Jaunākais izdevums

Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu process nav jauna lieta un notiek jau desmit gadus, enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» uzsvēra Igaunijas kompānijas «Elering» sinhronizācijas projekta vadītājs Jāks Tuksams (Jaak Tuksam), kurš piebilda, ka sinhronizācija notiek pozitīvā virzienā.

«Par pārtraukšanu vai atvienošanos no Krievijas tirgus sākām domāt brīdī, kad ieguvām neatkarību, bet tas ir izaicinājums, lai konkurētu ar attīstītajām valstīm un pietuvotos tām, ne tikai būtu kā lietotāji,» viņš sacīja.

2006.gadā tika sperti pirmie soļi, lai atvērtu tirgu un sāka darboties Estlink. 2014.gadā tika uzsākts projekts Estlink2 un kopš tā brīža līdz 2016.gadam Baltijas valstīs ir četri savienojumi, mūsu enerģijas tirgus ir pilnībā integrēts Eiropas tirgū.

«Cita aina paveras tehniskajā jomā, jo tajā jomā joprojām esam atkarīgi no Krievijas. Sistēma darbojas labi, bet pie noteiktiem apstākļiem tā darbosies, saglabājot labas kaimiņu attiecības. Bet, ja ir dažādi politiskie viedokļi un nostādne, situācija var mainīties,» piebilda eksperts.

Tādējādi Igaunijas mērķis ir sinhronizēt sistēmu ar Eiropu, lai iegūtu kontroli pār savu elektroenerģijas sistēmu. «Šodien elektrība ir nepieciešama visur. Pirmkārt, nepieciešams sagatavoties negaidītiem, kritiskiem brīžiem un sinhronizācija to nodrošinātu. Ja skatāmies uz Eiropas sistēmu, frekvences kontrole tur ir sadalīta, tā notiek atsevišķi un tas ir labi. Ir zināms, ka lielāka sistēma ir jāoptimizē, bet Baltijas valstis vienas nav pietiekami lielas, lai tās optimizētu, tādēļ nepieciešama lielāka sistēma, kam pievienoties. Šī iemesla dēļ mums izstrādāts sinhronizācijas plāns, un mums būs kabelis no Lietuvas uz Poliju.»

«Lai absolūti spētu darboties paši, jābūt neatkarīgiem. Lai būtu sinhronizēti, ir jāievēro noteikti standarti, un viens no tiem ir spēja vadīt Baltijas energosistēmu kā vienu vienību un nodrošināt to kā atsevišķu sadaļu,» sacīja eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Alexela un Infortar pārtrauc sarunas ar Elering par Paldisku LNG termināļa būvniecību

LETA/BNS, 06.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās kompānijas "Alexela" un "Infortar" pārtraukušas sarunas ar Igaunijas valsts pārvades sistēmu operatoru "Elering" par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Paldisku ostā, piektdien paziņoja kompānijas.

Abu kompāniju skatījumā "Elering" piedāvājums par LNG termināļa piestātnes būvniecību privātajiem partneriem nav pieņemams un tādēļ sarunas ar valsts kompāniju ir uzskatāmas par izbeigtām, jo "Elering" neesot izrādījusi pietiekamu vēlmi īstenot projektu.

Lai garantētu piegāžu drošību, "Alexela" un "Infortar" turpinās sarunas ar Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministriju, paziņojumā medijiem norādīja uzņēmumi.

"Alexela Group" valdes priekšsēdētājs Marti Hēls pauda viedokli, ka divus mēnešus ilgušajās sarunās "Elering" nav izrādījusi vēlmi strādāt, lai Igaunijā "līdz rudenim vai vispār jebkad" izveidotu LNG termināli.

Hēls paskaidroja, ka runa bijusi par to, vai kompānijai uzņemties 15 vai 30 miljonu eiro zaudējumus, investējot nepilnus 40 miljonus eiro, kamēr "Elering" plāno par "gandrīz simt miljoniem eiro Igaunijas nodokļu maksātāju naudas praktiski nopirkt kuģi somiem. Un šķērslis nav tas, ka desmit gadu noma vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnējās kuģa būvniecības izmaksas un kuģa īpašnieks gūst ārkārtīgi lielu peļņu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Paldisku LNG termināļa savienojuma izbūve notiek atbilstoši plānam

LETA--BNS, 04.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cauruļvada savienojuma ar plānoto sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli izbūve netālu no Paldiskiem notiek atbilstoši plānam, liecina Igaunijas pārvades sistēmu operatora "Elering" sniegtā informācija.

"Uz sauszemes apkaimē ir sākta cauruļvada posmu liešana, veiksmīgi paveikta virziena urbšana, "Elering" kompresoru stacijas teritorijā tiek būvēts krānu mezgls. Ir sākta cauruļvada savienojuma tranšejas izbūve posmiem jūrā un sākas arī cauruļvada posmu liešana, gatavojoties cauruļvada izvietošanai jūrā," ziņu aģentūrai BNS stāstīja "Elering" pārstāvis Ains Kesters.

Kā viņš teica, būvniecībai nepieciešamie materiāli ir pieejami un joprojām paredzamais darbu pabeigšanas termiņš ir novembra beigas.

Jūnija sākumā "Elering" paziņoja, ka ir sākta gāzesvada izbūve, kas nepieciešama plānotajam Paldisku LNG terminālim. Būvdarbu ģenerāluzņēmējs ir "Elering" gāzes infrastruktūras apkopes un būvniecības partneris "Connecto".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa projektam Paldiskos, ko attīsta kompānija "Alexela", pievienojusies investīciju kompānija "Infortar".

Kā teikts abu kompāniju paziņojumā, to mērķis ir līdz novembrim izveidot termināli un garantēt drošu gāzes piegādi patērētājiem.

"Alexela" valdes priekšsēdētājs Heiti Hēls norādījis, ka terminālim aicināti pievienoties arī citi tirgus dalībnieki un investori. Pēc viņa teiktā, ja valdība nosaka galīgo termiņu, kurā Igaunija atteiksies no Krievijas gāzes, un pārvades sistēmu operators "Elering" izveido savienojumu ar gāzesvadu, privātais sektors spēs apvienot spēkus, lai terminālis varētu sākt darboties jau līdz šā rudens apkures sezonas sākumam.

Paldisku termināli iecerēts pabeigt divās kārtās. Pirmajā paredzēts izbūvēt piestātni un savienojumu ar starptautisko cauruļvadu "Balticconnector", kā arī organizēt peldošā LNG termināļa nomu, bet otrajā - izveidot pastāvīgu termināļa risinājumu. Infrastruktūra, ko domāts pabeigt šoruden, izmaksās 40 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāts pārbūvētais Latvijas – Igaunijas 330 kV starpsavienojums Valmiera - Tartu

Db.lv, 09.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" ir veiksmīgi noslēguši Latvijas – Igaunijas 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma starpsavienojuma Valmiera – Tartu pārbūvi.

"Pārvades tīkla stiprināšana ar Igauniju ir viens no priekšnosacījumiem sekmīgai Baltijas elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, jaunās augstsprieguma līnijas atklāšana jau tagad ir uzlabojusi abu valstu elektroapgādes drošumu un devusi papildus iespējas elektroenerģijas tirgum – sagaidāms, ka cenu starpība starp Igauniju un Latviju mazināsies, jo būs lielāka iespēja importēt elektroenerģiju no Skandināvijas un eksportēt Latvijas atjaunojamo enerģiju", teica Latvijas Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars.

"Esmu gandarīta, ka šī projekta pirmo daļu, līnijas Valmiera - Tartu pārbūvi ir izdevies paveikt laikā, un esmu pārliecināta, ka arī šī projekta otrās daļas - līnijas no Valmieras uz Tsirgulīnu Igaunijā pārbūve noritēs saskaņā ar plānu, lai sekmīgi realizētu Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu, neskatoties uz loģistikas un materiālu piegādes izaicinājumiem. Kopā ar uzticamajiem "Elering" kolēģiem esam veiksmīgi sadarbojušies šī projekta realizācijā", norāda AST valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elering drīzumā plāno sākt būvēt gāzesvadu plānotajam LNG terminālim

LETA--BNS, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas elektrības un gāzes sistēmu operators "Elering" drīzumā gatavojas sākt būvēt gāzes starpsavienojumu Paldisku ostā plānotajam sašķidrinātās gāzes (LNG) terminālim, otrdien informēja kompānijā.

Vairākus mēnešus turpinājusies gāzesvada projektēšana, ko veic "Alexela Group" ietilpstoša kompānija "Conx BM". Šī pati kompānija gatavo arī LNG termināļa pietauvošanās piestātnes projektu.

Pēc tam, kad "Elering" ar privātā sektora partneriem būs panācis galīgo vienošanos par gāzes savienojuma izbūvi, "Elering" kompresoru stacijas Paldisku ostas teritorijā sāksies plānotā LNG termināļa darbībai nepieciešamo vārstu kompleksa būvniecība.

Otrajā darbu posmā tiks izbūvēts gāzesvada starpsavienojuma sauszemes posms no kompresoru stacijas līdz jūrai. Tālāk gāzesvads atradīsies jūras dibenā līdz piestātnei. "Elering" rīcībā ir 12 metru cauruļvada posmi, kas nepieciešami cauruļvada sauszemes un jūras daļu izbūvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijas un Somijas gāzes operatori paraksta sadarbības līgumu par peldošo LNG termināli

LETA/BNS, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas un Somijas gāzes sistēmu operatori "Elering" un "Gasgrid Finland" trešdien parakstīja sadarbības līgumu kopīga sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa nomai un pārvaldībai, lai garantētu gāzes piegāžu drošību Igaunijā un Somijā un vairs nevajadzētu lietot Krievijas gāzi, kas tiek piegādāta pa cauruļvadiem.

"Elering" valdes priekšsēdētājs Tāvi Veskimegi sacīja, ka līgumā precizēta visnozīmīgākā LNG piegādes ķēdes daļa - peldošais LNG terminālis.

"Plānam atbilstoši virzās mūsu kopīgais process, kas ietver arī to, ka līdz gada beigām reģionā tiks nodrošināts kuģis," viņš komentēja.

Veskimegi norādīja, ka tagad ir vienošanās par peldošo termināli un turpināsies sarunas ar kompānijām "Alexela" un "Infortar" par piestātni Paldisku ostā.

"Elering" un "Gasgrid" sadarbības līgums noteic, ka puses attīstīs nepieciešamo infrastruktūru LNG peldošā termināļa izveidei un uzņemsies ar to saistītās izmaksas attiecīgajā valstī. Vienlaikus peldošā termināļa nomas izmaksas uzņēmumi segs kopīgi, ņemot vērā Igaunijas un Somijas gāzes patēriņa attiecību, kas nozīmē, ka "Elering" daļa būs 20%, bet "Gasgrid Finland" - 80%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas un Somijas elektropārvades sistēmu operatori "Elering" un "Fingrid" otrdien parakstījuši saprašanās memorandu par vienošanos kopīgi sākt darbu pie trešā Igaunijas un Somijas elektrības savienojuma "Estlink 3" būvniecības.

Sistēmu operatori vienojās kopīgi risināt tehniskos jautājumus, nepieciešamās investīcijas un termiņus, informēja "Elering".

"Skaidrs, ka nepieciešamība pēc papildu pārvades jaudas sakņojas Baltijas jūras reģiona elektrības integrācijas piegāžu drošības un enerģētiskās drošības mērķos, kā arī Eiropas Savienības klimata un atjaunīgās enerģijas mērķos," klāstīja "Elering" valdes priekšsēdētājs Tāvi Veskimegi.

Viens no izskatāmajiem jautājumiem "Estlink 3" attīstībā ir savienojuma jauda, kas var būt no 700 līdz 1000 megavatiem. Gaidāms, ka jaunais savienojums darbu sāks nākamās desmitgades pirmajā pusē.

Igaunijas pusē pēc "Elering" pasūtījuma ir pabeigta sākotnējā izpēte par jaunā starpsavienojuma sauszemes maršrutu. Izpēte liecina, ka viens no iespējamajiem jaunā jūras savienojuma sākuma punktiem Igaunijas pusē ir Paldisku apkaimē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāta 170 miljonus eiro vērtā elektrolīnija Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Paldiski Sadamate kā piemērotāku vietu LNG terminālim piedāvā Paldisku Ziemeļu ostu

LETA--BNS, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums "Paldiski Sadamate", kam pieder Paldisku Ziemeļu osta, vērsies pie valdības, paužot viedokli, ka Ziemeļu osta ir piemērotāka peldošā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei nekā vieta Pakri pussalas galā, kuru pašlaik attīsta kompānijas "Alexela" un "Infortar".

Kā norādījis "Paldiski Sadamate" padomes priekšsēdētājs Aleksejs Muriseps, Paldisku Ziemeļu ostā ir visi tehniskie nosacījumi, veiktas nepieciešamās investīcijas, un ostas piemērotību termināļa būvei atzinis arī peldošā termināļa īpašnieks, savukārt "Alexela" piedāvātā vieta terminālim nav piemērota, jo faktiski atrodas pie atklātas jūras Laheperes līča galā.

"Tur nekad nav atradusies osta, jo šī vieta tam nav piemērota. Cik zināms, īpašnieki neļauj peldošos termināļus pieslēgt pie gāzesvada, sākot no noteikta viļņu augstuma - 0,7 metriem, kas nozīmē, ka terminālim būtu jāpārtrauc darbs un jāpārceļas uz reidu, un šajā laikā gāzes piegāde Igaunijai tiktu apturēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Somijas un Igaunijas gāzesvada bojāšanā saskata iespējamas Krievijas pēdas

LETA, 11.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas un Somijas gāzes pārvades sistēmu operatoru nolīgts uzņēmums otrdien sāka darbu, lai noskaidrotu, kur varētu būt iespējamā noplūde abas valstis savienojošajā gāzesvadā "Balticconnector" un Somu līcī esošā gāzesvada iespējamo bojājumu apmēru.

Pārbaudes tiks veiktas šonedēļ. Pēc tam, kad tiks noskaidrota noplūdes vieta un bojājuma apmērs, varēs sagatavot remonta plānus, informēja Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Tikmēr Somijas laikraksts "Iltalehti", atsaucoties uz ārpolitikas un drošības politikas avotu ziņoja, ka Somijas valdībai un Aizsardzības spēkiem esot aizdomas, ka gāzesvadam uzbrukusi Krievija.

Arī Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" avoti ziņo, ka noplūde "nešķiet negadījums".

Latvijas drošības dienesti ir saziņā ar kaimiņvalstu kolēģiem saistībā ar incidentu gāzesvadā "Balticconnector", tomēr patlaban nav informācijas par nepieciešamību pastiprināt drošību kritiskās infrastruktūras objektos, aģentūrai LETA sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvades sistēmu operatori - Latvijas "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Igaunijas "Elering" - parakstījuši memorandu, kas paredz sākt darbu pie ceturtā Igaunijas-Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojuma izveides, ko plāno attīstīt starp Sāremā salu un Kurzemes piekrasti kā jūras kabeli, informē AST pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka jaunais starpsavienojums palielinās pārvades jaudu starp Igauniju un Latviju, vienlaikus veicinot arī atjaunojamo energoresursu (AER) attīstību Latvijā, Igaunijā un visā Baltijas jūras reģionā.

Pēc kompānijā skaidrotā, jaunais starpsavienojums ir plānots hibrīda izpildījumā - papildus abu valstu elektroenerģijas sistēmu savienošanai tam būs iespējams pieslēgt arī jaunas AER ražošanas jaudas gan jūrā, gan arī uz sauszemes.

"Projekts paaugstinās energosistēmas drošumu un stabilitāti un dos iespēju saņemt lielāku AER apjomu Igaunijas un Latvijas elektrotīklos, tādējādi veicinot abu valstu klimata mērķu izpildi," min AST pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauniju un Somiju savienojošā gāzesvada "Balticconnector" remontdarbi sāksies marta sākumā, paziņojis Igaunijas pārvades sistēmu operators "Elering".

Plānotais gāzes savienojuma nodošanas ekspluatācijā datums ir 22.aprīlis, ja remontdarbus izdosies veikt, kā paredzēts. Saskaņā ar pašreizējo novērtējumu laikapstākļiem nevajadzētu traucēt darbu veikšanu, norādījis "Elering".

Remontdarbu plānotais ilgums ir četras nedēļas, pēc tam "Balticconnector" tiks pārbaudīts un nodots ekspluatācijā. Ja laika apstākļi kļūs sarežģītāki, darbi būs jāpārtrauc, kas var aizkavēt remontdarbu pabeigšanu, piebildis pārvades tīklu operators.

Jau ziņots, ka 8.oktobrī tika bojāts Igauniju un Somiju savienojošais gāzesvads "Balticconnector". Tajā pašā laikā tika bojāti arī sakaru kabeļi starp Igauniju un Somiju un Igauniju un Zviedriju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elering: Baltijas valstu energosistēmu testēšana izolētā režīmā nenotiks šogad

LETA, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā notikusī Krievijas Kaļiņingradas apgabala energosistēmas darbības testēšana izolētā režīmā noritējusi sekmīgi, taču attiecīgas Baltijas valstu energosistēmu testēšanas datums vēl nav noteikts un tas nenotiks šogad, pirmdien paziņojis Igaunijas elektropārvades tīklu sistēmu operators «Elering".

Jau ziņots, ka Kaļiņingradas apgabala energosistēma izolētā režīmā tika testēta no 22. maija rītam līdz 25.maija rītam - dažas dienas agrāk, nekā bija plānots pirms tam.

Baltijas valstu energosistēmu testēšanu izolētā režīmā, kas ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem ceļā uz šo sistēmu desinhronizāciju no Krievijas un Baltkrievijas un sinhronizāciju ar Eiropas energosistēmu, sākotnēji bija paredzēts veikt šā gada 8. vai 29.jūnijā, taču pērn decembrī tika paziņots, ka plānveida testi Kaļiņingradas apgabalā notiks neilgi pirms tam - laikā no 24. līdz 26.maijam, tādēļ šogad februārī Latvijas un Igaunijas operatori nolēma atlikt Baltijas valstu testu uz nenoteiktu laiku, pieļaujot, ka Kaļiņingradas sistēmas testēšana varētu izrādīties nesekmīga un tādā gadījumā Krievijas elektropārvades tīklu operators pēdējā brīdī pieprasītu atlikt testēšanu Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Litgrid: Baltijas valstis līdz 2024.gada nogalei būs gatavas desinhronizācijai no Krievijas elektrotīkliem

LETA--BNS, 17.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas infrastruktūra, kas nepieciešama Baltijas valstu un Polijas elektropārvades tīklu pārslēgšanai no Krievijas uz kontinentālās Eiropas frekvenču zonu, tiks pabeigta 2024.gada nogalē, tādēļ sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem bez papildu izdevumiem varētu veikt gadu agrāk par iepriekš plānoto, paziņojis Lietuvas valstij piederošā elektrības pārvades sistēmu operatora "Litgrid" stratēģijas vadītājs Ļutaurs Varanavičs.

Tomēr, kā viņš apgalvoja, pārejas termiņa pārcelšanu bremzē Igaunijas elektropārvades tīklu operatora "Elering" intereses trūkums.

Baltijas valstu desinhronizācija no elektroapgādes loka BRELL, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, pēc pašlaik spēkā esošās Polijas un Baltijas valstu vienošanās paredzēta līdz 2025.gada beigām, kad būs uzbūvēta pietiekama pārvades jauda.

"Tehniski aiziešana no Krievijas frekvences tīkla un sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu ir iespējama, tēlaini izsakoties, kaut rīt. Piemēram, ja Krievija vienpusēji izlemtu nekavējoties atslēgt Baltijas valstu frekvenču zonas. Tas radītu zināmu nestabilitāti elektrības tirgū un radītu būtiskus izdevumus, tomēr mēs nepaliktu bez elektrības," Varanavičs sacīja Tallinā notikušajā Ziemeļvalstu Ministru padomes enerģētikas konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvija un Igaunija un plāno krīzes situācijā kopīgi iepirkt sašķidrināto dabasgāzi

LETA--ERR, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija un Igaunija gatavo vienošanos, kas deficīta gadījumā ļautu kopīgi iepirkt sašķidrināto dabasgāzi (LNG), paziņoja Igaunijas klimata Kristens Mihals.

"Mēs gatavojam vienošanos ar Latviju gadījumam, ja situācija dabasgāzes tirgū mainītos līdz tādai, kad rodas piegāžu grūtības," viņš teica, piebilstot, ka vienošanās paredz dabasgāzes piegādes Paldisku ostā, izmantojot glabāšanas un regazifikācijas kuģi (FSRU), kad ostā tiks pabeigts LNG terminālis.

Vienlaikus Mihals uzsvēra, ka pašlaik situācija ir stabila un tāda veida intervence nav nepieciešama, bet abas valstis kopīgi varētu nomāt FSRU, ja tiktu prognozēts būtisks dabasgāzes deficīts.

Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija aprīlī paziņoja, ka sāks darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldisku termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu. Mihals ticies ar Latvijas klimata un enerģētikas ministru Raimondu Čudaru (JV) un premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), lai runātu par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Paldisku termināļa būvniecībai Latvijas ieguldījums būtu no 30 līdz 40 miljoniem eiro

LETA, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paldisku sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecībai Igaunijā plānots dibināt starpvalstu uzņēmumu, un sagaidāms, ka Latvijas ieguldījums šīs kompānijas pamatkapitālā varētu svārstīties no 30 līdz 40 miljoniem eiro, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Latvijas ieguldījums veidotu apmēram trešdaļu no uzņēmuma pamatkapitāla, un šī proporcija noteikta atbilstoši Latvijas, Igaunijas un Somijas valstu kopējam dabasgāzes patēriņam. Somija varētu ieguldīt vairāk nekā pusi šīs kompānijas pamatkapitāla, bet Igaunija - padsmit procentus.

Pašlaik gan vēl nav skaidrs, kādā veidā šo finansējumu varētu ieguldīt, proti, vai tie būs valsts budžeta vai kādas valstij pilnībā vai daļēji piederošas kompānijas līdzekļi.

Indriksone informēja, ka Latvijas, Igaunijas un Somijas kopuzņēmums, par kuru gan vēl oficiāli ir jāpanāk vienošanās, faktiski veiktu kuģa nomas funkcijas un pakalpojuma nodrošināšanu pie termināla. Kopuzņēmuma pamatkapitāls būtu kā bāzes finansējums, ko pēcāk, nodrošinot pakalpojumu, ir paredzēts atgūt, ņemot vērā, ka terminālim plānots teju maksimāls noslogojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektropārvades sistēmu operatori "Augstsprieguma tīkls" (AST), "Litgrid" un "Elering" parakstījuši vienošanos par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem 2025.gada februārī.

Vienošanās paredz, ka desinhronizācija no Krievijas kontrolētās BRELL sistēmas un sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem notiks 2025.gada februārī, kas ir gadu agrāk nekā bija plānots iepriekš. Lietuva vēlējās sinhronizāciju veikt jau nākamgad.

Tāpat vienošanās paredz, ka Baltijas valstis nākamvasar kopīgi paziņos par izstāšanos no BRELL līguma, kas parakstīts ar Krievijas un Baltkrievijas operatoriem.

Baltijas valstu vienošanās ar Baltkrieviju un Krieviju par tā dēvēto BRELL loku paredz, ka vienošanās automātiski tiek pagarināta katru gadu februārī, ja neviena no to parakstījušajām pusēm līdz 7.augustam jeb pusgadu līdz kārtējā vienošanās termiņa beigām nepaziņo, ka atsakās no turpmākas dalības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektroenerģijas cenu atšķirību Baltijas valstīs rada tehniskie darbi pārvades līnijās

LETA--BNS, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas elektroenerģijas biržas cenu starpība Baltijas valstīs ir saistīta ar tehniskajiem darbiem pārvades līnijās starp Igauniju un Latviju, kuru dēļ īslaicīgi būs ierobežotas pārvades jaudas no Igaunijas uz dienvidiem, paziņoja Igaunijas Klimata ministrijas vicekanclers enerģētikas jautājumos Timo Tatars.

Elektroenerģijas cena "Nord Pool" Igaunijas tirdzniecības apgabalā trešdien ir 22,21 eiro par megavatstundu, savukārt Latvijā un Lietuvā tā ir gandrīz piecas reizes augstāka - 105,80 eiro par megavatstundu.

"Plānots, ka pārtraukums, kas ietekmē mūsu cenas, ilgs līdz 18.augusta pēcpusdienai," aģentūrai BNS teica Tatars.

Pārvades līniju rekonstrukcija starp Igauniju un Latviju ir būtisks solis, lai līdz 2025.gada februārim Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizētu ar kontinentālās Eiropas frekvenču joslu.

Igaunijas pārvades sistēmu operatora "Elering" komunikācijas direktors Ains Kesters aģentūrai BNS sacīja, ka cenas divos kaimiņu tirdzniecības apgabalos var atšķirties tikai tad, ja pārvades jauda starp tiem ir izsmelta, proti, visa pieejamā pārvades jauda tiek visu laiku pilnībā izmantota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas jaunuzņēmums “VOOL” noslēdzis papildus sēklas investīciju kārtu, iegūstot 1,3 miljonus eiro. Turklāt iegūta arī dotācija 1,62 miljonu eiro apjomā, palielinot kopējo uzņēmuma finansējumu līdz 7,62 miljoniem eiro.

Iegūto finansējumu plānots izmantot, lai palielinātu elektroauto uzlādes ierīču ražošanas kapacitāti. Pirmās saražotās ierīces jau nonākušas pie to īpašniekiem.

Uzņēmums plāno palielināt savus pārdošanas apjomus Baltijā un Ziemeļvalstīs, pievēršot lielāku uzmanību šai tirgus daļai. Papildus tiek turpināta jaunu produktu izstrāde, lai ieviestu trīsfāžu tehnoloģiju izmantošanu mājsaimniecībās.

“Lai gan visā Eiropā pieejams trīsfāžu pieslēgums, lielākoties sadzīves tehnikas ierīcēm vēl joprojām pieejama tikai neliela daļa no tīkla jaudas,” skaidro “VOOL” līdzdibinātājs un izpilddirektors Juhans Harms (Juhan Härm). “Mūsu risinājums izmanto visas trīs fāzes un automātiski pārslēdzas starp tām, kad nepieciešams. Tādējādi varam piedāvāt uzticamu, ilgtspējīgu un automātisku elektroauto uzlādi. Pavisam nesen esam uzsākuši sērijveida ražošanu un pirmās uzlādes ierīces jau nonākušas pie to īpašniekiem, ” stāsta Harms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori (PSO) – Igaunijas "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un Lietuvas "Litgrid" vienojušies veikt izmaiņas Baltijas energosistēmas balansēšanā, lai mazinātu atkarību no Krievijas energosistēmas – no 1. jūnija patēriņa un ģenerācijas līdzsvaru Baltijā nodrošinās galvenokārt ar Baltijas, Ziemeļvalstu un Polijas tirgū pieejamām balansēšanas jaudām.

Baltijas energosistēma darbojas sinhroni ar Krievijas apvienoto energosistēmu, kas nodrošina Baltijas energosistēmā frekvences stabilitāti un balansu starp patēriņu un ģenerāciju.

"Ņemot vērā Inter RAO ķēdes uzņēmumiem pieaugošos sarežģījumus norēķinu veikšanai bankās, kā arī to, ka finanšu risku dēļ elektroenerģijas birža Nord Pool ir apturējusi sadarbību ar Inter RAO, Baltijas PSO ir vienojušies no 1. jūnija pārtraukt pirkt balansēšanas elektroenerģiju no Inter RAO, lai izslēgtu nepieciešamību veikt maksājumus Krievijas uzņēmumam", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru ieviestās izmaiņas samazinās Baltijas valstu atkarību no Krievijas energosistēmas, un veicinās Baltijas energosistēmas elektroenerģijas līdzsvara nodrošināšanu ar Baltijas jūras reģionā esošām balansēšanas jaudām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Igaunijas "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), Lietuvas "Litgrid" un Polijas "PSE" parakstījuši granta līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency – CINEA) par finansējuma piešķiršanu Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas projektiem kopumā 170 miljonu eiro apmērā.

"Piešķirtais finansējums ir nozīmīgs atbalsts Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai, kas jo īpaši svarīga ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Piešķirtais Eiropas finansējums ļaus uzlabot elektroapgādes drošumu, izveidot nepieciešamos informācijas tehnoloģiju un dispečervadības sistēmu risinājumus, kā arī kontrolēt un regulēt tīkla frekvenci, sabalansējot elektroenerģijas ražošanu ar patēriņu", norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.

Sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas projektu kopējās izmaksas plānotas 230 miljonu eiro apmērā, no kurām CEF līdzfinansēs 170 miljonus eiro. Tādējādi Polija saņems 75 miljonus EUR, Lietuva – 31 miljonu, Latvija – 37, bet Igaunija – 27 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Conexus Baltic Grid (Conexus), Elering un Gasum Oy šodien Somijā parakstījuši līgumu par starpoperatoru kompensācijas mehānisma jeb ITC (Inter transmission system operators compensation mechanism) ieviešanu, kas no 2020. gada sākuma ļaus izveidot vienotu gāzes tirgu ar vienotu pārvades tarifu zonu Somijai, Igaunijai un Latvijai.

ITC līguma parakstīšana ir vēsturisks solis, kas nākotnē būtiski mainīs līdzšinējo dabasgāzes tirgu, norāda Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne. «Šobrīd par pārvades sistēmu izmantošanu, šķērsojot ikvienas valsts teritoriju, ir jāmaksā katrā valstī apstiprināti tarifi. Jaunais starpoperatoru kompensācijas mehānisms mazinās administratīvo slogu darbībām vairumtirgū, nodrošinās lielāku un likvīdāku tirgu, kā arī novērsīs diskrimināciju attiecībā uz dabasgāzes piegādes ceļiem, veicinās tarifu caurspīdīgumu un paredzamību. Kopējo tirgu vēlamies veidot uz klientiem orientētu, kas nodrošinās digitālu un efektīvu tirgus komunikāciju. Paralēli kompensācijas mehānismam šobrīd strādājam arī pie vienotas IT platformas, kas atvieglos ikviena dabasgāzes tirgotāja darbību vienotajā tirgus zonā. Esmu gandarīta, ka Conexus piedalās šajā vēsturiskajā vienotā Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus veidošanas procesā, jo mēs šobrīd kaldinām reģiona gāzapgādes infrastruktūras nākotni, liekam pamatus tirgus stabilitātei un stiprinām enerģētisko neatkarību,» uzsver Z. Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas divvirzienu dabasgāzes cauruļvads Balticconnector

Žanete Hāka, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums Balticconnector – divvirzienu gāzes cauruļvads, kas savieno abu valstu dabasgāzes infrastruktūras.

Balticconnector ļaus atvērt gāzes tirgu Somijā un savienos Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tīklus.

77 km garais cauruļvada zemūdens posms no Inkoo Somijā līdz Paldiski Igaunijā ir savienots ar 21km garu sauszemes cauruļvadu Somijā un 55 km garu sauszemes cauruļvadu Igaunijā, tādējādi savienojot abu valstu gāzes pārvades sistēmas. Kopējā Balticconnector pārvades jauda ir līdz 72 GWh dienā.

Balticconnector būs daļa no vienotā dabasgāzes tirgus infrastruktūras, kas darbību uzsāks 2020.gada 1.janvārī un kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro un lielākā daļa jeb 75% no tām tiek segtas ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG kuģis Somu līcī tiks pietauvots valstī, kura pirmā pabeigs infrastruktūru

LETA--BNS, 26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) regazifikācijas kuģis "Exemplar", kas no Argentīnas sācis ceļu uz Baltijas jūru, pietauvosies Somu līcī Somijā vai Igaunijā atkarībā no tā, kura valsts pirmā pabeigs kuģa uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru, piektdien paziņoja Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijā.

Ministrijas enerģētikas un minerālu resursu ģenerālsekretāra vietnieks Timo Tatars Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR teica, ka "pagaidām nav zināms, vai šis kuģis reģiona gāzes piegādes problēmu atrisināt ieradīsies Somijā vai Igaunijā".

"No gāzes patērētāju viedokļa vissvarīgākais ir tas, ka kuģis ir ceļā, ka šis kuģis ieradīsies reģionā un neatkarīgi no tā, kurā piekrastē to darbinās, vienlīdzīgi atrisinās gāzes piegāžu drošības problēmu, kas nomoka Eiropu un mūsu reģionu," klāstīja Igaunijas ierēdnis.

Ziņu portāls "LNGPrime" ceturtdien vēstīja, ka ASV kompānijas "Excelerate Energy" sašķidrinātās gāzes glabāšanas un regazifikācijas (FSRU) kuģis "Exemplar" pēc ziemas līguma izpildes Argentīnā ir ceļā uz Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru