Latvijā nu jau 12 gadus, kopš 2007. gada, tiek īstenots e-veselības projekts, kam līdz šim iztērēti vairāk nekā 13 miljoni eiro, no tiem lauvas tiesa ir Eiropas Savienības (ES) finansējums.
Pēc vairāk nekā desmit gadu darba sausais atlikums ir pērn sāktā obligātā e-veselības sistēmas lietošana, kas paredz darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu elektronisko apriti.
Naudas atmaksas risks
Jāatgādina, ka e-veselības projektus sāka īstenot iepriekšējā ES fondu plānošanas projektā (2007. līdz 2013. g.) un turpina šajā (2014. līdz 2020. g.). Iepriekšējo periodu projekti (1. un 2. kārta) ir noslēgušies, bet 3. kārtas, kurā paredzēti divi projekti – vadības informācijas sistēmas uzlabojumi un e-veselības sistēmu uzlabojumi –, īstenošanas termiņš ir 2021. gada 4. ceturksnis. Projektu 3. kārtā plānotās izmaksas ir 10 miljoni eiro (pieci miljoni eiro katram projektam). Finansējuma saņēmējs e-veselības projektu ieviešanā ir Nacionālais veselības dienests (NVD). Jāpiebilst, ka 2019. gadā bija jābūt izstrādātai un ieviestai e-nosūtījumu elektroniskajai apritei, taču šobrīd tas ir pieejams tikai ārstniecības personām, kuras izmanto e-veselības portālu. NVD pašlaik ir lūdzis termiņa pagarinājumu, lai varētu turpināt darbu pie e-nosūtījuma pilnveides un to varētu izmantot arī speciālisti, kuri lieto savas iekšējās informācijas sistēmas.
Viena no aktualitātēm saistībā ar apjomīgajiem e veselības projektiem ir izskanējusī ziņa par risku, ka nāksies atmaksāt ES ieguldītos līdzekļus par iepriekšējās projektu kārtās izstrādātajām funkcionalitātēm, jo projekta īstenošanā nav izpildīti visi uzdevumi tiem noteiktajos termiņos un nav sasniegti rezultatīvie rādītāji.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) DB skaidro, ka iepriekšējā plānošanas periodā NVD realizētajos četros e-veselības projektos kopumā par neatbilstoši veiktiem izdevumiem līdz šim atzīti 915,76 tūkst. eiro – šāda summa netika segta no ES fondu līdzekļiem. 586,2 tūkst. eiro, kas bija izmaksāti NVD, oficiāli tika norakstīti – proti, šie izdevumi netika deklarēti apmaksai EK un tika segti no valsts budžeta līdzekļiem, savukārt 329,56 tūkst. eiro vēl projektu īstenošanas laikā tika ieturēti no iesniegtajiem maksājuma pieprasījumiem (netika izmaksāti ES fondu projektu ietvaros). Abos gadījumos faktiskais izdevumu segšanas avots – valsts budžets.
Visu rakstu lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
