Finanses

Eksperts: FKTK nodrošināja Ventspils naftas minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu

LETA, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā nosakot vienas AS Ventspils naftaakcijas cenu 4,56 eiro apmērā, nodrošinājusi minoritāro akcionāru tiesību ievērošanu, aģentūrai LETA sacīja ieguldījumu pārvaldes AS INVL Asset Management valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs.

Kā ziņots, FKTK padome atļāvusi Ventspils naftas akcionāram Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) izteikt Ventspils naftas" obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu. Vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir noteikta 4,56 eiro. Tas ir būtiski vairāk nekā piedāvājuma izteicēja iepriekš plānotā cena par akciju - 3,12 eiro.

Skaidrojot šo atšķirību, Martinovs atzina, ka vienmēr, kad tiek veikti darījumi, pircējs grib nopirkt lētāk, bet pārdevējam liekas, ka ir jāmaksā dārgāk.

Ventspils naftas gadījumā FKTK ir nodrošinājusi mazākuma akcionāru tiesību ievērošanu. Martinovs skaidroja, ka cenas noteikšanas mehānisms obligātā akciju atpirkšanas piedāvājumā ir diezgan precīzi noteikts likumā. Turklāt arī no iepriekšējiem FKTK lēmumiem par līdzīgiem gadījumiem ir zināms, ka komisija konsekventi ievēro likuma interpretāciju un komisijas rīcība akciju atpirkšanas cenas noteikšanā vienmēr bijusi korekta.

Investīciju eksperts atzina, ka Ventspils naftas gadījumā atpirkuma cenas aprēķināšanu mazliet sarežģījusi koncerna struktūra. Jo vienkāršāka bilance, jo mazāka iespēja kaut ko pārprast, jo sarežģītāka bilance, jo specifiskāk aprēķināt, sacīja Martinovs.

Eksperts atzīmēja, ka viens no iemesliem atpirkšanas cenu atšķirībai varētu būt arī tas, ka pasaulē kopumā ir maz valstu, kur paredzēts atpērkamo akciju cenu noteikšanas mehānisms un tiek vērtēta bilance. Tas nav tik automātiski kā citas norises, atzina Martinovs. Viņš secināja, ka FKTK, izmantojot savu pieredzi un kompetenci, koriģējusi sākotnējo aprēķinu.

FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Avotiņa aģentūrai LETA paskaidroja, ka Finanšu instrumentu tirgus likuma 74.pantā ir noteikta vienas akcijas vērtības aprēķināšanas kārtība un FKTK noteiktā vienas akcijas cena obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā - 4,56 eiro - ir aprēķināta atbilstoši minētā panta prasībām.

Euromin ir saņēmis informāciju par FKTK lēmumu. Patlaban uzņēmums izvērtē tālākās rīcības iespējas.

Obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekts rāda, ka vakar, 14.oktobrī, Euromin piederēja 98,37 miljoni Ventspils naftas akciju, kas veido 94,15% no Ventspils naftas pamatkapitāla un balsstiesīgo akciju kopskaita.

Septembra vidū tika paziņots, ka Ventspils naftas lielākais līdzīpašnieks - Vitol grupai piederošā kompānija Euromin - no AS Latvijas Naftas tranzīts par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% Ventspils naftas akciju, tādējādi iegūstot kopumā 93,24% no kopējā uzņēmuma balsstiesīgo akciju kopskaita. Saskaņā ar darījuma pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Pēc šī darījuma Euromin bija pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pārējiem akcionāriem. Ja piedāvājuma izteikšana būs sekmīga, Euromin varētu apsvērt "Ventspils naftas" iziešanu no regulētā tirgus.

Ventspils naftas akcijas kopš 1998.gada tiek kotētas biržas Nasdaq Riga Baltijas oficiālajā sarakstā.

Septembrī Ventspils nafta piedzīvoja vislielāko akciju cenu kāpumu Baltijas biržās - par 186,24%.

Šodien biržā tirdzniecības noslēgumā vienas Ventspils naftas akcijas cena bija 3,13 eiro.

Ventspils naftas un tās meitassabiedrību neto peļņa šī gada pirmajā pusgadā bija 21,22 miljoni eiro, savukārt konsolidētie ieņēmumi pieauga par 7,6% līdz 95,66 miljoniem eiro. Pērn analoģiskā laika periodā neto peļņa bija 4,35 miljoni eiro. Bruto peļņa pirmajā pusgadā palielinājās par 21,7% līdz 27,58 miljoniem eiro.

Pērn Ventspils naftas un tās meitassabiedrību neto apgrozījums samazinājās par 3% līdz 161,87 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2013.gadu, kad apgrozījums bija 166,73 miljoni eiro. Savukārt neto zaudējumi saruka līdz 13,98 miljoniem eiro. Koncerna bruto peļņa palielinājās par 2,7% - no 41,45 miljoniem eiro līdz 42,56 miljoniem eiro

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā vērojama stabilitāte

Māris Ķirsons, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Ventspils ostā strādājošajiem termināļiem nedaudz pieaudzis kravu apjoms, un arī šogad tam vajadzētu būt aptuveni tādā pašā līmenī, jo nekādu signālu par straujām pārmaiņām nav.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Viņš norāda, ka konkurence starp ostām ir nepieciešama, jo tā rada sava veida dzinējspēku – attīstībai, izaugsmei, efektivitātei.

Kāda ir situācija ar kravām Ventspils ostā?

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pārkrauto kravu apjoms Ventspils ostas termināļos pieauga par 1,5% jeb 0,3 milj. tonnu un sasniedza 20,33 milj. t. Kravu pieauguma pamatā ir lielāki Krievijas akmeņogļu pārkraušanas apjomi.

2019. gada pirmajos mēnešos aina ir iepriecinoša, jo vairākos ostā strādājošajos termināļos kravu apjoms ir būtiski pieaudzis. Un atkal šis pieaugums noticis, pateicoties stividorkompāniju spējai piesaistīt vairāk tieši akmeņogļu kravu. Minētais ļauj optimistiski raudzīties nākotnē, jo nekādu pazīmju, ka situācija varētu radikāli mainīties, nav. Protams, ir novērojama kravu sezonalitāte, un akmeņ- ogles ir viena no šādām kravām. Varbūt piesardzīgi, bet visā 2019. gadā Ventspils ostu termināļos prognozētais kravu apjoms tiek lēsts ap 20 milj. tonnu, kas ir aptuveni tas pats, kas pārkrauts 2018.un arī 2017. gadā. Ventspils brīvosta ir ieinteresēta, lai būtu lielāki kravu apjomi, kas nozīmē arī lielākus ienākumus ostu nodevās un vairāk darba stividoriem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas rezultēsies darba vietās, darba algās un, galu galā, arī lielākos nodokļu maksājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāri tikuši apzagti – tā intervijā par par īpašnieku maiņu Ventspils uzņēmumos laikrakstam Diena atzīst pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Fragments no intervijas

Pirms aptuveni mēneša izskanēja ziņa, ka Kiprā reģistrētais Vitol grupas uzņēmums Euromin Holdings Limited no Latvijas Naftas tranzīta iegādājies 43,25% Ventspils naftas akciju par 1,77 eiro gabalā. Pirms dažām dienām esat publiski paudis, ka Ventspils naftas akcijas pārdotas par vairākkārt zemāku cenu, nekā tā tam vajadzētu būt.

Jā, ir notikusi akcionāru apzagšana īpaši lielā apmērā.

Kas tā liek domāt?

Aprēķins ļoti vienkāršs. Kā jūs zināt, obligātā atpirkuma cena Ventspils naftas akcijām – to nosaka Finanšu un kapitāla tirgus komisija – ir 4,56 eiro par akciju. Latvijas Naftas tranzīts pārdeva tādu akciju daudzumu, kas pircējam nodrošina ne tikai vairāk nekā 50%, bet pat vairāk nekā 75% no Ventspils naftas akcijām. Jāņem vērā arī tas, ka Ventspils naftai jāsaņem 160 miljonu dolāru liela samaksa par pirms desmit gadiem pārdoto pusi Ventspils Naftas termināla akciju. Līdz ar to šie 4,56 eiro būtu vēl jāreizina ar koeficientu 1,3 (droši vien sarunas būtu jāsāk pat ar koeficientu 1,5, bet reāls varētu mazāks cipars). Tādā gadījumā iegūsiet 5,928 eiro. Ja no tā atņemsiet 1,77, par ko Latvijas Naftas tranzīts un konkrēti Ģenerālprokuratūras uzticamības persona Rudolfs Meroni realizēja katru akciju, un pareizinām to ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, tad starpība veido aptuveni 187 miljonus eiro. Tātad Latvijas Naftas tranzīta dalībniekiem, tajā skaitā arī netiešajiem, kā patīk prokuratūrai izteikties, būs nodarīta skāde par šiem 187 miljoniem. Nu, piemēram, ja esmu Ventbunkera akcionārs, kaut kas no Ventspils naftas pienāktos man, maniem radiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sarucis kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos

Žanete Hāka, 08.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums piecu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 9 miljonus tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada pirmajos piecos mēnešos ir mazāks nekā šajā laikā pirms gada. Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu.

Par 1,5 miljonu tonnu jeb 27% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 609 tūkstošiem tonnu (t.t.) jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-441 t.t. jeb 32%), kā arī naftas produktu terminālī SIA Ventall Termināls (- 507 t.t. jeb 60%). Slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur piecu mēnešu laikā pārkrauti 95 t.t., lai gan viena mēneša jauda terminālī ir 500-600 t.t.. Mazāks, bet tomēr kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers (-35 t.t. jeb 3%), kur terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostā vēl aizvien 50% uzņēmumu ir problēmas veikt norēķinus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Ventspils brīvostas pārvaldnieks Andris Purmalis.

"Vēl aizvien 50% uzņēmumu, kuri strādā Ventspils ostā, ir problēmas pilnībā norēķināties ar bankām, jo bankas prasa nesamērīgi stingras prasības šiem uzņēmumiem, kas traucē uzņēmējdarbību," sacīja Purmalis.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka jebkuras krīzes laikā cilvēki stiprinās, un tā ir arī ar Ventspils ostu, kas pēdējā laikā piedzīvojusi vairākus "cunami".

Purmalis atzīmēja, ka Ventspils ostā pārkrauto kravu apmēra samazinājums šajā gadā jau bija plānots iepriekš, jo politisku apsvērumu dēļ ostā būtiski sarukušas akmeņogļu kravas.

Tajā pašā laikā viņš minēja, ka ro-ro kravu apmērs ostā ir saglabājies pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī, kā arī pārkrauto naftas produktu apmērs saglabājies pagājušā gada attiecīgā perioda līmenī. Vienlaikus samazinājušās pārkrauto metāla un lauksaimniecības produktu kravas, bet pieaugums bijis pārkrautajai koksnei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos mazāks nekā pirms gada

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,8 miljoni tonnu kravu. Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija, informē Ventspils brīvostas pārvalde.

Kravu apgrozījums Ventspils ostas termināļos 2016.gada pirmajā mēnesī ir mazāks nekā pagājušā gada janvārī, tomēr tas pārsniedz pēdējo septiņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 534 tūkstošiem tonnu jeb 39% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal janvārī pārkrauts par 284 tūkstošiem tonnu jeb 79% mazāk nekā pagājušā gada janvārī un kravu apgrozījums nesasniedz pat trešdaļu termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur janvārī pārkrauti 3000 tonnu karbamīda, kas praktiski nozīmē jaudīgā termināļa dīkstāvi. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (-19%), SIA Ventamonjaks (-50%), SIA Ventall Termināls (-14%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārbauda iespējamu dokumentu viltošanu Polcktransneft Družba un LatRosTrans strīdā par 66,7 miljoniem

LETA, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Decembrī lems par Ventspils naftas akciju izslēgšanu no biržas

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils ostā pārkrauts lielākais viena mēneša kravu apjoms kopš pērnā gada maija

Žanete Hāka, 07.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauts 2,1 miljons tonnu kravu, informē brīvostas pārstāvji.

Tas ir lielākais viena mēneša kravu apjoms Ventspils ostā kopš pagājušā gada maija. Kopējais kravu apgrozījums divu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 3,9 miljonus tonnu.

Kravu apgrozījums Ventspils brīvostas termināļos 2016.gada februārī nedaudz atpaliek no pagājušā gada februāra, tomēr tas pārsniedz pēdējo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītājus. Būtiski kravu apgrozījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies divos termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apjomu. Par 562 tūkstošiem tonnu jeb 24% samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauts par 438 tūkstošiem tonnu jeb 40% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos mēnešos un arī šeit netiek izmantota pat puse termināļa jaudas. Salīdzinot ar iespējamo jaudu, minimāla darbība vērojama AS Kālija parks, kur divos mēnešos pārkrauti 35 tūkstoši tonnu, kas nozīmē, ka tiek izmantoti vien 3% termināļa jaudas. Salīdzinoši mazāks, bet tomēr samazinājums ir arī AS Ventspils tirdzniecības osta (par 55 tūkstošiem tonnu jeb 11%), SIA Ventamonjaks (par 19 tūkstošiem tonnu jeb 24%), SIA Ventall Termināls (par 14 tūkstošiem tonnu jeb 6%) un SIA Noord Natie Ventspils Terminals (par 39 tūkstošiem tonnu jeb 10%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumos ap iespējamo Ventspils naftas akciju atpirkšanu var saskatīt dažas atšķirības un pat dīvainības, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš parādījās baumas par potenciālo Ventspils naftas akciju atpirkšanu, tirdzniecība ar Latvijas biržā kotētajiem uzņēmumiem spējusi pievērst nedaudz lielāku uzmanību. Un kā nu ne – Ventspils naftas akcijas cena kopš septembra sākuma ir pieaugusi gandrīz par 200%. Jāņem vērā, ka akciju atpirkšanas rezultātā no biržas varētu aiziet vēl viena kompānija – šoreiz tā būtu jau no oficiālā saraksta.

Katrā ziņā pašreiz notiekošo ap Ventspils nafta akcijām aptvērušas arī zināmas spekulācijas par iekšējās informācijas turētāju darījumiem. Tāpat kā vienmēr ļoti būtiski būs tās, kāda būs akciju atpirkšanas gala cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Euromin Holdings iegādājas vēl 11 tūkstošus AS Ventspils nafta akciju

Žanete Hāka, 02.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras uzņēmums Euromin Holdings iegādājusies 11 tūkstošus AS Ventspils nafta akciju, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmums iegādājies 2205 akcijas par 6,9 tūkstošiem eiro, 7202 akcijas par 22,4 tūkstošiem eiro un 1609 akcijas par 5 tūkstosiem eiro.

Euromin iepriekš ziņoja, ka tā papildus ieguvusi 45,19 miljonus VN akciju jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai tiešā veidā pieder 97,4 miljoni akciju jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka notikumos ap iespējamo Ventspils naftas akciju atpirkšanu var saskatīt dažas atšķirības un pat dīvainības, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš parādījās baumas par potenciālo Ventspils naftas akciju atpirkšanu, tirdzniecība ar Latvijas biržā kotētajiem uzņēmumiem spējusi pievērst nedaudz lielāku uzmanību. Un kā nu ne – Ventspils naftas akcijas cena kopš septembra sākuma ir pieaugusi gandrīz par 200%. Jāņem vērā, ka akciju atpirkšanas rezultātā no biržas varētu aiziet vēl viena kompānija – šoreiz tā būtu jau no oficiālā saraksta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB analizē: Valsts nekontrolē Meroni rīcību

Sandris Točs, speciāli DB, 29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, ka Šveices advokāta Rudolfa Meroni rīcība ar viņam kopš 2007.gada glabāšanā uzticēto arestēto mantu, ko veido miljoniem vērtas akcijas un tiesības dažādos Ventspils tranzīta uzņēmumos, nekad nav tikusi vērtēta un kontrolēta

Šādi vedina domāt atbildes, ko laikrakstam Dienas Bizness sniedzis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas tiesnesis Boriss Geimans. Tikmēr laikraksta rīcībā ir nonākušas jaunas liecības par aizdomīgām darbībām, kuras ar arestēto mantu, iespējams, ir veicis R. Meroni, par kurām intervijā stāsta bijusī AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja Eva Ciniņa. Kā zināms, preses rīcībā ir informācija par iespējamu arestētās mantas vērtības samazināšanu un izšķērdību, ko pieļāvis valsts ieceltais arestētās mantas glabātājs tā sauktajā Lemberga krimināllietā R. Meroni, iespējams, savām personīgajām vajadzībām iegādājoties helikopteru, jahtu un privātīpašumu Krētā. Jāpiebilst, ka arestētās mantas glabātāja pienākumi faktiski nodrošina R. Meroni pilnīgu kontroli pār uzņēmumiem AS Ventbunkers, AS Ventspils Tirdzniecības Osta, AS Kālija Parks, AS Baltic Coal Terminal, AS Latvijas Naftas Tranzīts, SIA Noord Natie Ventspils Termināls un citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) noteicis nodrošinājumus Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētajai AS «Latvijas naftas tranzīts», tostarp apķīlāti gandrīz astoņi miljoni eiro kompānijas bankas kontā, noskaidrojis Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

VID arī aizliedzis uzņēmumam izmantot kontus citās kredītiestādēs. Tāpat dienests pašlaik veic kompānijā auditu, un kā nodrošinājumus aprīļa sākumā noteicis arī aizliegumus izmaiņu veikšanai komercreģistrā un ķīlu reģistrēšanai.

«Latvijas naftas tranzītam» domstarpības ar VID sākās pirms diviem gadiem, kad nodokļu inspektori sāka aizrādīt, ka uzņēmums nesniedz gada pārskatus.

Pērn par to uzņēmuma valdes locekļus sodīja ar 280 eiro lieliem naudas sodiem, kurus viņi pārsūdzēja. Tiesa valdes loceklim Jānim Hāzem sodu samazināja līdz 200 eiro, bet viņš lēmumu pārsūdzēja vēlreiz.

«Latvijas naftas tranzīts» gada pārskatus nav iesniedzis joprojām - to trūkst par trim gadiem. Tādēļ VID iniciējis uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, noskaidrojis raidījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vitol netieši pieder 98,65% Ventspils nafta akciju

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar paziņojumiem Vitol R&M SA 23.oktobrī netieši Ventspils nafta obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma ietvaros papildus ieguvusi 4,703 miljonus koncerna balsstiesīgo akciju un šobrīd tai netiešā veidā pieder 103,073 miljoni akciju jeb 98,65% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Akcijas tiešā veidā ieguva Euromin Holdings (Cyprus) Limited, kuras 100% kapitāla daļu īpašnieks ir Vitol R&M SA.

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Diemžēl lielās Rietumu kompānijas uztver Latvijas teritoriju kā potenciālo kara zonu,»

Tā DB intervijā saka Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc darījuma ar Ventspils naftas akcijām izskanēja arī tāds viedoklis, ka tā varētu būt daļa no kāda «miera plāna» starp ilgos konfliktos iesaistītajiem uzņēmējiem. Vai Ventspilī ir iestājies miers?

Vispirms par pašu darījumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktā obligātā vienas akcijas atpirkšanas cena ir 4,56 eiro. Ņemiet vērā, ka ir pārdota ne tikai kontrolpakete virs 50%, bet pakete, kas nodrošina pircējam akcijas virs 75% – faktiski dod iespēju darīt ar kompāniju jebko. Vēl ņemiet vērā, ka Vitol grupā ietilpstošajai kompānijai Euromin Holdings Limited (Euromin) tūlīt vajadzēja maksāt par Ventspils naftas terminālu, kas viņiem bija atliktais maksājums uz 10 gadiem. Tas nozīmē, ka Euromin varēs nesamaksāt šo atlikto maksājumu par Ventspils naftas terminālu. Savulaik Euromin nopirka 50% no Ventspils naftas termināla par 160 miljoniem, bet, izmantojot atlikto maksājumu uz 10 gadiem, neko nesamaksāja. Tagad maksāšanas laiks ir pienācis. Ja Euromin samaksā Ventspils naftai šos 160 miljonus, tad ir grūti izskaidrot, kāpēc tos nesadala dividendēs. Tātad, ņemot vērā absolūtas kontrolpaketes iegūšanu un šo faktu, minimālais koeficients, par kādu saprātīgs pārdevējs pārdotu vairāk nekā 43% akciju, būtu 4,56 eiro, kas jāreizina ar 1,3 līdz 1,5. Ja pareizinām ar minimālo koeficientu (1,3), tādā gadījumā vienas akcijas cena būtu apmēram 6 eiro. Taču akcijas nepārdeva par 6 eiro, bet par 1,77 eiro. Tātad katras akcijas cena ir apmēram 4,30 eiro zem tirgus cenas. Ja to pareizina ar vairāk nekā 45 miljoniem akciju, redzams, ka darījums ir par minimums 190–200 miljoniem eiro lētāks nekā tirgus cena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sarucis AS Ventspils nafta meitas sabiedrību pārkrautais un transportētais naftas produktu apjoms

Dienas Bizness, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir nedaudz samazinājies AS Ventspils nafta meitas sabiedrību pārkrautais un transportētais naftas produktu apjoms, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

SIA LatRosTrans (LRT) pirmajā pusgadā transportēja 2,98 miljonus tonnu, kas ir par 10,5% mazāk nekā gadu iepriekš, kad transportētais apjoms sasniedza 3,33 miljonus tonnu. Savukārt SIA Ventspils nafta termināls (VNT) šajā laika posmā pārkrāva 5,9 miljonus tonnu, kas ir par 8% mazāk.

Skaidrojot apjomu izmaiņas, AS Ventspils nafta vadība norāda, ka šā gada otrajā ceturksnī vērojams pa LRT cauruļvadu transportēto naftas produktu samazinājums no Krievijas. Daļēji tas tika kompensēts ar produktiem, kas tika transportēti no Baltkrievijas. LRT transportēto naftas produktu samazinājums atbilstoši ietekmēja arī VNT darbības rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija neatlaidīgi īsteno savu izstrādāto stratēģiju – eksporta un importa kravas pārkraut savās ostās, savukārt Baltijas valstu ostas atstāt «sausā», pašreizējo tranzītkravu apjomu ostās pēc gadiem varēs uzskatīt par laimi.

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Viņš atzīst, ka ekonomisko situāciju Latvijā ietekmēs ne tikai iekšpolitiskie lēmumi, bet arī ārvalstīs nolemtais, jo īpaši attiecībā uz tranzītbiznesu.

Fragments no intervijas

Pērn kravu apgrozījums Latvijas ostās bija lielāks nekā 2017. gadā. Vai šī tendence saglabāsies arī šogad?

Neredzu objektīvu pamatu kravu pieaugumam ostās, kaut arī to var koriģēt jau konkrētu eksporta produktu pasaules tirgus cenas un jo īpaši Krievijas ostu kapacitāte, infrastruktūras remontdarbi. Jā, 2018. gadā visās lielajās ostās ir kravu apjoma pieaugums, kas vairāk ir savdabīgs izņēmums nekā likumsakarība. Ogļu apjomi Latvijas ostās pērn bija tāpēc, ka Krievijai savās ostās nebija kapacitātes tik daudz tās pārkraut un arī pasaules tirgus cenas veicināja to piegādes. Jāņem vērā, ka lielākā daļa kravu ir tranzīts no citām valstīm - pārsvarā no Latvijas austrumiem, un loģiski, ka tās ir Krievijas kravas. Latvijai nav pamata perspektīvā cerēt uz Krievijas izcelsmes kravām savās ostās. Ir skaidri jāapzinās, ka šīs valsts kravu apjomi mūsu ostās saruks. Proti, savulaik Krievijā vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemta Krievijas flotes atdzimšanas stratēģija, kurā atsevišķa sadaļa bija atvēlēta ostu modernizācijai, attīstības koncepcija, kas paredzēja – šīs valsts kravas orientēsies uz savas valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Tādējādi kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma – mūsu ostās Krievijas kravu nebūs. Vēlāk, pēc notikumiem Ukrainā, Krievija cenšas atteikties no importa – eksporta kravu pārkraušanas arī Ukrainas ostās. Protams, šo politisko uzstādījumu Krievija nav pilnībā izpildījusi, jo pieprasījums pēc kravu apstrādes Krievijas ostās joprojām pārsniedz piedāvājumu. Ir vēl kāds aspekts – Latvija ir ES dalībvalsts, bet Krievijai ar ES joprojām ir sankciju (liegumu) karš kopš 2014. gada augusta par konkrētu produktu piegādēm, tas arī ietekmē Krievijas un ES tirdzniecību, kas tikai vēl vairāk samazina nepieciešamību izmantot kravu pārkraušanai Latvijas ostas. Jāņem vērā, ka pavisam nesen bija ziņa par to, ka Ļeņingradas apgabala un Krievijas valdība parakstīja dokumentu, kas paredz Somu jūras līcī līdz 2022. gada nogalei izveidot ostu ar pārkraušanas jaudu 70 milj. t gadā. Labi, Krievijā varbūt arī šo 1,2 miljardu eiro vērto projektu neīstenos noteiktajos četros gados, bet piecos vai sešos gados noteikti. Tādējādi, piemēram, 2025. gadā līdzās lielajām Sanktpēterburgas, Primorskas un Ustjlugas ostām strādās vēl viena (780 ha platībā) ar jaudu, kas ir vairāk, nekā visas ostas Latvijā pārkrāva 2018. gadā. Raugoties no pašreizējām pozīcijām, tas nozīmē, ka pēc 2024. gada Baltijas valstu ostas lielā mērā būs «atbrīvotas» no Krievijas kravām. Tad Latvijā 2018. gadā pārkrauto Krievijas kravu apjomi šķitīs kā pasaka. Ir tikai viens nezināmais. Ja Krievijas ekonomika attīstās ar dinamiku 7-8% gadā, tad šīs valsts ostas nespēs nodrošināt visu kravu pārkraušanu, kam šāda scenārija gadījumā būtu jāpieaug aptuveni par 14–16%. Tikai šāda scenārija gadījumā būs nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem. Taču jebkurā situācijā Baltijas valstu ostu termināļu vidū konkurence par kravām tikai pieaugs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ventspils naftas akcijas cena palecas par 22,27%

Žanete Hāka, 18.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien AS Ventspils nafta akcijas cena pieauga par 22,27% līdz 2,91 eiro, liecina vērtspapīru tirgus dati.

Kopumā ar uzņēmuma akcijām tika veikti 114 darījumi, apgrozījumam sasniedzot 378,8 tūkstošus eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta ir saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu AS Ventspils nafta, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar abu pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Saskaņā ar paziņojumu Euromin papildus ieguvusi 45,19 miljonus akciju jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai tiešā veidā pieder 97,4 miljoni akciju jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ventspils naftas padomi vadīs Vladimirs Egers

Žanete Hāka, 15.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta padomē atkārtoti par padomes priekšsēdētāju pārvēlēts Vladimirs Egers, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku – Rubels Jilmazs, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

27. aprīlī notika kārtējā AS Ventspils nafta akcionāru sapulce, kuras laikā tika pārvēlēta uzņēmuma padome. Uz piecu gadu termiņu padomē tika ievēlēti – Vladimirs Egers, Rubels Jilmazs, Olga Kurenkova, Dmitrijs Judins, Andrea Šlepfera, Varvara Maksimova, Rūdolfs Meroni, Deivids Gajs Anstis, Jānis Berķis, Nauris Berķis, Ivars Bērziņš.

AS Ventspils nafta ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā un darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. AS Ventspils nafta ir koncerna mātes sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, veicinot koncerna kopējās vērtības un katra atsevišķā uzņēmuma vērtības pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Naftas tranzīta pārstāvji pametuši Ventspils naftas padomi

Žanete Hāka, 05.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta (VN) ir saņēmusi paziņojumus no Rūdolfa Meroni, Deivida Gaja Anstisa, Jāņa Berķa, Naura Berķa un Ivara Bērziņa par atkāpšanos no VN padomes locekļu amata, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Darbam padomē viņus izvirzīja AS Latvijas Naftas tranzīts, kas nesen pārdeva savu daļu VN akcijas.

Padome darbu turpina nepilnā sastāvā ar 6 no 11 locekļiem – Vladimiru Egeru (padomes priekšsēdētājs), Rubelu Jilmazu (padomes priekšsēdētāja vietnieks), Dmitriju Judinu, Andrea Šlēferi, Olgu Kurenkovu un Varvaru Maksimovu.

AS Ventspils nafta ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā un darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. AS Ventspils nafta ir koncerna mātes sabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos, veicinot koncerna kopējās vērtības un katra atsevišķā uzņēmuma vērtības pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils naftas grupas uzņēmumu rezultāti pasliktinājušies

Žanete Hāka, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta grupas uzņēmumu rezultāti šā gada deviņos mēnešos pasliktinājušies, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos AS Ventspils nafta meitas sabiedrība SIA LatRosTrans (LRT) transportēja 3,8 miljonus tonnu, kas ir 18% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,

Kopējais LRT naftas produktu transportēšanas apjoms bija 4,7 miljoni tonnu. Savukārt SIA Ventspils nafta termināls (VNT) šajā laika posmā pārkrāva 7,4 miljonus tonnu, kas ir par 12,2% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pagājušajā gadā.

Apjomu izmaiņas AS Ventspils nafta vadība skaidro ar to, ka šā gada trešajā ceturksnī turpināja kristies pa LRT cauruļvadu transportēto naftas produktu apjoms no Krievijas. LRT transportēto naftas produktu samazinājums atbilstoši ietekmēja arī VNT darbības rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostas termināļos 11 mēnešos pārkrāva par 3,8% vairāk kravu

LETA, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils ostas termināļos šogad 11 mēnešos pārkrauts 19,471 miljons tonnu kravu, kas ir par 3,8% vairāk nekā pērn šajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas publiskotā informācija.

Tostarp 2019.gada 11 mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 9,615 miljoni tonnu lejamkravu, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, 7,549 miljoni tonnu beramkravu, kas ir pieaugums par 17,4%, un 2,307 miljoni tonnu ģenerālkravu, kas ir kritums par 6,7%.

Naftas produkti šogad 11 mēnešos Ventspils ostas termināļos pārkrauti 8,989 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 2,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, ogles - 5,44 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 17,8% vairāk, bet "roll on/roll off" kravas - 2,001 miljons tonnu, kas ir kritums par 3,4%.

Vienlaikus Ventspils ostas publiskotā informācija liecina, ka 2019.gada novembrī Ventspils ostā pārkrauti 1,347 miljoni tonnu kravu, kas ir par 25,4% mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā mēnesī. Šogad novembrī Ventspils ostā visvairāk pārkrautas lejamkravas - 868 tūkstoši tonnu, seko beramkravas, kas pārkrautas 264 tūkstošu tonnu apmērā, un ģenerālkravas, kas pārkrautas 215 tūkstošu tonnu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta ir saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) paziņojumu par nozīmīgas līdzdalības zaudēšanu AS Ventspils nafta, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Saskaņā ar abu pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Saskaņā ar paziņojumu Euromin papildus ieguvusi 45,19 miljonus akciju jeb 43,25% no koncerna balsstiesīgo akciju kopskaita un šobrīd tai tiešā veidā pieder 97,4 miljoni akciju jeb 93,24% no koncerna kopējā balsstiesīgo akciju kopskaita.

Savukārt saskaņā ar LNT paziņojumu kompānijai vairs koncerna akcijas nepieder.

AS Ventspils nafta pieder 51% SIA Ventspils nafta termināls, kas ir lielākais naftas un naftas produktu termināls Baltijā; 66% SIA LatRosTrans, kas ir Latvijas-Krievijas lielākais kopuzņēmums Baltijā; 49,94% AS Latvijas kuģniecība, kas ir starp lielākajiem kuģu īpašniekiem vidēja izmēra un handy tankkuģu segmentos pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ventspils naftas meitasuzņēmumi strādā atbilstoši prognozēm

Žanete Hāka, 28.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Ventspils nafta meitas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls (VNT) 2015. gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 3,4 miljonus tonnu naftas produktu, un tas ir par 1,3% mazāk nekā pērnā gada pirmajos trijos mēnešos.

Savukārt SIA LatRosTrans naftas produktu transportēšanas apjoms šajā periodā pieauga par 3% līdz 1,8 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 2014. gada pirmo ceturksni, kad uzņēmums transportēja 1,76 miljonus tonnu naftas produktu.

Skaidrojot 2015. gada pirmā ceturkšņa rezultātus, AS Ventspils nafta grupas uzņēmumu vadība norāda, ka tie atspoguļo biznesa plānā ietverto un attaisno izvirzītās prognozes. Tāpat grupas meitas uzņēmumu vadība joprojām ir piesardzīga, raugoties uz šogad sasniedzamajiem naftas un naftas produktu pārkraušanas un transportēšanas apjomiem, ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi un neskaidrībām reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru