Jaunākais izdevums

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir uzsākusi publisko obligāciju piedāvājumu Baltijas valstīs. Līdz 20. oktobrim ikviens var parakstīties uz jaunajām obligācijām ar fiksētu gada procentu likmi 13% apmērā.

Jaunās obligācijas tiek piedāvātas gan privātajiem, gan profesionālajiem jeb institucionālajiem investoriem. Pieteikšanās uz obligāciju iegādi būs spēkā līdz šā gada 20. oktobrim, un saskaņā ar obligāciju emisijas prospektu, kopējais emisijas apjoms sākotnēji ir ierobežots līdz 75 000 000 milj. eiro. Tas nozīmē, ka iegādei kopumā būs pieejamas 750 000 parāda vērtspapīra vienības ar nominālvērtību 100 eiro apmērā. Lai kļūtu par jauno obligāciju turētāju, investoram ir jāveic investīcija vismaz 1000 eiro apmērā, proti, jāiegādājas vismaz 10 obligācijas.

Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gada 31. oktobris, bet procentu izmaksa paredzēta reizi ceturksnī uz investora bankas kontu.

Latvijā ikviens interesents Eleving Group obligācijām var pieteikties, izmantojot Swedbank, SEB, Citadele Banka, Luminor, Signet Bank un BluOr Bank investīciju platformas vai brokeru pakalpojumus.

“Mēs ar gandarījumu piedāvājam plašākai sabiedrībai iespēju investēt Eleving Group obligācijās un kļūt par daļu no mūsu turpmākās izaugsmes. Šī obligāciju emisija ir kā turpinājums veiksmīgi aizvadītajam pirmajam pusgadam, kurā sasniedzām lieliskus rezultātus galvenajos biznesa indikatoros, proti, EBITDA rādītājs sasniedza 36,1 milj. eiro līmeni, kamēr ieņēmumos uzrādījām 90,6 milj. eiro, bet neto pelņa pirms valūtas maiņas darījumiem sasniedza 13,6 milj. eiro. Arī Grupas neto portfelis, salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, saglabājās stabils – 295 milj. eiro apmērā. Līdz ar to mēs uzskatām, ka mūsu desmitā obligāciju emisija desmit gadu laikā kopš esam aktīvi kapitāla tirgus dalībnieki, notiek īstajā brīdī un dos pienesumu ne tikai uzņēmuma izaugsmei, bet arī mūsu ieguldītājiem,” teic Modests Sudņus, Eleving Group izpilddirektors.

Ņemot vērā ierobežoto obligāciju skaitu, palielinātas investoru intereses gadījumā, priekšroka tiks dota tiem, kuri ir uz tām pieteikušies pirmie. Jaunie parāda vērtspapīri tiks izvietoti Nasdaq Riga Baltijas regulētajā tirgū, kā arī Frankfurtes biržas regulētajā tirgū pēc 2023. gada 31. oktobra.

Paralēli publiskajam piedāvājumam, līdz 13. oktobrim ilgs arī apmaiņas piedāvājums esošajiem Mogo AS 2021/2024 obligāciju turētājiem. Ikviens no esošajiem konkrēto obligāciju turētājiem var apmainīt savā rīcībā esošos parāda vērtspapīrus pret jaunajiem ar apmaiņas attiecību 1:10, proti, viena Mogo AS 2021/2024 obligācija var tikt apmainīta pret desmit jaunajām.

Eleving Group, kas 2012. gadā tika dibināts ar Mogo Finance nosaukumu, šobrīd strādā 16 pasaules tirgos un trīs kontinentos, piedāvājot finanšu pakalpojumus mobilitātes un patēriņa segmentos. Grupas vēsturiskā klientu bāze pārsniedz 500 000 klientu visā pasaulē, kamēr kopējais izsniegto aizdevumu apjoms ir aptuveni 1,5 mljrd. eiro. Grupas galvenā misija ir apkalpot tās sabiedrības grupas, kas nav tradicionālo banku klienti un veicināt iekļaujošu ekonomiku ar inovatīviem, ērti lietotajiem un saprotamiem finanšu produktiem. Šā gada otrajā ceturksnī starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Eleving Group apstiprināja B- reitingu ar stabilu nākotnes perspektīvu.

Visa informācija, kas saistīta ar jauno obligāciju emisiju un iegādi ir atrodama Grupas investīciju platformā https://invest.eleving.com/lv

Vairāk par Eleving Group

www.eleving.com

Mediju pieprasījumiem

Artūrs Čakars, Eleving Group korporatīvo attiecību direktors,

[email protected], +371 25940357

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group uzsāk apmaiņas piedāvājumu Mogo AS 2021/2024 obligāciju turētājiem

Db.lv, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā globālā finanšu tehnoloģiju grupa Eleving Group ir izsludinājusi obligāciju apmaiņas piedāvājumu, kā rezultātā obligacionāri, kuru īpašumā ir Mogo AS 2021/2024 obligācijas ar ISIN kodu LV0000802452, tās var apmainīt pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar dzēšanas termiņu 2028. gadā.

Eleving Group obligāciju apmaiņas piedāvājuma periods ilgs no 2023. gada 26. septembra līdz 13. oktobrim. Visiem esošajiem Mogo AS nenodrošināto obligāciju (ISIN LV0000802452) turētājiem tiek piedāvāta iespēja apmainīt esošās obligācijas pret jaunajām Eleving Group nodrošinātajām un garantētajām obligācijām ar augstāku kupona likmi.

Katras obligācijas nominālvērtība ir noteikta EUR 100,00 apmērā. Jauno obligāciju dzēšanas termiņš ir 2028. gadā, bet to kupona likme būs noteikta 12-13,5% robežās, ar procentu izmaksu reizi ceturksnī. Galējā kupona likme tiks noteikta līdz 2023. gada 2. oktobrim.Tā kā obligāciju nominālvērtības atšķiras, to apmaiņas attiecība ir noteikta 1:10, t. i., viena Mogo AS obligācija (ISIN LV0000802452) dod tiesības tās turētājam to apmainīt pret desmit jaunām Eleving Group eiroobligācijām (ISIN DE000A3LL7M4).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Eleving Group deviņu mēnešu periodu noslēdz ar 11% neto portfeļa pieaugumu un koriģēto EBITDA 58,5 miljonu eiro apmērā

Sadarbības materiāls, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos rezultātus par deviņiem mēnešiem, kas noslēdzās šā gada 30. septembrī. Deviņos mēnešos Grupas ieņēmumi sasniedza 142,5 miljonus eiro, savukārt neto portfelis 327,3 miljonus eiro, kas ir par 11% vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Pārskata periodu Grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti deviņu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 37,7 milj, kamēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 51,0 milj. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 47,3 milj. jeb par 8% vairāk nekā aizvadītā gada deviņos mēnešos. Augstvērtīgos rezultātus šajā segmentā galvenokārt veicināja ExpressCredit biznesa integrācija un veiksmīga operacionālā darbība Balkānos.

Grupas koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 58,5 miljonus eiro, salīdzinot ar 51,5 miljoniem eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas maiņas darījumiem pieauga līdz 23,5 miljoniem eiro, kas ir par 5,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gada deviņos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group pārņems finanšu pakalpojumu sniedzēju EC Finance Group

Db.lv, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju kompānija Eleving Group ir uzsākusi SIA EC Finance Group integrāciju sava tiešā meitasuzņēmuma AS Eleving Finance biznesa portfelī.

EC Finance Group, kas plašāk pazīstams ar ExpressCredit zīmolu, ir patēriņa finansēšanas pakalpojumu sniedzējs Dienvidāfrikas reģionā. Darījuma rezultātā Eleving Group pārņem uzņēmuma aktīvus, meitasuzņēmumus un klientu portfeli, kā arī palielina Eleving Group pašu kapitālu.

Kā norāda Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus, tad šis ir bijis izsvērts un stratēģisks lēmums, ar ko iecerēts paplašināt kompānijas darbību Āfrikas reģionā. Eleving Group jau šobrīd strādā Kenijas un Ugandas tirgos, kur piedāvātais pamatprodukts ir transportlīdzekļu finansēšana, primāri apkalpojot pašnodarbināto un MVU segmentu. Līdz ar EC Finance Group pārņemšanu, Eleving Group esošajam portfelim Āfrikā tiek pievienota Botsvāna, Namībija, Lesoto un Zambija. Jaunajos tirgos Eleving Group plāno turpināt piedāvāt esošos patēriņa finansēšanas pakalpojumus, kā arī ieviest jaunus produktus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group sešos mēnešos sasniedz 13,6 miljonu eiro peļņu

Db.lv, 10.08.2023

Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics (no kreisās) un Eleving Group izpilddirektors Modests Sudņus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group ir paziņojis neauditētos pirmā pusgada rezultātus. Pārskata perioda beigās grupas ieņēmumi sasniedza 90,6 milj. eiro, savukārt neto portfelis sasniedza 295,1 milj. eiro.

2023. gada pirmo pusgadu grupa noslēdza uzrādot stabilus finanšu rezultātus, pateicoties diversificētai uzņēmējdarbībai un sabalansētai ieņēmumu plūsmai no visām trim pamatdarbības jomām. Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti sešu mēnešu ieņēmumos veidoja EUR 25,2 milj., kas ir par 7,2% vairāk nekā 2022. gada sešos mēnešos.

Ieņēmumu pieaugumu veicināja stabilais sniegums produktīvo aizdevumu jomā motociklu taksometru segmentā Austrumāfrikā. Nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza EUR 34,0 milj., kas ir par 7,9% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Attiecīgo ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica portfeļa pieaugums Rumānijā un lielākajā daļā citu Grupas tirgu. Tikmēr patēriņa finansēšanas produkti pirmā pusgada ieņēmumu kopējā apjomā veidoja EUR 27,6 milj. jeb par 11% mazāk nekā aizvadītā gada pirmajos sešos mēnešos. Negatīvo ieņēmumu dinamiku noteica galvenokārt Ukrainas portfeļa samazināšanās, jo ieņēmumi visos citos patēriņa finanšu tirgos attiecīgajā laika posmā ir palielinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Eleving Group aizvadītajā gadā ir sasniedzis 60% pieaugumu koriģētās neto peļņas rādītājā, tikmēr ieņēmumu apmērs, ieskaitot komisijas maksu un ar to saistītos ieņēmumus, ir palielinājies līdz 191,1 milj. eiro, bet koriģētā EBITDA ir sasniegusi 77,2 milj. eiro.

Elastīgās nomas un transportlīdzekļu abonēšanas produkti 12 mēnešu ieņēmumos veidoja 50,4 milj. eiro, kas ir par 2% mazāk nekā attiecīgajā pārskata periodā pirms gada. Tikmēr nomas un atgriezeniskā līzinga produktu ieņēmumi sasniedza 68,0 milj. eiro, uzrādot 7% pieaugumu attiecībā pret pagājušo gadu, bet patēriņa finansēšanas produkti ieņēmumu kopējā apjomā pievienoja 72,7 milj. eiro jeb par 20% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eleving Group koriģētā EBITDA attiecīgajā periodā sasniedza 77,2 milj. eiro, salīdzinot ar 63,9 milj. eiro pirms gada, savukārt koriģētā neto peļņa pirms valūtas svārstību ietekmes bija 29,8 milj. eiro, kas ir par 7,8 milj. eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022. gadā. Turklāt kompānija ir spējusi palielināt arī savu neto portfeli līdz 320,2 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eleving Group piesaistījusi 10 miljonus eiro biznesa attīstīšanai Rumānijā

Db.lv, 16.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais nebanku kreditētājs "Eleving Group" ir piesaistījis 10 miljonus eiro tālākai biznesa attīstīšanai Rumānijā, informē uzņēmumā.

Aizdevumu piešķīris fonds "ACP Credit", kas darbojas uzņēmumu kreditēšanā Centrāleiropas reģionā.

"Eleving Group" izpilddirektors Modests Sudņus atzīmē, ka ārpus "Mintos" aizdevumu platformas, "ACP Credit" ir pirmais piesaistītais ārējais investīciju partneris Rumānijā.

Sudņus skaidro, ka "Eleving Group" Rumānijas tirgū darbojas kopš 2016.gada, un tas ir kļuvis par vienu no grupas lielākajiem tirgiem. Piesaistītie līdzekļi palīdzēs "Eleving Group" apstvērt iespējas turpmākām investīcijām, kā arī spert nākamo soli biznesa attīstībā. Piesaistītie līdzekļi tiks izmantoti "Mintos" saistību refinansēšanai un "Mogo Romania" portfeļa paplašināšanai.

"Eleving Group" apgrozījums pērn deviņos mēnešos bija 142,5 miljoni eiro, kas ir par 2,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2022.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 3,7% un bija 19,4 miljoni eiro. Vienlaikus "Eleving Group" neto portfelis septembra beigās bija 327,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aug peļņa, aug riski, top drošības jostas

Jānis Goldbergs, 03.11.2023

Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā enerģētikas kompānija „Ignitis Group“ šodien publicēja 2023. gada rezultātus, izziņojot apjomīgākās investīcijas uzņēmuma vēsturē, kas paredz vērienīgu atjaunīgās enerģijas projektu attīstīšanu Latvijā un Baltijā kopumā.

Uz atjaunīgajiem energoresursiem orientētā kompānija „Ignitis Group“ Latviju uzskata par vienu no svarīgākajiem atjaunīgās enerģijas attīstīšanas tirgiem Baltijas reģionā, īpaši vēja un saules enerģijas ražošanas jomā.

Saskaņā ar 2023.gada rezultātiem, pērn viss “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis pieauga līdz 7,1 GW, nodrošinot līdz pat 19 TWh elektroenerģijas jaudas ģenerēšanu. Šāds elektroenerģijas apjoms ir pietiekams, lai nodrošinātu Latvijas un Lietuvas kopējo elektroenerģijas vajadzību apmierināšanu. Pašlaik “Ignitis Group” atjaunīgās enerģijas ražošanas portfelis Latvijā sasniedz 1,3 GW un pēc apjoma, tas ir otrs lielākais aiz Lietuvas 4,4 GW.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka, “Signet Bank”, ir uzsākusi ilgtermiņa sociālo projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū, informē banka.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Īstais laiks fiksēt augstāko ienesīgumu

Konstantīns Goluzins, Rietumu Bankas klientu aktīvu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs, 06.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar augsto inflācijas līmeni, Eiropas centrālā banka (ECB) kopš 2022. gada jūlija ir strauji cēlusi procentu likmes, palielinot naudas cenu un radot iespēju, neuzņemoties praktiski nekādu risku – izdevīgi izvietot naudu banku depozītos vai drošās obligācijās. Gaidot īsto brīdi, kad izvietot savus līdzekļus ar maksimāli augstu ienesīgumu, daudziem aktuāls ir jautājums – vai ir pienācis īstais brīdis vai arī gaidīt vēl turpmāko likmju palielinājumu.

Uz šo brīdi ECB ir palielinājusi depozīta likmi līdz 3,75%. Ir sagaidāms, ka Septembrī, ECB palielinās likmi vēl par 25 bāzes punktiem, līdz 4%, kas varētu būt pēdējais palielinājums šajā ierobežojošās monetārās politikas procentu likmju kāpināšanas ciklā. Par to arī liecina nākotnes procentu likmes, kas prognozē vēl vienu likmes palielinājumu šogad un procentu likmes samazinājumu tuvāk nākamā gada vidum. Protams, procentu likmju trajektorija būs atkarīga no inflācijas un citiem makroekonomiskajiem datiem, bet signāli ir daudz, ka likmes kāpināšana trajektorija ir tuvu savam augstākajam punktam.

Par to, ka inflācija varētu turpināt samazināties liecina tādi faktori, kā globālās tirdzniecības palēninājums, kā arī cenu kritums Ķīnā, kas šo deflāciju varētu tālāk “eksportēt” uz pārējo pasauli. Piegāžu ķēdes ir stabilizējušās, bet OPEC valstis turpina samazināt naftas ieguvi, lai stabilizētu naftas cenas. Visi šie un daudz citi rādītāji arvien vairāk norāda uz ekonomiskās aktivitātes un līdz ar to cenu spiediena samazinājumu, kas nozīmē, ka galvenajam inflācijas rādītājam arī būtu jāturpina samazināties. Lai arī inflācijas samazināšanās līdz 2% līmenim nenozīmē, ka ECB uzreiz samazinās procentu likmes līdz 0%, tomēr tas būs signāls, ka ECB var sākt pakāpeniski tās samazināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredītu sasaiste ar Euribor nevar tikt uzskatīta par negodīgu uzņēmējdarbību, un sasaistes ar Euribor pārtraukšana peļņas normalizēšanas un kreditēšanas veicināšanas nolūkos nav optimāls un ilgtspējīgs risinājums šo mērķu sasniegšanai, skaidro Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka uzskata, ka kredītu sasaistes ar Euribor pārtraukšana radītu jautājumus par alternatīvu kredītu cenošanai (vai šī alternatīva būtu uzņēmumiem un mājsaimniecībām izdevīgāka), iespējamiem juridiskiem risinājumiem esošo kredītu līgumu pārskatīšanai, kā arī, cik lielā mērā tiktu kavēta monetārās politikas transmisija.

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro Euribor procentu likmi 

Hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas...

Tomēr, ņemot vērā citu valstu pieredzi, bankām nepieciešams aktīvāk piedāvāt klientiem aizdevumu produktus ar fiksētām procentu likmēm, uzsver Latvijas Banka. Vienlaikus bankām ir iespēja, nepārtraucot kredītu likmju sasaisti ar Euribor, piedāvāt saviem klientiem uz noteiktu laiku samazināt vai atcelt aizdevuma likmes fiksēto daļu.

Tāpat arī banku finansējuma izmaksām - Latvijas gadījumā lielākoties depozītu procentiem - būtu jāpieaug kopā ar Euribor likmi, tomēr praksē vājas konkurences apstākļos tas notiek ļoti lēni, atzīst Latvijas Banka. Līdz ar to kredītu likmēm pieaugot teju proporcionāli Euribor likmei, bet noguldījumu likmēm augot krietni lēnāk, būtiski palielinās banku neto procentu ienākumi.

Līdz ar to problēma ir nevis kredītu sasaistē ar Euribor likmi, bet vājajā banku konkurencē, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji, norādot, ka Latvijā ir ļoti ierobežotas iespējas uzņēmumiem un mājsaimniecībām fiksēt kredītu likmi uz ilgāku termiņu nekā gadu ar pievilcīgiem nosacījumiem (garāka termiņa Euribor vai kādu citu objektīvu naudas cenu atspoguļojošu likmi), kas ļautu kredītņēmējus pasargāt no procentu likmju svārstībām.

Latvijas Bankas pārstāvji skaidro, ka Euribor ir viens no indikatoriem "naudas cenai". Savukārt "naudas cena" ir svarīgs finanšu sistēmas stūrakmens, kas nodrošina monetārās politikas lēmumu nonākšanu līdz bankām, nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Euribor kā references likme kredītu procentu noteikšanai kredītlīgumos tiek izmantota daudzās valstīs, tomēr valstu starpā atšķiras prakse attiecībā uz likmes fiksācijas periodiem un fiksēto likmju īpatsvaru banku kredītu portfeļos. Latvijas gadījumā kredītiestāžu izsniegtie aizdevumi galvenokārt ir saistīti ar īstermiņa (galvenokārt trīs vai sešu mēnešu) Euribor likmi.

Latvijā sešu mēnešu Euribor likme tiek piemērota 61,8% mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem un 39,5% uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem. Savukārt trīs mēnešu Euribor likmes tiek piemērotas 22,8% mājsaimniecību kredītiem un 49% uzņēmumu kredītiem.

Savukārt Finanšu nozares asociācijas pārstāvji pavēstīja, ka Euribor ir ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem regulēts un noteikts indekss, ko izmanto, lai novērtētu naudas cenu tirgū. Euribor izmantošana ir atbilstoša ne tikai likumiem un ES tiesību aktiem, bet arī ilggadējai Latvijas pieredzei, un tā izmantošanu nosaka katras personas un kredītiestādes līgums. Bankas nepiemēro Euribor patvaļīgi, bet tikai saskaņā ar likumiem un līgumiem.

Dažkārt personas, kurām nav nācies saskarties ar banku darbību, neizprot Euribor jēgu, atzīst asociācijas pārstāvji. Pirmkārt, Euribor nosaka pēc noteiktas metodoloģijas, un tas nav unikāls tikai Latvijai. Otrkārt, kad banka aizdod naudu kredītņēmējam, tā pati aizņemas naudu no depozītiem vai ārējos tirgos.

Ja naudu kredītņēmējam, piemēram, aizdod uz 15 gadiem, tad banka pati bieži vien aizņemas to uz īsāku termiņu, un kredīta laikā pati pārfinansējas, iespējams, pat vairākas reizes. Līdz ar to Euribor likme atspoguļo tā brīža naudas cenu starpbanku tirgū. Euribor nav tikai bankas peļņa, jo tā ir arī cena, lai atmaksātu bankas kreditoriem viņu aizdoto naudu par noteiktiem procentiem.

Katrā valstī, ņemot vērā tās specifiku, ir raksturīgas mainīgās procentu likmes kredītiem vai citi modeļi - pilnīgi fiksēta, fiksēta, bet ar pārskatīšanu ik pēc noteikta laika utt. Ņemot vērā finansēšanas modeli, Latvijā līdz šim raksturīgas mainīgās procentu likmes, kas patērētājiem lielāko daļu laika bija ļoti izdevīgas.

Ja šobrīd tiktu izmantota fiksētā likme, tā noteikti būtu tikpat liela vai pat lielāka, norāda Finanšu nozares asociācijas pārstāvji. ECB likmju celšana ietekmē arī Euribor, un Euribor ierobežošana varētu būt pretrunā ar ECB lēmumu mērķi. Vienlaikus Latvijas likumdevējs nevar tāpat vien ar likumu ierobežot procentu likmes. Tas nozīmētu to, ka likumdevējs varētu regulēt arī cenas veikalā jebkurai precei, kas bija raksturīgi plānveida ekonomikas apstākļos, uzsver Finanšu asociācijas pārstāvji.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) iepriekš sacīja, ka hipotekārajiem kredītiem nepamatoti piemēro arī Euribor procentu likmi, tādējādi atsevišķas bankas gūst hiperpeļņu.

Vaicāts par banku gūto peļņu pirmajā pusgadā, Reirs vēra uzmanību, ka Euribor procentu likmes piemērošana pašlaik nav pamatota, jo tagad bankām pašām ir sava nauda un tām par klientiem aizdoto naudu nav jāmaksā šī Euribor likme Eiropas Centrālajai bankai (ECB).

Tās bankas, kuras hipotekārajiem kredītiem papildu saviem noteiktajiem procentiem vēl piemēro arī Euribor procentu likmi, faktiski nodarbojas ar negodīgu uzņēmējdarbību, kritiski pašreizējo situāciju raksturo Saeimas Budžeta komisijas vadītājs.

Tāpēc būtu jāmeklē veids, kā pasargāt hipotekāro kredītu ņēmējus, ierobežojot Euribor piemērošanu, akcentēja politiķis. Reirs piebilda, ka brīvā tirgū katra banka var piedāvāt jebkuru procentu likmi, bet tad, lai attiecīgās bankas nevis slēpjas aiz Euribor, bet gan nosauc to īstajos vārdos -, ka piemēro procentu likmi hiperpeļņas gūšanai.

Taujāts par nodokļa jeb papildu maksājuma uzlikšanu banku virspeļņai, Reirs tam pauž atbalstu un uzskata ienākumi no šāda banku maksājuma būtu jānovirza tieši hipotekāro kredītu ņēmēju atbalstam.

Reizē Budžeta komisijas vadītājs uzsvēra, ka gan jautājumā par nodokli banku virspeļņai, gan par Euribor piemērošanas ierobežošanu priekšlikumiem jānāk no izpildvaras. Reirs apstiprinoši atbildēja, ka priekšlikumiem jānāk no Finanšu ministrijas sadarbībā ar Latvijas Banku un Euribor likmes jautājumā, ja nepieciešams, piesaistot arī kādu citu regulējošo institūciju.

Reizē citādāka pieeja jāattiecina uz tām bankām, kuras neizmanto Euribor likmi hiperpeļņas gūšanai no kredītu ņēmējiem. Jārīkojas tā, lai šīs bankas neciestu negodprātīgo banku dēļ, piebilda politiķis.

Saistībā ar Euribor likmi Reirs skaidroja, ka tās piemērošana kredītiem iepriekš izveidojušies vēsturiski, kad savulaik tā bija naudas cena, ko bankas maksāja par līdzekļu aizņemšanos no ECB. Savukārt tagad bankām pašām ir sava nauda, tā nav jāaizņemas no ECB, tāpēc arī Euribor piemērošana hipotekārajiem kredītiem ir nepamatota, skaidroja Reirs.

Politiķis uzsvēra, ka risinājumu piedāvājumam jānāk no izpildvaras atbilstoši varas atzaru dalījumam. Daudz problēmas rodas no tā, ka viens varas atzars nepamatoti iemaisās otra atzara pilnvarās, kam jau iepriekš uzmanību vērsusi Satversmes tiesa, atzīmēja Budžeta komisijas vadītājs.

Kā ziņots, Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Obligācijas - perspektīvs finansējuma avots gan privātiem uzņēmumiem, gan institūcijām

Linda Purenkova, BDO Latvija juridiskās nodaļas vadītāja, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmumi jau vēsturiski finansējuma nepieciešamības gadījumā ierasti vērsušies pie bankām, taču ne vienmēr šī ir vienīgā iespēja.

Vērtspapīru emitēšana ir apsvēršanas vērta un efektīva alternatīva papildu finansējuma piesaistei. Uzņēmumiem var emitēt gan kapitāla, gan parāda vērtspapīrus. Un obligāciju emisiju var veikt gan dažādas iestādes un institūcijas, gan privāti uzņēmumi. Pretēji akciju emisijai, obligāciju emisija neietekmē uzņēmuma īpašnieku sastāvu.

Obligācijas ir parāda vērtspapīru veids, kas tiek izmantots, lai piesaistītu līdzekļus finanšu tirgū. Vienkāršoti darījuma būtību var raksturot kā obligāciju emitenta aizņemšanos tirgū no daudziem aizdevējiem (obligāciju pircējiem) atbilstoši vienādiem emitenta sagatavotajos obligāciju emisijas noteikumos vai prospektā ietvertajiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pieteikšanās uz Bigbank nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām publiskajā piedāvājumā septiņkārtīgi pārsniegusi noteikto limitu

Db.lv, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Bigbank nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām publiskajā piedāvājumā, kas noslēdzās piektdien, 24.novembrī, saņemts septiņas reizes vairāk investoru pieteikumu par noteikto limitu.

Banka izmantoja tiesības sākotnēji plānoto 3 miljonu vietā palielināt emisijas bāzes apjomu līdz kopumā 5 miljoniem eiro. Paredzams, ka jauno Bigbank obligāciju tirdzniecība Nasdaq Tallinn fondu biržā tiks uzsākta piektdien, 1. decembrī.

Piedāvājumā piedalījās 1847 investori, kuri pieteicās uz subordinētām obligācijām par kopējo summu 21,6 miljoni eiro. Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts) pateicās visiem iesaistītajiem investoriem par uzticību bankas stratēģijai un izaugsmes perspektīvām. "Emisijas un kotēšanas rezultāti liecina, ka investori aizvien ir pārliecināti par Bigbank nākotnes plāniem. Esam patiesi gandarīti par lielo privāto investoru interesi, un tāpēc mēs viņiem devām priekšroku. Pateicoties ieņēmumiem, kas gūti no obligāciju emisijas, Bigbank var turpināt īstenot savu biznesa stratēģiju, vienlaikus nodrošinot atbilstību noteiktajām prasībām attiecībā uz kapitālu. Atbilstoši mūsu stratēģijai mēs plānojam turpināt izaugsmi it īpaši mājokļu un biznesa kredītu produktu jomā," komentēja Martins Lants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Turpinot ekspansiju Baltijā, pērn Grenardi Group apgrozījums palielinājās par 40%

Db.lv, 19.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grenardi Group, vadošais juvelierizstrādājumu veikalu tīkls Baltijā, pērn turpināja paplašināties Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ar GRENARDI un GIVEN veikalu zīmoliem.

Līdz ar 11 jaunu tirdzniecības vietu atvēršanu pērnajā gadā, Grenardi Group Baltijas valstīs pašlaik ir 82 veikali. 2023. gadā Grenardi Group mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 40%, liecina neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti. Pieaugumu veicināja mazumtirdzniecības tīkla paplašināšanās, pārdošanas apjoma pieaugums esošajā veikalu tīklā un GRENARDI iegāde.

2023. gada 1. decembrī AS GIVEN Jewellery iegādājās mazumtirdzniecības tīklu GRENARDI (kurā ietilpst SIA Grenardi Latvia un OÜ Grenardi Estonia) un pēc darījuma mainīja nosaukumu uz AS Grenardi Group. Darījums ļāva Grenardi Group nostiprināt savas pozīcijas kā vadošajam un straujāk augošajam juvelierizstrādājuma nozares spēlētājam Baltijā. GRENARDI iegādes cena ir ~10 miljoni eiro, no kuriem lielāko daļu finansēja grupas akcionāri, palielinot pamatkapitālu par 6,2 miljoniem eiro. Grupā tagad darbosies abu zīmolu veikalu tīkli – GIVEN, kas piedāvā mūsdienīgas rotas par pieejamām cenām, un GRENARDI, kam piedāvājumā ir ekskluzīvas juvelierizstrādājumu kolekcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējā investīciju banka “Signet Bank” 2023. gadā uzsāka ilgtermiņa sabiedrisko projektu – pirmo “Kapitāla tirgus akadēmiju” Latvijā, lai paaugstinātu kapitāla tirgus pratības līmeni vietējo uzņēmēju vidū.

Akadēmiju plānots rīkot regulāri un ilgtermiņā. Tā būs pieejama bez maksas tiem uzņēmējiem un uzņēmumu vadītājiem, kas, izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, vēlas vairot zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām kapitāla tirgū un paaugstināt sava uzņēmuma vērtību investoru acīs gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā rāda jaunākā “Signet Bank” Latvijas uzņēmēju finansiālā noskaņojuma un uzņēmējdarbības vides viedokļa aptauja* – lielākā daļa, 83% no Latvijas uzņēmējiem, ir dzirdējuši par kapitāla tirgus finansējuma piesaistīšanas iespējām (kapitāla piesaistīšana no investoriem, uzņēmumu kotācija biržā un obligāciju emisijas), un 13% no tiem tuvāko 12 mēnešu laikā apsver iespēju izmantot kapitāla tirgus piedāvātos finanšu instrumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

12% PVN likmei nepieciešamos 16 miljonus var iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas

LETA, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Valdība atbalsta 12% PVN likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem

LETA, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bigbank emitē nenodrošinātās subordinētās obligācijas un plāno tās kotēt Nasdaq Tallinas biržā

Db.lv, 14.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas tirgos, digitālo bankas pakalpojumu sniedzējs Bigbank 14.novembrī paziņojia par nenodrošināto subordinēto obligāciju publisko piedāvājumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ar kopējo apjomu no 3 līdz 10 miljoniem eiro.

Investori var pieteikties uz Bigbank 10 gadu nenodrošinātajām subordinētajām obligācijām ar 8% gada procentu likmi, kas maksājama reizi ceturksnī. Pieteikšanās periods sākas šodien un beidzas 2023. gada 24. novembrī. Bigbank plāno kotēt obligācijas Nasdaq Tallinn Fondu biržas Baltijas obligāciju sarakstā, lai nodrošinātu likviditāti un brīvu tirdzniecību.

"Bigbank plāno turpināt straujo izaugsmi gan mājokļu, gan korporatīvo kredītu jomā un pakāpeniski sākt piedāvāt arī ikdienas bankas pakalpojumus. Mūsu jaunās 30 miljonu eiro obligāciju programmas un pašreizējā obligāciju piedāvājuma mērķis ir stiprināt Bigbank grupas kapitāla struktūru un nodrošināt stabilu piekļuvi papildu kapitālam, kas tiks izmantots, lai finansētu Bigbank grupas budžetu un izaugsmi, kā tas paredzēts mūsu stratēģiskajā plānā,” skaidroja Bigbank valdes priekšsēdētājs Martins Lants (Martin Länts).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" no šodienas piedāvās parakstīties uz obligācijām līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja kompānijas pārstāvji.

Parakstīties obligācijām varēs līdz piektdienai, 27.oktobrim.

Obligācijas plānots emitēt 2023.gada 2.novembrī, bet to dzēšanas termiņš ir 2026.gada 2.novembris. Vienlaikus "Eco Baltia" būs tiesības dzēst obligācijas pēc diviem gadiem. Obligāciju fiksētā likme ir 9%.

Obligācijām varēs parakstīties privātie un kvalificētie investori, kuri kopumā varēs iegādāties līdz 10 000 obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Minimālā parakstīšanās summa vienam investoram ir 100 obligāciju jeb 100 000 eiro.

Obligāciju emisijā iegūtos līdzekļus paredzēts izmantot vispārējiem korporatīviem mērķiem, tostarp gaidāmo investīciju projektu un uzņēmumu iegāžu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas fintech uzņēmums DelfinGroup 3. oktobrī uzsāk 15 miljonu eiro obligāciju kotāciju biržas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North.

Uzņēmums slēgtā piedāvājuma ietvaros piesaistīja plānotos līdzekļus viena mēneša laikā kopš obligāciju emisijas. Obligāciju kupona likme noteikta 9% + 3 mēnešu Euribor. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 1000 eiro, un to dzēšanas termiņš ir 2026. gada 25. februāris.

"DelfinGroup turpina uzņemto attīstības kursu, aktīvi izmantojot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas un piedāvājot arvien jaunas investīciju iespējas. Esam gandarīti, ka investoru uzticība turpina augt, novērtējot uzņēmuma izaugsmes perspektīvas un izvēloties ieguldīt DelfinGroup obligācijās. Šī emisija vēlreiz apstiprina, ka uzņēmuma obligācijas ir pieprasītas ne tikai privāto, bet arī profesionālo investoru vidū, jo divas trešdaļas no parakstītajām obligācijām iegādājās institucionālie investori," informē DelfinGroup finanšu direktors un valdes loceklis Aldis Umblejs.

Komentāri

Pievienot komentāru