Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, atbalstīja Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Kā izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotās tiesību akta projekta anotācijas, Latvijas nacionālās sankcijas varētu attiecināt arī uz Krievijas uzņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem.

Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

ĀM norāda, ka līdz šim Latvijā tika piemērotas ANO Drošības padomes un Eiropas Savienības (ES) sankcijas, taču ES sankciju noteikšanas process dažkārt var būt laikietilpīgs. ĀM ieskatā, tas var radīt riskus Latvijas drošībai, tādēļ jāparedz iespēja lemt par sankcijām arī nacionālā līmenī.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Latvija sankciju izpildes sistēma ir efektīva, bet ir šaubas, vai tā ir tikpat efektīva citviet Eiropā, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs atzīmēja, ka sankciju režīms darbojas jau ilgāku laiku, bet patlaban vienotā aliansē pret to ir bloķējušās Irāna, Ziemeļkoreja un Krievija, jo karā Ukrainā tiek izmantoti irāņu droni un Ziemeļkorejas karavīri.

Prakse liecina, ka sankcijas vienas pašas nespēj mainīt valsts uzvedību, bet spēj ietekmēt valsts spējas veikt aktīvu karadarbību, vērtēja FID pārstāvis.

Runājot par priekšnoteikumiem, lai sankcijas darbotos, Iļjenkovs norādīja, ka sankcijas jāvērš vispirms sektorā, kur tās ir vissāpīgākās. Krievijas gadījumā tas esot - "sist pa enerģētikas tirgu", jo Krievijas loma starptautiskajā naftas produktu tirgū arvien ir būtiska.

FID priekšnieka vietnieks vērsa uzmanību, ka ne visas valstis piekrīt Rietumvalstu noteiktajām sankcijām. Lai sankcijas būtu efektīvas, tām jābūt globālām, piemēram, ANO ir noteikusi sankcijas pret Ziemeļkoreju.

Latvija piekritusi izslēgt no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta Krievijas miljardieri, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātāju Mihailu Fridmanu, bet nepiekrita sankciju atcelšanai pret Latvijas pilsoni Pjotru Avenu, ziņo Leta.

Latvija lēmusi iestāties pret Avenu, kurš ne tikai ir izpildījis visus kritērijus, lai sankcijas pret viņu tiktu atceltas, bet arī bijis klātesošs Latvijas notikumos, kas nekādā ziņā nav bijušas saistītas ar Krieviju. Avens pēc kara aktīvi nodarbojies ar labdarības aktivitātēm, ir pārcēlies uz Latviju ar ģimeni un izteicis vēlmi investēt Latvijā savus līdzekļus.

Leta vēsta, ka Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES.

Gadījumā, ja iepriekš noteiktās sankcijas pret Fridmanu tiks atceltas, tas neietekmēs Eiropas Savienības Tiesā (EST) esošo tiesvedību, kurā aktīvi iesaistījusies Latvija, jo lietā apstrīdētas sankcijas skar konkrētu periodu, nevis sankcijas kopumā, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvija izvērtēs Polijas noteiktās sankcijas veikalu tīkla "Mere" īpašniekiem, 9.maijā ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Latvijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte sacīja, ka Latvija iepazīstas ar Polijas lēmumu un vērtēs atbilstošās darbības.

Latvijas ieskatā visefektīvākais ir Eiropas Savienības (ES) sankciju mehānisms, kas ir saistošs visām valstīm.

"Mēs iestājamies par ļoti stingrām sankcijām pret Krievijas sāktā kara atbalstītājiem, un nepārtraukti notiek darbs pie sankciju priekšlikumiem," teica Eglīte.

Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs raidījumam skaidroja, ka patlaban "Mere" Latvijā var strādāt legāli, jo sankcijas pret veikalu tīkla īpašniekiem ir noteikušas konkrētas valstis. Sankcijas noteikusi Polija un arī Ukraina, bet šie likumi darbojas šo valstu teritorijā un Latvijā šīs sankcijas nav jāievēro.

Gluži ar šādu jautājumu klājā nāca LTV raidījums De Facto šā gada 1. decembrī, kurā konstatēts, ka Lielbritānija noteikusi sankcijas Aivaram Lembergam un Līgai Lembergai, un tālāk šķetina visādas iespējas, kas tagad notiks.

Lembergu ģimene plašākā mērogā vēl aizvien ir bagātāko Latvijas ģimeņu sarakstā, liecina izdevums Miljonārs, un tas arī nosaka iespējamās sekas.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Lembergu ģimene - bagātāko sarakstā

Izdevums Miljonārs vēl aizvien Lembergu ģimeni min Latvijas bagātāko ģimeņu sarakstā, kur pieminētas arī viņu oficiālās īpašumu daļas dažādos uzņēmumos. Pie Lembergu ģimenes izdevums pieskaita tikai uzvārda nesējus – Anriju Lembergu, Līgu Lembergu un pašu Aivaru Lembergu. Jāteic, ka ģimenes īpašumi Latvijā ir krietni sarukuši un dalība uzņēmumos gadu gaitā tāpat. Līgai Lembergai piederošajam uzņēmumam SIA Osmium Holdings pašu kapitāls ir negatīvs. No īpašumu struktūras izmaiņām redzams, ka ģimene lielu daļu līdzekļu pārcēlusi ārpus Latvijas.

Jānis Austriņš, Līgas Lembergas vīrs, pagaidām pie ģimenes atklāti netiek pieskaitīts - nedz De Facto, nedz izdevumā Miljonārs, nedz arī Lielbritānijas sankciju sarakstos.

Tomēr nevar noliegt, ka, lai arī Austriņš nav uzvārdā Lembergs, saikne ar ģimeni ir nepārprotama un neņemt vērā viņu kā ģimenes daļu nav iespējams. Tas, visticamāk, var notikt jau visai drīz darījumu aprindās, kad uzņēmēji novērtēs sadarbības riskus.

Raksta pielikumā grafikā varat skatīt visu ģimenes locekļu uzņēmumu zirnekļus pirmajā stadijā. Proti, netiek norādīti meitas uzņēmumi, mazmeitas un tālāki atvasinājumi.

Austriņš - patiesā labuma guvēju TOPā

Izdevuma Miljonārs patiesā labuma guvēju TOP-ā Jānis Austriņš ir vienīgais no Lembergu ģimenes, kurai viņš nepieder vien pēc uzvārda. Uzņēmumu kopskaits Latvijā, kuros Austriņš reģistrēts kā patiesā labuma guvējs, – 10. Šo uzņēmumu kopējā peļņa ir 9,8 miljoni eiro, bet apgrozījums veido aptuveni 214 miljonus eiro.

Aivars Lembergs ir dalībnieks deviņās organizācijās, no kurām četras ir sabiedriska rakstura, piemēram, partija Latvijai un Ventspilij. Ieņēmumi no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir nepietiekami, lai iekļūtu patiesā labuma guvēju TOP-ā izdevumā Miljonārs. Līdzīgi arī Līgai Lembergai dalība ir tikai trīs Latvijas uzņēmumos, no kuriem būtiskākais SIA Osmium Holdings.

Anrija Lemberga pieminēšana šajā Lielbritānijas noteikto sankciju lietā ir vien saistīta ar piederību ģimenei, jo viņam šobrīd sankcijas no šīs valsts nav noteiktas.

Par Lembergu ģimenes īpašumiem ārvalstīs un tieši Lielbritānijas jurisdikcijā ir De Facto norādes, ka “prokuratūras ieskatā, Lembergam (Aivaram) pieder akcijas un patiesā labuma guvēja tiesības padsmitos kompāniju Apvienotajā Karalistē un arī Britu Virdžīnu salās, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija”. Tā min De Facto avots.

Ietekme būs netieša

Patiesā Lielbritānijas sankciju ietekme uz visiem ģimenes locekļiem, kā arī uz sankcionētajiem būs netieša. Proti, šīs sankcijas rada nopietnu reputācijas risku visai ģimenei, bet sankcionētajiem locekļiem var tikt apgrūtinātas bankas operācijas. Lai arī lielākās Latvijas bankas pakļaujas Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, tomēr Lielbritānijas nostāja var ietekmēt banku izvēli apkalpot klientus.

Savukārt no Lielbritānijas nesankcionēto ģimenes locekļu aktivitāti var apgrūtināt biznesa vides attieksme. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ASV jau iepriekš sankcionējusi Aivaru Lembergu, un noteikti uz nesankcionēto ģimenes locekļu pleciem guls tikai nedaudz lielāka nasta nekā iepriekš.

Pats A. Lembergs jau sociālajos tīklos ir paudis savu nostāju, sakot, ka sankcijas viņam uzliktas tādēļ, ka nav nabags. Viņš šo sankciju pamatā saskata Šveices manīgā jurista Rūdolfa Meroni pirkstu. Pilnīgi precīza ir norāde, ka R. Meroni nav valstij nodevis Lemberga krimināllietā arestēto mantu. Viņš videouzsaukumā norāda, ka viņu sankcijas Britu salās neskars, jo nekas tur nepiederot.

Vēl jāpiebilst, ka šogad Lembergs vairs nav AS Ventbunkers patiesā labuma guvējs.

Sankciju jēga

Lielbritānija novembra izskaņā noteica sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, ko varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir arī Aivars Lembergs un viņa meita Līga Lemberga, vēstī LETA.

Lielbritānijas valdības paziņojumā teikts, ka Lembergs ir vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā, proti, Lembergs, būdams Ventspils mērs, ir bijis atbildīgs par nopietnu korupciju vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā kukuļošanas un mantas piesavināšanās veidā.

Savukārt Lemberga meita Līga sekmējusi vai atbalstījusi nopietnu korupciju, kā arī guvusi finansiālu labumu vai ieguvusi jebkādu citu labumu no nopietnas korupcijas, proti, Lemberga meita ir bijusi iesaistīta tēva kukuļņemšanā un piesavināšanā.

Noteiktās sankcijas viņiem ietver aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu.

Lielbritānija ir noteikusi sankcijas pret 30 kuģiem Krievijas "ēnu flotē, kas pārvadājuši milzīgu naftas un naftas produktu daudzumu, paziņoja Lielbritānijas Ārlietu, sadraudzības un attīstības birojs (FCDO)

FCDO norāda, ka šīs ir līdz šim lielākās sankcijas pret Krievijas "ēnu floti".

Birojs vēsta, ka puse šo kuģu pēdējos 12 mēnešos transportējuši naftu un naftas produktu vairāk nekā 4,3 miljardu dolāru apmērā. Tāpat sankcijas noteiktas diviem apdrošināšanas uzņēmumiem.

Par "ēnu floti" tiek dēvēti kuģi, kas apiet Krievijas naftas un naftas produktu tirdzniecībai noteiktās sankcijas.

"Mēs uzraugām 30 Krievijas kuģus. Mēs esam apņēmības pilni nodrošināt, lai gan šie kuģi, gan tie, kas palīdz šiem kuģiem apiet Eiropas un Lielbritānijas sankcijas, cieš," norādīja ārlietu ministrs Deivids Lamijs.

Viņš piebilda, ka nepieciešams apkarot mēģinājumus apiet iepriekš ieviestās sankcijas, kuru mērķis ir novērst, ka Krievija izmanto savus naftas ieņēmumus pret Ukrainu uzsāktā kara finansēšanai.

Ungārija meklē veidu, kā apiet ASV sankcijas pret Krievijas naftas uzņēmumiem, piektdien paziņoja premjerministrs Viktors Orbāns.

ASV trešdien noteica sankcijas divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", kā iemeslu minot Krievijas diktatora Vladimira Putina "atteikšanos izbeigt šo bezjēdzīgo karu" Ukrainā. Šī ir pirmās sankcijas, ko ASV prezidents Donalds Tramps piemērojis Krievijai kopš atgriešanās Baltajā namā šī gada janvārī.

Trampa spertais solis ir paaugstinājis naftas cenas un raisījis satraukumu Ungārijā un Slovākijā, kas ir lielākās Krievijas naftas pircējas Eiropas Savienībā.

Orbāns paziņoja, ka ir apspriedis šīs sankcijas ar Ungārijas naftas un gāzes uzņēmumu MOL. "Mēs strādājam pie tā, kā apiet šīs sankcijas," intervijā valsts radio "Kossuth" paziņoja premjerministrs.

ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs dubultot Krievijai noteiktās sankcijas, lai piespiestu Maskavu izbeigt karu pret Ukrainu, intervijā laikrakstam "New York Post" sacīja Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos Kīts Kellogs.

Krievijai noteiktās sankcijas ekonomiskā spiediena smaguma ziņā desmit ballu skalā šobrīd ir aptuveni trīs ballu līmenī, norādīja Kellogs.

ASV sankcijas, piemēram, tās, kas vērstas pret Krievijas ienesīgo enerģētikas nozari, tehniski ir divreiz augstākas, taču vēl ir iespējams tās pastiprināt, skaidroja sūtnis.

"Sankcijas patiešām ir iespējams pastiprināt, jo īpaši jaunākās sankcijas [naftas ieguvei un eksportam]. Tas paver daudz iespēju kaut ko darīt," norādīja Kellogs.

"Un, ja kāds saprot ietekmes sviras, tad tas ir prezidents Donalds Tramps, un to var saprast pēc tā, ko viņš pēdējā laikā ir darījis [risinot citus ārpolitikas jautājumus]," sacīja sūtnis.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien sanāksmē Briselē vienojušās par jaunu sankciju kārtu Krievijai, paziņojusi bloka prezidējošā valsts Polija.

Šī ir 17.ES sankciju kārta Krievijai, un to oficiāli paredzēts pieņemt otrdien.

Jaunākajā sankciju paketē noteiktas sankcijas aptuveni 200 tā dēvētās ēnu flotes kuģiem, kas tiek izmantoti, lai apietu noteiktos ierobežojumus Krievijas naftas eksportam.

Tāpat sankcijas paredzēts noteikt uzņēmumiem, kas palīdz piegādāt preces Krievijas armijai, un kas atrodas trešajās valstīs, to vidū Vjetnamā, Serbijā un Turcijā,

Vienlaikus vairāki desmiti Krievijas amatpersonu tiks iekļautas sankciju sarakstā, kurā jau ir vairāk nekā 2400 cilvēki un uzņēmumi. Sankcijas paredz vīzu saņemšanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu.

Jaunajā sankciju kārtā paredzētas arī sankcijas Krievijas privātpersonām par kiberuzbrukumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un sabotāžu Eiropā.

Rīgas domes deputāts Valdis Gavars (LRA un Apvienotais saraksts) vērsis publisku uzmanību faktam, ka SIA Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) izsludinātajā publiskajā iepirkumā piedalās un, iespējams, daļā konkursa arī var uzvarēt ar Baltkrievijas režīmu saistīts uzņēmums.

RNP un Rīgas mērs gan nesaskata pamatu bažām par iespējamu sankciju režīma pārkāpuma un reputācijas risku iespējamību. RNP izsludinātajā konkursā par liftu tehnisko apkalpošanu, kā arī plānoto un ārpuskārtas remontdarbu veikšanu, šobrīd tiek vērtēti divu pretendentu pieteikumi.

“Lursoft” pieejamā informācija liecina, ka viena no uzņēmumiem, SIA “Recept-Holding Lifts”, patiesā labuma guvējs ir Baltkrievijas pilsonis, izplatītajā informācijā medijiem pagājušā gada nogalē norādīja V. Gavars, tādējādi vēršot uzmanību uz to, ka, iespējams, pašvaldības pasūtījumu var iegūt uzņēmums, kas ir saistīts ar Krievijas agresiju Ukrainā būtībā atbalstošo Baltkrievijas režīmu.

Krievijas naftas kompānija "Lukoil" pirmdien paziņoja, ka tā pārdos savus aktīvus ārvalstīs.

Aktīvi tiks pārdoti pēc ASV pagājušajā nedēļā pieņemtā lēmuma noteikt sankcijas pret divām lielākajām Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil" saistībā ar Krievijas atteikšanos izbeigt karu pret Ukrainu.

"Tā kā dažas valstis ir ieviesušas ierobežojošus pasākumus pret šo kompāniju un tās meitsabiedrībām, kompānija paziņo par savu nodomu pārdot savus starptautiskos aktīvus," teikts "Lukoil" paziņojumā.

Kompānija piebilda, ka vairāksolīšanas process jau ir sācies.

Pēc diplomātiskas aktivitātes un pirmajām tiešajām sarunām starp Krieviju un Ukrainu vairāk nekā trīs gadus laikā centieni izbeigt karu Ukrainā ir iesaldēti bez progresa pazīmēm.

Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļauto personu sarakstā paliek Krievijas miljardieris, finanšu grupas "Alfa-Group" dibinātājs Mihails Fridmans, Krievijas miljardieris Pjotrs Avens, Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins un vairāk nekā 2000 citas personas.

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Briselē, Beļģijā, piektdien ES dalībvalstu vēstnieku līmenī ir panākta vienošanās par Ukrainas teritoriālās integritātes sankciju pagarināšanu.

ĀM uzsver, ka sarunas notiek slēgtā formātā, tādēļ līdz to noslēgumam komentāri par atsevišķām detaļām vai valstu pozīcijām, kas ir klasificētas, netiek sniegti.

ES sankcijas pagarinātas uz nākamajiem sešiem mēnešiem - līdz 15.septembrim. ĀM skaidro, ka lēmumu pieņemšanas process ir sarežģīts, jo lēmums par sankciju apstiprināšanu ES līmenī jāpieņem vienbalsīgi.

Kā rakstīts, Fridmana mantai 2022.gadā ES uzlikts arests, kā arī viņam ir liegts ieceļot ES. Savukārt Avenam, kurš ir arī Latvijas pilsonis, Latvijā pieder īpašumi. Viņu ES iekļāva sankciju sarakstā kā vienu no Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam tuvākajiem oligarhiem, ar kuriem viņš regulāri konsultējas un kurš nerīkojas neatkarīgi no prezidenta. Avens un Fridmans esot dažādi pūlējušies panākt Rietumu sankciju atcelšanu pret Krieviju.

Lai mainītu diktatora Vladimira Putina aprēķinus, Rietumiem jāsamazina Krievijas energoresursu apjoms pasaules tirgū, ceturtdien Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) rīkotajā konferencē Rīgā uzsvēra Kijivas Ekonomikas skolas Makroekonomisko pētījumu un stratēģijas nodaļas vadītājs Bendžamins Hilgenstoks.

Konferences "Sargājot robežu: sankcijas, eksporta kontrole un uzņēmumu atbildība" diskusijā piedalījās arī Latvijas Bankas vecākais ekonomists Matīss Mirošņikovs. Viņš norādīja, ka, neskatoties uz sankcijām, Krievijas ekonomika "turas virs ūdens", tomēr tas galvenokārt ir militāro tēriņu un valsts izdevumu palielināšanas dēļ.

Pēc Mirošņikova paustā, Krievijas ekonomikas dati nav uzticami, jo valsts pārtraukusi publicēt detalizētu statistiku, tai skaitā demogrāfijas rādītājus. Viņaprāt, kad informācija tiek slēpta, tas parasti nozīmē, ka ir problēmas, kuras cenšas noslēpt.

Mirošņikovs uzsvēra, ka inflācija Krievijā joprojām ir augsta - aptuveni 8-10%, bet Krievijas Centrālās bankas bāzes likme pārsniedz 16%. Viņš klāstīja, ka monetārā politika vairs nespēj savaldīt inflāciju, jo valdība turpina ekspansīvu fiskālo politiku un ar kara tēriņiem tikai "pielej eļļu ugunij". Latvijas Bankas vecākais ekonomists arī atzīmēja, ka bezdarbs ir kritiski zems, un tas norāda uz darbaspēka trūkumu un ekonomikas pārkaršanu.

Polijas Iekšlietu ministrija noteikusi sankcijas zemo cenu veikalu tīkla 'Mere" īpašniekiem par netiešu atbalstu Krievijas agresijai Ukrainā, ziņo portāls "Notes from Poland".

Sankciju sarakstā iekļauts Polijas uzņēmums "Torgservis PL" un Krievijas pilsoņi brāļi Sergejs un Antons Šnaideri, kuriem pieder šīs kompānijas akcijas trīs miljonu eiro nominālvērtībā.

Prasību noteikt sankcijas bija iesniegusi Polijas Valsts nodokļu administrācija (KAS), norādot, ka uzņēmums "netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā".

KAS uzskata, ka kompānijai "Torgservis PL "ir finanšu līdzekļi un ekonomiskie resursi, kas netieši atbalsta Krievijas agresiju Ukrainā". Sankcijas "netieši samazinās Krievijas budžeta ieņēmumus, no kuriem tiek finansēta agresija pret Ukrainu", norāda KAS.

Iekļaušana Polijas sankciju sarakstā nozīmē, ka juridiskajai vai fiziskajai personai tiek arestēti visi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, tā tiek izslēgta no publisko iepirkumu un konkursu procedūrām un tai tiek aizliegts piedalīties darbībās, kuru mērķis ir apiet šos ierobežojumus. Privātpersonai, ja tā ir ārvalsts pilsonis, arī tiek noteikts aizliegums iebraukt Polijā, raksta "Notes from Poland".

Krievijas un Latvijas dubultpilsonis, miljardieris Pjotrs Avens ir nokārtojis atļauju ieskaitīt Latvijā iesaldētajā bankas kontā 235,9 miljonus eiro no līdzekļiem, ko līdz šim nav skārušas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, vēsta žurnāls "Ir".

Atļauju pārskaitīt uz Latviju 235 885 899 eiro Finanšu izlūkošanas dienests (FID) kādai sankciju sarakstā iekļautai personai devis februārī, liecina žurnālam "Ir" sniegtā dienesta informācija. Pārskaitījums atļauts no konta kādā Centrālāzijas valstī, bijušajā padomju republikā, kas sankcijas nav ieviesusi.

Kāpēc lūdzis šo atļauju, Avens žurnālam nav komentējis.

Vienlaikus "Ir" atzīmē, ka dati par Latvijas banku kontos iesaldētajiem līdzekļiem februārī un martā liecina, ka attiecīgais pārskaitījums uz Latviju vēl nav veikts. Ja tas notiks, nauda nekavējoties tiks iesaldēta.

Tāpat "Ir" atzīmē, ka minētā summa četras reizes pārsniedz šobrīd visu sankcijām pakļauto personu kontos Latvijā iesaldēto summu. 2025.gada 1.martā Latvijā bija 148 personas, kurām Latvijā iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi. Kopumā finanšu iestādēs iesaldētā summa martā bija 54,56 miljoni eiro.

Ķīnas noteiktās sankcijas divām Lietuvas bankām - "Urbo bankas" un "Mano bankas" - būtiski neietekmēs nedz to darbību, nedz visu Lietuvas banku sistēmu, paziņoja Lietuvas centrālā banka un ekonomikas un inovāciju ministrs Luks Savicks.

"Lietuvas Bankas provizoriskais vērtējums liecina, ka šim lēmumam nebūs būtiskas ietekmes uz valsts finanšu sistēmu vai pašu banku darbību, jo minēto banku biznesa modeļi ir orientēti uz vietējo tirgu," trešdien norādīja Lietuvas Banka.

Tā piebilda, ka centīsies noskaidrot iemeslus sankciju piemērošanai tieši šīm bankām.

Arī Savicks sacīja, ka nav saņēmis norādes, ka gaidāms šāds lēmumu, taču apliecināja, ka tam nebūs būtiskas ietekmes.

"Ir jautājumi par to, kāpēc izvēlētas tieši šīs nelielās Lietuvas bankas, bet tajā pašā laikā, kā norāda eksperti, tur noteikti nav tik būtiskas ietekmes, īpaši attiecībā uz ekonomiskajām saitēm ar Ķīnu," žurnālistiem klāstīja ministrs.

Prokuratūra prasīs Lielbritānijai sniegt papildu informāciju par partijas "Latvijai un Ventspilij" līdera Aivara Lemberga meitai Līgai šajā valstī noteiktajām sankcijām un to pamatojumu.

Latvijas prokuratūras preses pārstāve Ieva Šomina aģentūrai LETA apliecināja, ka prokuratūra ir iepazinusies ar publiski izskanējušo informāciju un "turpina tai sekot". Ja atklāšoties, ka Latvijas pilsoņi ārvalstīs ir veikuši noziedzīgas darbības, tikšot lemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu. Vienlaikus šī informācija tiks pārrunāta ar citām izmeklēšanas iestādēm.

Prokuratūrā apliecināja, ka patlaban tās uzraudzībā nav neviena kriminālprocesa pret Līgu Lembergu. Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) aģentūrai LETA apliecināja, ka biroja lietvedībā nav bijis un patlaban nav neviena kriminālprocesa, kurā figurētu Lemberga.

Lielbritānijas valdība atļāvusi Latvijas miljardierim Pjotram Avenam daļēji piederošajam uzņēmumam LetterOne iegādāties Londonas biržā kotētā naftas un gāzes uzņēmuma Harbour Energy akcijas, vēsta theguardian.com.

2024.gada 4. septembrī uzņēmums LetterOne paziņoja par darījuma noslēgšanu, kura rezultātā tas ieguva 14,87% akciju daļu Londonas biržā kotētajā naftas un gāzes uzņēmumā Harbour Energy par 11,2 miljardiem ASV dolāru. Lai gan LetterOne nav sankcionēts uzņēmums, tas daļēji pieder sankcionētajam Avenam un par Krievijas miljardierim Mihailam Fridmanam.

Lielbritānijas valdības lēmums attiecas uz akciju iegādi, kas sastāv no nekotētām konvertējamām parastajām akcijām bez balsstiesībām, ar prioritārām tiesībām. Saskaņā ar darījuma nosacījumiem LetterOne nebūs balsstiesību uzņēmumā Harbour Energy, taču tas saņems daļu no Harbour peļņas kā dividendes. Vienlaikus ar šo lēmumu Lielbritānija ieviesusi arī grozījumus sankciju regulējumā, kas attiecas uz juridiskajiem pakalpojumiem un tirdzniecības kontroles ieviešanu.

Ķīnas valsts uzņēmumi uz laiku pārtraukuši Krievijas naftas iepirkumus saistībā ar to, ka ASV noteikušas sankcijas Krievijas naftas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem nozares avotiem.

Saskaņā ar "Reuters" rīcībā esošo informāciju "PetroChina", "Sinopec", CNOOC un "Zhenhua Oil" vismaz īstermiņā neveiks darījumus ar pa jūru piegādāto Krievijas naftu bažu par sankcijām dēļ.

Ķīna pa jūru importē aptuveni 1,4 miljonus barelu Krievijas naftas dienā. "Reuters" norāda, ka lielāko daļu no šī apjoma iepērk neatkarīgas naftas pārstrādes rūpnīcas, tostarp mazie operatori. Tirgotāji apgalvo, ka neatkarīgie pārstrādātāji, visticamāk, pārtrauks iepirkumus, lai novērtētu sankciju ietekmi, bet labprāt tos atsāks, ja būs iespēja.

Iepriekš, atsaucoties uz avotiem, "Reuters" ziņoja, ka arī Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi gatavojas ievērojami samazināt Krievijas naftas iegādi, lai ievērotu jaunās ASV sankcijas kompānijām "Rosņeftj" un "Lukoil", ceturtdien vēstī ziņu aģentūra "Reuters".

Gatavojot 19.sankciju paketi pret Krieviju saistībā ar tās karu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) apsver iespēju noteikt ierobežojumus valstīm, kas palīdz Maskavai apiet jau ieviestās sankcijas, trešdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

ES dalībvalstu ārlietu ministri šonedēļ tiksies Kopenhāgenā, lai apspriestu jaunāko sankciju paketi. Viens no darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem būs mehānisms, kas ir līdzīgs 2023.gadā pieņemtajai sekundāro sankciju sistēmai, kura līdz šim nav tikusi izmantota.

"Bloomberg" norāda, ka ES līdz šim nav bijusi noskaņota ieviest sekundārās sankcijas, taču, šķiet, šobrīd bloks ir sasniedzis robežu, kad šādi ierobežojumi varētu tikt noteikti.

Aģentūra arī ziņo, ka nākamajā ES sankciju paketē galvenā uzmanība tiks pievērsta personām, kas iesaistītas Ukrainas bērnu pretlikumīgā izvešanā uz Krieviju. Šis temats ļoti ieinteresēja ASV prezidentu Donaldu Trampu, kad viņš nesen Baltajā namā tikās ar Eiropas valstu līderiem, lai apspriestu karu Ukrainā, raksta "Bloomberg".

Krievu miljardieri Mihails Fridmans un Pjotrs Avens 2024.gadā pārdevuši sev piederošās akcijas Krievijas bankā "Alfa Bank" savam partnerim Andrejam Kosogovam, vēstī laikraksts "Financial Times".

Tāpat Fridmans un Avens pārdevuši akcijas apdrošināšanas uzņēmumā "AlfaStrahovanie".

Darījums par šo akciju pārdošanu ticis noslēgts jau 2023.gadā.

Fridmanam un Avenam kopā piederēja 45% "Alfa Bank" akciju un 42% "AlfaStrahovanie" akciju.

Abi miljardieri cer, ka šo akciju pārdošana palīdzēs apstrīdēt viņiem noteiktās Eiropas Savienības (ES) sankcijas, raksta "Financial Times". Andrejam Kosogovam atšķirībā no Fridmana un Avena sankcijas nav piemērotas.

Fridmans un Avens komentārus šajā jautājumā sniegt atteikušies.

"Financial Times" jau 2023.gada martā vēstīja, ka tiek gatavots darījums par Fridmanam un Avenam piederošo "Alfa Bank" akciju pārdošanu. Toreiz informācijas avoti laikrakstam sacīja, ka darījuma pabeigšanai varētu būt nepieciešami regulatoru apstiprinājumi vairākās jurisdikcijās, taču darījums beigās ticis realizēts bez tiem.

Eiropas Komisija (EK) saistībā ar zemūdens kabeļu bojāšanu solījusi ierosināt jaunas sankcijas Krievijas tankkuģu "ēnu flotei".

"Mēs izsakām atzinību Somijas iestādēm par ātru rīcību, aizturot aizdomās turamo kuģi. Mēs sadarbojamies ar Somijas iestādēm notiekošajā izmeklēšanā," teikts ceturtdienas vakarā publiskotajā EK un Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstās pārstāves Kaja Kallasas kopīgajā paziņojumā.

"Mēs stingri nosodām jebkādu apzinātu Eiropas kritiski svarīgās infrastruktūras iznīcināšanu. Aizdomās turētais kuģis ir daļa no Krievijas "ēnu flotes", kas apdraud drošību un vidi, vienlaikus finansējot Krievijas kara budžetu," sacīts paziņojumā.

"Mēs ierosināsim turpmākus pasākumus, tostarp sankcijas, lai vērstos pret šo floti," solīts paziņojumā.

Eiropas Savienība (ES) pārskata savu sankciju stratēģiju pret Krieviju - tā gatavojas nevis pakāpeniski palielināt spiedienu, bet gan ieviest krietni stingrākus ierobežojumus, pēc ES līderu neoficiālā samita Kopenhāgenā pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Tagad ir pienācis laiks vēl vairāk palielināt spiedienu uz Krieviju. Mēs vairs nepiedāvājam pakāpeniskas sankcijas, bet gan daudz stingrākus pasākumus - enerģētikas, finanšu pakalpojumu un tirdzniecības jomā. Un tas viss jau ir iekļauts 19.sankciju paketē, kas pašlaik tiek apspriesta," pauda EK prezidente.

Jaunā pakete ir saskaņota ar ASV un tiks pieņemta tuvākajā laikā.

Galveno pasākumu vidū ir Krievijas naftas cenu griestu pazemināšana, maksājumu sistēmas "Mir" ierobežojumi, vairāku rūdu, metālu, ķīmisko vielu un sāļu eksporta aizliegums, sankcijas pret 45 Krievijas un ārvalstu uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Krievijas militāro sektoru.

Turklāt ES plāno līdz 2027.gadam atteikties no Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes un piemērot sekundārās sankcijas pret trešajām valstīm, kas palīdz Kremlim apiet ierobežojumus.