Jaunākais izdevums

Palielinoties bažām par pasaules ekonomikas izaugsmi, bieži vien cena sāk samazināties rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem.

Būvniecībā un daudzu fizisku lietu radīšanā nepieciešams varš, cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. Ja ekonomika sāk buksēt, tad pēc šiem metāliem rūk pieprasījums. Tas parasti nozīmē arī šo izejvielu cenu samazināšanos biržā. Pēdējā laikā spilgts izņēmums uz pārējā fona gan ir bijis niķelis.

Šo metālu galvenokārt izmanto nerūsējošā tērauda ražošanā – šim nolūkam globālā apmērā tiek patērēti aptuveni 70% no iegūtā niķeļa. Tiesa gan, pēc šī metāla strauji turpina augt pieprasījums no elektroauto ražotāju puses. Niķelis ir vajadzīgs, lai radītu šādu spēkratu baterijas. Aplēses liecina, ka šobrīd vien aptuveni par 3% no šī metāla pieprasījuma atbildīga šī nozare. Tiesa gan, jau 2023. gadā šis īpatsvars varot pieaugt līdz 12%, paredz Šveices banka UBS. Tikmēr ASV investīciju banka Citigroup pirms kāda laika izteica prognozi, ka bateriju ražošanas nozare pēc 15 gadiem varētu būt atbildīga jau gandrīz par 40% no kopējā pieprasījuma pēc šī industriālā metāla.

Katrā ziņā elektroauto bumam ir labs potenciāls metālu tirgū situāciju sagriezt ar kājām gaisā.

Jau ziņots, ka šādu auto sastāvā arī ir četrreiz vairāk vara, nekā tas ir vidējā tradicionālā spēkratā (šādos auto nepieciešamība ir pēc daudz vairāk vadiem). UBS piebilst, ka globālā mērogā niķeļa tirgus deficīta stadijā ieslīdēja jau 2017. gadā, un tādā tas pārskatāmā nākotnē, visticamāk, arī paliks. Tiek lēsts, ka šogad niķeļa deficīts pasaulē varētu būt 142 tūkstošu tonnu apmērā.

Piemēram, slavenais elektroauto ražotājs Tesla savu bateriju ražošanā kobaltu nu daļēji aizstājis tieši ar niķeli. Turklāt uzņēmums kobaltu nākotnē savās baterijās plānojot aizstāt pilnībā, liecina pieejamā informācija. Daļēji tas saistīts gan ar tehnoloģiju attīstību, gan droši vien ar to, ka kobalta cena pēdējo gadu laikā piedzīvojusi gluži vai astronomisku pieaugumu. Grūtības arī bijušas ar stabilām kobalta piegādēm, kuras galvenokārt nāk no Āfrikas Kongo.

Visu rakstu lasiet 9. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas tehnoloģiju uzņēmums Anodox Energy Systems ir paziņojis par ienākšanu Latvijā un iecerējis Rīgas ostas teritorijā attīstīt elektroautomašīnu bateriju ražotni.

Kopējais investīciju apjoms pirmajā posmā sasniegs 50 miljonus eiro kā arī tiks izveidotas līdz 300 jaunas darba vietas.

Paredzams, ka pirmā rūpnīca Rīgas ostas teritorijā sāks darboties 2022. gada decembrī, bet pēc tam tiks izveidota arī otra rūpnīca, kurā tiks izmantota šobrīd pasaulē populārā LFP (Litija dzelzs fosfātu akumulators) tehnoloģija.

“Latvijas uzņēmēji ir daļa no autoražošanas vērtību ķēdes Eiropā. Tādi uzņēmumi kā Bucher Municipal, LEAX Rēzekne, LAS-1 kompānija, LEAX Baltix, Dinex Latvia, EMJ Metāls, SFM Latvia, Metaro, Defence Partnership Latvia un LANOS ražotie produkti ir daudzās pasaules labākajās automašīnās. Mūsu mērķis ir papildināt šo produktu klāstu un panākt lai Latvijā notiktu arī automašīnu komplektācija. Šāds projekts nostiprinās Latvijas pozīcijas mašīnbūves nozarē, piedāvājot ne vien modernākos tehnoloģiskos risinājumus un augsti apmaksātas darba vietas, bet arī paplašinot sadarbību ar globāliem spēlētājiem un eksporta tirgiem. Vienlaikus tas nozīmē arī daudz straujāku visas mašīnbūves nozares un ar to saistīto uzņēmumu attīstību, jo tiks veicināta gan produktivitāte, gan zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksports tādā veidā padarot Latvijas sabiedrību bagātāku un drošāku. Tāpēc svarīgi ir turpināt “zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem, lai paātrinātu arī automašīnu komplektācijas sertifikācijas procesu,” komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru