Latvijā ilgu laiku niecinātās un kritizētās, savulaik OIK apkarošanas rezultātā izslēgtās ar dabasgāzi darbināmās koģenerācijas stacijas tagad var izrādīties vērtīgs elektroenerģijas balansēšanas tirgus aktīvs.
Atšķirībā no citām citu energoresursu tehnoloģijām, kurām efektīvas darbības uzsākšanai un iekārtu iesildīšanā nepieciešamas vairākas stundas, tieši mazo jaudu dabasgāzes koģenerācijas staciju darbības uzsākšanai ir nepieciešams daudz mazāks laiks, piemēram, elektroenerģijas tirgus izvirzītā prasība, ka šādām stacijām jābūt gatavām darbam 12 minūšu laikā, ir pilnīgi sasniedzama.
Šobrīd vairāki asociācijas biedri ir uzsākuši darbu pie šo savulaik izslēgto koģenerācijas staciju darbības atjaunošanas, piedalīties elektroenerģijas balansēšanas tirgū. Kopējo uzstādīto jauda 20-25 MW. Kā zināms, visas trīs Baltijas valstis paredzējušas 2025. gada februārī atslēgties no Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas kopīgā elektroenerģijas pārvades loka BRELL. Lai gan elektroenerģiju no Krievijas un Baltkrievijas Latvija un abas tās kaimiņienes nepērk, taču šis tīkls nodrošina balansēšanas pakalpojumu, tādēļ elektroenerģijas plūsmas tomēr notiek. Elektroenerģijas balansēšanas pakalpojumu nodrošināšanai valsts šobrīd virza uz priekšu triju bateriju parku ar kopējo jaudu 80 MW, taču to ekspluatācijā nodošanas laiks ir 2025. gada beigas, bet atslēgšanās no BRELL tīkla paredzēta 2025. gada februārī.
Tādēļ neskatoties uz publiski skanošajiem paziņojumiem par Latvijas gatavību atslēgties no šī tīkla, var prognozēt, ka minētais process tomēr būs samērā izaicinošs un elektroenerģijas tirgus balansēšanas pakalpojuma cenas varētu strauji pieaugt. Situāciju arī neuzlabo apgrūtinātā iespēja saņemt jaunas pieslēguma jaudas bateriju projektiem un to definējums normatīvajos aktos. “Augstsprieguma tīkls” paši prognozē, ka tīkla balansēšanai nepieciešamās elektrības jaudas visās trijās Baltijas valstīs ir 1500 MW – nepieciešama 900 MW tāda elektroenerģijas jauda, kas gatava ieslēgties nepieciešamības gadījumā un 600 MW jauda, kas gatava izslēgties vajadzības gadījumā.
Uzreiz jāsaka, ka balansēšanas cenas neietekmē elektrības gala cenu patērētājiem. Par elektroenerģijas tirgus balansēšanu maksā elektroenerģijas ražotāji un piedāvātāji, kuriem jāatbild par saviem neprecīzi izteiktajiem piedāvājumiem. Piemēram, ja elektroenerģijas ražotājs ir paziņojis, ka tas rīt “Nordpool” tīklā nodos 100 MWh elektroenerģijas, bet nodod tikai 50, tad viņš ir radījis 50 MWh tīkla balansēšanas jaudas deficītu, kas attiecīgi tam būs jākompensē kādam citam, kas būs ieslēdzis savas iekārtas un kompensējis šo iztrūkumu. Tas varētu radīt virkni izmaiņu elektroenerģijas ražotāju dzīvē – līdz šim tie bija raduši strādāt prognozējamā tirgū ar fiksētiem tarifiem, tad šis tirgus ir ļoti dinamisks un mainās reizi stundā, nākotnē - katras 15 minūtes. Ņemot vērā tirgus specifiku, elektroenerģijas ražotājiem, kas piedalīsies šajā tirgū, ir jābūt gataviem ieslēgt un izslēgt savas iekārtas pat vairākas reizes dienā. Tas izvirza arī augstas prasības iekārtu automatizācijas un attālinātās vadības pakāpei.
Jo vairāk tiek attīstītas no laika apstākļiem atkarīgās, atjaunojamās, bet salīdzinoši grūtāk prognozējamās elektroenerģijas jaudas, jo vairāk tirgū nākotnē būs nepieciešamas jaudas balansēšanas pakalpojuma sniegšanai. Taču ir pilnīgi skaidrs zaļā enerģija ir Eiropas un arī Latvijas nākotne, tādēļ tam ir savlaicīgi jāgatavojas. Atzinīgi tiek novērtēts “Augstsprieguma tīkls” darbs un komunikācija ar ražotājiem.
Gatavošanās noris ļoti aktīvi, ražotāji ir dažādās sertifikācijas procesa stadijās, gatavo iekārtu ieregulēšanu. Tomēr, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus, varētu jautāt – vai šim procesam nebija iespējams gatavoties vēl laicīgāk un pievērst tam lielāku nozīmi politiskā līmenī? Ir jau sācies rudens un tikai tagad, dažus mēnešus pirms atslēgšanās no BRELL, notiek potenciālo balansēšanas pakalpojuma piedāvātāju sertifikācijas process.
