Latvijas eksportspēja

Eksportspēja: Zarus un skaidas pārvērš zeltā

Elīna Pankovska, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Kokskaidu granulu ražotājs SIA Graanul Invest visas kārtis liek uz eksportu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākais kokskaidu granulu ražotājs Baltijas valstīs veicis krietnas investīcijas, lai uzlabotu ražotnes iekārtas un paplašinātu savu darbību. Pēdējos trīs gados uzņēmums ieguldījis kokskaidu kvalitātes un ražošanas procesa uzlabošanā. Uzstādīta mizošanas-šķeldošanas līnija. Šis projekts realizēts ar Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu, un tā kopējās izmaksas bija 2,55 milj. eiro. Savukārt šobrīd tiek īstenots projekts, kurā paredzēts uzstādīt šķeldošanas līniju – izmaksas 1,12 milj. eiro. Arī šis projekts tiks realizēts sadarbībā ar LIAA. SIA Graanul Invest 100% pieder Igaunijas uzņēmumam a/s Graanul Invest. Jāmin, ka šī gada sākumā tā māteskompānija iegādājās Latvijā lielākā kokskaidu granulu ražotāja SIA Latgran 100% kapitāldaļu.

24 stundas

Ražotnes lielie dūmeņi kūp 24 stundas septiņas dienas nedēļā, stāsta SIA Graanul Invest izpilddirektors Haralds Vīgants. Uzņēmums ražo gan premium klases kokskaidu granulas, gan industriālās. «Mūsu saražotās premium klases granulas tiek izmantotas mājsaimniecībās, tās iepērk granulu fasēšanas uzņēmumi, savukārt industriālās – katlumājās, lielās elektrostacijās. Granulu ražošanā kā izejmateriāls tiek izmantota koksnes masa, galvenokārt kokzāģēšanas atlikumi. Galvenā izejviela ir koksnes skaidas, bet tiek izmantota arī šķelda, koka kluči, zari, mizas un zemākas kvalitātes malka,» piebilst H. Vīgants.

Visu rakstu Eksportspēja: Zarus un skaidas pārvērš zeltā lasiet 29. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest iegādājies bankrotējuša granulu ražotāja aktīvus Teksasas štatā

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā lielākā kokskaidu granulu ražotāja «Graanul Invest» meitasuzņēmums Woodville Pellets iegādājies bankrotējušā granulu ražotāja ASV Teksasas štatā Texas Pellets aktīvus.

Igaunijas kapitāla uzņēmums «Graanul Invest» ar «Woodville Pellets» starpniecību izsolē iegādājies uzņēmumus Texas Pellets un German Pellets Texas, kas kopīgi strādā ar nosaukumu «Texas Pellets", ietverot granulu ražošanas rūpnīcu Woodville un Teksasas ostas termināli Port Arthur.

«Texas Pallets» aktīvu iegāde ļaus «Graanul Invest» grupai paplašināt uzņēmējdarbību ASV, garantējot lielāku piegāžu drošību klientiem. Tāpat darījums nodrošinās labākus loģistikas risinājumus Āzijas tirgus iekarošanai, jo īpaši strauji augošo Japānas un Dienvidkorejas tirgu, norādīts kompānijas paziņojumā.

«Jau vairāk nekā desmit gadus esam meklējuši piemērotas iespējas sākt granulu ražošanu ASV. Kad būsim veiksmīgi pabeiguši šo darījumu, mēs būsim stingri nostiprinājušies Ziemeļamerikā,» sacīja «Graanul Invest» vadītājs Rauls Kirjanens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst sarežģītāks, un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība; lielākie ražotāji strādā ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest – ir noraizējies par situāciju, kas ir izveidojusies ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un norāda, ka risinājums būtiski ietekmēs kompānijas nākotnes plānus Latvijā. Graanul Invest pagaidām neplāno jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā tika plānots investēt vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Šis bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji, kā galveno iemeslu minot izejmateriāla pieejamību. Pieaugot globālajam granulu pieprasījumam, Latvijas uzņēmumi varētu sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas Graanul Invest atsakās no spēkstacijas projekta Beļģijā

LETA--BNS, 07.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas mežsaimniecības un enerģētikas grupa Graanul Invest ir atteikusies no plāniem par Langerlo elektrostacijas Beļģijā attīstību un atstājusi šo projektu, trešdien vēstīja laikraksts Eesti Ekspress.

Kompānija pērn iegādājās elektrostaciju, kas atrodas Flandrijas reģionā, Langerlo ciematā. Spēkstacijas jauda ir 656 megavati, no kuriem 86 megavati tiek iegūti ar gāzi, bet 470 megavati - ar oglēm. Graanul Invest plānoja investēt 250 miljonus eiro, lai stacijā pārietu uz enerģijas ražošanu no koksnes granulām, kas ražotas grupas rūpnīcās Baltijas valstīs.

Bija paredzēts, ka projektam no Flandrijas reģiona nākamo desmit gadu laikā tiks piešķirtas subsīdijas 2,2 miljardu eiro apmērā. Projekts paredzēja, ka pārejai jānotiek līdz 2018.gada rudenim.

Tomēr Beļģijas plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka kompānija lūdza pagarināt šo termiņu, bet reģiona enerģētikas regulators tādu lūgumu noraidīja, tādēļ projekts zaudēja plānotās subsīdijas un līdz ar to arī ekonomisko pamatojumu un spēju konkurēt ar kodolstacijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest pērn divkāršo peļņu līdz 28 miljoniem eiro

LETA--BNS, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums Graanul Invest, kas ir lielākais koka granulu ražotājs Baltijas valstīs, pērn strādājis ar 28 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā divreiz lielāka par 13,7 miljonu eiro peļņu 2014.gadā, liecina kompānijas gada pārskats.

Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 58,3 miljoni eiro pretstatā 30 miljoniem eiro gadu iepriekš. EBITDA un peļņas kāpinājumu būtiski ietekmēja Latvijas industriālo kokskaidu granulu ražotāja Latgran nonākšana Graanul Invest grupā.

Graanul Invest ieņēmumi pērn sasniedza 243 miljonus eiro, kas ir par 76% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eksports ārpus Baltijas valstīm veidoja vairāk nekā 90% no grupas ieņēmumiem. Graanul Invest galvenie eksporta tirgi pērn bija Lielbritānija (150,3 miljoni eiro), Dānija (54,4 miljoni eiro), Zviedrija (7,4 miljoni eiro) un Nīderlande (5,1 miljons eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Draud apstāties milzu investīcijas

Sandris Točs, speciāli DB, 06.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Eiropas lielākajiem koksnes granulu ražotājiem a/s Graanul Invest Ekonomikas ministrijas gatavotu Ministru kabineta grozījumu dēļ iesaldējis 45 milj. eiro investīcijas koģenerācijas stacijā; mazajiem atjaunojamo energoresursu ražotājiem draud bankrots, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A/s Graanul Invest galvenie darbības virzieni ir kokskaidu granulu ražošana, bioenerģijas risinājumu attīstīšana un elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī mežsaimniecība. Grupai Latvijā pieder sešas lielas un modernas kokskaidu granulu ražotnes, kā arī trīs biomasas koģenerācijas stacijas.

Kopumā Latvijā Graanul Invest grupa ir veikusi investīcijas jau vairāk nekā 200 milj. eiro apmērā, no tām vairāk nekā 58 milj. saistībā ar koģenerācijas staciju attīstību. «Graanul Invest grupas lēmums investēt enerģētikas sektorā Latvijā bija tiešs rezultāts valsts kādreiz izveidotai atbalsta politikai atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai, kas bija sākotnēji noteikts Latvijā spēkā esošajā normatīvo regulējumu kopumā un kas garantēja noteiktu investīciju rentabilitāti ilgstošā laika periodā,» saka Graanul Invest izpilddirektors Haralds Vīgants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest ieguldīs 250 miljonus eiro spēkstacijā Beļģijā, kurā pāries uz ražošanu no granulām

LETA, 07.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas mežsaimniecības un enerģētikas grupas Graanul Invest meitasuzņēmumi iegādājušies Langerlo elektrostaciju Beļģijā, kurā investēs apmēram 250 miljonus eiro, lai tā pārietu uz enerģijas ražošanu no koksnes granulām.

«Langerlo spēkstacijas projekts ir liels solis mūsu kompānijas attīstībā. Tādus projektus esam meklējuši jau vairākus gadus. Ceru, ka šī projekta īstenošana ļaus mums pierādīt, ka ilgtspējīga biomasas izmantošana ir viens no labākajiem veidiem, kā izmantot esošo enerģijas infrastruktūru, un ir dzīvotspējīga un stabila alternatīva jebkādai citai atjaunīgās enerģijas tehnoloģijai,» norādīja Graanul Invest valdes priekšsēdētājs Rauls Kirjanens.

Elektrostacija atrodas Flandrijas reģionā, Langerlo ciematā, un spēkstacijas jauda ir 656 megavati, no kuriem 86 megavati tiek iegūti ar gāzi, bet 470 megavati - ar oglēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Igaunijas kompānija Graanul Invest nopērk granulu ražotāju Latgran

Dienas Bizness, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas kompānijas BillerudKorsnäs AB un Baltic Resources A ir parakstījušas līgumu par 100% SIA Latgran kapitāldaļu pārdošanu Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest, informē uzņēmuma pārstāvji.

Darījumu plānots pabeigt 2015.gada jūlijā, izpildoties noteiktiem darījuma pabeigšanas nosacījumiem.

Latgran, vadošais industriālo granulu ražotājs Latvijā, 2014.gadā saražoja 497 tūkstošus tonnu granulu 4 rūpnīcās un sasniedza aptuveni 73 miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmums sagaida, ka 2015.gadā apjomi palielināsies par aptuveni 20%, pateicoties Gulbenes jaunās rūpnīcas veiksmīgai palaišanai pagājušā gada otrajā pusgadā.

Graanul ir lielākais granulu ražotājs Baltijas reģionā, kas saražoja 853 tūkstošus tonnu granulu 2014.gadā. Uzņēmumam pieder 4 rūpnīcas Igaunijā, 2 – Latvijā un 1 – Lietuvā. Graanul ražo ne tikai industriālās granulas, bet arī premium kvalitātes granulas. Tāpat Graanul strādā arī atjaunojamās enerģijas jomā, tam pieder 4 biomasas koģenerācijas stacijas ar kopējo jaudu 21 MWe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo granulu ražotāja SIA Graanul Invest ieguldīs apmēram 2,1 miljonu eiro kokskaidu granulu ražošanas līniju pārbūvē, pastāstīja izpilddirektors Haralds Vīgants.

Viņš teica, ka investīciju projektu plānots īstenot līdz 2019.gada beigām, piesaistot Eiropas Savienības (ES) finansējumu programmā «Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē».

Vīgants piebilda, ka investīciju projekts paredz pārbūvēt esošās kokskaidu granulu ražošanas līnijas ar mērķi panākt enerģijas patēriņa samazināšanu ražošanas procesā. Viņš gan nevarēja pateikt, cik lielā mērā samazināsies enerģijas patēriņš.

Graanul Invest šogad plāno īstenot vēl vienu investīciju projektu un iegādāties automātisko izejmateriālu mērīšanas staciju. Investīciju projektu plānots īstenot līdz vasarai ar mērķi automatizēt uzmērīšanu, tādējādi kļūstot efektīvākiem. Automātisko izejmateriālu mērīšanas stacijas iegādē plānots no pašu resursiem ieguldīt aptuveni 130 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atlikta jaunās granulu rūpnīcas būvniecība Brocēnos

Kristīne Stepiņa, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas un eksporta apjomi 2017. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2016. gadu. Pamanāmāko kritumu piedzīvojuši Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest piederošie trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Katrs no šiem uzņēmumiem aptuveni par 100 tūkstošiem tonnu atpaliek no pagājušajā gadā prognozētajiem apjomiem; pērn tie bija ievērojami mazāki nekā 2016. gadā. Arī šī gada plāni AS Graanul Invest piederošajiem uzņēmumiem ir visnotaļ pieticīgi, lielas investīcijas ražošanas attīstībā netiks veiktas, kā arī iesaldēta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos.

2017. gadā granulu eksports samazinājās par 1,5% – ārvalstīs tika realizēti 1,59 miljoni tonnu produkcijas par 183,2 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati. Lai arī lielie ražotāji samazināja apjomus, eksporta kritums nebija tik liels, jo pērn darbu sāka divas lielākas rūpnīcas – SIA Pellet4Energia Brocēnos un SIA Avoti SWF ražotne Gulbenes rajona Lizumā, kā arī vairāki uzņēmumi izveidoja nelielas ražotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī piedzīvota kārtējā siltā ziema un granulu cenas ir samazinājušās par aptuveni 20%, Latvijā šogad darbu sāk divas jaunas granulu rūpnīca, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas apjomi 2016. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2015. gadu. Teju neviens granulu ražotājs nav spējis sasniegt prognozētos apjomus. Arī 2017. gada prognozes ir visnotaļ pieticīgas, taču nākotnē uzņēmēji raugās optimistiski, cerot uz granulu cenas pieaugumu un Ziemeļamerikas ražotāju konkurētspējas samazināšanos Eiropā.

Šī gada sākumā Brocēnos darbību sākusi SIA Pellet 4Energia, bet šoruden granulu ražošanu izvērsīs SIA Avoti SWF rūpnīca Lizumā. Koksnes granulu rūpnīcu Brocēnos būvēs arī Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder pēc ražošanas apjomiem lielākie granulu uzņēmumi Latvijā – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Ministru kabinets (MK) ir atbalstījis uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu 5,4 miljonu eiro apjomā SIA Broceni Pellets, kas jaunajā rūpnīcā plāno investēt 21,6 miljonus eiro. MK piešķīris nodokļu atlaides 3,1 miljona eiro apjomā arī skaidu granulu rūpnīcas būvētājiem SIA Avoti SWF, kas ir viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums jau teju divdesmit gadus izpilda globālās Ikea tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SIA Broceni Pellets saņem UIN atlaidi jaunas rūpnīcas izveidei

Žanete Hāka, 14.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIABroceni Pellets investīciju projekta Koksnes granulu rūpnīcas izveide Brocēnu novadāīstenošanai, informē EM.

SIA Broceni Pellets ir viens no Graanul Invest grupas uzņēmumiem un jaunās rūpnīcas izveide ļaus palielināt Graanul Invest grupas kopējo ražošanas apjomu, izmantot Dienvidkurzemes mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmumu radīto izejvielu bāzi, kā arī pilnveidot ražošanas tehnoloģiju, kombinējot esošo rūpnīcu veiksmīgākos risinājumus.

Kopumā SIA Broceni Pellets investīciju projekta ietvaros plāno veikt ieguldījumus 21,6 milj. eiro apmērā, līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA Broceni Pellets būs tiesības piemērot UIN atlaidi 5,4 milj. eiro apmērā. Investīciju projekta plānotais īstenošanas ilgums ir 20 mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākie darījumi Baltijā no marta līdz augustam

Žanete Hāka, 01.10.2015

Latgran

Valsts: Latvija
Investors: Graanul Invest
Valsts: Igaunija
Darījuma vērtība: 104 miljoni eiro

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasaras mēnešos Baltijas uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) tirgus pamazām sācis iekustēties, liecina jaunākais Prudentia M&A Folio apskats.

Apskata rezultāti liecina. No maija līdz augustam kopumā veikti 60 darījumi, kas ir par 40% vairāk nekā gada pirmajos četros mēnešos. Par spīti tā dēvētajai atvaļinājumu sezonai, tieši jūnija un jūlija mēneši šogad bijuši līdz šim aktīvākie ar attiecīgi 17 un 19 noslēgtiem darījumiem.

Tomēr, salīdzinot M&A kopējo aktivitāti pirmajos astoņos mēnešos ar 2014. gada šo pašu periodu, darījumu skaits joprojām ir mazāks. Šis samazinājums skaidrojams ar to, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija joprojām ietekmē ārvalstu investoru interesi par Baltijas reģionu – šī gada pirmajos astoņos mēnešos novērojams nedaudz lielāks iekšējo Baltijas darījumu īpatsvars kā iepriekšējā gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest ražošanas pilnveidošanā investēs 815,3 tūkstošus eiro

Žanete Hāka, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies SIA “Graanul Invest” izsludinātais konkurss par malšanas tehnoloģiskā procesa pilnveidošanu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā piedalījās trīs predendenti, un par uzvarētāju atzīta kompānija SIA “Plantech”, kura piedāvātā līgumcena bez PVN ir 815,3 tūkstoši eiro.

Kā skaidro uzņēmumā, darbu izpildes ietvaros paredzēts pilnveidot malšanas procesu, uzstādot jaunas tehnoloģijas, ar mērķi panākt enerģijas patēriņa samazināšanu ražošanas procesā, kā arī jaudu pieaugumu uz smalkās frakcijas sijāšanas rēķina.

SIA “Graanul Invest” galvenais darbības virziens ir kokskaidu granulu ražošana. 2019. gada tika saražotas 236 907 tonnas granulu. Aizvadītajā gadā ir samazinājušās ražošanas izmaksas uz vienu saražoto granulu tonnu. Neto apgrozījums ir pieaudzis, jo palielinājies realizēto granulu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par finanšu tehnoloģiju uzņēmuma Twino vadītāju iecelta līdzšinējā grupas Finanšu un biznesa operāciju direktore Anastasija Oļeinika, amatā nomainot ilggadējo uzņēmumu grupas vadītāju un dibinātāju Armandu Broku.

Šāds lēmums pieņemts ar mērķi stiprināt uzņēmuma finanšu, operacionālo un risku pārvaldības vadību, kamēr TWINO Grupas dibinātājs Armands Broks turpinās strādāt pie jaunu biznesu izveides un attīstības, kā arī jaunu talantu piesaistes un vietējās ekosistēmas atbalstīšanas.

Anastasijai Oļeiņikai ir ilgstoša pieredze industrijā un finanšu vadības jomā, tostarp strādājot pie vairākiem vērienīgiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas darījumiem SEB Enskilda un vēlāk Superia Corporate Finance komandu ietvaros, t.sk. LETA pārdošana UP Invest, Baltikums AAS pārdošana Vienna Insurance Group, Latgran pārdošana Graanul Invest, kapitāla piesaiste Storent, kā arī Latvijas Hipotēku un Zemes Bankas reorganizācija un aktīvu pārdošana. Twino Grupā Anastasija Oļeiņika strādā jau gandrīz trīs gadus, atbildot par Grupas finanšu pārvaldību, kā arī pēdējā gadā vadot Grupas biznesa operācijas. Īslaicīgi pildījusi arī Twino Krievijas uzņēmuma vadītājas funkcijas, kas ir viens no lielākajiem Twino kreditēšanas tirgiem. Armands Broks vadījis Twino Grupu kopš tās pirmsākumiem 2008.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK atcelšanas scenārijs mudina investorus vērsties tiesā pret Latviju

Armanda Vilcāne, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja tiks īstenoti Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātie risinājumi obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai, ārvalstu investori varētu vērsties tiesā, pieprasot kompensāciju.

EM konceptuālajā ziņojumā Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai iekļauto risinājumu īstenošanas gadījumā ārvalstu investori būs spiesti rīkoties savu interešu aizsardzībai, tostarp uzsākt tiesvedības pret Latvijas valsti starptautiskajās šķīrējtiesās par pārkāpumiem investīciju aizsardzībā. Aprēķini liecina, ka šādu prasību kopējā summa varētu pārsniegt miljardu eiro.

Pretēji iepriekš izklāstītajai valdības pozīcijai, EM kārtējo reizi piedāvā veikt būtiskus grozījumus atjaunojamo energoresursu (AER) atbalsta mehānismu regulējošajos tiesību aktos – Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.262 un MK noteikumos Nr.221, tos pastiprinot ar tādiem pasākumiem kā subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) ieviešana, obligātā iepirkuma (OI) mehānisma atcelšana un «zaļo» sertifikātu ieviešana, norāda ārvalstu investori, kuri ar lūgumu izvērtēt EM konceptuālajā ziņojumā ietverto pasākumu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un AER nozari vērsušies pie premjera Māra Kučinska. Investori, kuru kopumu veido tādi enerģētikas uzņēmumi kā Fortum, 4Energia, Graanul Invest, Winergy, HoSt Holding B.V. un BaltCap Infrastruktūras fonds, uzsver, ka gadījumā, ja ziņojumā minētie risinājumi tiks ieviesti, viņi būs spiesti vērsties tiesā, prasot atlīdzību ne tikai par jauniem eventuāliem zaudējumiem, ko radīs izmaiņas AER atbalsta mehānismu regulējošos tiesību aktos, bet arī par aizskārumiem, kas veikti ar līdzšinējām izmaiņām un investoriem jau radījuši zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijas bagātākie cilvēki ir Transferwise dibinātāji

LETA, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas bagātākie cilvēki ir tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss, liecina biznesa laikraksta «Aripaev» apkopotais saraksts.

Pēc avīzes aplēsēm, Kērmana īpašumu kopējā vērtība ir 258,2 miljoni eiro un Hinrikusa - 238,6 miljoni eiro. Pērn viņi «Aripaev» sarakstā ieņēma attiecīgi otro un trešo vietu.

Šogad trešajā vietā ir koka granulu ražošanas uzņēmuma «Graanul Invest» īpašnieks Rauls Kirjanens, kas gadu iepriekš tika atzīts par Igaunijas bagātāko cilvēku. Viņa īpašumi novērtēti ar 212,6 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ierindojies kopbraukšanas platformas «Taxify» dibinātājs un vadītājs Markuss Villigs ar 202,6 miljoniem eiro un piektajā - medicīnas un mediju nozares uzņēmējs Marguss Linnamē ar 189,7 miljoniem eiro.

Laikraksts savu turīgāko Igaunijas iedzīvotāju topu veidojis, balstoties uz viņiem piederošo kompāniju vērtību un akcijām biržas uzņēmumos. Iesācējuzņēmumu īpašnieku turība izvērtēta arī pēc jauno investīciju piesaistes vērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksporta un inovācijas balvai 2015 otrajā kārtā izvirzīti 32 uzņēmumi

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokskaidu granulu ražotāja SIA «Latgran» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 62,110 miljonus eiro, kas bija par 4,9% jeb 2,893 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču uzņēmums strādājis ar 1,263 miljonu eiro lieliem zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pagājušā gada pārskats.

Pagājušajā gadā SIA «Latgran» ražošanas apjomi nedaudz palielinājās, salīdzinot ar 2017. gadu, tomēr visās četrās uzņēmuma ražotnēs Jaunjelgavā, Jēkabpilī, Krāslavā un Gulbenē bija zemi.

«Galvenais noteicošais faktors bija izejmateriālu pieejamība un tā tirgus cena. Izejvielas izmaksas 2018. gadā palielinājās par 34%, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tā rezultātā uzņēmums 2018. gadu noslēdz ar zaudējumiem,» sacīts SIA «Latgran» pārskatā.

Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 511 tūkstošus tonnu kokskaidu granulu, kas bija par 11% vairāk nekā 2017. gadā, bet par 8% mazāk nekā 2016. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Lielākie apvienošanās un pārņemšanas darījumi Baltijā

Žanete Hāka, 03.02.2016

5. Iegādātais uzņēmums: Ventspils nafta (Latvija)

Investors: Euromin Holdings (Vitol Grupa) (Kipra)
Darījuma vērtība: 80+27 miljoni eiro

Foto: Ventspils nafta

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu skaita ziņā 2015. gada ir bijis pozitīvs – novērots 6% liels pieaugums salīdzinot ar 2014. gadu, liecina Prudentia veidotais apskats.

Arī citur pasaulē 2015. gads tika pasludināts par M&A darījumu apjoma bagātāko gadu vēsturē, par 16,6% pārsniedzot pat 2007. gadā noslēgto darījumu apjomu.

Lielākais publiski izziņotais darījums Baltijas M&A tirgū 2015. gadā notika telekomunikācijas nozarē. Darījuma ietvaros Zviedrijas telekomunikācijas uzņēmums TeliaSonera paziņoja par divu Lietuvas meitas sabiedrību apvienošanu, tādējādi turpinot Baltijas telekomunikācijas tirgus konsolidāciju.

2015. gadā tika aktualizētas diskusijas arī par tuvākajos gados prognozējamo Latvijas telekomunikācijas nozares konsolidāciju Lattelecom un LMT iespējamās apvienošanās kontekstā.58% no visiem Baltijas valstīs notikušajiem

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ZGI Capital alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks ir parakstījis līgumu par 3 miljonu eiro investīciju piešķiršanu Igaunijas uzņēmumam Corle OÜ.

ZGI Capital darbību veic kopš 2005. gada. Šobrīd ZGI Capital pārvalda ceturtās paaudzes riska kapitāla fondu ZGI-4, kura lielākais investors ir Attīstības finanšu institūcija ALTUM.

Corle OÜ pamatdarbība ir elektro un interneta optisko kabeļu inženiertehnisko sistēmu projektēšana, celtniecība un uzturēšana. Uzņēmuma apgrozījums 2018. gadā veidoja 7,1 miljonu eiro (27% pieaugums pret iepriekšējo gadu), un tuvāko gadu laikā to ir plānots vairāk nekā dubultot. Uzņēmuma mājas tirgus ir Igaunija un Somija, kā arī veiksmīgi ir noslēgts pirmais pilotprojekts Zviedrijā. Šobrīd tiek runāts par projekta uzsākšanu arī Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Transferwise dibinātāji joprojām ir Igaunijā turīgākie cilvēki

LETA--ERR, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiešsaistes maksājumu pakalpojuma «Transferwise» dibinātāji Kristo Kērmans un Tāvets Hinrikuss saglabājuši līderu pozīcijas biznesa laikraksta «Aripaev» veidotajā Igaunijas bagātāko cilvēku sarakstā.

Kā liecina laikraksta aplēses, Igaunijā bagātākais cilvēks arī šogad ir Kērmans, kura aktīvu kopējā vērtība ir 644,7 miljoni eiro. Viņa biznesa partneris Hinrikuss ieņem otro vietu ar 512,6 miljonu eiro turību.

Abi Igaunijā bagātākie cilvēki gada laikā savu bagātību vairāk nekā dubultojuši.

Trešajā vietā šogad ierindots enerģētikas jomas uzņēmējs Kristjans Rahu, kurš pērn sarakstā bija 12.vietā. Viņa aktīvu vērtība šogad tiek lēsta 312 miljonu eiro apmērā, lai gan pērn tā sasniedza tikai 132,6 miljonus eiro. Krasais viņa turības pieaugums saistāms ar to, ka 2018.gada novembrī Rahu vairāk nekā 350 miljonu eiro vērtā darījumā pārdeva savu enerģētikas uzņēmumu «Utilitas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

M&A un riska kapitāla gada nozīmīgākie darījumi

Dienas Bizness, 25.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma ietvaros jau trešo gadu tiek turpināta tradīcija – ikgadējie apbalvojumi par nozīmīgākajiem sasniegumiem šajā jomā Baltijā.

M&A un riska kapitāla gada darījumus izvēlējās vērtēšanas komiteja, kuras sastāvā bija tirgus dalībnieki un eksperti: Kristiina Vassilkova (Igaunijas Riska kapitāla asociācija), Kristo Oidermaa (LHV), Edgars Pīgoznis (Latvijas Riska kapitāla asociācija), Jānis Maršāns (Dienas Bizness), Dr. Asta Klimavičienė (ISM Vadības un ekonomikas universitāte) un Valērijs Judins (Summa Advisers).

Lai noteiktu balvas saņēmēju, tika vērtēti kritēriji: darījuma vērtība un stratēģiskā nozīme Baltijas reģionā, sarežģītība, inovācija un finanšu struktūra.

Sekojošajā sarakstā nejaušā secībā sarindoti trīs, pēc ekspertu domām, ievērojamākie darījumi. Katras kategorijas uzvarētājs tiks paziņots Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, 27. oktobra vakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru