Ražošana

EP deputāti prasa obligātu izcelsmes valsts marķējumu ES pārdotajām precēm

Lelde Petrāne, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Visiem nepārtikas produktiem, kurus pārdod ES iekšējā tirgū, vajadzīgs obligāts izcelsmes valsts marķējums (made-in), pieprasa Eiropas Parlaments ar otrdienas vakarā pieņemtajiem ierosinājumiem, kuru mērķis ir pastiprināt produktu drošības prasības un tirgus uzraudzības noteikumus, lai vairāk aizsargātu ES patērētājus. Deputāti arī prasa stingrākus sodus uzņēmumiem, kas pārkāpj noteikumus un pārdod potenciāli bīstamas preces, informē EP preses sekretāre Latvijā Marta Rībele.

Obligāts izcelsmes valsts marķējums palīdzēs izsekot precēm un tādējādi vairāk aizsargāt patērētājus, norāda deputāti, kuri balsojumā atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par obligātu izcelsmes valsts marķējumu nepārtikas precēm. Pašlaik izcelsmes valsti var norādīt brīvprātīgi. Taču aptuveni 10% no precēm, ko pārtver ES sistēma nedrošu preču izņemšanai no tirgus RAPEX, nav iespējams atrast ražotāju.

Izcelsmes valsts prasībai vajadzētu attiekties uz visiem ES pārdotajiem produktiem, ar dažiem izņēmumiem, piemēram, attiecībā uz zālēm, saka Eiropas Parlaments. Saskaņā ar priekšlikumu, ES ražotāji varētu izvēlēties, vai uz produkta norādīt «ražots ES» vai arī savu dalībvalsti.

Precēm, kas ražotas vairāk nekā vienā vietā, par izcelsmes valsti uzskatīs vietu, kur notikusi «pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā pārstrāde», kas beigusies ar «jauna produkta saražošanu» vai bijusi «svarīga tā ražošanas stadija».

Lai atturētu uzņēmējus no noteikumu pārkāpšanas, deputāti pieprasa «samērīgas un preventīvas» sankcijas, soda izvēlē ņemot vērā pārkāpumu nopietnību, ilgumu, uzņēmuma lielumu, kā arī to, vai pārkāpums ir izdarīts ar nolūku un atkārtoti.

Deputāti ierosina Komisijai izveidot publisku ES «melno sarakstu» uzņēmumiem, kuri atkārtoti un tīši pārkāpj ES produktu drošības noteikumus. Viņi arī ierosina veidot Eiropas datu bāzi, kurā publiskotu informāciju par nedrošām precēm un to nodarīto kaitējumu patērētājiem.

Parlaments otrdien pieņēma tā nostāju pirmajā lasījumā. Nākamā EP sasaukuma ziņā būs rast vienošanos ar dalībvalstīm par jauno noteikumu galīgo redakciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekomāja Zviedrijā – vai latvieši var ražot?

Jānis Goldbergs, 12.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka mājas, detaļas tām, elementi, krāsas, pat trauku mazgāšanas mašīnas ir iespējams marķēt ar Nordic Swan Ecolabel marķējumu, lai gūtu plašāku atsaucību Ziemeļvalstu tirgos.

Lai gūtu plašāku priekšstatu, kas ir šī marķēšanas sistēma un ko tā praktiski nozīmē, Dienas Bizness uzdeva jautājumus Zviedrijas Nordic Swan Ecolabel sertifikācijas vadītājam Stefanam Bjorlingam.

Fragments no intervijas

Kas ir Nordic Swan Ecolabel, un ko jūs tur darāt?

Esmu Ziemeļvalstu Ecolabel sertifikācijas vadītājs Zviedrijas valsts kompānijā un vadu tieši sertifikāciju māju būvniecībā biznesa sadaļā. Mana departamenta nosaukums ir Māju ekomarķējums un renovācija. Šī ir viena no plašākajām biznesa nozarēm Zviedrijā un visās Ziemeļvalstīs. Kompānija pieder valstij, tomēr tās sertifikāti nav kā obligāta prasība, kuru garantē likums. Pēc būtības tas ir valsts izveidots ekozīmols, ko atbalsta visās Ziemeļvalstīs un kuru realizē valsts kompānija, bet prasības nav obligātas. Proti, tirgus regulē nepieciešamību pēc tām. Ekolabel sertifikāts pēc būtības piešķir īpašu vērtību produktam un ir apliecinājums tam, ka māja vai tās daļas ir videi draudzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicina "nopietni apsvērt" atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19

LETA, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien valdības aicināja atbildīgās ministrijas "nopietni apsvērt" atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem noteikt obligātu vakcināciju pret Covid-19.

Sēdes laikā Kariņš pauda bažas par Covid-19 Indijas celma izplatību Latvijā, kā arī par vakcinācijas tempa mazināšanos un to, ka Latvijā pirmo vakcīnu pret Covid-19 saņēmuši vien 40% senioru, proti, vecumā grupā no 60 gadiem. "Ja šie cilvēki nebūs pasargāti, tad agrāk vai vēlāk augs hospitalizēto skaits un nāves gadījumu skaits," bažījās premjers.

Viņš aicināja Veselības ministriju, Tieslietu ministriju un Operatīvās vadības grupu "nopietni apsvērt" iespēju, vai atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu paredzēt obligātu vakcināciju pret Covid-19.

"Mēs atgādinām, mudinām, informējam par vakcināciju pret Covid-19, bet būtu apspriežamas jomas, kurām varētu prasīt obligātu vakcināciju. Tas nav nekas neparasts, jo atsevišķos gadījumos šādas prasības pastāv," pauda Kariņš, atsaucoties uz savu agrāko pieredzi, kad vēloties piedalīties dzemdībās, drošības apsvērumu dēļ viņam nācies veikt plaušu rentgenu. Viņš uzsvēra, ka līdzīgi arī tagad nevakcinēts cilvēks apdraud sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināts 19:56 - Jaunajā Saeimā būs gandrīz 60% pašreizējo deputātu; Āboltiņa nav pārvēlēta

LETA, 05.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 99% balsu saskaitīšanas iezīmējies provizoriskais 12.Saeimas sastāvs.V airāk nekā puse jeb 59 pašreizējie Saeimas deputāti varētu saglabāt savu mandātu arī pēc 12.Saeimas vēlēšanām, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publicētā informācija par provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem.

Tātad 41 no ievēlētājiem deputātiem būs jaunpienācēji vai arī deputāti, kuri 11.Saeimā bija ievēlēti, tomēr nolika savu mandātu šī sasaukuma laikā.

Atbilstoši pašlaik apkopotajiem provizoriskajiem vēlēšanu rezultātiem Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 24 deputātu vietas, Vienotība - 23, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17, Latvijas Reģionu apvienība (LRA) - astoņas vietas, bet No sirds Latvijai (NSL) Saeimā pārstāvēs septiņi deputāti.

Rīgā no partijas Saskaņa varētu būt ievēlēti pašreizējie Saeimas deputāti Jānis Urbanovičs, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Sergejs Mirskis, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ņikita Ņikiforovs un Mihails Zemļinskis. Tāpat Saskaņu varētu pārstāvēt zvērināta advokāte Jūlija Stepaņenko un biedrības Zolitūde 21.11 pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 2,8 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada augustā bija par 5,5 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 3,8 %, bet pakalpojumiem – par 10,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada augustā, salīdzinot ar 2017. gada augustu, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kritumu gada laikā bija dārzeņiem (-10,6 %). Cenas samazinājās cukuram (-29,7 %), šokolādei (-6,3 %), miltiem un citiem graudaugiem (-7,3 %), augu eļļai (-6,0 %), makaronu izstrādājumiem (-6,6 %), kafijai (-1,9 %), cūkgaļai (-1,7 %). Savukārt dārgāks bija piens (+6,9%) un tādi piena izcelsmes produkti kā skābais krējums (+9,7 %) un kefīrs (+8,5 %). Cenas pieauga svaigiem augļiem (+4,4 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+1,6 %), olām (+8,6 %), maizei (+1,6 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazumtirgotājiem liegs preču piegādātājiem piemērot nepamatotas prasības

Žanete Hāka, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien noslēdza darbu pie Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projekta, kas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem, informē Saeimas Preses dienests.

Šis likums mazumtirgotājiem noteiks gan norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, gan atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem, kā arī virkni prasību, lai aizsargātu ražotājus no negodprātīgiem tirgotājiem. Darbs pie šī likumprojekta izskatīšanas iepriekšējā Saeimā bija ilgstošs, bet tagad komisija to beidzot ir noslēgusi. Regulējums galvenokārt attieksies uz pārtikas precēm, skaidro komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais regulējums noteiks, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā pieauga par 0,4%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2021.gada augustu - patēriņa cenu kāpums, tāpat kā pirms mēneša, bija 21,5% apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 12,3%.

2022.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija sieram un biezpienam (+4,2%), konditorejas izstrādājumiem (+3,3%), kā arī svaigiem augļiem (+3,9%). Dārgāks bija cukurs (+14,8%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,3%), saldējums (+4,6%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas kāpa maizei (+0,8%), čipsiem (+11,7%), saldumiem (+5,8%), makaronu izstrādājumiem (+3,6%), ievārījumam un medum (+3,2%), kā arī brokastu pārslām (+4,9%). Cenas palielinājās arī rīsiem (+3,9%) un mājputnu gaļai (+0,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,4%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem2, palielinājās par 0,4%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam un piena produktiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, sieram un kartupeļiem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, dārzeņiem, tējai un kafijai, maizei un graudaugu izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties jaunajai svaigu dārzeņu sezonai, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsāk pastiprinātas pārbaudes veikalos, tirgos un vairumtirdzniecības noliktavās, informē PVD.

PVD inspektori pārbaudīs vai pavaddokumentos norādītā augļu un dārzeņu izcelsmes valsts sakrīt ar cenu zīmēs un marķējumā norādīto, kā arī, pārbaudot dokumentus un piegādātājus, PVD inspektori pārliecināsies, vai augļi un dārzeņi, kas tiek uzdoti kā Latvijas izcelsmes, patiešām tādi ir. Tāpat uzmanība tiks pievērsta tam, kā dārzeņus uzglabā.

Līdzšinējā PVD pieredze liecina, ka katru gadu pavasarī tiek konstatēti mēģinājumi maldināt patērētājus. Tā, piemēram, Polijas izcelsmes tomāti tika uzdoti par Latvijas izcelsmes, pirms tam Polijas izcelsmes kartupeļi un sīpoli tika uzdoti par Latvijas izcelsmes, līdzīgi tas ir bijis arī ar gurķiem. PVD veica vairāku uzņēmumu, gan tirdzniecības, gan vairumtirgotāju pārbaudes, lai atklātu, kurš, kurā posmā maldinājis patērētāju, taču bez šiem pietiekami sarežģītajiem maldināšanas mehānismiem ir arī krietni vienkāršāki, kad tirgū tirgotājs, lai veicinātu pārdošanu, norāda, ka produkta izcelsmes valsts ir Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā, Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu un ar to saistītos grozījumus Konkurences likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Tas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem.

Jaunais regulējums noteic, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk.

Norēķinu termiņš, piemēram, par piegādātajiem svaigajiem dārzeņiem un ogām, kuru piegāžu skaits vienā kalendārā nedēļā ir vismaz trīs reizes, tiks uzskatīts par nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 20 dienas no preču piegādes dienas.

Tāpat norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 25 dienām, tiks uzskatīts par netaisnīgu un nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 30 dienas no preču piegādes dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju), palielinājās par 3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

CSP dati atklāj, ka pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,5%. Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem, daļai piena produktu, svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, pienam, sviestam, svaigiem augļiem, kartupeļiem, kafijai, olām, jogurtam un konditorejas izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā samazinājās par 0,5%

Dienas Bizness, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 1,7%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,5%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,3%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, personīgās aprūpes precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam, sieram un olām, dārzeņiem un kartupeļiem, maizei un graudaugu izstrādājumiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem. Savukārt cenas palielinājās augļiem, saldumiem un medum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas janvārī salīdzinājumā ar decembri Latvijā palielinājās par 0,5%, bet gada inflācija - janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri - bija 21,5%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī palielinājās par 18,5%.

Statistikas pārvalde informē, ka lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa pieaugumu 2023.gada janvārī, salīdzinot ar 2022.gada janvāri, bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (7,9 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (7,3 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (1,7 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,9 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (0,8 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 28,2%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+42%), konditorejas izstrādājumiem (+26,3%), miltiem un citiem graudaugiem (+39,1%), makaronu izstrādājumiem (+35,1%), rīsiem (+31,4%), brokastu pārslām (+22%). Cenas kāpa žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+24,1%), mājputnu gaļai (+37,0%), cūkgaļai (+24,7%), gaļas izstrādājumiem (+26,5%), liellopu gaļai (+30,4%). Dārgāks bija siers un biezpiens (+30,0%), piens (+45,3%), piena produkti (+32,1%), olas (+35,2%) un jogurts (+20,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,0 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gan precēm, gan pakalpojumiem cenas pieauga par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada novembrī bija par 6,8 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,9 %, bet pakalpojumiem – par 9,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, atpūtas un kultūras grupai, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+5,8 %), augļu un dārzeņu sulām (+13,9 %), svaigiem dārzeņiem (+3,0 %), gaļas izstrādājumiem (+6,1 %), olām (+6,7 %), cūkgaļai (+3,3 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,6 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+9,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+3,6 %). Savukārt cenas samazinājās svaigiem augļiem (-8,1 %), cukuram (-24,1 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (-3,0 %), kafijai (-1,8 %), sviestam (-4,3 %), skābajam krējumam (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) devis zaļo gaismu direktīvai, kas uzlabos produktu marķējumu un aizliegs marķējumā maldinoši atsaukties uz vides aizsardzību, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ar 591 balsīm "par", 21 - "pret" un 14 deputātiem atturoties EP 17.janvārī pieņēma direktīvu, kuras mērķis ir aizsargāt patērētājus no maldinošas mārketinga prakses un palīdzēt viņiem iepērkoties izdarīt labāku izvēli. Lai to panāktu, Eiropas Savienības aizliegto komercprakšu sarakstā iekļaus vairākus jaunus, nevēlamus mārketinga paradumus, kā, piemēram, zaļmaldināšanu un preču ilgmūžīguma saīsināšanu.

Jaunie noteikumi prasa produktu marķējumā iekļauto informāciju padarīt skaidrāku un uzticamāku. Aizliegts marķējumā bez pierādījumiem izmantot tādas vispārinātas ar vidi saistītas norādes kā "videi draudzīgs", "dabisks", "bioloģiski noārdāms", "klimatneitrāls" vai "ekoloģisks".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina ieviest obligātu izcelsmes valsts norādi ES gaļas un piena marķējumā

Žanete Hāka, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā atkārtoti aicina ieviest obligātu izcelsmes valsts norādi ES ražotajai gaļai un pienam, informē EP.

Deputāti norāda, ka obligāts marķējums palīdzēs saglabāt patērētāju uzticēšanos pārtikas produktiem, nodrošinot to piegādes ķēdes pārredzamību.

Marķējumam ar izcelsmes valsts vai vietas norādi jābūt obligātam attiecībā uz visu veidu ES ražoto dzeramo pienu, piena produktiem un gaļas produktiem, saka EP deputāti.

Lai labāk informētu Eiropas patērētājus, ņemot vērā zirga gaļas skandālu un citus krāpšanās gadījumus, kā arī, lai uzlabotu pārredzamību visā pārtikas ķēdē, izcelsmes valsts marķējumam jābūt obligātam arī attiecībā uz gaļu apstrādātos produktos, teikts tekstā, ko EP pieņēma 422 balsīm par, 159 pret un 68 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā

LETA, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu Ukrainas izcelsmes olu baltuma produktā, informēja PVD.

Dienestā norādīja, ka, veicot laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olām un olu produktiem, PVD ir atkārtoti konstatējis salmonellas piesārņojumu. Piesārņojums konstatēts Ukrainas izcelsmes sausajā olu baltuma produktā «Ovomix P4011H».

PVD par konstatēto produkcijas nekaitīguma risku ir sniedzis ziņojumu ātrās brīdināšanas sistēmā (RASFF). Tāpat veiktas visas darbības, lai konkrētās partijas sausais olu baltuma pulveris nenonāktu pārtikas apritē.

Līdz šim laboratoriski apstiprināti trīs gadījumi, kad olu baltuma masā konstatēja salmonella.

PVD šā gada pirmajā pusgadā ir veicis 78 laboratoriskās pārbaudes uz salmonellas un veterināro zāļu atliekvielām Ukrainas izcelsmes olās un olu produktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pieprasa norādīt pārstrādātos produktos lietotas gaļas izcelsmi

Žanete Hāka, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlamenta deputāti pieprasa norādīt izcelsmes valsti gaļai, kas ir pārstrādātu produktu, piemēram, cīsiņu, pelmeņu vai saldētās picas sastāvā, informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

Pašlaik izcelsmes valsts obligāti jānorāda tikai svaigai liellopu gaļai. Viņi aicina Komisiju izstrādāt atbilstošas izmaiņas tiesību aktos, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos pēc zirga gaļas skandāla un citiem gadījumiem, kad pārtikas produktu tirgū notikusi patērētāju maldināšana.

Rezolūcijā, ko EP pieņēma ar 460 balsīm par, 204 pret un 33 atturoties, deputāti mudina Komisiju izdarīt secinājumus no 2013.gadā veiktās izpētes un izstrādāt tiesību aktu priekšlikumus, lai pieprasītu obligāti norādīt izcelsmes valsti gaļai, ko lieto kā sastāvdaļu pārstrādātos produktos, nodrošinātu vairāk pārredzamības pārtikas ķēdē, labāk informētu ES patērētājus un tādējādi atjaunotu viņu uzticēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru