Elektrības dārdzību skaidro ar sausumu

2018. gada 17. oktobris plkst. 6:05
Sadaļa: Enerģētika
Dalies ar šo rakstu

Šogad elektroenerģijas cena Latvijas Nord Pool Spot tirdzniecības apgabalā sasniegusi 48,30 eiro/MWh, kas ir par 13,62 eiro/MWh vairāk nekā pērn.

Kopumā Latvijas Nord Pool Spot (Elspot) tirdzniecības apgabala vidējai cenai pēdējos gados bijusi lejupslīdoša tendence, taču šogad elektroenerģija biržā atkal kļuvusi dārgāka. Tirgus dalībnieki cenu pieaugumu skaidro ar sausumu, CO2 emisijas kvotu cenu pieaugumu un NordBalt elektrokabeļa remontu. Nozares pārstāvji paredz, ka turpmākā gada laikā cenu līmenis saglabāsies augstāks nekā pēdējos gados novērotais.

Brīvā tirgus apstākļos elektrības cenu ietekmē pieprasījums un piedāvājums, kā arī energoproduktu cenu dinamika Eiropas un pasaules tirgos, norāda Latvenergo tirdzniecības daļas vadītājs Guntis Lūsis. «Aizvadītajā vasarā Eiropā un Ziemeļvalstīs ilgstoši valdīja karsts un sauss laiks, kas bija viens no galvenajiem iemesliem augstai elektroenerģijas cenai. Palielinoties elektroenerģijas pieprasījumam, attiecīgi bija nepieciešamība saražot vairāk enerģijas. Ziemeļvalstīs esošais sausais laiks pastiprināja hidroloģisko deficītu, kā rezultātā samazinājās hidroizstrāde, kas ir viens no galvenajiem elektroenerģijas ražošanas avotiem reģionā. Zems hidrobilances līmenis un hidrorezervuāru piepildījums, kā arī zema vēju staciju izstrāde veicināja nepieciešamību izmantot citus, dārgākus energoresursus, kā rezultātā pieauga fosilo kurināmo staciju izstrādes apjomi. Izejvielu cenu pieaugums pasaules tirgos bija būtisks faktors elektroenerģijas cenu straujam kāpumam,» uzsver G. Lūsis, piebilstot, ka tirgus cenu tendenci pēdējos 12 mēnešus iezīmēja arī pieaugošās emisijas kvotu, ogļu un dabasgāzes cenas, kā arī elektrostaciju pieejamo jaudu ierobežojumi Eiropā.

Arī Augstsprieguma tīkla (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns cenu kāpumu 2018. gadā saista ar hidroelektrostaciju (HES) izstrādi Skandināvijā un CO2 emisiju kvotu cenām. «Šo pieaugumu radīja vairāki vienlaicīgi faktori – sausums ar zemāku ģenerāciju Skadināvijas HES, būtisks CO2 emisijas kvotu cenu pieaugums un ilglaicīgs NordBalt elektrokabeļa remonta atslēgums starp Lietuvu un Zviedriju. Īpaši jāuzsver CO2 emisijas kvotu cena, kas kopš 2018. gada sākuma ir pieaugusi aptuveni trīs reizes un šobrīd svārstās ap 22 eiro par tonnu, kas būtiski palielinājusi ražošanas izmaksas ogļu, degakmens un gāzes elektrostacijās,» stāsta G. Junghāns.


Visu rakstu Elektrība - dārgāka lasiet trešdienas, 17.oktobra laikrakstā Dienas Bizness! Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Dalies ar šo rakstu
Atslēgvārds