Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” atklājis biroju Jelgavā, radot 130 jaunas darbavietas. Tagad divos reģionālajos birojos – Jelgavā un Rēzeknē – uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas, informē “Bite Latvija”.

Kā norāda Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, kopējais piecu gadu ieguldījums algās, darbinieku labumos un infrastruktūrā abos reģiona birojos pārsniegs 33 miljonus eiro. Tas būs nozīmīgs stimuls vietējai ekonomikai, jo būtiska šīs summas daļa paliks reģionā.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts “Bite Latvija” birojs Rēzeknē, radot 150 jaunas darbavietas. Turpinot paplašināt savu klātbūtni Latvijas reģionos, uzņēmums atvēris biroju arī Jelgavā. Īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi veicinot reģionu darba tirgus attīstību un ekonomisko izaugsmi.

“Man ir gandarījums, ka, paplašinot uzņēmuma darbību reģionos, mēs ne tikai veicinām Bites izaugsmi, bet arī nosakām jaunus standartus vietējā darba tirgū un sekmējam ekonomisko attīstību. Atverot birojus Rēzeknē un Jelgavā, ir radītas 280 jaunas darbavietas, un kopējais piecu gadu ieguldījums abos reģionos pārsniegs 33 miljonus eiro, stimulējot vietējo ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi, jo būtiska šīs summas daļa tiks reinvestēta reģionā,” uzrunā klātesošajiem biroja atklāšanas pasākumā sacīja „Bite Latvija” ģenerāldirektors Arunas Mickevicius.

Jelgavā, Ganību ielā atklāts pirmais privātā attīstītāja īstenotais zemas īres maksas daudzdzīvokļu nams Latvijā, kas tapis ar Atveseļošanās fonda līdzfinansējumu zemas īres mājokļu programmas ietvaros.

Ēku attīstījis MJL Development grupā ietilpstošs uzņēmums SIA Jelgavas Īres Nami, un tajā izbūvēti 58 moderni, energoefektīvi un pilnībā aprīkoti īres dzīvokļi.

Jelgavas projekts iezīmē pirmo veiksmīgi īstenoto privātā sektora dalības piemēru valsts zemas īres mājokļu programmā.

Tas apliecina, ka sadarbība starp valsti, pašvaldībām un privātajiem attīstītājiem spēj sniegt reālus risinājumus mājokļu pieejamības problēmai, radot ilgtspējīgu, kvalitatīvu un ekonomiski pieejamu dzīvojamo fondu Latvijas iedzīvotājiem.

Šis projekts ir nozīmīgs arī reģionālās attīstības kontekstā - pieejami īres mājokļi kļūst par būtisku priekšnosacījumu jaunu darba vietu radīšanai un iedzīvotāju piesaistei, kas ir svarīgi gan ekonomikai, gan valsts drošībai.

Saskaņā ar Pasaules ekonomikas foruma 2024. gada datiem, viena no galvenajām uzņēmumu vadītāju bažām ir darbaspēka trūkums, to atzīstot par nozīmīgu draudu darba tirgum un biznesa videi tuvākajos gados.

Vienlaikus Eiropā, kur darbaspēka trūkums ierindojas pirmajā vietā, uzņēmumi, kas paplašinās darbību reģionos, piekļūs līdz šim neieraudzītiem talantiem. Arī “Bite Latvija” pieņēma stratēģisku lēmumu attīstīties reģionos, pērn atklājot biroju Rēzeknē un uzsākot komplektēt komandu Jelgavā. Kāpēc smelties reģionu darbaspēka potenciālā un kā tas var mainīt darba tirgus dinamiku Latvijā?

Ja paraudzīsimies uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, cilvēkkapitālam ir izšķiroša loma. Uzņēmumi meklē talantus, jo tie ir pamats veiksmīgai biznesa attīstībai. Tiesa, talantu atlasē jau gadiem esam saskārušies ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, kvalificēta darbaspēka trūkumu un sīvu konkurenci par tā dēvētajiem “starta pozīciju” darbiniekiem. Turklāt tas nav izaicinājums tikai telekomunikāciju nozarē, līdzīgas rūpes ir arī viesmīlības, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, mazumtirgotājiem, IKT jomas pakalpojumu sniedzējiem u.c. nozaru spēlētājiem.

Jelgavā atklāts jaunākais Škoda dīleris Latvijā, informē uzņēmums.

Jaunais autosalons un serviss atrodas Jelgavā, Dobeles šosejā. Auto salona platība ir 300 kvadrātmetri, kur izvietoti 6 jaunākie Škoda modeļi, pieejams arī 240 kvadrātmetru serviss ar pieciem pacēlājiem. Otrajā stāvā ir biroja telpas, kas apvienotas ar koplietošanas biroja iespējām. Jaunais dīleris Jelgavā sākotnēji ir radījis 10 darbavietas un nākotnē, paplašinot pakalpojumu klāstu, iecerēts piesaistīt vēl vairāk nozares profesionāļu.

“Redzot Škoda zīmola attīstību un izaugsmi pēdējos gados, saskatījām iespējas arī Zemgalē,” uzsver Raivis Ansviesulis, dīlera Absolut Auto MITAU valdes loceklis. “Mums ir patiess prieks iekļauties Škoda dīleru tīklā, uzlabojot tā pieejamību, un stiprināt zīmolu reģionā," skaidro Ansviesulis. Pasākuma laikā Absolut Auto MITAU arī izziņoja par sadarbības uzsākšanu ar Hokeja klubu Zemgale/ LBTU.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 28.februārī atklās biroju Jelgavā, Dobeles šosejā 2, radot 130 jaunas darbavietas. Līdzās "Bite Latvija" Rēzeknes birojam tas kļūs par otru uzņēmuma reģionālo klientu apkalpošanas centru, veicinot ne tikai uzņēmuma izaugsmi, bet arī būtiski stimulējot vietējo ekonomiku.

Pagājušā gada rudenī tika atklāts "Bite Latvija" reģionālais birojs Rēzeknē ar 150 jaunām darbavietām. Savukārt, turpinot stiprināt un paplašināt uzņēmuma klātbūtni Latvijas reģionos, februāra beigās plānots oficiāli atklāt jaunu biroju Jelgavā. Kopumā, īstenojot šīs abas iniciatīvas, uzņēmums nodrošina 280 jaunas darbavietas ārpus Rīgas, tādējādi reģionos sniedzot būtisku ieguldījumu darba tirgū un stimulējot ekonomisko izaugsmi.

"Pērn Bite uzsāka stratēģisku paplašināšanos reģionos, atklājot biroju Rēzeknē, kas sekmēja nodarbinātību un ekonomisko aktivitāti šajā pilsētā. Jelgavas biroja atklāšana ir vēl viens svarīgs solis, kas rada jaunas darbavietas un veicina uzņēmējdarbības attīstību arī šajā reģionā. Tā rezultātā tiek samazināts slogs uz sociālās palīdzības sistēmu, palielināti nodokļu ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī tiek veicinātas vietējo cilvēku nodarbinātības iespējas," norāda Arunas Mickevicius, "Bite Latvija" ģenerāldirektors.

Sērijveida dzīvokļu cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri pieauga Jelgavā, Ogrē, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Ogrē 2025. gada novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7%, dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējai cenai sasniedzot 882 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē novembrī bija par 4% augstākas nekā 2025. gada sākumā.

Kauguros, Jūrmalā, novembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7%, un vidējā cena novembrī sasniedza 827 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2025. gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros bija par 5% augstākas.

Arī Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas novembrī palielinājās par 0,7%, viena kvadrātmetra vidējai cenai pieaugot līdz 847 eiro par kvadrātmetru. Novembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 2% augstākas nekā gada sākumā.

Investējot 500 000 eiro, auto dīleru tīkls “Moller Auto” atvēris servisu un lietoto auto tirdzniecības centru Zemgalē - Jelgavā.

Jaunajā dīlera centrā papildus lietotu auto iegādei, kā arī auto servisa pakalpojumiem, ir pieejami arī auto mazgāšanas, auto abonēšanas servisa “Moller Go”, auto līzinga un “Moller Auto Insurance Services” apdrošināšanas pakalpojumi.

“Moller Auto” jaunais lietoto auto tirdzniecības centrs un serviss ir iekārtots divos stāvos ar ēkas kopējo platību 747 m2, savukārt zemes kopējā platība ir 2479 m2.

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, stāsta, ka paplašināšanās Jelgavā ir likumsakarīgs solis uzņēmuma tīkla un “vienas pieturas” dīleru koncepta attīstībā arī lietotu auto segmentā.

“Attīstot darbību Zemgalē, mēs vēlāmies būt pieejamāki saviem klientiem reģionos. Tāpat Jelgava ir viena no lielākajām un attīstītākajām Latvijas pilsētām, bet šobrīd ar ļoti šauru servisu un kvalitatīvu lietotu auto piedāvājumu. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām ir ļoti liels īpatsvars auto servisu, kas darbojas tā dēvētajā “pelēkajā” zonā, tāpēc, atverot jaunu servisu šajā Latvijas pusē, mēs sniedzam klientiem plašākas iespējas saņemt kvalitatīvus un drošus auto servisa un apkopes pakalpojumus. Turklāt tos veiks pieredzējuši un augsti kvalificēti meistari atbilstoši ražotāju standartiem, kā arī izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. Šis būs viens no inovatīvākajiem auto servisiem Zemgalē, un klientiem vairs nebūs jāmēro ceļš līdz Rīgai, lai saņemtu kvalitatīvus auto servisa pakalpojumus,” uzsver I. Gerkena.

Ekonomikas ministrija atklājusi pirmo pastāvīgo pārstāvniecību, kuras mērķis būs veicināt ciešāku sadarbību ar Zemgales reģiona uzņēmējiem, stiprināt reģionālo attīstību un sekmēt investīciju piesaisti.

Ekonomikas ministrija ir pirmā, kas izveidojusi reģionālo pārstāvniecību.

„Reģionu ekonomiskā izaugsme ir valsts kopējās labklājības pamats. Zemgales reģionā ir ievērojams potenciāls – gan darbaspēka, gan inovāciju, gan ražošanas attīstības ziņā. Ar šādas pārstāvniecības izveidi mēs ne tikai simboliski, bet arī praktiski nostiprinām Ekonomikas ministrijas klātbūtni reģionos. Mūsu stratēģija paredz būt tur, kur ir uzņēmēji, kur veidojas idejas un kur top Latvijas ekonomikas nākotne,” atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Pārstāvniecības darbība balstīta uz mērķtiecīgu un ilgtermiņā vērstu pieeju reģionālās ekonomikas stiprināšanai. Tā nodrošinās efektīvāku valsts atbalsta instrumentu pieejamību uzņēmējiem reģionā, veicinot ciešāku dialogu starp valsts pārvaldi un biznesa vidi. Ar pārstāvniecības starpniecību uzņēmēji varēs operatīvāk risināt aktuālus jautājumus un saņemt koordinētu atbalstu no ministrijas, tādējādi uzlabojot lēmumu pieņemšanas dinamiku. Vienlaikus tiks stiprināts Zemgales ekonomiskais potenciāls, mērķtiecīgi attīstot sadarbības formas, kas ļauj gan piesaistīt jaunus ieguldījumus, gan radīt izaugsmes iespējas vietējiem uzņēmumiem.

Latvijā šogad pirmajos divos mēnešos reģistrēti kopumā 1814 jauni uzņēmumi, kas ir par 12% jeb 195 uzņēmumiem vairāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Tostarp februārī reģistrēti 888 jauni uzņēmumi, kas ir par 38 uzņēmumiem mazāk nekā šogad janvārī un par 15 vairāk nekā pērnā gada februārī. Februārī Latvijā likvidēti 782 uzņēmumi.

Jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedza 28,98 miljonus eiro. No visiem aizvadītā mēneša jaunajiem uzņēmumiem 88,74% ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, vēl 9,23% veido individuālie komersanti.

"Lursoft" dati rāda, ka februārī reģistrētas arī sešas jaunas zemnieku saimniecības, piecas pilnsabiedrības, četras ārvalsts komersantu filiāles, kā arī pa vienai akciju sabiedrībai, kooperatīvai sabiedrībai un komandītsabiedrībai.

"Lursoft" izpētījis, ka 45,27% no visiem jaunajiem uzņēmumiem februārī reģistrēti Rīgā, taču, raugoties pēc pamatkapitāla apjoma, līdere aizvadītajā mēnesī bijusi SIA "SaintR Grupa" no Jelgavas, kuras pamatkapitālā Eva Melbārde ieguldījusi 13,23 miljonus eiro. Uzņēmējai pieder arī puse SIA "Hotel Jelgava" kapitāldaļu, kā arī būvniecības nozarē strādājošais SIA "Kulk", kas 2023.gadā apgrozīja gandrīz 11 miljonus eiro un nopelnīja 1,1 miljonus eiro.

Luminor banka ir piešķīrusi finansējumu 2,78 miljonu eiro apmērā nekustamo īpašumu attīstītājam MJL Development, lai atbalstītu jauna daudzdzīvokļu mājas projekta "Meira Garden" būvniecību līdzās Mežaparkam, Mores ielā.

Projekts papildinās Rīgas mājokļu fondu, piedāvājot mūsdienīgas un ilgtspējīgas mājvietas vairāk nekā 30 mājsaimniecībām. Trīsstāvu ēkā būs pieejami 24 divistabu un 12 trīsistabu dzīvokļi ar balkoniem, kuru platība nepārsniedz 9 kvadrātmetrus.

Ēka tiek būvēta, izmantojot koka karkasa modulārās konstrukcijas, kas Skandināvijā tiek izmantotas jau daudzu gadu desmitus, bet ir salīdzinoši jauna pieeja daudzdzīvokļu ēku attīstības nozarē Latvijā, tomēr tas kļūst arvien biežāk izmantots risinājums visā Eiropā. Šāda pieeja nodrošina ne tikai ievērojami īsāku būvniecības laiku un precīzu budžeta kontroli, bet arī nemainīgi augstu kvalitāti neatkarīgi no laikapstākļiem.

Rietumu Banka ir piešķīrusi finansējumu 40 miljonu eiro apmērā Latvijas uzņēmumam SIA "ASNS Ingredient" zirņu proteīna izolāta rūpnīcas izveidei Jelgavā.

Finansējums paredzēts rūpnīcas ēku būvniecībai un nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu iegādei, lai sekmētu šī augsti eksportspējīga produkta ražošanu. Kopējās investīcijas projektā sasniegs 114 miljonus eiro.

Jaunā rūpnīca būs viena no modernākajām Eiropā, kas specializējas zirņu proteīna izolāta ražošanā. Tas ir vērtīgs augu valsts proteīns – gaļas un piena aizvietotājs jeb alternatīvo olbaltumvielu avots, pēc kuriem pieprasījums globālajā mērogā strauji pieaug.

25.aprīlī Jelgavā norisinājās svinīgs pasākums, kas tika veltīts rūpnīcas būvniecībai. Tajā piedalījās Zemkopības un Ekonomikas ministrijas, ALTUM, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Jelgavas pašvaldības pārstāvji, kā arī uzņēmēji un projekta partneri no Latvijas un Vācijas.

Pagājušā gada decembrī augušas sērijveida dzīvokļu cenas Jelgavā, Salaspilī un Kauguros, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.

Kauguros, Jūrmalā, decembrī sērijveida dzīvokļu cenas palielinājās par 0,7% un vidējā cena sasniedza 788 eiro par kvadrātmetru. Kopš 2024.gada sākuma dzīvokļu cenas Kauguros decembrī bija augstākas par 4%.

Arī Salaspilī sērijveida dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3%, sasniedzot 830 eiro par kvadrātmetru. Decembrī sērijveida dzīvokļu cenas Salaspilī bija par 1% zemākas nekā 2024.gada sākumā.

Jelgavā dzīvokļu cenas decembrī palielinājās par 0,3% un vidējā cena pieauga līdz 743 eiro par kvadrātmetru. Jelgavā sērijveida dzīvokļu cenas decembrī bija par 4% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

Savukārt Ogrē cenas decembrī nemainījās un dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena bija 848 eiro par kvadrātmetru. Dzīvokļu cenas Ogrē 2024.gada decembrī bija par 2% augstākas nekā 2024.gada sākumā.

2025.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 857 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

No tiem 63% bija darbspējas vecumā. 15,1% bija bērnu vecumā līdz 14 gadiem. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars ir starp iedzīvotājiem Rīgas reģionā - 15,7%. Migrācijas dati rāda, ka turpina pieaugt iedzīvotāju skaits Pierīgā. Savukārt 72,9% iebraucēju Latvijā bija remigranti. Pieaug latviešu īpatsvars mūsu valstī, palielinās arī pilsoņu skaits.

"No šā gada Latvijas iedzīvotāju skaita novērtēšanā CSP izmanto jaunu, Eiropas līmenī unikālu metodi, kas balstās uz administratīvajiem datiem un personu "dzīvības pazīmēm". Tā ļauj precīzāk noteikt iedzīvotāju statusu valstī, netērējot budžetu dārgiem un laikietilpīgiem klasiskajiem tautas skaitīšanas paņēmieniem. Jaunā pieeja arī būtiski mazina administratīvo slogu respondentiem un ļauj detalizētus datus iegūt katru gadu, nevis reizi desmit gados.

Latvijā šogad janvārī reģistrēti 979 jauni uzņēmumi, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2025. gada janvārī, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

"Lursoft" informē, ka tas ir augstākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits janvārī pēdējo gadu laikā. Vienlaikus gada pirmajā mēnesī likvidēti 449 uzņēmumi.

"Lursoft" izpētījis, ka jaunreģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls šī gada janvārī sasniedzis 5,3 miljonus eiro, tostarp vienam uzņēmumam - SIA "Mazmežotnes muiža" - pamatkapitāls pārsniedza vienu miljonu eiro. Šī uzņēmuma dibinātājs ir SIA "Viesturu rapsis" un zemnieku saimniecības "Sējas" īpašnieks Āris Burkāns.

Arī otrs lielākais jaunais uzņēmums janvārī reģistrēts ārpus galvaspilsētas. Tas ir SIA "VMG auto" Jelgavā, kura pamatkapitālā SIA "Anru Motors" ieguldījis 602 800 eiro. "Lursoft" izpētījis, ka "Anru Motors" 2024. gadā strādāja ar 1,32 miljonu eiro apgrozījumu un 1220 eiro peļņu. Uzņēmumam šobrīd ir reģistrētas aktīvas divas struktūrvienības - auto veikals un serviss, kā arī auto centrs Jelgavā. Pieejamie dati rāda, ka 2025. gada ceturtajā ceturksnī uzņēmumā bija nodarbināti 30 darbinieki.

Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes pagrabstāvā, ieguldot vairāk nekā 120 000 eiro, izveidota pilnībā aprīkota patvertne ar nepieciešamības gadījumā izvietot līdz pat 220 cilvēkiem.

Tajā ir autonoma elektroapgādes un ventilācijas sistēma, kā arī ūdens rezervuāri. Telpu iekārtošanai izmantotas koncernā “Latvijas Finieris” ražotās modulārās mēbeles, kas radītas speciāli šādiem vai līdzīga tipa objektiem.

Krīzes situācijās, militārās operācijās vai civilās aizsardzības scenārijos infrastruktūra jāspēj izvietot ātri, droši un pārdomāti. “LITUA” ir no bērza saplākšņa izgatavota, modulāra, saliekama mēbeļu kolekcija, kas radīta tieši šādiem mērķiem.

“Tās nav parastas mēbeles. “LITUA” ir mobila, funkcionāla un ilgi kalpojoša infrastruktūras sistēma, kas paredzēta militārajām lauka nometnēm, kazarmām, mobilajām bāzēm, lauka slimnīcām, humanitārās palīdzības izmitināšanas centriem un patvertnēm. Šie risinājumi ļauj īsā laikā izveidot dzīvošanai un darbam piemērotu vidi tur, kur līdz šim tās nav bijis. Mēbeļu sistēma ir praktisks, pārdomāts un stratēģiski nozīmīgs risinājums aizsardzības un civilās aizsardzības vajadzībām, tā nodrošina pamata komfortu un funkcionalitāti situācijās, kur stabilitāte un ātra rīcība ir izšķiroša,” stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Māris Būmanis.

Elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs "Bite Latvija" 20 gadu pastāvēšanas laikā šogad darbinieku papildu labumu programmās investēs līdz šim lielāko – trīs miljonus eiro – summu, kas ir par 10 % vairāk nekā pērn. Lielākā investīciju daļa tiks novirzīta veselības apdrošināšanai, iemaksām 3. pensiju līmenī un citām ilgtermiņa labbūtības iniciatīvām.

Kā norāda Endija Kaševska, "Bite Latvija" Klimata kontroles vadītāja, konkurētspējīgs “labumu grozs” ir viens no galvenajiem faktoriem, izvēloties darba vietu, tāpēc papildus draudzīgai un atvērtai darba videi, uzņēmumam ir būtiska darbinieku apmierinātība ar piedāvātajiem labumiem, kas atbilst viņu vajadzībām. Šo pieeju uzņēmums ievēro arī jaunajos birojos Jelgavā un Rēzeknē, kur kopumā strādā ap 280 darbinieku.

“Atverot divus reģionālos birojus īpašu uzmanību pievērsām jaunajiem kolēģiem un viņu vajadzībām reģionos. Piemēram, Rīgas birojā jau vairākus gadus jūlijā tiek organizēta bērnu pieskatīšana jeb Bites bērnudārzs, tāpat birojā kolēģiem ir pieejamas ārstnieciskās vingrošanas nodarbības. Līdzīga veida iniciatīvas tiks īstenotas arī Rēzeknē un Jelgavā, lai kolēģiem sniegtu vienādu pieeju labbūtības veicināšanā. Šīs aktivitātes ir tikai daļa no plašāka ieguldījumu plāna, kas vērsts uz reģionu attīstību," stāsta E. Kaševska.

Saistībā ar grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" fosilo degvielu cenas pieaugs, bet tās augs visā Eiropas Savienībā (ES) un valstis izmaksas varēs mazināt, palielinot vietējo energoresursu apjomu un mazinot fosilās degvielas patēriņu, aģentūrai LETA pauda Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Zane Leimane.

Saeimā 9. oktobrī valdošā koalīcija pārvarēja opozīcijas vairākas nedēļas ilgušo pretestību un pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

KEM apgalvoja, ka grozījumu pieņemšana esot nepieciešama, lai Latvijai nenāktos maksāt ap 300 miljonu eiro soda naudas par Eiropas prasību nepildīšanu, savukārt opozīcija dažādos savos informācijas izplatīšanas kanālos, tostarp sociālajos tīklos, uzsver, ka izmaiņas rezultēsies ar ļoti būtisku degvielas cenu pieaugumu, kura apjoma aplēses gan variē - sākot no pieauguma par 26 centiem litrā līdz pat pieaugumam par 40 centiem litrā.

Latvija ir ļoti laba vide, kur ražot mājas. Tas, ko vadošie kokapstrādes uzņēmumi dara, ir apsveicami. Jo vairāk mēs pievienojam vērtību kokam, jo labāk. Arī es vēlos iet tajā virzienā, lai pēc iespējas vairāk izmantotu kokmateriālu, ražotu mājas un eksportētu tās visā pasaulē, saka koka māju ražošanas uzņēmuma MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Uzņēmums MyCabin dibināts 2020.gadā, bet savu darbību uzsāka 2021.gadā. Pirmais posms attīstībā bija trīs dažādu demo māju būvēšana. “Lielākā veiksme bija tā, ka mums bija produkts, kuru varējām parādīt, klients varēja to apskatīt un iegādāties. Pirmajā gadā mēs pārdevām 17 mājas, un sākās ceļš, kā saražot kvalitatīvu produktu. Zīmīgi, ka neesmu no nozares, jo pirms trim gadiem pats vēlējos nopirkt brīvdienu māju un sapratu, ka šis tirgus ir sliktā stāvoklī. Nav ražotāja, kas var pateikt konkrētu cenu par produktu, kur var paskatīties demo māju, lielākoties viss ir bez PVN, slēptās izmaksas. Es sapratu, ka tā ir brīva niša,” stāsta MyCabin dibinātājs un vadītājs Ģirts Draugs.

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Jelgavā turpinās īres namu būvniecība Ganību ielā 54 - pirmā māja ir uzbūvēta un šobrīd turpinās iekšdarbi, savukārt otrajam īres namam sākta modulāro konstrukciju uzstādīšana, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldība.

Paralēli teritorijā notiek bruģēšanas un labiekārtošanas darbi. SIA "Jelgavas īres nami" paredz, ka augustā iedzīvotājiem prezentēs demo dzīvokli, rīkojot Atvērto durvju dienu. Iedzīvotāji, kuri atbilst nosacījumiem un vēlas īrēt dzīvokļus šajos namos, jau šobrīd aktīvi reģistrējas Jelgavas pašvaldības īres dzīvokļu reģistrā - līdz šim reģistrēti 96 iesniegumi.

SIA "Jelgavas īres nami" Ganību ielā 54 būvē divas energoefektīvas piecstāvu dzīvojamās mājas. Katrā ēkā būs 58 dažāda izmēra dzīvokļi ar pilnu iekšējo apdari un santehniku, kā arī virtuves mēbelēm un iekārtām. Īres māju būvniecībā tiek izmantota mūsdienīga tehnoloģija - tās tiek montētas no gatavām modulārajām konstrukcijām, kas tiek ražotas tepat Latvijā - Tukumā.

Šogad rudens atvērto durvju dienas maratons jaunajos projektos, ko sadarbībā ar nekustamā īpašuma attīstītājiem organizē sludinājumu portāls “City24.lv”, notiks 27. septembrī. Jaunas un mūsdienīgas dzīvojamās ēkas vērs durvis interesentiem, lai parādītu savus mājīgos dzīvokļus, glītās fasādes un labiekārtotos pagalmus.

Atvērto durvju dienas maratona laikā no plkst.10:00 – 16:00 klientus gaidīs attīstītāji un pārdošanas speciālisti, lai konsultētu par īpašuma iegādes jautājumiem, kā arī klātienē parādītu jaunos dzīvokļus un to priekšrocības. Tāpat dažos no projektiem sagatavoti arī īpaši izdevīgi piedāvājumi dzīvokļu iegādei.

Lai vairāk uzzinātu par katra projekta piedāvājumu un reģistrētu savu apmeklējuma laiku, aicinām apmeklēt kampaņas mājaslapu: https://www.city24.lv/atverto-durvju-dienas.

Šoreiz atvērto durvju dienā piedalīsies: ”Vide Ādaži” (Ādaži), “Tērbatas dārzs” (Centrs), “Lucavsala” (Lucavsala), “Kaivas kvartāls 2” (Rīgas Dreiliņi), “Zelta Ozols” (Teika), “Ezerjugla” (Jugla), “Nīcgales Spāres” (Dārzciems), “Baznīcas iela 5” (Centrs), “Parka kvartāls” (Ziepniekkalns), “Cukura iela 29” (Jelgava), “Jersikas nams” (Latgales priekšpilsēta), “Matīsa iela 63” (Centrs).

Turpinot tīkla infrastruktūras attīstību, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” šogad tīkla pilnveidošanā investēs aptuveni 20 miljonus eiro, tostarp sākot piedāvāt 5G+ internetu mājsaimniecībām un biznesam.

Kā informē Arunas Mickevicius, “Bite Latvija” ģenerāldirektors, šogad uzņēmums turpinās attīstīt tīkla infrastruktūru gan Rīgā, gan reģionos, kā arī uz galvenajiem autoceļiem, līdz gada beigām 5G pieejamību nodrošinot 85 % Latvijas iedzīvotāju.

Līdzās ātrgaitas interneta risinājumiem mājai un birojam, kā arī 5G un 5G+ iespējām, šogad “Bite Latvija” turpinās attīstīt arī “triple play” pakalpojumu grozu, piedāvājot balss, mobilā un optiskā interneta pakalpojumus, augstas izšķirtspējas mājas TV pakalpojumus. Savukārt biznesa klientiem – integrētus IKT pakalpojumus, piemēram, mākoņpakalpojumus, datu centra pakalpojumus, kiberdrošības risinājumus un citus.

Inovatīva uztura uzņēmums ASNS Ingredient būvē zirņu proteīna ražotni Jelgavā, Latvijā, par kuras enerģiju gādās Adven nodrošinātais atjaunojamais tvaiks.

Adven šis ir pirmais rūpnieciskais projekts Latvijā un lielākais, ko uzņēmums ir īstenojis Baltijā. Kopējais ieguldījums rūpnīcā ir 130 miljoni eiro, kas ir lielākais privātais ieguldījums rūpniecībā Latvijā vairāk nekā desmit gadu laikā.

ASNS Ingredient ir kopuzņēmums, kas pieder LATRAPS, lielākajai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Baltijā, un Pfeifer & Langen Group, vienam no Eiropas vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas specializējas cukura un saistīto produktu ražošanā. Uzņēmuma nosaukums latviešu valodā “asns”, atspoguļo tā misiju atbalstīt vietējos lauksaimniekus, vienlaikus izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus augu izcelsmes risinājumus.

Jelgavā Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un Attīstības finanšu institūciju Altum (ALTUM) atklāja Lielo investīciju programmas jauno atlases kārtu.

Šī programma, kuras finansējums sasniedz 67 miljonus eiro, paredzēta nozīmīgu investīciju projektu realizācijai ar valsts atbalsta apjomu līdz 10 miljoniem eiro vienam projektam.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Latvijai ir nepieciešami lieli, stratēģiski nozīmīgi investīciju projekti, kuri attīsta eksportu un nodrošina jaunas labi apmaksātas darba vietas. Lielo investīciju programma ir viens no efektīvākajiem instrumentiem, kas nodrošina šādu attīstību. Katrs šīs programmas ieguldītais eiro nes vismaz trīskāršu atdevi eksportā, nodrošinot papildu ieņēmumus valsts budžetā. Līdz šim programmas trīs kārtās noslēgti jau 23 līgumi par kopējo atbalsta apjomu 153 miljoni eiro”.

Jelgavā, Miera ielā, atklāta jauna “Circle K” degvielas uzpildes stacija (DUS Jelgava 4), kuras izbūvē investēti 2,5 miljoni eiro, informē uzņēmums.

Projekts ietvēra ne tikai moderna DUS veikala un stacijas infrastruktūras izbūvi, bet arī apkārtējās teritorijas labiekārtošanu, gājēju ietves izbūvi un vides prasībām atbilstošu risinājumu ieviešanu.

“Jaunā stacija atrodas ceļā no Rīgas uz Jelgavu un Lietuvu, un tā ir jau 85. “Circle K” ērtas iepirkšanās pieturvieta Latvijā. Arī turpmāk plānojam attīstīt staciju tīklu un modernizēt veikalu konceptu, lai autovadītājiem kļūtu vēl pieejamāki un piedāvātu arvien plašāku pakalpojumu klāstu. Turpināsim ieguldīt, lai uzlabotu savus pakalpojumus un atbalstītu vietējo reģionu attīstību,” stāsta Viesturs Astičs, “Circle K” Baltijas nekustamo īpašumu un tīkla attīstības direktors.