Jaunākais izdevums

Eiropas Savienība (ES) otrdien prezentēja plānu, lai līdz 2030.gadam četrkāršotu pusvadītāju piegādes Eiropas Savienībā, tādējādi cenšoties mazināt bloka atkarību no Āzijas.

Pusvadītāji galvenokārt tiek ražoti Taivānā, Ķīnā un Dienvidkorejā, bet ES vēlas, lai rūpnīcām un uzņēmumiem blokā būtu lielāka loma šajā nozarē.

Eiropas Komisija (EK) otrdien paziņoja, ka ES Mikroshēmu akts mobilizēs vairāk nekā 43 miljardus eiro valstu un privātās investīcijās, ļaujot ES sasniegt savu ambiciozo mērķi līdz 2030.gadam dubultot bloka tirgus daļu līdz 20%.

ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons aicinājis eiropiešus būt pēc iespējams ambiciozākiem un realizēt līdzīgus plānus kā ASV, kur prezidenta Džo Baidena administrācija lūdz Kongresu apstiprināt 52 miljardu dolāru vērtu plānu.

Šo EK ierosinājumu vēl nepieciešams apstiprināt ES dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam, kurā viedokļi atšķirsies, ņemot vērā tādu rūpniecības valstu kā Vācijas, Francijas un Itālijas ambīcijas, un mazāku valstu iebildumus, kas bažījas par vērtīgu piegāžu tīklu slēgšanu ar Āziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien iepazīstinājusi ar jauno Vienotā tirgus ārkārtas instrumentu (VTĀI), kura mērķis ir turpmāku ārkārtas situāciju gadījumā ES saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti, personu brīvu pārvietošanos un svarīgu preču un pakalpojumu pieejamību, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Lai gan vienotais tirgus ir apliecinājis sevi kā mūsu labākais aktīvs krīzes pārvarēšanā, Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi strukturālus trūkumus, kas kavē ES spēju efektīvi un saskaņoti reaģēt uz ārkārtas situācijām. Vienpusēji pasākumi ir izraisījuši sadrumstalotību, vēl vairāk saasinājuši krīzi un īpaši smagi skāruši mazos un vidējos uzņēmumus.

Iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons norādījis, ka pēdējos gados piedzīvotajās krīzēs smagi strādāts, lai saglabātu netraucētu vienotā tirgus darbību, turētu robežas un piegādes ķēdes atvērtas un nodrošinātu to produktu un pakalpojumu pieejamību, kas mūsu iedzīvotājiem bija vajadzīgi.

"Mums jābūt labāk sagatavotiem, prognozējot nākamo krīzi un reaģējot uz to. Vienotā tirgus ārkārtas instruments nevis paļausies uz tūlītējām, improvizētām darbībām, bet būs strukturāls risinājums, kas nebaltās dienās palīdzēs saglabāt preču un pakalpojumu brīvu apriti un cilvēku brīvu pārvietošanos. VTĀI nodrošinās labāku koordināciju ar dalībvalstīm, palīdzēs novērst un ierobežot potenciālās krīzes ietekmi uz rūpniecību un ekonomiku un nodrošinās Eiropai mehānismus, kas ir mūsu globālajiem partneriem, bet nav mums," uzsvēris Bretons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) līderi piektdienas rītā noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti".ES samits sākās ceturtdien - dienā, kuras rītā Krievija sāka atklātu iebrukumu Ukrainā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar videokonferences starpniecību uzrunāja samita dalībniekus, sakot, ka "viņs nezina, vai spēs ar mums runāt citreiz", pastāstīja Luksemburgas premjers Ksavjē Betels.

EK prezidente sacīja, ka šī sankciju pakete - otrā, kuru šonedēļ ES noteikusi pret Krieviju - "vērsta pret 70% no Krievijas banku tirgus, kā arī pret galvenajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā".

Komentāri

Pievienot komentāru