Foto: LETA

ES fondu projektu kavējumu novēršanai ieviesīs stingrāku disciplīnu 

Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabineta 13. marta sēdē sagatavojusi 2017. gada otrā pusgada un ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.

Zane Atlāce - Bistere, 2018. gada 09. marts plkst. 13:22

2017. gads ES fondu ieviešanā ir bijis intensīvāks par iepriekšējo, taču šis gads solās būt vēl aktīvāks. Turklāt projektu kavējumu novēršanai tiks ieviesta stingrāka disciplīna. Turpmāk nozīmīga loma būs darbu izpildītāju kapacitātei un kvalitātei, lai projektus varētu sekmīgi ieviest un sasniegt cerētos rezultātus noteiktajos termiņos.

«FM un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), vērtējot potenciālo projektu iesniedzēju ikmēneša prognožu izpildi, ir secinājusi, ka līdz šim kopumā šīs prognozes ir bijušas pārāk optimistiskas. Panākt labāku publisko resursu pārvaldību varam, tālāk pilnveidojot plānošanas efektivitāti. Primāri veicamas padziļinātas apmācības, prognožu dinamikas analīze un uzraudzība, tādējādi nodrošinot pozitīvu ietekmi uz ES fondu investīciju progresu kopumā,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Plānoto papildus disciplīnas pasākumu mērķis ir stiprināt valsts budžeta līdzekļu efektīvu plānošanu un ieguldīšanu. Paredzēts, ka no šī gada 1. septembra projektu izdevumu attiecināmības termiņu iespējams pagarināt kopumā uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Tāpat, ja kalendārā gadā iesniegto maksājumu pieprasījumu summa ir mazāka par 75% no plānotā, projektam proporcionāli konstatētajai novirzei var tikt samazināts ES fonda un valsts budžeta līdzfinansējums. Vienlaikus tiks paredzēti gadījumi, kad plānu izpildes novirzes tiks uzskatītas par objektīvi pamatotām.

CFLA līdz šī gada 1. septembrim veiks intensīvu darbu ar visu projektu finansējuma saņēmējiem, atkārtoti dodot iespēju aktualizēt projektu maksājumu pieprasījumu iesniegšanas grafiku. Nepieciešams kopīgi panākt reālistiskas prognozes, izglītot projektu īstenotājus un stiprināt viņu kapacitāti, kā arī praktiski apzināt nozīmīgākos katra projekta riskus un konsultatīvi palīdzēt īstenotājiem, lai jau savlaicīgi mazinātu risku iestāšanos vai ietekmi.

Savukārt, novērtējot līdz šim sasniegto, konstatējams, ka 2017. gadā ES fondu ieviešana ir strauji kļuvusi intensīvāka. Līdz 2018. gada 7. martam CFLA ar finansējuma saņēmējiem ir noslēgusi projektu līgumus par 2,6 miljardiem eiro ES fondu finansējuma, kas ir 59% no kopējā šajā periodā pieejamā ES fondu atbalsta 4,4 miljardu eiro apmērā. Tāpat maksājumi projektos līdz šī gada 7. martam veikti 90 miljonu eiro apmērā, sasniedzot 14% no kopējā ES fondu finansējuma. Lielākais progress vērojams pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas, vides aizsardzības, kā arī izglītības jomas projektos.

Līdz 2018. gada 7. martam pabeigti jau 27 projekti par 126,4 miljoniem eiro ES fondu finansējuma, galvenokārt transporta jomā. Kā pozitīvs piemērs minams jau pabeigtais Valmieras pilsētas pašvaldības projekts «Uzņēmējdarbības attīstību veicinošas satiksmes infrastruktūras un inženierkomunikācijas pārbūve Cempu un Paula Valdena ielu industriālo teritoriju attīstībai», kas realizēts 10 mēnešos. No projektā veiktajām investīcijām labumu guvuši 12 komersanti, ir izveidota 61 jauna darba vieta. Projektā veiksmīgi veicināta vides un informācijas pieejamība visām sabiedrības grupām.

Šis gads ES fondu projektu īstenošanā būs īpaši aktīvs visos Latvijas reģionos. Prognozēts, ka 2018. gadā tiks noslēgti jauni līgumi 1,46 miljardu eiro apmērā – lielākais finansējums plānots transporta (499,8 miljoni eiro), tajā skaitā Latvijas Dzelzceļa elektrifikācijas projektam (333,1 miljoni eiro), energoefektivitātes, izglītības un teritoriju revitalizācijas jomās. Privātais sektors jau var novērtēt pieaugušo pakalpojumu, būvdarbu un preču pieprasījumu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Uzņēmums Stats Serviss mainījis nosaukumu uz STATS RENT, turpina izstrādāt rentomāta projektu...

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES...

Lielākā Zviedrijas banka, vērtējot pēc aktīvu apjoma, Svenska Handelsbanken AB, paziņojusi, ka...

Šodien Jēkabpilī AS Virši-A atklās pirmo CNG jeb saspiestās dabasgāzes uzpildes staciju...

Skolēnu ēdināšana kļūst par sociālo uzņēmējdarbību....

Dienas Biznesa lasītāju balsojumā par mīlētāko auto zīmolu ir uzlēkusi jauna zvaigzne –...

No šīs sadaļas
2018. gada 22. februāris plkst. 8:43

Tuvāko gadu laikā Latvijas ekonomika, visdrīzāk, turpinās vienmērīgu izaugsmi,

2018. gada 20. februāris plkst. 9:24

Ieguldot naudu pētniecībā un jaunu materiālu radīšanā, tuvākajos 12 gados, iespējams, viss...

2018. gada 19. februāris plkst. 6:34

Pie Eiropas kohēzijas politikas katla katram gribas tupēt uz celīšiem ar savu bļodiņu rokās.

2018. gada 15. februāris plkst. 8:43

Latvija vēlas saglabāt esošo ES budžeta kopapjomu, bet lai segtu Lielbritānijas izstāšanās...

2018. gada 13. februāris plkst. 14:35

Vislielāko progresu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē uzrāda projekti transporta, vides un...

2018. gada 13. februāris plkst. 10:44

Akcionāru nesaskaņas var kavēt dzelzceļa projekta «Rail Baltica» savlaicīgu pabeigšanu un Eiropas Savienības (ES) finansējuma apgūšanu.

2018. gada 09. februāris plkst. 21:11

Cilvēki kļūst aizvien izdomas bagātāki, lai tikai varētu saņemt ES maksājumus.

2018. gada 01. februāris plkst. 9:28

Lielākā daļa lauksaimnieku paliks bez Eiropas Savienības fondu finansējuma investīcijām.

2018. gada 16. janvāris plkst. 10:51

Madonas novada uzņēmums SIA Pharmeko Lettland, kas specializējies ogu un sēņu iepirkšanā,...

2018. gada 04. janvāris plkst. 8:20

Ventspilī atklāta Latvijā lielākā zivju saldētava, kuras izveidē ieguldīti 2,9 miljoni eiro,...