārvalstīm.

Darbaspēka ieplūšana Latvijā notiek jau šobrīd, taču tā ir ļoti nosacīta. «Iniciatīvās, kurās parādījās daži simti tam, protams, apakšā nav skaidras politikas. Skaidrs, ka noteiktās profesijās mums nevajadzētu kautrēties attīstīt zinātnes vai tehnoloģiju centrus, uz kuriem droši varētu braukt cilvēki ar tehnoloģiju zināšanām, kuri radītu zināšanu pievienoto vērtību ilgtermiņā,» portālam db.lv pastāsta «SEB» bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Pēc eksperta novērojumiem, šobrīd vislielākais spiediens ir uz to, ka trūkst šoferi, būvnieki un citi. D.Gašpuitis uzsver, ka mums pašiem jārada infrastruktūra, lai būtu šie zinātniskie centri un attiecīgi arī cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzkrāsim vai iztērēsim? Zaudējot uzticēšanos pensiju sistēmai, aug nabadzības risks

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Nākotnes pensija”, “nākotnes pensionārs” ir jēdzieni, kam grūti piešķirt emocionālu, personisku dimensiju. Jo vieniem tā ir vēl ļoti tāla un abstrakta nākotne, par kuru rūpēties it kā ir pāragri, citiem – jau tik tuva, ka tajā neko izmainīt vairs nevar.

Tomēr lielākajai sabiedrības daļai tā sauktajā aktīvajā vecumā – cilvēkiem, kuri pensijas vecumu sasniegs pēc 15, 20, 35 gadiem – par sevi kā pensionāru būtu jādomā tieši tagad. Piemēram, vērtējot politiķu idejas par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali”, kas jau tā nelielās nākotnes pensijas sarucinātu krietni vairāk.

Latvijā pirms 20 gadiem ieviestais pensiju 2. līmenis ir tā saucamā uzkrājošā pensija, – šī nauda tiek ieguldīta vērtspapīros un faktiski pelna “jaunu” naudu. Tāpēc pensijas saņēmējs, sasniedzot pensijas vecumu, par spīti inflācijai, ir uzkrājis vairāk, nekā iemaksājis. Šī iemesla dēļ pensiju fondi ir kļuvuši populāri visā pasaulē, nodrošinot sev ietekmīgas un strauji augošas investoru grupas statusu. Tomēr jūtams uzkrājumu pieaugums ir iespējams vien pie trim pamata nosacījumiem: ka iemaksas tiek veiktas regulāri; ka iemaksas ir samērojamas ar nākotnē sagaidāmo pensiju; ka iemaksas tiek veiktas pietiekami ilgi. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst, uzkrājumu apjoms samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) iepazīstinājusi ar aktualitātēm Astanas EXPO 2017 rīkošanā - Latvijas paviljona būvniecība ir noslēgusies un nacionālās dienas ietvaros, 9.jūlijā, izstādi apmeklēs arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LTRK valdes priekšsēdētājs un EXPO 2017 komisārs Jānis Endziņš pastāstīja, ka pašreiz realizētas visas ieceres par Latvijas paviljona izskatu un veidolu, izveidojot to gan pievilcīgu apmeklētājiem, tostarp bērniem un jauniešiem, gan arī ērtu biznesa sarunām un sadarbības partneru tikšanās organizēšanai. «Mūsu mērķis ir būt interesantiem un interaktīviem, parādot Latviju no dažādiem skatu punktiem. Tādēļ sagatavotas sešas virtuālās tūres, ko iespējams noskatīties ar 3D brillēm, iejūtoties kā kamaniņu sportista «ādā», tā arī baudot Rīgas arhitektūru un kultūru, klausoties Raimonda Paula mūziku utt.,» saka J.Endziņš, piebilstot, ka paviljona otrajā stāvā plānots rīkot arī konferences un tikšanās uzņēmējiem, tādējādi apvienota gan izklaide, gan darba vide.

Komentāri

Pievienot komentāru