Jaunākais izdevums

Elektroenerģijas sadales tarifi izsenis ir bijuši apvīti ar negatīvām emocijām, jo tie tieši ietekmē gandrīz jebkuru Latvijas ģimeni un uzņēmumu.

Sadales tarifi nozīmē arī ārkārtīgi lielu risku politiķiem, jo sevišķi tiem, kas ir atbildīgi par enerģijas nozari - neveikla tarifu skaidrošana var ieskandināt beigas attiecīgā ministra karjerai.

Tarifi, kapitāla piesaiste un konkurētspēja

Retāk mēs dzirdam par to, ka tarifi var būt ūdensšķirtne kapitāla ienākšanai Latvijas reģionos, un neatkarīgi, vai tas ir vietējais, vai ārvalstu kapitāls, reģionu nākotni izšķirs tas, vai kāds būs ieinteresēts tur investēt finanšu līdzekļus, radīt darbavietas un nodrošināt daudzu ģimeņu nākotni. Lēmums par kapitāla investīcijām balstās uz vairākiem faktoriem, bet vislielākajā mērā ņemot vērā dividenžu nodokļu likmi (kas ietekmē nākotnē sagaidāmo peļņu pēc nodokļiem), transporta infrastruktūru (ar kādām izmaksām ir sasniedzamas galvenās transporta artērijas, visbiežāk konteineru ostas) un enerģijas izmaksas.

Šie ir universāli kritēriji sākotnējiem lēmumiem, salīdzinot alternatīvas. Īstermiņā enerģijas izmaksas un tieši elektroapgādes sistēmas tarifi ir faktors, kuru var ietekmēt šī valdība.

Pašreizējā, kā arī iepriekšējā valdība ir darījusi daudz, lai samazinātu enerģijas krīzes radītās sekas – atcelts ir OIK, uz laiku samazināti ir sadales tarifi, ierobežotas enerģijas cenas un daļēji kompensētas enerģijas izmaksas energointensīviem rūpniecības uzņēmumiem. Pēc daudzus šokējošām AS "Augstsprieguma tīkls"(AST) un AS "Sadales tīkls" (ST) tarifu projektu publikācijām valdība bija gatava nekavējoties uzņemties zaudējumus un samazināt peļņu šiem valstij piederošajiem tīklu uzņēmumiem. Cepuri nost par ātrumu un izlēmību, jo tas nenotiek bieži, kad šādi spēj rīkoties mūsu valstsvīri.

Atzīmēšu arī izdarīto no AST un ST puses. AST ir ieviesuši izmaksās balstītu tarifu struktūru, kur katrs lietotājs norēķinās par savas pieslēgumu jaudas un patēriņa radītajām izmaksām un kopējais tarifu līmenis bija starp zemākajiem reģionā ap Baltijas jūru. Savukārt, ST nesen veiktie uzlabojumi uzņēmuma efektivitātē ļāva pietuvināt tarifus mūsu galvenajiem konkurentiem investīciju piesaistē – Igaunijai.

Dilemma: politiski viegli vai valstiski atbildīgi

Līdz šim sadales sistēmas tarifos bija ietverta vēsturiska politiķu un regulatoru mazspējas liecība - dilemma par izmaksu dalīšanu tika risināta vienkārši – lai maksā uzņēmumi. Politiski tā ir vienkāršāk, diemžēl tautsaimniecība no tā cieš. Pēdējos gados Latvijas industriālie patērētāji bija spiesti par to papildus maksāt aptuveni 100 milj EUR gadā, tostarp, lai daļēji nosegtu Mārupes, Ādažu un citu privātmāju enerģijas piegādes izmaksas. Daļēji tas ir mantojums no komunisma gadiem, daļēji atbildīgo ministru apzinātu darbību rezultāts, lai negrautu savu reitingu. Vēlētājs ir vēlētājs, piepilsētu privātmāju rajoni koncentrē sociāli aktīvus cilvēkus un, šķiet, labāk neriskēt ar potenciāli graujošām sekām.

Latvijā sadales tarifus gandrīz pilnībā nomaksā dzīvokļos dzīvojošas ģimenes ar bērniem, vienfāzes pieslēguma laucinieki, bet tikai daļu no savām izmaksām sedz privātmājas turīgākos novados, kur raksturīgi ir lielākas jaudas pieslēgumi un zemāka to noslodze, ļoti niecīgas tīkla izmaksas sedz elektrostacijas. Nosacīti labāka ir situācija, ja privātmājā ir uzstādīts siltumsūknis. Parasti kolosālu apjomu šo izmaksu ministri ir vēlējuši pārlikt uz uzņēmumiem, kas patērē nozīmīgu enerģijas apjomu un nodarbina lielu darbinieku skaitu.

ST sākotnēji iesniegtajā tarifu projektā tika atcelta šī komunistiskā labuma dalīšana “no katra pēc spējām, katram – pēc vajadzībām” un ieviesta vēl nebijusi struktūra, neatkarīgi no klienta juridiskā statusa. Šī struktūra ir obligāti saglabājama, neatkarīgi no citiem aspektiem.

Klimata un enerģētikas ministram (atbildīgais par enerģētikas politiku) un ekonomikas ministrei (ST kapitāla daļu turētāja) nav vidusceļa. Ja ir jānodrošina konkurētspējīgākais tarifu līmenis Baltijā, tad šādai slēptai šķērssubsīdijai vairs nav vietas tarifos. To pateikt, protams, ir vieglāk nekā izdarīt, jo mēs runājam par sociālo tīklu visskaļāko cilvēku grupu ar vidēji augstākiem ieņēmumiem, kas visdrīzāk algu saņem nevis rūpniecības uzņēmumos, bet gan pakalpojumu sektoros. Risinājums pēc būtības - rūpniecības atbrīvošanai no šķērssubsīdijām ir jāseko aizsargātā lietotāja mehānisma korekcijai, lai palīdzētu tieši trūcīgākajām un ievainojamākajām ģimenēm, kuras visbiežāk nebūs tik skaļas sociālajos tīklos. Šādus atbalsta instrumentus nedrīkst iestrādāt tarifos, bet tiem ir jābūt pietiekami automātiskiem un precīzi mērķētiem.

Valstiski domājot, tieši lieli rūpniecības uzņēmumi rada pietiekami stabilu attīstības bāzi reģionos, zināšanu uzkrāšanu par sarežģītām ražošanas tehnoloģijām, ienākumus bērnu izglītībai un vietu jaunām inovatīvām idejām. Mazās garāžas censoņiem Los Altos pilsētā Ziemeļkalifornijā bija tikpat liela nozīme pasaules inovāciju radīšanā kā apkārtnē esošajām Hewlett Packard, Intel, kā arī militārās nozares rūpnīcām, kas nodrošināja darbu un ienākumus vecākiem. Latvijā apstrādes rūpniecība ir nodrošinājusi produktivitātes un atalgojuma spiedienu uz citām nozarēm un ekonomikas industrializācija ir vienīgais veids, lai nākamajās desmitgadēs izvairītos no zemo ienākumu slazda.

Lēmums par tarifu struktūru nedrīkst tikt pakļauts kādu sabiedrisko grupu personisko interešu spiedienam uz tautsaimniecības konkurētspējas rēķina. Tāpēc tuvāko dienu un nedēļu laikā pieņemot lēmumu par sadales tarifu struktūru, aicinu politiķus un regulatoru domāt par Latvijas ekonomikas nākotni, rūpniecības attīstību reģionos! Aicinu būt drosmīgiem, neskatoties uz to, ka vieglāk būtu saglabāt esošo kārtību privātmāju izmaksu mazināšanai uz rūpniecības uzņēmumu rēķina!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Augstsprieguma tīkls (AST) un AS Sadales tīkls (ST) tuvāko mēnešu laikā plāno būtisku tarifu pieaugumu; ja tarifu projekti tiks apstiprināti, sistēmas pakalpojumu cenas Latvijā būs vienas no augstākajām reģionā.

AST Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtais projekts paredz, ka nākamajā gadā elektroenerģijas pārvades tarifi Latvijā varētu pieaugt par 111%, savukārt ST tarifs vidēji palielināsies par 75%. Nozares pārstāvji SPRK iesniegtos projektus asi kritizē, norādot gan uz vairākām nepilnībām tarifu aprēķināšanas metodikā, gan uz to negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību.

Vērtēs iespējas koriģēt AT un ST tarifu projektus 

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ar rezolūciju uzdevis Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā...

SPRK informē, ka šobrīd abu iesniegto tarifu projektu izvērtēšana ir sākumposmā, tāpēc noteikt konkrētu tarifu ietekmi uz elektroenerģijas lietotāju rēķiniem pagaidām ir pāragri.

Rūpīgi jāizvērtē

Tarifu vērtēšanas process ietver vairākus posmus, tajā skaitā ieinteresēto pušu uzklausīšanu un iesniegto priekšlikumu izvērtēšanu, kā arī papildu informācijas, precizējumu un pamatojumu iesniegšanu, skaidro Līga Kurevska, SPRK Enerģētikas departamenta direktore.

“Īpašu uzmanību mēs pievērsīsim elektroenerģijas izmaksu pozīcijai, atalgojuma jautājumam, inflācijas līmeņa ietekmei, kā arī citiem aspektiem, kas būtiski ietekmē tarifus. Jau šobrīd esam secinājuši, ka, pateicoties valsts atbalsta perioda laikā noteiktajai elektroenerģijas cenai – 16 centi par megavatstundu (MW) –, izmaksas abos tarifu projektos varētu samazināties. Tas atstās pozitīvu ietekmi uz kopējo izmaksu samazinājumu. AST tarifu projekta gadījumā jau ir notikusi pirmā uzklausīšanas sanāksme, kuras laikā ieinteresētās puses varēja uzdot sev interesējošos jautājumus, kā arī sniegt konstruktīvus priekšlikumus. Tuvākajā laikā līdzīga sanāksme tiks organizēta arī par ST tarifu projektu,” skaidro L. Kurevska, piebilstot, ka SPRK ieskatā jaunie tarifi varētu stāties spēkā nākamā gada 1. jūlijā.

Gatis Ābele, Būvmateriālu ražotāju asociācijas enerģētikas padomnieks, norāda, ka SPRK abi iesniegtie projekti būtu rūpīgi jāizvērtē, domājot par to, kā maksimāli uzlabot tarifu aprēķināšanas metodiku. “Tarifiem ir jābūt taisnīgiem, tajā skaitā īpaša uzmanība jāpievērš personāla izmaksām. Uzskatu, ka SPRK pienākums būtu noteikt, ka personāla izmaksas nedrīkst automātiski indeksēt pēc inflācijas. Šajā gadījumā ir jābūt kādam tirgus novērtējumam par to, cik lielas algas ir attaisnojamas,” spriež G. Ābele, uzsverot, ka tik straujš tarifu pieaugums būtiski ietekmēs gan vietējo uzņēmēju konkurētspēju un eksportu, gan ekonomisko situāciju un jaunu investīciju piesaisti.

Neizdarīti mājasdarbi

Ja jaunie tarifi tiks apstiprināti, Latvijā būs reģionā augstākais pārvades tarifs, kas tuvākajos gados neapšaubāmi atstās negatīvu iespaidu uz kopējo ekonomisko situāciju, domā G. Ābele. “Salīdzinot ar citām valstīm, šo tarifu ietekmē Latvijas rūpniecības uzņēmumi gadā par elektroenerģiju maksās līdz pat 350 tūkstošiem vairāk, un tas iespaidos šo komersantu konkurētspēju. Analizējot dažādus ekonomikas attīstības modeļus, ir skaidri redzams, ka sistēmas tarifiem ir liela ietekme uz iekšzemes kopprodukta prognozēm. Tas ir viens no faktoriem, kas nosaka, vai valstī ienāk mazāk vai vairāk investīciju, kā arī to, vai vietējās preces un pakalpojumi ir konkurētspējīgi. Skaidrs, ka no enerģijas cenu pieauguma šobrīd nevar izvairīties neviens, taču sistēmas pakalpojumu izmaksas katrā no valstīm ir ļoti atšķirīgas, un tas, manuprāt, parāda, cik labi valsts pārvalda šos uzņēmumus. Ja tu esi dārgākais reģionā, iespējams, kaut kas nav izdarīts līdz galam,” secina G. Ābele, uzsverot, ka AST un ST līdz šim publiski sniegtā informācija atklājusi daudz neizdarītā.

Visu rakstu lasiet 22.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sadales tīkls: Jaunie tarifi paaugstinās energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 20.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie elektroenerģijas sadales tarifi paaugstinās lielo ražojošo, energoietilpīgo uzņēmumu konkurētspēju, kuri elektrību izmanto efektīvi, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē sacīja sadales operatora AS "Sadales tīkls" valdes locekle Kristīne Sarkane.

Saskaņā ar "Sadales tīkla" sniegto informāciju ražojošiem uzņēmumiem, ar pieslēgumu vidsprieguma līnijai, 500 kilovatu (kW) pieslēguma jaudu un elektrības patēriņu 70 000 kilovatstundas (kWh), sadales tarifs no 1.jūlija samazināsies par 4%, salīdzinot ar esošo tarifu.

Uzņēmumam ar pieslēgumu zemsprieguma kopnēm, 400 ampēru jaudu un elektrības patēriņu 5000 kWh mēnesī, tarifs augs par 6%, bet nelieliem uzņēmumiem ar trīs fāžu, 40 ampēru pieslēgumu zemsprieguma līnijai, elektrības patēriņu 600 kWh mēnesī, tarifs augs par 2%.

Tāpat Sarkane informēja, ka lielākajai patērētāju grupai - dzīvokļiem ar patēriņu līdz 100 kWh mēnesī un vienas fāzes pieslēgumu sadales tarifs pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro. Šī ir lielākā patērētāju grupa ar 576 000 pieslēgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus, taču jaunie tarifi ievērojami uzlabos Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, spriež G.Ābele. Tāpat zemākas sistēmas pakalpojumu izmaksas varētu piesaistīt arī jaunus ārvalstu investorus, jo jebkura starptautiska kompānija, izvēloties, kurā valstī būvēt savu ražotni, ņem vērā gan energoresursu cenas, gan sadales un pārvades tarifus, atgādina eksperts.

Pagājušajā nedēļā nācāt klajā ar viedokli, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi, - publiski paudāt, ka jaunie ST tarifi būs ekonomiski daudz konkurētspējīgāki nekā līdz šim. Kāpēc tāds viedoklis?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 01.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Jaunie AS Sadales tīkls (ST) tarifi ilgtermiņā varētu veicināt gan vietējo ražojošo uzņēmumu konkurētspēju Eiropā, gan jaunu investīciju ienākšanu Latvijā, domā enerģētikas eksperts Gatis Ābele.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 1.augusta numurā lasi:

Statistika

Bezdarbs saglabājas nemainīgs. Cik ilgi?

Tēma

Gandrīz puse Latvijas vīriešu nenodzīvos līdz pensijas vecumam

Aktuāli

Bez naudas ekonomiskā attīstība buksē

Pārtika

Liellopu eksporta vietā pārdos gatavus produktus

Mobilitāte

Gaidāms elektrouzlādes staciju būvniecības bums

Pārtikas cenas

Pārtikas inflācija tik ļoti var neatslābt

Paēdusi sabiedrība – stabila valsts

Vai trūkums vairo cilvēktiesību neievērošanu?

Mākslīgais intelekts

Komentāri

Pievienot komentāru